Par cilvēktiesību ievērošanu Latvijā

Izdots jau piektais Cilvēktiesību un etnisko studiju centra (LCESC) cilvēktiesību gada pārskats, kas šogad tapis ar Atvērtās sabiedrības institūta Budapeštā un Zviedrijas Ārlietu ministrijas finansiālu atbalstu.

Viena no satraucošākajām iezīmēm cilvēktiesībās pērn saistīta ar diskrimināciju, jo Latvijā atklāti demonstrēta neiecietība pret citas ādas krāsas cilvēkiem. Pārskatā arī minēts, ka pērn pirmoreiz Latvijā kāds notiesāts pēc Krimināllikuma 78.panta par apzinātu nacionālā vai rasu naida un nesaticības izraisīšanu. Pēc šā panta sodīja Guntaru Landmani par antisemītiska biļetena izdošanu.

Ilgos apcietinājuma termiņus kā nopietnu cilvēktiesību problēmu LCESC min katrā pārskatā. 2002.gadā no 8358 ieslodzītajiem pirmstiesas apcietinājumā atradās 44,6%, kas ir rekordskaitlis kopš Latvijas neatkarības atgūšanas. LCESC un sabiedriskās politikas centra “Providus” pētniece Anhelita Kamenska uzskata, ka līdz šim valsts lielu uzmanību pievērsusi apcietinājuma termiņiem, bet pārāk mazu analīzei, vai iespējamais vainīgais tiešām ir sabiedrības drauds, kam nepieciešams apcietinājums.

Par progresu ieslodzīto tiesībās A.Kamenska uzskata Kriminālprocesa kodeksa grozījumus, paredzot, ka apsūdzēto apcietinājumā nedrīkst turēt ilgāk par pusotru gadu, bet kā trūkumu min to, ka probācijas koncepcijā nav paredzēta personu pirmstiesas uzraudzība, kas atslogotu ieslodzījuma vietas no pirmstiesas apcietinātajiem.

Mazākumtautību jautājumā I.Brands–Kehre atzinīgi vērtē to, ka valdība, izmantojot Sabiedrības integrācijas fondu kā projektu naudas administrētāju, 2002.gadā finansiāli piedalījusies sabiedrības saliedēšanā.

Latvijai nākotnē, iespējams, būs jāpārskata vēlēšanu tiesību ierobežojumi bijušajiem kompartijas un padomju drošības iestāžu darbiniekiem. I.Brands-Kehre uzskata - attiecībā uz komunistiskās partijas darbiniekiem ir pienācis laiks tos atcelt, taču jautājums par VDK kādreizējo darbinieku ierobežojumiem rūpīgi jāanalizē NATO kontekstā.

Situācija cilvēktiesībās 2002.gadā

Uzlabojumi:

• Atceltas valsts valodas zināšanu prasības deputāta kandidātiem;

• Izveidots postenis īpašu uzdevumu ministram integrācijas lietās;

• Satversmes tiesas aktivitāte, lemjot par cilvēktiesību jautājumiem: atcelts valdības aizliegums pārtikas sūtījumiem ieslodzījuma vietās; atcelti noteikumi par personiskās pārtikas un higiēnas preču novietošanu skapīšos ārpus izolatora ieslodzījuma vietās; anulēta likuma norma, kas liedza strādājošajiem pensionāriem saņemt vecuma pensiju pilnā apjomā.

Problēmas

• Ilgie pirmstiesas ieslodzījuma termiņi;

• Lielais pirmstiesas apcietinājumā esošo skaits;

• Ksenofobija un rasu neiecietība;

• Vārda brīvības ierobežojumi, Radio un TV likumā nosakot svešvalodu procentuālās normas;

• Neratificētā Mazākumtautību aizsardzības konvencija;

• Gausa naturalizācija;

• Vārda brīvības ierobežojumi, tiesām lemjot par goda un cieņas aizskaršanu un neslavas celšanu (eksministrs Laimonis Strujevičs pret laikrakstu “Diena”);

• Saeimā nepieņemtais psihiatriskās palīdzības likums.

“DIENA”; pēc D. Arājas raksta “Cilvēktiesību sāpe nemainās”