Lai visur visi varētu dzīvot pilnskanīgu dzīvi

28. janvārī Zinātņu akadēmijas namā notika Latvijas inteliģences XXXII konference "Valsts pārvaldes, pašvaldību un teritoriālā reforma. Iedzīvotāju, pašvaldību un valsts interešu krustpunkti"

Ievadot konferences darbu, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķe Maija Kūle aicināja gan zālē sēdošos, gan radioklausītājus aktīvi piedalīties diskusijā par valsts pārvaldes aktuālajām problēmām un to risinājuma ceļiem. Pēc īpašo uzdevumu ministra Jāņa Bunkša un Eiropas integrācijas biroja direktora Edvarda Kušnera referātiem par šo tematu bija daudz "emocionālu zvanu" no radioklausītājiem, liecinot, ka aktuālo problēmu acīmredzot ir vairāk nekā to risinājumu. Operatīvi atsaucoties uz Edvarda Kušnera aicinājumu formulēt sabiedrības pasūtījumu, Maija Kūle tieši to nosauca par konferences pamatdomu — apzināties vajadzību dot valsts pārvaldei sabiedrības pasūtījumu un meklēt dialoga iespējas.

Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis profesors Edvīns Vanags, Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Zalāns un Liepājas pilsētas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks ar saviem ziņojumiem aizsāka sarunu par valsts pārvaldes, pašvaldību un teritoriālo reformu kā ceļu uz decentralizētu, demokrātisku valsti un Latvijas reģionu līdzsvarotas attīstības iespējām. Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķe profesore Baiba Rivža un Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis referēja par Latvijas valsts modeli un pašvaldību vietu tajā XXI gadsimta vīzijā.

Jautājumā par reģionu veidošanu un to vadības veidu Finansu ministrijas parlamentārajam sekretāram Edgaram Zalānam bija šāds viedoklis: "Jau tagad atklāti jāpasaka, kāds ir reformas mērķis gan attiecībā uz reģiona vadības veidu, gan skaitu, gan funkcijām un līdz ar to arī finansējuma apjomu. Tas būtu:

1) reģiona vadībai jābūt vēlētai, lai demokrātiskā ceļā varētu nodrošināt politisku atbildību par teritorijas attīstību;

2) reģionu skaitam jābūt iespējami mazam, tātad reģioniem jābūt pietiekami lieliem, lai nodrošinātu varas decentralizācijas iespēju un efektīvu pārvaldi, lai reģiona mērogs būtu atbilstošs strauji pieaugošai mobilitātei un progresējošām sakaru iespējām. Kopumā tas nodrošinātu dažādu resursu lielāku koncentrācijas iespēju un līdz ar to celtu reģiona konkurētspēju;

3) jānodrošina maksimāla konkurētspējas attīstība reģiona līmenī."

Spriežot par vietējo pašvaldību attīstības iespējām, tika norādīti arī apvienošanās un sadarbības modeļu plusi un mīnusi. Piemēram, Kandavas novada domes priekšsēdētājs Dainis Rozenfelds kā lielāko pašvaldību apvienošanās ieguvumu minēja to, ka ir strauji samazinājušies administrācijas izdevumi. "Pirms apvienošanās mūsu apkārtējos pagastos tie pārsniedza 30 procentus, bet tagad — novadā — tie ir 10 procentu lieli," viņš sacīja.

Protams, ir jāpēta jautājums — vai konkrētai vietai nepieciešams sadarbības vai apvienošanās modelis. Šajā sakarā Dundagas pagasta padomes priekšsēdētājs Gunārs Laicāns aicināja: "Jāpēta, vai var ietaupīt līdzekļus uz pārvaldes rēķina, to specializējot."

Savukārt pagastu apvienības valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Lielmežs iestājās par to, ka tautai pašai jāļauj izvēlēties pašvaldības teritorijas robežas un aicināja ar lielu steigu pieņemt likumu par referendumu un ļaut cilvēkiem pašiem noteikt teritorijas robežas, kurā viņi grib dzīvot."

Pēc makroekonomikas attīstīšanas gadsimtiem jaunais gadsimts nāk ar cilvēka attīstības solījumu, un reģionālajai reformai kāda jēga būs tikai tad, ja tā nodrošinās visur visiem pilnskanīgu dzīvi.

Runātāju konferencē bija daudz, zvanītāju vēl vairāk. Izskanēja vairāk vai mazāk pesimistiski atzinumi par reformas gauso gaitu un nelīdzsvaroto soli, vairāk vai mazāk optimistiskas nākotnes vīzijas.

Konferences materiāli — 3. un 6.lpp.