APVIENOTO NĀCIJU ORGANIZĀCIJAS KONVENCIJAS PRET TRANSNACIONĀLO ORGANIZĒTO NOZIEDZĪBU PROTOKOLS PRET MIGRANTU NELIKUMĪGU IEVEŠANU PA ZEMES, JŪRAS UN GAISA CEĻIEM

Preambula

Šī Protokola Dalībvalstis,

Paziņojot, ka efektīvu pasākumu veikšanai, lai novērstu un apkarotu nelikumīgu migrantu ievešanu pa zemes, jūras un gaisa ceļiem, ir nepieciešama visaptveroša starptautiska pieeja, ieskaitot sadarbību, informācijas apmaiņu un citus attiecīgus pasākumus, ieskaitot sociāli ekonomiskos pasākumus nacionālajā, reģionālajā un starptautiskajā līmenī,

Atsaucoties uz Ģenerālās Asamblejas 1999. gada 22. decembra rezolūciju 54/212, kurā Asambleja aicināja Dalībvalstis un Apvienoto Nāciju Organizācijas sistēmu nostiprināt starptautisko sadarbību starptautiskās migrācijas un attīstības jomā, lai pievērstos migrācijas pamatcēloņiem, jo sevišķi tiem, kas saistīti ar nabadzību, un lai maksimāli palielinātu starptautiskās migrācijas radītos ieguvumus tiem, kas tajā ir ieinteresēti, un mudināja starptautiskos, reģionālos un subreģionālos mehānismus attiecīgajos gadījumos turpināt pievērsties jautājumam par migrāciju un attīstību,

Pārliecībā par nepieciešamību nodrošināt migrantiem humānu apiešanos un pilnīgu viņu tiesību aizsardzību,

Ņemot vērā faktu, ka, neraugoties uz darbu, kas paveikts citos starptautiskajos forumos, nepastāv neviens universāls tiesību akts, kas aplūkotu visus migrantu nelikumīgās ievešanas un citus ar to saistītos jautājumus,

Rūpēs par organizēto noziedzīgo grupu darbības paplašināšanos migrantu nelikumīgā ievešanā un citās ar to saistītās šai Protokolā minētās noziedzīgās darbības jomās, kas nodara lielu ļaunumu attiecīgajām valstīm,

Rūpēs arī par to, ka nelikumīgā migrantu ievešana var apdraudēt attiecīgo migrantu dzīvību vai drošību,

Atsaucoties uz Ģenerālās Asamblejas 1998. gada 9. decembra rezolūciju 53/111, kurā Asambleja nolēma izveidot atvērtu starpvaldību ad hoc komiteju nolūkā izstrādāt visaptverošu starptautisku konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību un apspriest, inter alia, tāda starptautiska tiesību akta izstrādi, kas pievērstos migrantu nelikumīgai ievešanai un transportēšanai, ieskaitot pa jūras ceļiem,

Pārliecībā par to, ka Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas pret transnacionālo organizēto noziedzību papildināšana ar starptautisku tiesību aktu pret migrantu nelikumīgu ievešanu pa zemes, jūras un gaisa ceļiem būs noderīga, lai novērstu un apkarotu šos noziedzīgos nodarījumus,

Ir vienojušās par sekojošo:

 

I. Vispārējie noteikumi

1. pants

Attiecības ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību

1. Šis Protokols papildina Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību. Tas tiek interpretēts kopā ar Konvenciju.

2. Konvencijas noteikumi tiek piemēroti mutatis mutandis šim Protokolam, ja vien šeit nav norādīts citādi.

3. Noziedzīgi nodarījumi, kas par tādiem atzīti saskaņā ar šī Protokola 6.pantu, tiek uzskatīti par noziedzīgiem nodarījumiem, kas par tādiem atzīti saskaņā ar Konvenciju.

 

2. pants

Mērķi

Šī Protokola mērķis ir novērst un apkarot migrantu nelikumīgo ievešanu, kā arī šajā nolūkā veicināt sadarbību starp Dalībvalstīm, vienlaicīgi nodrošinot nelikumīgi ievesto migrantu tiesību aizsardzību.

 

3. pants

Terminu lietošana

Šajā Protokolā:

(a) “Migrantu nelikumīga ievešana” nozīmē nodrošināšanu, nolūkā tieši vai netieši iegūt kādu finansiālu vai citādu labumu, lai kādā Dalībvalstī varētu nelikumīgi iebraukt persona, kas nav tās pilsonis vai arī pastāvīgais iedzīvotājs;

(b) “Nelikumīga iebraukšana” nozīmē robežu šķērsošanu, neievērojot nepieciešamos noteikumus likumīgai iebraukšanai uzņemošajā valstī;

(c) “Viltots ceļojumu vai identitātes dokuments” nozīmē jebkuru ceļojumu vai identitātes dokumentu:

(i) kas ir viltots vai arī ko ir būtiski izmainījusi jebkura persona, kas nav likumīgi pilnvarotā amatpersona vai institūcija ar tiesībām izgatavot vai izdot ceļojumu vai identitātes dokumentu kādas valsts vārdā; vai

(ii) kas nav pienācīgā veidā izdots vai arī ir iegūts, iesniedzot nepatiesus datus, izmantojot korupciju vai piespiešanu vai arī jebkurā citā nelikumīgā veidā; vai

(iii) kuru lieto kāda cita persona, nevis tā likumīgais turētājs;

(d) “kuģis” nozīmē jebkura veida ūdens transporta līdzekli, ieskaitot transporta līdzekļus bez iegrimes ūdenī un hidrolidmašīnas, kas tiek izmantots vai arī var tikt izmantots kā transporta līdzeklis uz ūdens, izņemot karakuģus, jūras kara flotes apkalpojošos kuģus vai citus kuģus, kas pieder vai kurus izmanto kāda valdība un kas, attiecīgajā laikā, tiek izmantoti vienīgi valsts nekomerciālā dienestā.

 

 

4. pants

Piemērošanas robežas

Šis Protokols, ja vien tajā nav norādīts citādi, tiek piemērots, lai novērstu, izmeklētu un sodītu par noziedzīgiem nodarījumiem, kas par tādiem atzīti saskaņā ar šī Protokola 6. pantu, ja šie noziedzīgie nodarījumi pēc būtības ir transnacionāli un ja to izdarīšanā ir iesaistīta noziedzīga grupa, kā arī lai aizsargātu to personu tiesības, kuri ir bijuši šo noziedzīgu nodarījumu objekts.

 

5. pants

Migrantu kriminālatbildība

Migranti netiek pakļauti kriminālvajāšanai saskaņā ar šo Protokolu par to, ka viņi ir bijuši to darbību objekts, kas izklāstītas šī Protokola 6. pantā.

 

6. pants

Kriminalizēšana

1. Katra Dalībvalsts veic nepieciešamus likumdošanas un citus pasākumus, lai par krimināli sodāmām atzītu šādas darbības, kas izdarītas ar iepriekšēju nodomu un nolūkā tieši vai netieši iegūt kādu finansiālu vai citu materiālu labumu:

(a) migrantu nelikumīga ievešana;

(b) darbības, kas izdarītas nolūkā veicināt migrantu nelikumīgu ievešanu;

(i) viltotu ceļojumu vai identitātes dokumentu izgatavošana;

(ii) tāda dokumenta sagādāšana, nodošana vai turēšana;

(c) iespējas nodrošināšana kādai personai, kura nav attiecīgās valsts pilsonis vai pastāvīgais iedzīvotājs, uzturēties šai valstī, neievērojot nepieciešamās likumīgās uzturēšanās prasības, izmantojot tos līdzekļus, kas minēti šīs daļas (b) apakšpunktā vai arī jebkādus citus nelikumīgus līdzekļus.

2. Katra Dalībvalsts veic nepieciešamus likumdošanas un citus pasākumus, lai par krimināli sodāmām atzītu šādas darbības:

(a) ievērojot savas tiesību sistēmas pamatprincipus - tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanas mēģinājumu, kas par tādu atzīts saskaņā ar šī panta 1. daļu;

(b) piedalīšanos kā līdzdalībniekam (dalībniekam) kādā noziedzīgā nodarījumā, kas par tādu atzīts saskaņā ar šī panta 1.daļas (a), (b) (i) vai (c) apakšpunktiem, un, ievērojot savas tiesību sistēmas pamatprincipus, piedalīšanos kā līdzdalībniekam (dalībniekam) kādā noziedzīgā nodarījumā, kas par tādu atzīts saskaņā ar šī panta 1.daļas (b) (ii) apakšpunktu;

(c) citu personu organizēšanu vai vadīšanu, ja tās izdara kādu noziedzīgu nodarījumu, kas par tādu atzīts saskaņā ar šī panta 1. daļu.

3. Katra Dalībvalsts veic nepieciešamos likumdošanas un citus pasākumus, lai par atbildību pastiprinošiem apstākļiem tādu noziedzīgu nodarījumu gadījumos, kas par tādiem atzīti saskaņā ar šī panta 1.daļas (a), (b) (i) un (c) apakšpunktiem, un, ievērojot savas tiesību sistēmas pamatprincipus, tādu noziedzīgu nodarījumu gadījumos, kas par tādiem atzīti saskaņā ar šī panta 2.daļas (b) un (c) apakšpunktiem, atzītu šādus apstākļus:

(a) tādus, kas apdraud vai var apdraudēt attiecīgo migrantu dzīvību vai drošību; vai

(b) kas saistīti ar necilvēcīgu vai pazemojošu apiešanos ar šiem migrantiem, tai skaitā — ekspluatācijas nolūkos.

4. Nekas no šai Protokolā izklāstītā nevar kavēt Dalībvalsti veikt pasākumus pret personu, kuras darbība tiek atzīta par noziedzīgu nodarījumu saskaņā ar tās iekšējiem normatīvajiem aktiem.

 

II. Migrantu nelikumīga ievešana pa jūru

7. pants

Sadarbība

Dalībvalstis maksimāli sadarbojas, lai novērstu un apkarotu migrantu nelikumīgu ievešanu pa jūru, saskaņā ar starptautiskajām jūras tiesībām.

 

8. pants

Pasākumi pret migrantu nelikumīgo ievešanu pa jūru

1. Dalībvalsts, kurai ir pamatoti iemesli aizdomām, ka kuģis, kas kuģo ar tās valsts karogu vai kas norāda, ka ir tajā reģistrēts, kas ir bez valstiskās piederības vai kurš, kaut arī tas kuģo ar kādas citas valsts karogu vai atsakās uzrādīt savu karogu, īstenībā ir reģistrēts attiecīgajā dalībvalstī, ir iesaistīts migrantu nelikumīgā ievešanā pa jūru, var lūgt citām Dalībvalstīm palīdzēt novērst šī kuģa izmantošanu šim nolūkam. Dalībvalstis, kas saņēmušas šādu lūgumu, sniedz šo palīdzību atbilstoši savām iespējām.

2. Dalībvalsts, kurai ir pamatoti iemesli aizdomām, ka kuģis, kas izmanto navigācijas brīvību saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un kas kuģo ar kādas citas Dalībvalsts karogu vai kuram ir citas Dalībvalsts reģistrācijas zīmes, ir iesaistīts migrantu nelikumīgā ievešanā pa jūru, var par to informēt attiecīgā kuģa karoga valsti, lūgt reģistrācijas apstiprinājumu un, ja tā tiek apstiprināta, lūgt kuģa karoga valstij atļauju veikt attiecīgus pasākumus attiecībā pret šādu kuģi. Kuģa karoga valsts var atļaut pieteikumu iesniegušajai valstij, inter alia:

(a) uzkāpt uz šī kuģa;

(b) pārmeklēt šo kuģi; un

(c) ja tiek atrasti pierādījumi tam, ka šis kuģis ir iesaistīts migrantu nelikumīgā ievešanā pa jūru, veikt attiecīgus pasākumus pret šo kuģi un uz tā esošajiem cilvēkiem un kravu saskaņā ar kuģa karoga valsts atļauju.

3. Dalībvalsts, kas ir veikusi jebkādu pasākumu saskaņā ar šī panta 2. daļu, nekavējoties informē attiecīgo kuģa karoga valsti par šī pasākuma rezultātiem.

4. Dalībvalsts bez kavēšanās atbild uz citas Dalībvalsts lūgumu noteikt, vai kādam kuģim, kas norāda, ka ir tajā reģistrēts vai arī kuģo ar tās karogu, ir tiesības to darīt, kā arī atbild uz lūgumu sniegt atļauju, kas iesniegts saskaņā ar šī panta 2. daļu.

5. Kuģa karoga valsts var saskaņā ar šī Protokola 7. pantu pievienot savai atļaujai papildus nosacījumus, kas tiek saskaņoti ar lūgumu iesniegušo valsti, ieskaitot nosacījumus par atbildību un par veicamo efektīvo pasākumu apjomu. Dalībvalsts neveic nekādus papildus pasākumus bez kuģa karoga valsts nepārprotamas atļaujas, izņemot tos, kas nepieciešami, lai novērst tiešus draudus cilvēku dzīvībai, kā arī tos, kas izriet no attiecīgajiem divpusējiem un daudzpusējiem līgumiem.

6. Katra Dalībvalsts nosaka institūciju vai, ja nepieciešams, institūcijas, kas saņem un atbild uz palīdzības sniegšanas lūgumiem, lūgumiem apstiprināt reģistrāciju vai arī kāda kuģa tiesības kuģot ar tās karogu un sniegt atļauju veikt atbilstošus pasākumus. Par noteikto institūciju vai institūcijām caur Ģenerālsekretāru tiek paziņots visām citām Dalībvalstīm viena mēneša laikā pēc noteikšanas.

7. Dalībvalsts, kurai ir pamatoti iemesli aizdomām, ka kāds kuģis ir iesaistīts migrantu nelikumīgā ievešanā pa jūru un ka tam nav valstiskās piederības vai arī ka to var pielīdzināt kuģim bez valstiskās piederības, var uzkāpt uz un pārmeklēt šo kuģi. Gadījumā, ja tiek atrasti pierādījumi, kas apstiprina šīs aizdomas, tad attiecīgā Dalībvalsts veic attiecīgus pasākumus saskaņā ar saviem iekšējiem normatīvajiem aktiem un starptautiskajām tiesībām.

 

9. pants

Aizsardzības noteikumi

1. Kad kāda Dalībvalsts īsteno pasākumus pret kādu kuģi saskaņā ar šī Protokola 8. pantu, tā:

(a) nodrošina drošību uz kuģa esošajām personām un humānu apiešanos ar tām;

(b) pienācīgi ņem vērā nepieciešamību neapdraudēt kuģa vai tā kravas drošību;

(c) pienācīgi ņem vērā nepieciešamību neapdraudēt karoga valsts vai jebkuras citas ieinteresētās valsts komerciālās vai juridiskās intereses;

(d) pieejamo līdzekļu ietvaros nodrošina, lai jebkuri pasākumi, kas īstenoti attiecībā pret kuģi, būtu ekoloģiski droši.

2. Gadījumā, ja motīvi pasākumu veikšanai saskaņā ar šī Protokola 8. pantu izrādās nepamatoti, tad kuģim tiek kompensēti jebkādi nodarītie zaudējumi vai kaitējums, ar nosacījumu, ka šis kuģis nav veicis nekādas darbības, kas attaisnotu veiktos pasākumus.

3. Veicot, ieviešot vai īstenojot jebkādus pasākumus saskaņā ar šo nodaļu, ir pienācīgi jāņem vērā nepieciešamība neiejaukties un neizskart:

(a) piekrastes valstu tiesības un pienākumus, kā arī to jurisdikcijas piemērošanu saskaņā ar starptautiskajām jūras tiesībām; vai

(b) karoga valsts tiesības īstenot jurisdikciju un kontroli ar kuģi saistītajos administratīvajos, tehniskajos un sociālajos jautājumos.

4. Jebkādus pasākumus uz jūras saskaņā ar šo nodaļu īsteno vienīgi karakuģi vai militārie lidaparāti, vai arī citi kuģi vai lidaparāti, kas skaidri apzīmēti un identificējami kā valdības dienestam piederoši un attiecīgi pilnvaroti.

 

III. Novēršana, sadarbība un citi pasākumi

10. pants

Informācija

1. Neierobežojot Konvencijas 27. un 28. panta noteikumus, Dalībvalstis, jo sevišķi tās, kurām ir kopīgas robežas vai arī kas atrodas tajos maršrutos, pa kuriem tiek nelikumīgi pārvadāti migranti, šī Protokola mērķu sasniegšanas nolūkos savā starpā, ievērojot savas attiecīgās iekšējās tiesību un administratīvās sistēmas, apmainās ar attiecīgo informāciju tādos jautājumos kā:

(a) iekāpšanas un nosūtīšanas punkti, kā arī maršruti, pārvadātāji un transporta līdzekļi, par kuriem zināms vai arī par kuriem pastāv aizdomas, ka tos izmanto kāda organizēta noziedzīga grupa, kas iesaistīta šī Protokola 6. pantā minētajās darbībās;

(b) to organizāciju vai arī organizēto noziedzīgo grupu identitāte un metodes, par kurām zināms vai arī par kurām pastāv aizdomas, ka tās ir iesaistītas šī Protokola 6. pantā minētajās darbībās;

(c) Dalībvalsts izdoto ceļojumu dokumentu autentiskās iezīmes un pienācīgā forma kā arī ceļojumu vai identitātes dokumentu zādzības vai ar tām saistīta to nelikumīga izmantošana;

(d) cilvēku slēpšanas un transportēšanas metodes, ceļojumu vai identitātes dokumentu nelikumīga izmainīšana, izgatavošana vai iegāde, vai arī cita veida nelikumīga izmantošana saistībā ar šī Protokola 6. pantā minētajām darbībām un to atklāšanas veidi;

(e) likumdošanas pieredze, prakse un pasākumi, lai novērstu un apkarotu šī Protokola 6. pantā minētās darbības; un

(f) zinātniskā un tehnoloģiskā informācija, kas noderīga tiesību aizsardzībā, uzlabojot Dalībvalstu iespējas novērst, atklāt un izmeklēt šī Protokola 6. pantā minētās darbības un pakļaut kriminālvajāšanai tajās iesaistītās personas.

2. Informāciju saņemošās Dalībvalsts pienākums ir ievērot visus informāciju nododošās Dalībvalsts noteiktos ierobežojumus tādas informācijas izmantošanai.

 

11. pants

Robežkontroles pasākumi

1. Neierobežojot starptautiskās saistības attiecībā uz cilvēku brīvu pārvietošanos, Dalībvalstis pēc iespējas stiprina nepieciešamos robežkontroles pasākumus, lai novērstu un atklātu migrantu nelikumīgu ievešanu.

2. Katra Dalībvalsts veic likumdošanas un citus nepieciešamos pasākumus, lai novērstu iespējas izmantot komerciālo pārvadātāju transporta līdzekļus to noziedzīgu nodarījumu pastrādāšanai, kas par tādiem atzīti saskaņā ar šī Protokola 6. panta 1.daļas (a) apakšpunktu.

3. Kad tas nepieciešams un neierobežojot piemērojamās starptautiskās konvencijas, šiem pasākumiem ir jāietver saistību noteikšana komerciālajiem pārvadātājiem, ieskaitot jebkādas transporta kompānijas vai jebkādu satiksmes līdzekļu īpašniekus vai operatorus, pārliecināties par to, ka visiem pasažieriem ir ceļojuma dokumenti, kas nepieciešami iebraukšanai uzņemošajā valstī.

4. Katra Dalībvalsts, saskaņā ar saviem iekšējiem normatīvajiem aktiem, veic nepieciešamos pasākumus, lai noteiktu sankcijas par šī panta 3. daļā minēto saistību pārkāpumiem.

5. Katra Dalībvalsts izskata iespējas veikt tādus pasākumus, kas atļautu, saskaņā ar tās iekšējiem normatīvajiem aktiem, liegt iebraukšanu vai anulēt vīzas personām, kas iesaistītas saskaņā ar šo Protokolu noteikto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā.

6. Neierobežojot Konvencijas 27. pantu, Dalībvalstis izskata iespējas veikt tādus pasākumus, kas stiprinātu sadarbību starp robežkontroles institūcijām, tai skaitā, izveidojot un uzturot tiešus saziņas kanālus.

 

12. pants

Dokumentu drošība un kontrole

Katra Dalībvalsts, savu iespēju ietvaros, veic nepieciešamos pasākumus, lai:

(a) nodrošinātu, ka tās izdotajiem ceļojuma vai identitātes dokumentiem būtu tāda kvalitāte, kas novērstu iespējas tos nelikumīgi izmantot vai arī viltot un nelikumīgi izmainīt, pavairot vai izdot; un

(b) nodrošinātu attiecīgās Dalībvalsts vai tās vārdā izdoto ceļojumu dokumentu aizsargāšanu un drošību un novērstu to nelikumīgu izgatavošanu, izdošanu un izmantošanu.

 

13. pants

Dokumentu likumība un derīgums

Pēc citas Dalībvalsts pieprasījuma Dalībvalsts saskaņā ar saviem iekšējiem normatīvajiem aktiem saprātīga termiņā pārbauda to ceļojumu vai identitātes dokumentu likumību un derīgumu, kas tās vārdā izdoti vai it kā izdoti un attiecībā uz kuriem pastāv aizdomas, ka tie tiek izmantoti šī Protokola 6. pantā minēto darbību veikšanai.

 

14. pants

Apmācības un tehniskā sadarbība

1. Dalībvalstis nodrošina vai uzlabo apmācības tiesību aizsardzības, imigrācijas un citām amatpersonām, lai novērstu šī Protokola 6. pantā minēto darbību izdarīšanu un īstenotu humānu apiešanos ar tiem migrantiem, kas ir bijuši šo darbību objekts, ievērojot viņu tiesības, kas noteiktas ar šo Protokolu.

2. Dalībvalstis sadarbojas savā starpā un ar kompetentām starptautiskām organizācijām, nevalstiskām organizācijām, citām attiecīgām organizācijām un citiem attiecīgajiem civilās sabiedrības elementiem, lai nodrošinātu adekvātu personāla apmācību savās teritorijās nolūkā novērst, apkarot un izskaust šī Protokola 6. pantā minētās darbības un aizstāvēt to migrantu tiesības, kas ir bijuši šādu darbību objekts. Šīs apmācības ietver:

(a) ceļojumu dokumentu drošības un kvalitātes uzlabošanu;

(b) viltotu ceļojumu vai identitātes dokumentu atpazīšanu un atklāšanu;

(c) operatīvās informācijas vākšanu, tai skaitā informācijas, kas attiecas uz to organizēto noziedzīgo grupu identificēšanu, kas ir zināmas vai tiek turētas aizdomās par šī Protokola 6. pantā minēto darbību izdarīšanu, informācijas vākšanu par tām metodēm, kas tiek izmantotas, lai transportētu nelikumīgi ievedamos migrantus, lai nelikumīgi izmantotu ceļojumu vai identitātes dokumentus šī Protokola 6. pantā minēto darbību izdarīšanai, un par slēpšanas līdzekļiem, kas tiek izmantoti migrantu nelikumīgā ievešanā;

(d) procedūru uzlabošanu nelikumīgi ievestu personu atklāšanai konvencionālajos un nekonvencionālajos iebraukšanas un izbraukšanas punktos; un

(e) humānu apiešanos ar migrantiem un viņu šai Protokolā noteikto tiesību aizsardzību.

3. Dalībvalstis ar attiecīgu pieredzi izskata iespējas sniegt tehnisko palīdzību valstīm, kas bieži ir to personu izcelsmes vai tranzīta valstis, kas ir bijušas šī Protokola 6. pantā minēto darbību objekts. Dalībvalstis pieliek visas pūles, lai nodrošinātu nepieciešamos resursus, tādus kā satiksmes līdzekļi, datoru sistēmas un dokumentu nolasītājus, lai apkarotu šī Protokola 6. pantā minētās darbības.

 

15. pants

Citi preventīvie pasākumi

1. Katra Dalībvalsts veic pasākumus, lai nodrošinātu tādu informācijas programmu sagatavošanu vai uzlabošanu, kas palielina sabiedrības izpratni par to, ka šī Protokola 6. pantā minētās darbības ir noziedzīgas darbības, kuras bieži vien izdara organizētas noziedzīgas grupas peļņas ieguvei, un ka tās nopietni apdraud attiecīgos migrantus.

2. Saskaņā ar Konvencijas 31. pantu Dalībvalstis sadarbojas publiskās informācijas jomā nolūkā atturēt potenciālos migrantus no iespējām kļūt par organizēto noziedzīgo grupu upuriem.

3. Katra Dalībvalsts izstrādā vai attiecīgi uzlabo attīstības programmas un sadarbību nacionālajā, reģionālajā un starptautiskajā līmenī, ņemot vērā migrācijas sociāli ekonomiskās realitātes un īpašu uzmanību pievēršot sociāli un ekonomiski atpalikušiem rajoniem, lai cīnītos pret tiem sociāli ekonomiskajiem pamatcēloņiem, kas izraisa migrantu nelikumīgo pārvietošanu, tādiem kā nabadzība un nepietiekama attīstība.

 

16. pants

Aizsardzības un palīdzības pasākumi

1. Īstenojot šo Protokolu, katra Dalībvalsts, atbilstoši savām saistībām saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, īsteno visus nepieciešamos pasākumus, ieskaitot likumdošanas, ja nepieciešams, lai ievērotu un aizsargātu to personu tiesības, kas ir bijušas šī Protokola 6. pantā minēto darbību objekts, saskaņā ar attiecīgajām starptautisko tiesību normām, īpaši tiesības uz dzīvību un tiesības netikt pakļautiem spīdzināšanai vai citiem cietsirdīgiem, necilvēcīgiem vai pazemojošiem apiešanās vai sodu veidiem.

2. Katra Dalībvalsts īsteno nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu migrantiem atbilstošu aizsardzību pret vardarbību, ko viņiem varētu nodarīt atsevišķas personas vai grupas sakarā ar to, ka viņi ir bijuši šī Protokola 6. pantā minēto darbību objekts.

3. Katra Dalībvalsts nodrošina atbilstošu palīdzību tiem migrantiem, kuru dzīvība vai drošība ir apdraudētas sakarā ar to, ka viņi ir bijuši šī Protokola 6. pantā minēto darbību objekts.

4. Piemērojot šī panta noteikumus, Dalībvalstis ņem vērā sieviešu un bērnu īpašās vajadzības.

5. Gadījumā, ja tiek atklāta kāda persona, kas ir bijusi šī Protokola 6. pantā minēto darbību objekts, katra Dalībvalsts ievēro savas saistības saskaņā ar Vīnes Konvenciju par konsulārajām attiecībām, kad tā ir piemērojama, ieskaitot pienākumu bez kavēšanās informēt attiecīgo personu par noteikumiem, kas attiecas uz paziņojumu sniegšanu konsulārajām amatpersonām un par saziņu ar šīm amatpersonām.

 

17. pants

Citas Vienošanās

Dalībvalstis izskata iespējas slēgt divpusējas vai reģionālas papildus vienošanās vai operatīvas vienošanās, kuru nolūks ir:

(a) veikt vispiemērotākos un efektīvākos pasākumus, lai novērstu un apkarotu šī Protokola 6. pantā minētās darbības; vai

(b) savstarpēji paplašināt šī Protokola noteikumu apjomu.

 

18. pants

Nelikumīgi ievesto migrantu nosūtīšana atpakaļ

1. Katra Dalībvalsts apņemas bez nepamatotas vai nesaprātīgas kavēšanās veicināt tādas personas nosūtīšanu atpakaļ un uzņemšanu, kas ir bijusi šī Protokola 6. pantā minēto darbību objekts un kas ir tās pilsonis vai arī kurai ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja tās teritorijā atgriešanās laikā.

2. Katra Dalībvalsts izskata iespējas atvieglot tādas personas atpakaļuzņemšanu, kas ir bijusi šī Protokola 6. pantā minēto darbību objekts un kurai ir bijušas pastāvīgās uzturēšanās atļauja tās teritorijā saskaņā ar saviem iekšējiem normatīvajiem aktiem tajā laikā, kad attiecīgā persona ir iebraukusi uzņemošajā valstī.

3. Pēc uzņemošās Dalībvalsts lūguma attiecīgā Dalībvalsts, bez nepamatotas vai nesaprātīgas kavēšanās, pārbauda, vai kāda persona, kas ir bijusi šī Protokola 6. pantā minēto darbību objekts ir tās pilsonis vai arī tai ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja tās teritorijā.

4. Lai veicinātu tādas personas atgriešanos, kas ir bijusi šī Protokola 6. pantā minēto darbību objekts un kurai nav pienācīgās dokumentācijas, tā Dalībvalsts, kuras pilsonis ir šī persona vai arī kurā šai personai ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja, pēc uzņemošās valsts lūguma apņemas izdot nepieciešamos ceļojumu dokumentus vai citas atļaujas, lai šī persona varētu ceļot uz un atgriezties tās teritorijā.

5. Katra Dalībvalsts, kas ir iesaistīta tādas personas nosūtīšanā atpakaļ, kas ir bijusi šī Protokola 6. pantā minēto darbību objekts, veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu šo atgriešanos pienācīgā veidā un attiecīgi ņemot vērā šīs personas drošību un cieņu.

6. Dalībvalstis var sadarboties ar attiecīgajām starptautiskajām organizācijām, lai nodrošinātu šī panta noteikumu īstenošanu.

7. Šis pants neierobežo nekādas tiesības, kas piešķirtas personām, kas ir bijušas šī Protokola 6. pantā minēto darbību objekts, saskaņā ar uzņemošās Dalībvalsts iekšējiem normatīvajiem aktiem.

8. Šis pants neietekmē tās saistības, kas noteiktas jebkurā piemērojamā divpusējā vai daudzpusējā līgumā vai jebkurā citā spēkā esošā līgumā vai vienošanās, kas pilnībā vai daļēji nosaka to personu atgriešanos, kas ir bijušas šī Protokola 6. pantā minēto darbību objekts.

 

IV. Nobeiguma noteikumi

19. pants

Nodrošinājuma noteikumi

1. Nekas no šī Protokola neietekmē valstu un privātpersonu citas tiesības, saistības un atbildību saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, ieskaitot starptautiskās humanitārās tiesības un starptautiskās cilvēktiesības, un, tai skaitā, kad tie piemērojami, 1951. gada Konvenciju un 1967. gada Protokolu par bēgļu statusu un tajos noteikto atpakaļ nenosūtīšanas principu.

2. Šai Protokolā paredzētie pasākumi tiek interpretēti un piemēroti tādā veidā, kas nav diskriminējošs attiecībā pret personām sakarā ar to, ka tās ir bijušas šī Protokola 6. pantā minēto darbību objekts. Šo pasākumu interpretācijai un piemērošanai ir jāatbilst starptautiski atzītiem nediskriminācijas principiem.

 

20. pants

Strīdu risināšana

1. Dalībvalstis cenšas sarunu kārtībā risināt strīdus, kas saistīti ar šī Protokola interpretāciju un piemērošanu.

2. Jebkādi strīdi starp divām vai vairākām Dalībvalstīm, ja tos saprātīgā laika periodā nav iespējams atrisināt sarunu ceļā, tiek pēc vienas no šo Dalībvalstu lūguma nodoti skatīšanai šķīrējtiesā. Gadījumā, ja sešu mēnešu laikā pēc lūguma izskatīt strīdu šķīrējtiesā šīs Dalībvalstis nav spējušas vienoties par šķīrējtiesas organizēšanu, tad jebkura no šīm Dalībvalstīm var nodot strīdu Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautiskajā tiesā, iesniedzot pieteikumu saskaņā ar Tiesas Statūtiem.

3. Katra Dalībvalsts šī Protokola parakstīšanas, ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas laikā vai arī laikā, kad tā šim Protokolam pievienojas, var paziņot, ka tā neuzskata šī panta 2.daļu sev par saistošu. Citām Dalībvalstīm nav saistoša šī panta 2.daļa attiecībā uz jebkuru Dalībvalsti, kas ir izdarījusi šādu atrunu.

4. Jebkura Dalībvalsts, kas ir izdarījusi šī panta 3.daļā minēto atrunu, var jebkurā laikā šo atrunu atsaukt, paziņojot par to Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāram.

 

21. pants

Parakstīšana, ratificēšana, pieņemšana, apstiprināšana un pievienošanās

1. Šis Protokols ir atklāts parakstīšanai visām valstīm no 2000. gada 12. decembra līdz 15. decembrim Palermo, Itālijā, un pēc tam Apvienoto Nāciju Organizācijas mītnē Ņujorkā līdz 2002. gada 12. decembrim.

2. Šis Protokols ir atklāts parakstīšanai arī reģionālām ekonomiskās integrācijas organizācijām ar noteikumu, ka vismaz viena šādas organizācijas dalībvalsts ir parakstījusi šo Protokolu saskaņā ar šī panta 1.daļu.

3. Šis Protokols ir jāratificē, jāakceptē vai jāapstiprina. Ratifikācijas, akceptēšanas vai apstiprināšanas akti tiek iesniegti Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāram. Reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācijas var iesniegt savus ratifikācijas, akceptēšanas vai apstiprināšanas aktus, ja to izdarījusi vismaz viena attiecīgās organizācijas dalībvalsts. Ratifikācijas, akceptēšanas vai apstiprināšanas aktā attiecīgā organizācija paziņo savas kompetences apjomu attiecībā uz jautājumiem, ko regulē šis Protokols. Šāda organizācija arī informē dokumentu depozitāriju par jebkādām būtiskām izmaiņām savas kompetences apjomā.

4. Šim Protokolam var pievienoties jebkura valsts vai jebkura reģionāla ekonomiskās integrācijas organizācija, ja vismaz viena tās dalībvalsts ir šī Protokola Dalībvalsts. Dokumenti par pievienošanos tiek iesniegti Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāram. Pievienošanās laikā reģionāla ekonomiskās integrācijas organizācija paziņo savas kompetences apjomu attiecībā uz jautājumiem, ko regulē šis Protokols. Šāda organizācija arī informē dokumentu depozitāriju par jebkādām būtiskām izmaiņām savas kompetences apjomā.

 

22. pants

Spēkā stāšanās

1. Šis Protokols stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc četrdesmitā dokumenta par ratifikāciju, apstiprināšanu, akceptēšanu vai pievienošanos iesniegšanas datuma, bet ar nosacījumu, ka tas nestājas spēkā pirms Konvencijas spēkā stāšanās. Šīs daļas nolūkos neviens dokuments, ko iesniedz reģionāla ekonomiskās integrācijas organizācija, netiek skaitīts papildus dokumentiem, ko iesniegušas šīs organizācijas dalībvalstis.

2. Attiecībā uz katru valsti vai reģionālu ekonomiskās integrācijas organizāciju, kas ratificē, apstiprina vai akceptē šo Protokolu, vai pievienojas tam pēc četrdesmitā dokumenta iesniegšanas par šādu rīcību, šis Protokols stājas spēkā trīsdesmitajā dienā pēc tam, kad šāda valsts vai organizācija iesniegusi attiecīgo dokumentu vai arī datumā, kad šis Protokols stājas spēkā saskaņā ar šī panta 1. daļu, atkarībā no tā, kurš no šiem datumiem iestājas vēlāk.

 

23. pants

Grozījumi

1. Piecus gadus pēc šī Protokola spēkā stāšanās Protokola Dalībvalsts var ieteikt grozījumus un iesniegt tos reģistrēšanai Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāram, kurš pēc tam paziņo ieteiktos grozījumus pārējām Dalībvalstīm un Konvencijas Dalībvalstu Konferencei ar mērķi izskatīt un pieņemt lēmumu par šādu priekšlikumu. Protokola dalībvalstis, tiekoties Dalībvalstu Konferencē, dara visu nepieciešamo, lai panāktu vienprātību par katru grozījumu. Ja izmantoti visi centieni panākt vienprātību un vienošanos nav izdevies panākt, grozījuma pieņemšanai pēdējā instancē nepieciešams Dalībvalstu Konferencē klātesošo un balsojošo Protokola Dalībvalstu divu trešdaļu balsu vairākums.

2. Reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācijas savas kompetences jautājumos izmanto savas tiesības balsot saskaņā ar šo pantu, un tām piederošo balsu skaits ir vienāds ar to Dalībvalstu skaitu, kas ir šī Protokola dalībnieces. Šādas organizācijas nevar izmantot savas balsstiesības, ja to dalībvalstis izmanto savas balsstiesības, un otrādi.

3. Grozījumu, kas pieņemts saskaņā ar šī panta 1. daļu, Dalībvalstis var ratificēt, apstiprināt vai akceptēt.

4. Grozījums, kas pieņemts saskaņā ar šī panta 1. daļu, attiecībā uz Dalībvalsti stājas spēkā deviņdesmit dienas pēc tam, kad Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāram iesniegts dokuments par šāda grozījuma ratifikāciju, apstiprināšanu vai akceptēšanu.

5. Kad grozījums stājas spēkā, tas ir saistošs tām Dalībvalstīm, kas atzinušas to par saistošu. Pārējām Dalībvalstīm paliek saistoši šī Protokola noteikumi un jebkādi agrāk izdarīti grozījumi, ko tās ratificējušas, apstiprinājušas vai akceptējušas.

 

24. pants

Denonsēšana

1. Dalībvalsts var denonsēt šo Protokolu ar rakstisku paziņojumu Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāram. Denonsēšana stājas spēkā vienu gadu pēc dienas, kad Ģenerālsekretārs saņēmis šādu paziņojumu.

2. Reģionāla ekonomiskās integrācijas organizācija pārstāj būt šī Protokola Dalībvalsts, kad šo Protokolu denonsējušas visas šīs organizācijas dalībvalstis.

 

25. pants

Depozitārijs un valodas

1. Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretārs ir iecelts par šī Protokola depozitāriju.

2. Šī Protokola oriģināls, kura teksti arābu, ķīniešu, angļu, franču, krievu un spāņu valodā ir līdzvērtīgi un autentiski, tiek nodots glabāšanai Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāram.

TO APLIECINOT, zemāk parakstījušies pilnvarotie, kurus tam pilnvarojušas attiecīgās valdības, ir parakstījuši šo Protokolu.