Par nelegālajiem imigrantiem un mums

Foto: A.F.I. Preses konferencē: Task Force darba grupas “Nelegālā migrācija” priekšsēdētājs Vācijas Federatīvās Republikas Federālās robežsardzes Ziemeļu štāba pārstāvis Folkers Vinters un Latvijas Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes Robežapsardzības pārvaldes priekšnieks pulkvedis Konstantins Šarigins

Vakar, 9. aprīlī, Rīgā beidzās Baltijas jūras reģiona valstu darba komandas “Task Force” operatīvās komitejas (OPC) darba grupas sanāksme par nelegālās migrācijas apkarošanas problēmām.

Sanāksmi bija organizējusi Latvijas Valsts robežsardze. Tajā piedalījās nelegālās imigrācijas apkarošanas eksperti no Vācijas, Dānijas, Norvēģijas, Zviedrijas, Somijas, Krievijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, kā arī Amerikas Savienoto Valstu imigrācijas atašejs Baltijas valstīs Gils Džeikobss. Pirmoreiz sanāksmē piedalījās arī Baltkrievijas robežapsardzības dienesta pārstāvji. Sanāksmi vadīja “Task Force” OPC nelegālās migrācijas apkarošanas darba grupas priekšsēdētājs Folkers Vinters no Vācijas. Latvijas delegāciju vadīja Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes Robežapsardzības pārvaldes priekšnieks, robežsardzes pulkvedis Konstantins Šarigins. Sanāksmē tika izvērtēta līdzšinējā pieredze un saskaņotas šā gada starptautiskās operācijas, kā arī apspriesta situācija nelegālajā migrācijā saistībā ar karadarbību Irākā un tās iespējamām sekām.

Vakar Valsts robežsardzes Galvenajā pārvaldē notika preses konference, kurā Vācijas Federālās robežsardzes Ziemeļu štāba pārstāvis F.Vinters un mūsu Robežapsardzības pārvaldes priekšnieks K.Šarigins pastāstīja par sanāksmes secinājumiem un darba grupas galvenajām aktualitātēm.

Atzīstot, ka sanāksme uzskatāma par visnotaļ sekmīgu, F.Vinters uzsvēra starptautiskās sadarbības aktualitāti, minot piemēru no nelegālās imigrācijas apkarošanas darba grupas prakses. No 1997. līdz 2000. gadam bija vērojama visai intensīva nelegālo migrantu kustība pāri Baltijas jūrai, taču pēc vairākām Baltijas jūras reģiona valstu kopīgām jūras un sauszemes operācijām šī tendence ir gandrīz izzudusi. Tagad intensīvāka nelegālo migrantu plūsma vērojama Eiropas dienvidu reģionos.

Pulkvedis K.Šarigins uzsvēra, ka Latvijā pēdējos gados mazinājusies “zaļās robežas” šķērsošana. Tagad nelegālie imigranti visbiežāk cenšas iebraukt Latvijā caur oficiālajiem kontrolpunktiem, izmantojot viltotus dokumentus. K.Šarigins arī pastāstīja, ka daudzos gadījumos viņi mūsu valstī gan ierodas likumīgi, uzrādot savas valsts pasi un vīzu, taču pēc tam ar viltotu kādas citas valsts, visbiežāk Lietuvas, Igaunijas, Polijas, Čehijas vai Slovākijas, pasi mēģina doties tālāk. K.Šarigins uzsvēra, ka lielākā daļa šo likumpārkāpēju izmanto citu valstu viltojumus, jo mūsu valstī izveidota ļoti laba informatīvā sistēma par Latvijas nederīgajiem dokumentiem. “Mūsu primārais uzdevums ir nepieļaut nelegālu imigrantu ierašanos Latvijā. Taču ne mazāk svarīgs uzdevums ir arī nepieļaut, ka Latvija varētu kļūt par tranzītvalsti nelegālu migrantu plūsmā uz Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm,” uzsvēra pulkvedis K.Šarigins. Par galveno nelegālo imigrāciju veicinošo faktoru viņš nosauca šī biznesa izdevīgumu — caurmērā par katru nelegālo imigrantu noziedznieki varot nopelnīt divus līdz desmit tūkstošus ASV dolāru. “Lai cīnītos pret nelegālo imigrāciju, valstīm jāsadarbojas gan izlūkošanā, gan īstenojot lielas operācijas, gan arī apmainoties ekspertu pieredzē par jaunākajiem dokumentu viltošanas paņēmieniem un jaunākajām tendencēm nelegālās migrantu plūsmas organizēšanā”, uzsvēra K. Šarigins.

Pulkvedis arī pastāstīja, ka šogad Latvijas Valsts robežsardze piedalīsies divās Somijas un Baltijas valstu kopīgās operācijās — “Zaļais viesis 2003” un “Via Baltica 2003”. “Mēs darām un darīsim visu nepieciešamo, lai padarītu mūsu valsti un reģionu nepievilcīgu nelegālajiem imigrantiem,” uzsvēra Latvijas Robežapsardzības pārvaldes priekšnieks.

F.Vinters uzsvēra Rīgas sanāksmes intensīvo darba kārtību un produktīvo raksturu. Kā pozitīvu faktoru viņš minēja arī Baltkrievijas piedalīšanos šajā sanāksmē, jo caur Baltkrieviju notiek intensīva nelegālo migrantu plūsma. Tiesa, Baltkrievija arī turpmāk nevarēs būt “Task Force OPC” dalībniece, jo tā nav Baltijas jūras valstu padomes (BJVP) dalībvalsts. Taču sanāksmes dalībnieki bijuši vienisprātis, ka Baltkrievija turpmāk “Task Force OPC” darbā varētu piedalīties novērotājas statusā.

Arī F.Vinters uzsvēra jaunāko tendenci — vairums nelegālo imigrantu vairs nešķērso “zaļo robežu”, bet cenšas ar viltotiem dokumentiem ierasties caur oficiālajiem kontrolpunktiem. Tādēļ iecerēts praktizēt speciālistu pieredzes apmaiņas grupas, organizējot uz laiku divu valstu, piemēram, Vācijas un Latvijas, robežsargu kopīgu darbu Hamburgas lidostā vai Vācijas un Krievijas robežsargu kopdarbu Ķīles ostā, no kurienes notiek regulāra prāmju satiksme ar Sanktpēterburgu. Tieši šāda sadarbība, pēc F.Vintera pārliecības, ļaus visefektīvāk atklāt viltotās pases un citas nelegālo imigrantu viltības.

Atbildot uz žurnālistu jautājumiem, F.Vinters teica, ka vēl esot pāragri spriest, vai būs un cik liela varētu būt nelegālo migrantu plūsma no Irākas sakarā ar pašlaik notiekošo karadarbību. “Mēs nezinām, kad šis karš beigsies un kāda būs irākiešu tautas attieksme pret jauno valdību,” teica F.Vinters. Viņš arī uzsvēra, ka atšķirībā no Līča kara negatīvās pieredzes tagad bēgļiem Irākas kaimiņvalstīs varētu tikt organizētas pagaidu nometnes.

Arī Latvijas delegācijas vadītājs Konstantins Šarigins atzina, ka spriest par eventuālu nelegālo migrantu plūsmu no Irākas ir pāragri - pagaidām tāda nav novērota nevienā no “Task Force OPC” dalībvalstīm. Taču Latvija, pēc K. Šarigina vārdiem, ir gatava šādam notikumu pavērsienam. “Robežsardzes virsnieki saņem attiecīgas instrukcijas, mēs arī esam gatavi uz laiku izmitināt nelielu skaitu bēgļu, kamēr tiks izskatīti attiecīgie dokumenti, “ teica pulkvedis, pēc žurnālistu lūguma precizējot, ka pašlaik Valsts robežsardzes rīcībā ir izmitināšanas vietas astoņdesmit sešiem patvēruma meklētājiem. Taču, pēc K. Šarigina domām, sadarbībā ar citām valsts institūcijām varētu rast īslaicīgu izmitināšanas iespēju arī lielākam nelegālo imigrantu skaitam.

F.Vinters žurnālistiem pastāstīja arī par “Task Force OPC” darbības jaunākajiem aspektiem saistībā ar notikumiem citās valstīs. Piemēram, Krievijas Federācijā robežsardze nupat pakļauta Federālajam drošības dienestam, līdzīgi kā tas bijis bijušajā Padomju Savienībā. Jauna situācija radīsies arī tuvākajos gados, kad Baltijas valstis un virkne citu valstu būs iestājušās ES un pievienojušās Šengenas līgumam.

Situācija ar nelegālajiem imigrantiem Latvijā, pēc K. Šarigina domām, vērtējama kā stabila. Pērn mūsu valstī konstatēti 57 nelegālas imigrācijas gadījumi, un 394 personas pēc legālas ieceļošanas Latvijā centušās mūsu valstī palikt, izmantojot nelegālus līdzekļus. Taču, pēc pulkveža K.Šarigina informācijas, visas šīs personas apzinātas. K.Šarigins arī pastāstīja, ka Latvijā kopš 1998. gada patvērumu prasījušas 130 personas, no tām astoņām piešķirts bēgļa statuss un trim personām — alternatīvs statuss. Pērn patvērumu mūsu valstī prasījušas 30 personas, no tām trim piešķirts alternatīvs statuss, vienpadsmit lietas tiek vēl izskatītas. Visi pārējie patvēruma prasītāji no mūsu valsts izbraukuši labprātīgi vai izraidīti piespiedu kārtā. “Uz kopējā fona Latvija nelegālajiem imigrantiem nav pievilcīga valsts,” uzsvēra K.Šarigins.

Arī F.Vinters situāciju Latvijā un abās pārējās Baltijas valstīs atzina par normālu. Nelegālo imigrantu skaits pēdējos gados nav būtiski mainījies, robežkontroles punktu aprīkojums Latvijā, kā arī Lietuvā un Igaunijā ir visnotaļ labā līmenī. Nelegālās imigrācijas jomā Baltijas valstīs, atšķirībā no Norvēģijas, Zviedrijas un Vācijas, pēdējos gados nav notikušas būtiskas izmaiņas. “Protams, būtu ideāli, ja kādā valstī necenstos iebraukt neviens nelegālais imigrants, taču tādu situāciju laikam gan neizdosies sasniegt nekur,” teica F.Vinters, uzsverot:

“Latvijā es nelegālo imigrantu ziņā neredzu īpašas problēmas.”

Jānis Ūdris, “LV” ārlietu redaktors

Uzziņai

Baltijas jūras valstu organizētās noziedzības apkarošanas darba komandas (“Task Force”) operatīvo komiteju (OPC) izveidoja Baltijas jūras valstu premjerministri 1997. gadā, izveidojot arī atsevišķas darba grupas, kuru darbības koordinācija uzticēta konkrētām valstīm. Dānija koordinē cīņu pret organizētām ārvalstu noziedznieku grupām, Somijas kompetencē ir darba grupa cīņai pret naudas atmazgāšanu, Norvēģija un Krievija kopīgi koordinē cīņu pret automašīnu zādzībām, Lietuvas kompetencē ir cīņa pret noziegumiem, kuros izmanto ar akcīzes nodokli apliekamās preces, bet Latvija kopīgi ar Zviedriju koordinē darbu grupā cīņai pret sieviešu nelegālu izvešanu uz citām valstīm. Darba grupa cīņai pret nelegālo imigrāciju ir Vācijas kompetencē. Ekspertu sanāksmes nelegālās imigrācijas apkarošanai parasti notiek Vācijā, laiku pa laikam arī citās valstīs. Šādas sanāksmes jau notikušas Polijā, Norvēģijā un Igaunijā. Šoreiz Vācijas puse bija izteikusi lūgumu rīkot sanāksmi Latvijā, jo mūsu Valsts robežsardzei ir labi profesionālie kontakti ar Baltkrievijas robežsargiem, kas ļāva uz kārtējo sanāksmi uzaicināt arī Baltkrievijas robežapsardzības dienesta pārstāvjus.