Par Krievijas interesēm Irākā

Krievijas Valsts domes deputāts Sergejs Jušenkovs:

Kas ir patiesais Irākas kara cēlonis?

Tās ir Amerikas bailes par savu drošību pēc 11. septembra. Ir pietiekami daudz pierādījumu, ka Irāka bija dažādu teroristisko organizāciju bāze. Starp citu, man neizprotama ir oficiālās Maskavas nostāja šajā sakarā, jo agrāk tika apgalvots, ka Irākas teritorijā gatavotas teroristiskas bandas darbībai Čečenijā. Un es neapgalvotu vis, ka iebrukums Irākā ir bezprecedenta akcija. 53. gads - VDR, 56. gads - Ungārija, 68. - Čehoslovākija, 88. - Afganistāna... Padomju Savienība darīja to pašu, ko šobrīd Amerika.

Vai jūs uzskatāt, ka var vilk paralēles?

Bez šaubām, taču es uzskatu, ka tās ir cita plāna paralēles. Agrāk nevaicāja ne pēc kādas ANO Drošības padomes piekrišanas, bet Savienotās Valstis darīja visu, kas no tām atkarīgs, lai gūtu ANO atbalstu. Varbūt viņi nespēja pārliecināt pasaules sabiedrisko domu.

Vispār, tas ir paradokss: ASV un Eiropā notiek masu pretkara demonstrācijas, kaut gan pret karu ir tikai 30-40% iedzīvotāju, bet Krievijā, kur 90% iedzīvotāju atbalsta oficiālo pozīciju, tauta ir dziļi vienaldzīga. It kā pie mums tiktu musināts Amerikas sabiedriskais nosodījums, nav neviena politiķa, kurš to nebūtu nosodījis, bet demonstrācijā piedalās tikai 300 cilvēku. Tas patiešām ir ļoti sarežģīts jautājums. Un te tiešām var vilk paralēles. Mēs aizmirstam, kāda loma Otrajā pasaules karā bija Padomju Savienībai - viens pret otru bija vērsušies divi diktatori. Varbūt, ka tad, ja rietumvalstis būtu saņēmušās un sagrāvušas fašistisko Vāciju, nebūtu tik daudz upuru, un nebūtu Otrā pasaules kara. Iespējams, ka ASV šobrīd ir tāda pat loma. Taču - ja jau operācija ir sākusies, nevajag sist Amerikai pa rokām, daudz lielāku labumu būtu devusi palīdzība tai. Piebildīšu, ka Afganistānā PSRS uzvedās daudz sliktāk nekā šobrīd ASV.

Pretkara protesti ir vistīrākais populisms, koķetēšana ar masu noskaņojumu. Un mūsu politiķi tādēļ baidās ko iebilst. Par to esmu izbrīnīts, tādēļ strikti formulēšu savu viedokli: Krievijai jābūt kopā ar Savienotajām Valstīm, nevis ar Sadāma Huseina režīmu.

Vai Krievijai jāpievienojas koalīcijai un jāsūta karaspēks uz Irāku?

Bez šaubām. Būt kopā ar Bušu - tas atbilst mūsu nacionālajām interesēm. Es aplaudēju Putina izteikumiem, kas nosoda Bušu par kara izraisīšanu. Taču viņam savus vārdus vajadzēja adresēt pašam sev. Pašlaik rāda šausmīgus kadrus no Irākas: desmit cilvēku nogalināti, bērnam norauta kāja. Tas ir drausmīgi. Taču Čečenijā, tātad Krievijā, bombardēšanās gāja bojā civiliedzīvotāji veselām ģimenēm. Prezidenta runā vajadzēja izskanēt paškritikai, sak, paši arī esam grēcīgi, tomēr nevajag izraisīt asiņainu slaktiņu. Un kamēr tas nav pateikts, es neticu šādām runām. Ne jau nu Krievijai, kur ir Čečenija, kur iznīcināts daudz vairāk cilvēku, runāt par asinīm. Nez kādēļ mēs aizmirstam to.

Es uzskatu, ka Sadāma Huseina diktatoriskais režīms jāgāž, lai Irākas tauta gūtu solīdas garantijas un apstākļus patstāvīgai demokrātiskai attīstībai.

Kā jūs uzskatāt, vai amerikāņu uzvaras gadījumā tiks aizskartas Krievijas ekonomiskās intereses?

Atvainojiet, tur nav Krievijas nacionālo interešu, tās ir oligarhu intereses. Starp citu, kara pretinieku pozīcija šajā gadījumā izrādās sociālistiska. Francija ir sociālistiska, Vācijā valda sociāldemokrāti. Dīvaini.

Bet no seku viedokļa ļoti žēl, ka Krievija, Francija un Vācija nostājušās Irākas pusē - tas piešķir Bagdādei svaru un paaugstina pretošanās spējas.

Pēc “Utro.ru”

Pēc ĀM Preses analīzes nodaļas apkopotā

Par pārņemto publikāciju faktoloģiju atbild informācijas avoti.

Pārpublikācijas šeit, “Latvijas Vēstnesī”, – saīsinājumā.