Lai Eiropas nauda tiek izmantota lietderīgi

Vakar Eiropas Komisijas Reģionālās politikas ģenerāldirektorāta ISPA un pievienošanās jautājumu direktorāta pārstāvis Patriks Amblārs, tulks Jānis Vanags, Latvijas finanšu ministrs Valdis Dombrovskis un Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Vigo Legzdiņš Foto: A.F.I.

Kopš 2000. gada Latvijai, tāpat kā citām kandidātvalstīm, ir pieejami Eiropas Savienības (ES) Pirmsiestāšanās strukturālās politikas instrumenta (ISPA — Instrument for Structural Policies for Pre-accession) līdzekļi, kas izmantojami liela mēroga vides un transporta infrastruktūras projektu īstenošanai. Lai izvērtētu šī pirmsstrukturālā fonda finansēto projektu realizēšanas progresu, divas reizes gadā ISPA Uzraudzības komitejas sanāksmē tiekas atbildīgās amatpersonas no Latvijas un Eiropas Komisijas (EK). Kārtējā ISPA Uzraudzības komitejas sanāksme notika 7. un 8. aprīlī.

Kā preses konferencē vakar, 8. aprīlī, klātesošos informēja finanšu ministrs Valdis Dombrovskis, pašlaik EK ir apstiprinājusi 21 projektu — pa desmit transporta un vides sektoros un vienu tehniskās palīdzības projektu “Paplašinātās decentralizācijas sistēmas ieviešana ISPA vadībai Latvijā”. Lai nodrošinātu to īstenošanu, Latvija un EK ir parakstījusi finanšu memorandus par kopējo summu 438 919 414 eiro, no tiem ISPA finansējums ir 277 238 880 eiro. Viņš atzina, ka ISPA līdzekļi mūsu valstī tiek apgūti sekmīgi, jo šobrīd noslēgtās vienošanās paredz projektu īstenošanas gaitā izlietot apmēram 80% no Latvijai pieejamo līdzekļu kopapjoma. ES kandidātvalstu vidū ISPA līdzekļu apguves ziņā Latvija ierindojas trešajā vietā, lēš finanšu ministrs.

Līdz 2003. gada jūnijam ir jāparaksta pēdējie finanšu memorandi par ISPA projektu īstenošanu. Pēc tam aktīvi jāgatavojas to Kohēzijas fonda līdzekļu apgūšanai, kas būs pieejami pēc iestāšanās ES, apgūšanai, izstrādājot pietiekami daudz kvalitatīvu projektu, norādīja V. Dombrovskis. Viņš pauda cerību, ka pirmsstrukturālo fondu līdzekļu apguves laikā uzkrātā pieredze ļaus sekmīgi piesaistīt arī Kohēzijas fonda finansējumu.

EK Reģionālās politikas ģenerāldirektorāta ISPA un pievienošanās jautājumu direktorāta pārstāvis Patriks Amblārs ISPA Uzraudzības komitejas darbu novērtēja kā ļoti sekmīgu un kvalitatīvu. Viņš uzteica Latvijas amatpersonu veikumu, sagatavojot EK speciālistu izvērtējumam pilnīgu un detalizētu informāciju, kas ļāvusi sīki izanalizēt pašreizējo situāciju ISPA līdzekļu apguvē. P. Amblārs atzina, ka naudas plūsma iepriekšējos divos gados ir bijusi efektīva, tomēr, lai paātrinātu līdzekļu nonākšanu pie projektu īstenotājiem, EK pieņēmusi lēmumu samazināt maksājumu izmaksas termiņu no sešdesmit līdz četrdesmit piecām dienām.

Sanāksmē EK pārstāvji uzklausīja atbildīgo amatpersonu ziņojumus par transporta un vides nozarē veiktajiem pasākumiem un iepazina abu ministriju turpmākās darbības stratēģiju. P. Amblārs pārliecinājies, ka ministrijas adekvāti spēj izvērtēt, kuri projekti var pretendēt uz ES finansējumu.

Patriks Amblārs uzsvēra, ka Kohēzijas fonda līdzekļi trīsarpus reizes pārsniegs ISPA fondu finansējumu, tāpēc šajā tikšanās reizē bijis ļoti svarīgi gūt pārliecību, ka ministrijas pēc Latvijas iestāšanās ES spēs veiksmīgi piesaistīt projektu īstenošanai līdzekļus, kuru apjoms vairākkārt pārsniegs līdz šim pieejamo. P. Amblārs norādīja, ka EK jau šogad vēloties saņemt pirmos projektu pieteikumus Kohēzijas fonda līdzekļu apgūšanai.

Tikšanās laikā P. Amblārs guvis apstiprinājumu tam, ka pēc divpadsmit mēnešiem EK droši varēs nodot Latvijas varas iestāžu rokās atbildību par ES fondu pārvaldi. Administratīvās iestādes ir veikušas divus svarīgus uzdevumus: pieņēmušas jaunus darbiniekus un izstrādājušas audita un vadības procedūras ES līdzekļu administrēšanai.

Šā gada 19. martā Finanšu ministrija saskaņā ar vienošanos ir iesniegusi Eiropas Komisijā Ministru kabineta akceptēto Latvijas Attīstības plānu — programmēšanas dokumentu ES struktūrfondu finansējuma saņemšanai 2004. — 2006. gadā. P. Amblārs šo dokumentu vērtēja atzinīgi.

Raksturojot turpmāk veicamos uzdevumus, P. Amblārs norādīja, ka šogad darba grafiks būs ļoti saspringts, jo EK un kandidātvalstīm vienlaikus jāstrādā divos virzienos: jāturpina darbs ar ISPA projektiem, un jāvienojas, kā tiks apgūti četru ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda līdzekļi.

Par transporta nozarē apstiprinātajiem projektiem informēja Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Vigo Legzdiņš. Kopumā transporta nozarē ir apstiprināti desmit projekti par 236 112 966 eiro, no tiem 163 965 319 eiro ir ISPA līdzekļi. Šie projekti ir saistīti ar autoceļu un dzelzceļu infrastruktūras attīstību.

ISPA lielākais projekts autoceļu transporta nozarē ir Saulkrastu apvedceļa būvniecība, kurai atvēlēti vairāk nekā 30 miljoni ES līdzekļu. Patlaban tiek gatavoti pirmā posma konkursa dokumenti, lai šogad varētu sākt darbus. Jau šopavasar sāksies darbs pie ceļa posma Rīga — Ādaži un lidostas “Rīga” pievadceļa un saistītā autoceļa (Rīga — Ventspils) ceļa pārvada kapitālās rekonstrukcijas. Tiek strādāts pie projektiem, kas saistīti ar Rīgas — Ķekavas un Ķekavas — Iecavas autoceļa posma rekonstrukciju, u.c.

Iesniegšanai Kohēzijas fondam tiek gatavoti grandiozi projekti, sacīja V. Legzdiņš. Kā piemērus viņš minēja projektus, kas paredz jaunu ceļu posmu izbūvi no Rīgas līdz Koknesei un no Ludzas līdz Terehovai, Baltezera apvedceļa būvi, Rīgas — Ventspils, Rīgas — Siguldas ceļu posmu kapitālo rekonstrukciju. SM kopīgi ar Latvijas Autoceļu direkciju un konsultantiem rūpīgi strādā, lai šie projekti tiktu apstiprināti un īstenoti.

ISPA projekti dzelzceļa infrastruktūras sakārtošanā galvenokārt ir vērsti uz satiksmes drošības līmeņa paaugstināšanu. Piemēram, vairāk nekā 80 miljonus eiro paredzēts ieguldīt Austrumu — Rietumu dzelzceļa koridora signalizācijas sistēmu modernizācijā, vairāk nekā 43 miljonus latu — sliežu pārmiju pārvadu nomaiņā.

Vides ministrijas Investīciju departamenta direktora vietniece Ieva Saleniece iepazīstināja ar vides sektorā apstiprinātajiem ISPA projektiem. ES līdzfinansēto projektu galvenās prioritātes ir ūdenssaimniecību, kanalizācijas pakalpojumu un atkritumu apsaimniekošanas attīstība. Vides sektorā apstiprināto desmit projektu kopējā vērtība ir 202 106 448 eiro, no tiem ES līdzfinansējums ir 112 573 561 eiro. Lielākā daļa šīs summas ir novirzīta ūdenssaimniecību attīstībai. Bez republikas pilsētām, kurām visām ir apstiprināti ūdenssaimniecību attīstības projekti, finansējumu saņems arī astoņpadsmit mazās pašvaldības, īstenojot vienu kopīgu projektu. Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas projekti ar ES līdzfinansējumu tiks īstenoti Ventspilī, Liepājā un Ziemeļvidzemē. EK apstiprināšanai iesniegti vēl divi: Austrumlatgales un Dienvidlatgales atkritumu apsaimniekošanas projekti. Arī Vides ministrija gatavo jau projektu pieteikumus Kohēzijas fondam.

Šodien un rīt finanšu ministrs V. Dombrovskis un FM atbildīgās amatpersonas Briselē piedalīsies EK rīkotajā ISPA partneru sanāksmē. Tajā tiks pārrunāts paveiktais ISPA apguvē un izmantošanā, kā arī kandidātvalstu gatavošanās izmantot ES Kohēzijas fonda finansējumu pēc pievienošanās ES. EK pārstāvji informēs arī par kandidātvalstīm veicamajiem pasākumiem, lai sekmīgi sagatavotos darbam ar ES strukturālajiem fondiem.

Marika Līdaka,  “LV” tautsaimniecības redaktore