Valodas — ne pie Bābeles. Valodas — Latvijā

Oļģerts Krastiņš, prof. emeritus, Valentīna Locāne, pētniece, – “Latvijas Vēstnesim”

Nobeigums. Sākums

— “LV” Nr.55, 09.04.2003.

Kādas valodas kur prot

Atbildi uz šo jautājumu, izmantojot mūsu rīcībā esošo informāciju, esam mēģinājuši ietvert 3.tabulā. Taču šī tabula daudzējādi ir ļoti specifiska un lasāma ar lielu rūpību, citādi pārpratumi ir neizbēgami.

Piemēram, ailē “prot latviešu valodu” vissliktākie rādītāji (4–5%) ir latviskajos Kurzemes rajonos: Talsu, Kuldīgas, Ventspils … Kā tad tā? Tādēļ vēlreiz jāuzsver, ka tur nav norādīts latviešu valodu pratēju īpatsvars, bet to personu īpatsvars, kuri šo valodu ir iemācījušies kā “citu”, bez savas dzimtās valodas. Latviskajos rajonos lielum lielai iedzīvotāju daļai tā ir dzimtā valoda un lieku reizi vairs nav jāmācās.

Līdzīgs stāvoklis ir krieviskajā Daugavpilī, kur tikai 15% iedzīvotāju to ir mācījušies kā “citu” valodu. Lielākajai daļai tā ir dzimtā.

Jau raksta sākumā iezīmējām uzdevumu, ka vajadzētu aprēķināt galveno valodu pratēju īpatsvaru teritorijās, skaitot kopā gan tos, kam tā ir dzimtā, gan “cita”, vēlāk iemācīta valoda. Citiem vārdiem, kāda daļa iedzīvotāju var sazināties konkrētajā valodā. Pagaidām tādu datu mūsu rīcībā nav.

Vieglāk ir interpretēt angļu un vācu valodas zinātāju īpatsvaru. Šīs valodas, īpaši angļu, kā dzimtās valodas Latvijā nav raksturīgas. Gandrīz visos gadījumos tās ir “citas”, vēlāk iemācītas valodas.

Vislielākā vajadzība pēc angļu valodas un arī vislabākās sekmes tās apgūšanā ir Rīgas pilsētā. Te gandrīz katrs piektais iedzīvotājs (19,4%) jau zina šo valodu. Jaunākajās vecumgrupās šīs procents būs vēl lielāks. Labas sekmes uzrāda Jūrmalas un Rīgas apkārtnes rajoni (Rīgas, Ogres). Tāpat angļu valodu ir mācījušies Jelgavas, Valmieras, Cēsu iedzīvotāji. Angļu valodu pagaidām nenovērtē Latgales pilsētu un rajonu iedzīvotāji: Krāslavas, Ludzas, Balvu rajonā, arī Daugavpilī u.c. Daļēji to var izskaidrot ar Latgales iedzīvotāju vecuma struktūru: vairāk veco ļaužu, kuriem valodu mācīšanās jau grūta un vajadzība pēc tām mazāka.

Kā “vācisku” varētu raksturot dažu Kurzemes un Vidzemes rajonu vidi, ja tā varētu nosaukt teritorijas, kur šo valodu zina 9–11% iedzīvotāju (Talsu, Madonas, Saldus, Limbažu, Kuldīgas rajonā).

Vēsturiski un vēl tagad nozīmīgo franču valodu Rīgā zina katrs simtais, bet laukos daudzviet — tikai katrs tūkstošais iedzīvotājs.

Kā jau rakstījām iepriekšējā rakstā, šādā gadījumā profesionāli statistiska satura nav arī citu valodu pratēju procentu skaitļu summai. Tā var būt mazāka par 100, ja teritorijā daudz tādu, kuri prot tikai dzimto valodu, un lielāka par 100 — ja daudz iedzīvotāju prot vairāk nekā vienu valodu bez dzimtās. Tad procentu skaitļi dublējas.

Tomēr ilustratīva nozīme šiem skaitļiem paliek. Tie it kā raksturo “svērto” valodu prasmes līmeni teritorijās. Neraugoties uz šī rādītāja ierobežoto saturu, uzskatījām to par piemērotāko rajonu un pilsētu sakārtošanai valodu zināšanas līmeņa secībā.

Pirmajās vietās nonāk Ogres, Bauskas un Rīgas rajons, pēdējās — Daugavpils pilsēta, Rēzeknes un Daugavpils rajons.

Kaut gan pilsētām šeit ir dabiskas priekšrocības. Tur koncentrējas studenti, ierēdņi, tirgotāji, kuriem valodu zināšanas visvairāk vajadzīgas. Bet dzimto un parasti vēl vienu viņiem devuši Latvijas lauku rajoni.

3.tabula

Latvijas republikas pilsētu un rajonu citu valodu zinātāju sadalījums pēc pārvaldāmo valodu sastāva

Aprēķināts pēc “Latvijas 2000.gada tautas skaitīšanas rezultāti.”. R.: CSP, 2002.— 164.–165.lpp.

Saranžēts pēc 10. ailes datiem.