Par līdzdalību Eiropas lēmumos

Aizvadītajā nedēļā Saeimas Eiropas lietu komisija (ELK) apstiprināja kārtību, kādā tā izskata un lemj par valdības sagatavotajām nostādnēm Eiropas Savienības (ES) jautājumos.

Kā zināms, ES galvenajā lēmējinstitūcijā – Eiropas Padomē – dalībvalstis pārstāv valdības locekļi un to izvirzītie pārstāvji. Valdību pārstāvji ir tie, kas pauž katras dalībvalsts nostāju un piedalās balsošanā un dažādu politisku jautājumu izlemšanā ES līmenī. Bet, lai dalībvalsts pārstāvju paustie lēmumi nezaudētu saikni ar savas valsts pilsoņiem, lielā daļā dalībvalstu valdības pozīcijas par dažādiem jautājumiem vispirms tiek izdiskutētas un apstiprinātas nacionālajos parlamentos.

Parlamenta kontrole pār valdības lēmumiem ES mērogā noteikta arī Latvijā. Saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli Saeima savu līdzdalību ES jautājumos realizē ar Eiropas lietu komisijas starpniecību. Eiropas lietu komisija ir lielākā patstāvīgā Saeimas komisija, kurā proporcionāli ir pārstāvēti visas Saeimā ievēlētās partijas. Lai precizētu Saeimas dalību ES lēmumu pieņemšanas procesā, ELK apstiprināja speciālu kārtību, kā šis process veicams.

Kopumā tika apstiprināti četri priekšlikumi par komisijas funkciju apjomu, kas paredz, ka ELK izskata valdības nostādnes par ES tiesību aktu projektiem, kas ir vispārsaistoši, kā arī par tiem ES tiesību aktu projektiem, kuru ieviešanai nacionālajā likumdošanā nepieciešama Saeimas līdzdalība.

Valdībai ir jāziņo ELK par ikvienu no ES saņemto tiesību projektu un jādod vērtējums par tā gaidāmo ietekmi uz Latvijas likumdošanu un nacionālajām interesēm. Apstiprinātā kārtība paredz, ka ministram, kurš attiecīgajā jautājumā pārstāv Latviju Eiropas padomē, jāsaņem Eiropas lietu komisijas mandāts.

ELK deputāti var pieņemt dažādus lēmumus – atbalstīt valdības nostādni, atbalstīt to ar grozījumiem vai arī noraidīt. Ja komisija noraida nostādni, tā ir jāpārstrādā un no jauna jāiesniedz ELK.

Skandināvijas valstu pieredze liecina, ka ministri retos gadījumos nesaņem mandātu sarunām Padomē. Ja valdības sagatavotā nostādne nav apmierinoša, ELK labprātāk cenšas panākt nostādnes grozīšanu komisijas sēdes laikā. Tomēr gadījumā, ja komisijas valdības nostādni noraida, tā ir jāpārstrādā un ministram vēlreiz jāmēģina saņemt Eiropas lietu komisijas mandātu.

ELK sēdes laikā Eiropas integrācijas biroja direktors Edvarts Kušners norādīja, ka gadījumā, ja ELK valdības izstrādātās pozīcijas noraida un noteiktā laikā netiek saskaņota jauna pozīcija, Latvija paliks bez oficiālas pozīcijas un attiecīgais lēmums tiks pieņemts bez Latvijas līdzdalības. Uz to atbildot, ELK priekšsēdētājs Guntars Krasts sacīja, ka ES lēmumu pieņemšanā laika grafiki būs ļoti saspringti un, iespējams, Eiropas lietu komisijai uz sēdēm būs jāsanāk ievērojami biežāk nekā patlaban (šobrīd sēdes noris reizi nedēļā), iespējams, dažkārt pat vairākas reizes vienā dienā.

Ņemot vērā arvien pieaugošo darba apjomu, kas gulstas uz ELK pleciem, G. Krasts ierosināja nākamgad palielināt komisijas tehnisko darbinieku skaitu.

“LV” informācija