Par atklātumu, uzticību un atbildību

Ministru prezidenta biedrs Ainārs Šlesers:

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Neraugoties uz to, ka valstij joprojām pieder 43% AS “Ventspils nafta” akciju, līdz šim kompānijas vadībai valdības atbalsts nebija nepieciešams. Sarunās ar Krieviju aktīvi līdzdarbojās vienīgi Ventspils domes priekšsēdētājs, un tikai tagad, kad dialogs ar Krieviju nonācis strupceļā, minētais uzņēmums pēkšņi «atcerējies», ka tam ir vēl viens akcionārs - valsts. Bet kāda attieksme pret savu «mazāko» akcionāru AS “Ventspils nafta” bijusi līdz šim? Atļaušos apgalvot, ka uzņēmums valsti ir vienkārši ignorējis. Lielā mērā tas noticis, pateicoties līgumam starp AS “Latvijas naftas tranzīts” un Latvijas valsti, kas nostāda valsti pazemojošā pozīcijā, nedodot tai reālu iespēju ietekmēt uzņēmuma darbību. Rezultātā uzņēmums var atļauties nemaksāt dividendes, un tā vietā par valstij neizmaksāto naudu pirkt akcijas citos valsts uzņēmumos, tādos kā “Latvijas kuģniecība”, “Preses nams” un citos. Vārdu sakot, tiek domāts tikai un vienīgi par savām, ne valsts interesēm.

Vismaz pagaidām AS “Ventspils nafta” privatizācijas jautājums nav aktuāls, līdz ar to Krievijai nav nekādu iespēju iegūt savā īpašumā minēto uzņēmumu. Gluži pretēji, iepazīstoties ar Satiksmes ministrijas sagatavoto atzinumu, rodas iespaids, ka vēlme pēc iespējas lētāk iegūt savā īpašumā AS “Ventspils nafta” ir nevienam citam kā pašreizējam uzņēmuma īpašniekam - AS “Latvijas naftas tranzīts”. Tā vietā, lai piedāvātu konkrētas idejas naftas tranzīta problēmas risināšanā, AS “Ventspils nafta” prezidents savā atzinumā norāda, ka uzņēmuma vadība ir ieinteresēta, lai kompānijas lielākais privātais akcionārs AS “Latvijas naftas tranzīts”, ņemot vērā izveidojušos nelabvēlīgo situāciju ar naftas piegādēm uz Ventspils ostu, pēc iespējas ātrāk vienotos ar Latvijas Republikas valdību un Privatizācijas aģentūru par optimālo atlikušās valsts daļas privatizācijas modeli, kas ļautu pabeigt privatizācijas procesu iespējami īsā termiņā un radītu priekšnoteikumus kravu plūsmas palielināšanai uz AS “Ventspils nafta” termināli. Faktiski šis ziņojums rada aizdomas, ka AS “Latvijas naftas tranzīts” būtu ieinteresēts AS “Ventspils nafta” valsts kapitāla daļas privatizācijā bez jebkāda konkursa.

Būtiski ir arī akcentēt faktu, ka naftas tranzīta plūsma caur Ventspili sāka pastāvīgi samazināties jau no 2002.gada otrā ceturkšņa. Tādēļ rodas pamatots jautājums - ko konkrēti uzņēmuma akcionāri darīja, lai situāciju uzlabotu? Gadījumā, ja nekādas darbības netika veiktas, ir jālemj par attiecīgo amatpersonu atbildību.

Paralēli tam beidzot jānoskaidro, KAS ir patiesie AS “Ventspils nafta” īpašnieki. Ja mēs šo uzņēmumu dēvējam par «vietējo» kompāniju, mums jābūt par to pilnīgi drošiem. Taču personiski man neviens līdz šim nav spējis atbildēt uz jautājumu, - kam pieder “Ventspils nafta” akcionārs “Latvijas naftas tranzīts”, aiz kura lielākajiem īpašniekiem savukārt stāv ofšora sabiedrības. Līdz ar to nav skaidrs, kam savu atbalstu gatavojas sniegt Latvijas valdība. Kur ir garantija, ka aiz ofšora nestāv, piemēram, kāds noziedzīgs grupējums? Valstij ir jābūt pilnīgi pārliecinātai, ka tās partneris, kura interešu aizstāvībā tā gatavojas iesaistīt ES un ASV, ir uzticams, drošs un godīgs. Tas nav tikai vienas kompānijas, bet gan valsts prestiža un pat drošības jautājums. Te ir jārunā par sadarbību, kas balstīta uz savstarpēju uzticību.

Īpaši svarīgi tas ir tagad, kad visa pasaule cīnās pret terorismu un meklē avotus, kas finansē teroristiskās organizācijas, kuras parasti savu nelegālo līdzekļu iegūšanai mēdz izmantot ofšoru sabiedrību shēmas. Tādēļ Latvijas valdībai jābūt ļoti uzmanīgai, izsakot atbalstu nezināmiem ofšoriem. Personiski es nevaru uzņemties tādu atbildību.

“Diena”; pēc A. Šlesera raksta “Kas slēpjas aiz Ventspils ofšoriem?”