Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”

Saeimas dok. Nr. 586; likumprojekts Nr. 223

Saeimas deputātu grupas (J.Urbanovičs, A.Mackevičs,
V.Stepaņenko, V.Agešins, A.Bartaševičs)
2003. gada 3. aprīlī iesniegts Saeimas izskatīšanai

Izdarīt likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” šādus grozījumus:

1. Izteikt likuma 9. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“9. pants. Zemes īpašuma tiesību subjekti.

Zemes īpašuma tiesību subjekti Latvijas Republikas pilsētās var būt valsts, ārvalstis (to diplomātisko vai konsulāro misiju vajadzībām), pašvaldības, Latvijas Republikas pilsoņi un nepilsoņi, Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi, Eiropas ekonomiskās telpas dalībvalstu pilsoņi, kā arī citas personas saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem un Saeimas apstiprinātiem starptautiskajiem līgumiem”.

2. Izteikt likuma 10. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“Šā likuma 9. panta pirmajā daļā minētajām personām zemes pieprasījumā jānorāda, vai viņi vēlēsies zemi iegūt īpašumā vai saņemt to lietošanā un ar kādiem noteikumiem”.

3. Izteikt likuma 20. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Zemi var iegūt īpašumā saskaņā ar Civillikumu un citiem likumiem:

1) Latvijas Republikas pilsoņi un nepilsoņi, Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi, Eiropas ekonomiskās telpas dalībvalstu pilsoņi;

2) valsts un pašvaldības, valsts un pašvaldību uzņēmumi (juridiskas personas);

3) Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrēta juridiska persona:

a) kuras pamatkapitālā vairāk nekā puse pieder Latvijas Republikas pilsoņiem un/vai nepilsoņiem, valstij vai pašvaldībai, katram atsevišķi vai vairākiem šiem subjektiem kopā,

b) kuras pamatkapitālā vairāk nekā puse pieder fiziskajām vai juridiskajām personām no Eiropas Savienības dalībvalstīm, Eiropas ekonomiskās telpas dalībvalstīm vai valstīm, ar kurām Latvijas Republika ir noslēgusi starptautiskus līgumus par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību, ko apstiprinājusi Saeima līdz 1996. gada 31. decembrim. Minētais attiecināms arī uz fiziskajām vai juridiskajām personām no valstīm, ar kurām starptautiskie līgumi noslēgti pēc 1996. gada 31. decembra, ja šajos līgumos paredzētas Latvijas Republikā reģistrēto fizisko un juridisko personu tiesības iegādāties zemi attiecīgā valstī,

c) kuras pamatkapitālā vairāk nekā puse pieder vairākiem “a” un “b” apakšpunktā minētajiem subjektiem kopā,

d) kura ir publiska akciju sabiedrība, ja tās akcijas tiek kotētas fondu biržā;

4) Latvijā reģistrētas reliģiskas organizācijas, kuru darbības laiks, skaitot no reģistrēšanas brīža Latvijas Republikā, ir ne mazāks kā trīs gadi”.

4. Papildināt likuma 21. pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Šajā pantā minētie ierobežojumi darījumiem ar zemes īpašumiem neattiecas uz zemes iegūšanu īpašumā mantošanas ceļā”.

5. Izslēgt no likuma 23. pantu.

6. Izslēgt no likuma 24. pantu.

Par likumprojektu 

1. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs?

Latvijas Republika iestāšanās sarunās ar Eiropas Savienību ir piekritusi sadaļā “Brīva kapitāla kustība” liberalizēt zemes tirgu pilsētās un atcelt ES un EET dalībvalstu pilsoņiem ierobežojumus iegādāties zemi Latvijas Republikas pilsētās.

2. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

Pilsētu zeme tiks kvalitatīvāk apsaimniekota, dinamizēsies pilsētu zemes tirgus. Samazināsies atšķirības ekonomiskajās tiesībās starp pilsoņiem un nepilsoņiem.

3. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts?

LR likumu sinhronizācija ar Eiropas Savienības iestāšanās sarunu noteikumiem.

6. Kādas konsultācijas ir notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu?

Notikušas konsultācijas ar Rīgas domi, sabiedriskajām organizācijām.

7. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde?

Jaunas valsts institūcijas netiks radītas.