Otrdien, 8. aprīlī, Ministru kabineta sēdē

Akceptēti noteikumi “Grozījums Ministru kabineta 2000.gada 27.jūnija noteikumos Nr.212 “Kārtība, kādā veicami iekšējā tirgus aizsardzības pasākumi””.

Zemkopības ministrija, izvērtējot iespējas ieviest pagaidu tirgus aizsardzības pasākumus sakarā ar ieilgušo krīzi cūkkopībā un ņemot vērā Valsts iekšējā tirgus aizsardzības biroja (VITAB) pieredzi pārbaudes veikšanā, secinājusi, ka Ministru kabineta 2000.gada 27.jūnija noteikumu Nr.212 “Kārtība, kādā veicami iekšējā tirgus aizsardzības pasākumi” 22.punkts pašreizējā redakcijā rada šķēršļus operatīvi risināt problēmas un izmantot pārbaudes gaitā jaunatklājušos apstākļus. Iepriekšminētais punkts nosaka, ka VITAB ne vēlāk kā 30 dienas pēc pārbaudes sākšanas var pieņemt lēmumu par kritisku apstākļu esamību un pagaidu tirgus aizsardzības pasākumu noteikšanu.

Lai nodrošinātu iespēju piemērot pagaidu tirgus aizsardzības pasākumus jebkurā laikā pēc pārbaudes uzsākšanas, ja tās gaitā ir atklājušies kritiski apstākļi, Zemkopības ministrija ir izstrādājusi grozījumu projektu.

Grozījums paredz noteikt, ka VITAB pārbaudes laikā var pieņemt lēmumu par kritisku apstākļu esamību un pagaidu pasākumu nepieciešamību. Lēmumu par pagaidu pasākumu nepieciešamību birojs noteiktā kārtībā iesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā.

Akceptēts likumprojekts “Par Starptautisko augu aizsardzības konvenciju”.

Šobrīd Latvija ir Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) un Eiropas un Vidusjūras Augu aizsardzības organizācijas dalībvalsts. FAO Starptautiskajai augu aizsardzības konvencijai pievienojušās 117 dalībvalstis. Ar 2002.gadu Valsts augu aizsardzības dienests piedalās konvencijas ietvaros izveidotās Starptautiskās fitosanitāro pasākumu standartu komitejas darba grupā. Ar šo likumu Latvija paredz pievienoties šai konvencijai.

Konvencijas galvenais mērķis – novērst augiem un augu produktiem kaitīgo organismu izplatīšanos un ieviešanos (ar starptautisko tirdzniecību) un veicināt to kontroli. Konvencija paredz daudzas starptautiskās sadarbības formas: nodrošināt starptautisko sadarbību starp reģionālajām un nacionālajām augu aizsardzības organizācijām, lai novērstu augu karantīnas organismu ievešanu un izplatīšanos ar starptautisko tirdzniecību; apvienot starptautiskos centienus cīņā ar īpaši bīstamu organismu masveida izplatīšanos; katrai dalībvalstij pielietot normatīvi tiesiskos un tehniskos pasākumus saskaņā ar konvenciju; vienota parauga eksporta un reeksporta fitosanitāro sertifikātu lietošana. Konvencijai ir svarīga loma starptautiskajā tirdzniecībā, jo to atzinusi PTO kā organizācija, kura izstrādā un iesniedz Starptautiskos fitosanitāro pasākumu standartus, kas ietekmē tirdzniecību.

Konvencija paredz katrai dalībvalstij veikt fitosanitārai kontrolei pakļauto kravu pārbaudes un aizturēšanu invāzijas un infekcijas gadījumos. Konvencija nosaka veicamos pasākumus, lai nodrošinātu fitosanitāro prasību ievērošanu, veicot starptautisko tirdzniecību un pārvadājumus, prasības Nacionālajam augu aizsardzības dienestam un kārtību fitosanitārai kontrolei pakļautās produkcijas sertifikācijai.

Pārskatītais konvencijas teksts ietver principus, kuri ir jāiestrādā normatīvajos aktos, kas regulē fitosanitāriju, un metodiskajos norādījumos. Galvenā konvencijas prasība – lai dalībvalstu nacionālie fitosanitārie noteikumi tiek izstrādāti, pamatojoties uz starptautiskām metodiskām rekomendācijām vai standartiem, kurus apstiprina FAO. Šīs rekomendācijas ir obligātas konvencijas dalībvalstīm. Pašlaik pieņemtas 17 šādas rekomendācijas jeb, saskaņā ar FAO terminoloģiju, fitosanitāro pasākumu starptautiskie standarti.

Akceptēts likumprojekts “Medību likums”, kura mērķis ir noteikt medību saimniecības pamatnoteikumus.

Medības ir darbību kopums vai atsevišķas darbības, kad tiek vajāti (arī izsekoti vai meklēti, izmantojot medību līdzekļus, metodes, rīkus vai paņēmienus), sagūstīti, ievainoti vai nonāvēti medījamie dzīvnieki, medību platībās klaiņojoši suņi un kaķi, kā arī izbēguši nebrīvē turēti dzīvnieki (pēc īpašnieka rakstiska lūguma medību tiesību lietotājam).

Par klaiņojošiem suņiem un kaķiem atzīstami jebkurā gadalaikā medību platībās tālāk par 200 m no apdzīvotām vietām vai dzīvojamām mājām brīvi klejojošie suņi bez uzpurņa un reģistrācijas žetona (izņemot medību šķirņu suņus) un kaķi.

Medījamo dzīvnieku sugas nosaka Ministru kabinets. Medību termiņus, kā arī gadījumus, kādos iespējamas medības ārpus medību termiņiem, nosaka Ministru kabinets.

Valsts meža dienests atbilstoši attiecīgās dzīvnieku populācijas stāvoklim un fenoloģiskajai situācijai ir tiesīgs mainīt Ministru kabineta noteiktos medību termiņus ne vairāk kā par vienu kalendāra mēnesi.

Akceptēts likumprojekts “Grozījums Dzīvnieku aizsardzības likumā”.

Grozījums paredz noteikt, ka savvaļas medījamo dzīvnieku sagūstīt un turēt nebrīvē ir atļauts, ja saņemta attiecīga Valsts meža dienesta atļauja, bet savvaļas nemedījamo dzīvnieku sagūstīt un turēt nebrīvē ir atļauts, ja saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja.

Akceptēts likumprojekts “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām””.

Likumprojekts paredz Medību likumprojektā paredzēto nodevu par mednieka apliecību, Valsts meža dienesta izsniegto atļauju ārvalstu medniekam medīt Latvijas Republikā un mednieka sezonas karti iekļaut likumā “Par nodokļiem un nodevām”.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”.

Likumprojekts “Medību likums” nosaka darbības, ko atzīst par nelikumīgām medībām, savukārt Krimināllikumā nepieciešams precizēt gadījumus, kuros par nelikumīgām medībām paredzēta kriminālatbildība.

Par nelikumīgām medībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz divdesmit minimālajām mēnešalgām.

Par nelikumīgām medībām, ja tās izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās vai ja tās izdarītas valsts īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, vai ja ar tām radīts būtisks kaitējums, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz četrdesmit minimālajām mēnešalgām.

Par vispārbīstamu līdzekļu, metožu, rīku vai paņēmienu izmantošanu medībās soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar naudas sodu līdz astoņdesmit minimālajām mēnešalgām.

Akceptēts rīkojums “Par Pārtikas padomi”.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2002.gada 26.februāra noteikumiem Nr.86 “Pārtikas padomes nolikums” apstiprināta Pārtikas padome šādā sastāvā: padomes priekšsēdētājs M.Roze – zemkopības ministrs; padomes priekšsēdētāja vietnieks T.Talents – Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieks; padomes locekļi: A.Afanasjeva – Valsts zivsaimniecības pārvaldes priekšnieka vietniece; E.Āboliņa – Vides ministrijas Vides aizsardzības departamenta Tehnoloģiju nodaļas vecākā referente; U.Ārmanis – Latvijas Pārtikas centra direktors; V.Grapmanis – Zemkopības ministrijas Veterinārā un pārtikas departamenta direktors; E.Harasimjuks – Valsts sanitārās inspekcijas direktors; Ģ.Kaņeps – Valsts ieņēmumu dienesta Akcīzes preču pārvaldes Uzņēmējdarbības objektu uzraudzības daļas priekšnieks; U.Liepa – Valsts ieņēmumu dienesta Galvenās muitas pārvaldes direktora vietnieks; A.Matīss – Ekonomikas ministrijas Kvalitātes struktūrpolitikas un iekšējā tirgus departamenta direktors; R.Mūrnieks – Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomikas policijas biroja priekšnieka vietnieks; I.Šmate – Veselības ministrijas Vides veselības departamenta Pārtikas nodaļas vadītāja; V.Veldre – Pārtikas un veterinārā dienesta direktors.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments