Arī mūsu lauksaimnieki šodien vairs nevar ar spīļarklu

Vakar, 9.aprīlī, izstāžu kompleksā “Rāmava”, lauksaimniecības izstādē “Pavasaris 2003”

Vakar, 9.aprīlī, izstādes atklāšanā: zemkopības ministrs Mārtiņš Roze iepazīstas ar moderno lauksaimniecības tehniku Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Lai gan ziema vēl spītīgi turas pretī pavasara triumfam, aprīļa naktīs sūtot sniegotus sveicienus, zeme vairs nav piemānāma - asnu un pumpuru nemiers liek mosties. Tomēr labi, ka tā īsti vēl modusies nav, jo citādi diezin vai zemes saimnieki varētu izbrīvēt dienu, lai dotos raudzīt, kas jauns tiek piedāvāts gadskārtējā lauksaimniecības, lopkopības, zivsaimniecības, mežkopības un lauku celtniecības pavasara izstādē. “Pavasaris 2003” izstāžu kompleksā “Rāmava” ilgs no 9. līdz 13. aprīlim.

Izstādi rīko SIA “A.M.L.” sadarbībā ar Zemkopības ministriju. Šogad tajā piedalās ap simt astoņdesmit firmu. Kā preses konferencē pastāstīja “A.M.L.” direktors Marģers Lūsis, plašajā lauksaimniecības tehnikas un tehnoloģiju klāstā ir jaunumi. Tā, piemēram, izstādē pirmo reizi skatāms Somijas firmas “Valtra” jaunais traktors “Agriforest”, kas ir īpašs ar to, ka gatavs darbam gan tīrumā, gan mežā, un “T” sērijas traktors. Augsnes bezaršanas tehnoloģijas piedāvā Lietuvas firma “Laumetris”, Vācijas firma “Amazonen Werke” un Zviedrijas firma “Väderstad-Verken AB”. Interesenti šo tehniku darbā uz lauka varēs vērot 11. un 12. aprīlī tieši dienvidū.

M. Lūsis informēja, ka šogad izveidota īpaši plaša un daudzpusīga semināru programma, kas aptver gan tradicionālās, gan mazāk izplatītās lauksaimniecības nozares, piemēram, šinšillu, briežu un vēžu audzēšanu, dīķu kopšanu.

Šodien, 10. aprīlī, vairāki semināri būs veltīti mežsaimniecībai – meža atjaunošanai, lauksaimniecības zemju apmežošanai, SAPARD līdzekļu piesaistei šīs nozares attīstībai. 11. aprīlī uz semināriem tiek gaidīti gan lauksaimnieki, kuri tiks iepazīstināti ar modernām augsnes apstrādes un sējas tehnoloģijām, gan piensaimnieki, kuri varēs uzklausīt speciālistu vērtējumu par nozares attīstības iespējām. 12. aprīlī Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta speciālisti iztirzās jautājumus, kas saistīti ar saimniekošanas perspektīvu, Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā (ES).

Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze

SIA “A.M.L” direktors Marģers Lūsis

Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze atzina, ka nepilnā stundā, ko veltījis izstādes apskatei, guvis tikai vispārēju priekšstatu. “Šeit laikam ir jāpavada visa diena, lai kārtīgi visu aplūkotu, salīdzinātu, izvērtētu un galu galā izvēlētos sev piemērotāko,” sacīja ministrs. Viņš atzina, ka pēc sarunas ar pārstāvi no kādas firmas, kas izstādē demonstrē lieljaudas tehniku, kura pagaidām Latvijā ir vienā eksemplārā, bijis patīkami pārsteigts, ka kāds zemnieks to jau ir iegādājies. Iespējas iegūt saimniecības īpašumā kāroto tehniku nodrošina SAPARD un valsts subsīdiju līdzekļi. Šie atbalsta mehānismi rada priekšnoteikumus iegādāties gan ES valstīs, gan ārpus Savienības ražotu tehniku un iekārtas.

Puspajokam kāds plašsaziņas līdzekļu pārstāvis ierosināja nākotnē šai izstādē izvietot arī jaunāko ugunsdzēšanas tehniku. Bet pavisam nopietni viņš jautāja, kā tiek plānots ierobežot kūlas dedzinātāju nevaldāmo darbošanos mūsu valstī. M. Roze pastāstīja, ka pēc Vides ministrijas iniciatīvas ir izveidota darba grupa, kas šo jautājumu izskatīs kompleksi. Šo problēmu nevar atrisināt tikai ar aizliegumiem un sodiem, uzskata ministrs. Ir jāsekmē zemes apsaimniekošana tā, lai pērnā zāle nebūtu tik liels kārdinājums potenciālajiem dedzinātājiem. Ministrs norādīja, ka izstādē ir aplūkojama gan ārzemēs, gan mūsu valstī ražota tehnika, kas spēj tikt galā ar ilgstoši atmatā esošo zemi noklājušajām nezālēm. Viņš pastāstīja, ka plānots veidot arī brīdinoši skaidrojošu programmu par ugunsbīstamību. Cilvēki neiedomājas par sekām, ko var izraisīt kūlas dedzināšana, it sevišķi šī pavasara īpaši vējainajos apstākļos. Katram liekas, ka viņš nu gan spēs uguni novaldīt, tomēr šāda vieglprātība reizēm maksā pārāk dārgi.

Jautāts par zemnieku saimniecību skaita iespējamo samazināšanos pēc pievienošanās ES, ministrs norādīja: kamēr lauku iedzīvotājiem nebūs nodrošināta iespēja gūt ienākumus ne vien no lauksaimnieciskās, bet arī no citu veidu darbības, saimniecību skaits nesaruks. Turklāt ES līdzekļi, kas paredzēti nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības attīstībai un vides sakārtošanai, palīdzēs cilvēkiem izlemt, vai turpināt nodarboties ar lauksaimniecisko ražošanu vai uzsākt citu biznesu.

Atbildot uz jautājumu par to, vai saimniecībai tiks piemērots sods, ja līdz nākamā gada 1. maijam vēl nebūs uzbūvēta ES prasībām atbilstoša mēslu krātuve, M. Roze atzina, ka teorētiski tas ir iespējams, tomēr situācijas novērtējumā praktiski tiks ņemti vērā saimniecības nākotnes plāni. Mēslu krātuvju izveide tiešām ir smags jautājums, atzina ministrs, jo bankām šī būve nav pievilcīga kā ķīla, tāpēc kredītlīdzekļus iegūt ir gandrīz neiespējami. Par šo problēmu zemkopības ministrs plāno apspriesties ar vides ministru nākamās nedēļas sākumā.

Lūgts pastāstīt, kā Zemkopības ministrijai (ZM) sokas ar zemnieku informēšanu par jautājumiem, kas saistīti ar pievienošanos ES, M. Roze sacīja, ka pamazām tiek īstenots izstrādātais pasākumu plāns. Visā Latvijā tiek rīkoti semināri, kuros piedalās ministrijas un lauksaimniecības konsultāciju dienesta speciālisti. Informēšanas kampaņā aktīvi iesaistījušās pašvaldības un lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas. Ministrs pauda bažas par to, kā tiek izmantoti līdzekļi, kas no valsts budžeta tika atvēlēti iedzīvotāju informēšanas kampaņai un referenduma sagatavošanai. Būtu ļoti sāpīgi, ja netiktu piešķirts pietiekami līdzekļu to materiālu iespiešanai un

Vakar, 9.aprīlī, izstādes atklāšanā: zemkopības ministrs Mārtiņš Roze iepazīstas ar moderno lauksaimniecības tehniku Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

izplatīšanai, kuri jau šobrīd ir ZM rīcībā, atzina M. Roze. ZM ir viena no nedaudzajām ministrijām, kura ilgstoši un neatlaidīgi ir skaidrojusi Latvijas iedzīvotājiem, kas viņus sagaida pēc iestāšanās ES. Pēc ministrijas aplēsēm, iedzīvotāju informēšanai ZM ir nepieciešami ap 250 tūkstoši latu. “Man gribētos, lai balsojums par vai pret iestāšanos ES būt balstīts nevis uz emocijām, bet uz argumentiem, saimniekiem redzot savu vietu pēc 2004. gada 1. maija,” uzsvēra M. Roze.

Marika Līdaka,  “LV” tautsaimniecības redaktore