Par topošajiem valsts dokumentiem

Valsts sekretāru 10.aprīļa sanāksmē:

Aizsardzības ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Garnizona un sardzes reglaments”.

2002.gada 1.jūlijā stājās spēkā Militārā dienesta likums. Tā 9.panta otrā daļa paredz, ka Ministru kabinets nosaka garnizona un sardzes organizāciju, dienesta izpildi un militārās ceremonijas Garnizona un sardzes reglamentā. Noteikumu projekts sagatavots saskaņā ar šo Militārā dienesta likumā iekļauto deleģējumu.

Reglaments ir saistošs visiem Nacionālo bruņoto spēku (NBS) veidiem, vienībām, apakšvienībām, štābiem, iestādēm un organizācijām, kā arī civilajām iestādēm un organizācijām, kuras Aizsardzības ministrijas vai NBS uzdevumā veic darbības, kas noteiktas šajā reglamentā.

Projekta realizācija notiks apstiprinātā valsts aizsardzības budžeta ietvaros, un papildu finansējums tam nebūs nepieciešams.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Finanšu, Iekšlietu, Satiksmes ministrijā, Ģenerālprokuratūrā, saskaņojumi jāiesniedz līdz 12.maijam.

 

 

Ārlietu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu “Par Latvijas dalību Starptautiskajā holokausta darba grupā”.

Latvija sadarbojas ar Starptautisko holokausta darba grupu (International Task Force, turpmāk — darba grupa) holokausta izglītībā, pētniecībā un piemiņā atsevišķos projektos, turpinot Valsts prezidentes pausto Stokholmas forumā 2000.gada janvārī. Sadarbojoties valsts un nevalstiskajām organizācijām, 2001.gadā tika iesniegts Latvijas Rīcības plāns holokausta izglītībā, pētniecībā un piemiņā, ietverot divpadsmit valsts un nevalstisko organizāciju projektus skolotāju semināru organizēšanā, atbilstošas literatūras tulkošanā latviešu valodā, izstāžu organizēšanā u.tml.

Ārlietu ministrija uzskata, ka Latvijai ir svarīgi kļūt par darba grupas pastāvīgu dalībvalsti, respektējot Latvijas Valsts prezidentes Stokholmas holokausta forumā 2000.gada pausto gatavību sadarboties ar darba grupu. Latvijai, sadarbojoties ar darba grupu, būs iespēja piesaistīt finansējumu iesākto valsts un nevalstisko organizāciju projektu īstenošanai. Priekšlikums Latvijai kļūt par dalībvalsti izteikts 2002.gada janvārī. Latviju ir apmeklējuši darba grupas Francijas pārstāvji, izsakot augstu novērtējumu Latvijas paveiktajam holokausta izglītībā, pētniecībā un piemiņā.

Darba grupas holokausta izglītībai, pētniecībai un piemiņai dalībnieki ir valdību pārstāvji, kā arī valsts un nevalstisku organizāciju pārstāvji. Organizācijas mērķis ir politisku un sabiedrisku līderu atbalsts holokausta izglītībai, pētniecībai un piemiņai kā starptautiskā, tā nacionālā līmenī. Darba grupas aizsācējs ir Zviedrijas ministru prezidents 1998.gadā, un darba grupai jau pievienojušās 14 valstis — Austrija, Francija, Vācija, Izraēla, Itālija, Nīderlande, Polija, Lielbritānija, ASV un 2002.gadā Lietuva, Ungārija, Čehija, Horvātija un Argentīna. Dalībvalstīm ir jāatbalsta Stokholmas Starptautiskā holokausta foruma deklarācija un deklarētie principi darba grupas dalībvalstīm.

Rīkojuma projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Finanšu, Izglītības un zinātnes ministrijā.

 

 

Iekšlietu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Ugunsgrēku un to seku uzskaites noteikumi”.

Noteikumu projekts izstrādāts, pamatojoties uz Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma, kas stājās spēkā 2003.gada 1.janvārī, 17.pantu, tas nosaka ugunsgrēku uzskaites un informācijas par ugunsgrēku radīto seku apkopošanas kārtību. Projektā piedāvātā kārtība būtiski neatšķiras no ugunsgrēku un to seku uzskaites kārtības, kura bija noteikta ar 1998.gada 24.novembra Ministru kabineta noteikumiem Nr.438 “Ugunsgrēku un to seku uzskaites noteikumi”, kas no 2003.gada 1.janvāra uzskatāmi par spēku zaudējušiem.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta kompetenci ugunsgrēku dzēšanas jomā nosaka Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma 25.panta pirmā daļa.

Valsts meža dienesta kompetenci meža ugunsgrēku dzēšanā (ierobežošanā) nosaka Valsts meža dienesta likuma 2.panta pirmā daļa.

Sakarā ar jaunu Ministru kabineta noteikumu “Ugunsgrēku un to seku uzskaites noteikumi” izdošanu ne Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, ne Valsts meža dienestam netiks noteiktas papildu funkcijas, kurām būtu nepieciešams papildu finansējums. Noteikumu projekts neparedz arī jaunu institūciju izveidošanu.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Finanšu, Ekonomikas, Veselības, Zemkopības, Aizsardzības, Vides ministrijā.

 

 

Iekšlietu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Bezvalstnieku likums”.

Likums “Par bezvalstnieka statusu Latvijas Republikā” pieņemts 1999.gada 18.februārī. Kopš likuma pieņemšanas Latvijas Republikā ir pieņemta virkne citu normatīvo aktu, kas ir cieši saistīti ar šā jautājuma tiesisko regulējumu, piemēram, Imigrācijas likums un Personu apliecinošo dokumentu likums. Pašreiz spēkā esošā likuma normas pilnībā nenodrošina Latvijas starptautisko saistību izpildi un 1954.gada 28.septembra Konvencijas par bezvalstnieka statusu normu īstenošanu. Likumprojekts “Bezvalstnieku likums” ir izstrādāts, lai nodrošinātu normatīvo aktu savstarpējo atbilstību, izveidotu vienotu sistēmu un pieeju bezvalstnieku ieceļošanas, uzturēšanās un dokumentēšanas kontrolei valstī.

Likumprojektā ir noteikts subjektu loks un kārtība, kādā personu atzīst par bezvalstnieku, paredzēts, ka bezvalstnieks Latvijas Republikā uzturas Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā, ka bezvalstnieka ceļošanas dokumentu saskaņā ar 1954.gada 28.septembra Konvenciju par bezvalstnieka statusu var izsniegt ikvienam bezvalstniekam, kā arī noteikti gadījumi, kad persona zaudē bezvalstnieka statusu un kad personai atņem tai piešķirto bezvalstnieka statusu.

Likumprojekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Finanšu, Ārlietu, Ekonomikas, Izglītības un zinātnes, Labklājības, Aizsardzības ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Eiropas integrācijas birojā, Ģenerālprokuratūrā, Valsts kancelejā.

 

 

Iekšlietu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības””.

Kopš likuma “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības” pieņemšanas Latvijas Republikā ir pieņemta virkne citu normatīvo aktu, kas ir cieši saistīti ar šā jautājuma tiesisko regulējumu, piemēram, Imigrācijas likums un Personu apliecinošo dokumentu likums. Pašreizējā likuma redakcija neparedz iespēju personai atteikties no nepilsoņa statusa, ja šī persona pastāvīgi dzīvo citā valstī un ir saņēmusi tās ceļošanas dokumentu. Šobrīd spēkā esošajā likumā noteikts, ka nepilsonis nevar būt persona, kura pēc 1992.gada 1.jūlija ir bez termiņa ierobežojuma reģistrēta (pierakstīta) Neatkarīgo Valstu Savienības dalībvalstīs. Šī norma ierobežo to personu tiesības, kuras pārceļas uz pastāvīgu dzīvi Neatkarīgo Valstu Savienības dalībvalstīs, savukārt nekādi ierobežojumi nav paredzēti personām, kuras identiski ir pārcēlušās uz pastāvīgu dzīvi Rietumu valstīs. Tādējādi vienai personu grupai ir radīti labvēlīgāki nosacījumi nekā otrai.

Likumprojekts paredz, ka nepilsonis nav persona, kura ir pārcēlusies uz pastāvīgu dzīvi citā valstī un saņēmusi tajā pastāvīgās uzturēšanās atļauju, un nosaka, ka persona, kura pastāvīgi dzīvo citā valstī un ir tajā saņēmusi ceļošanas dokumentu, ir tiesīga atteikties no Latvijas nepilsoņa statusa, kā arī ir saskaņots ar Imigrācijas likumu un Personu apliecinošo dokumentu likumu.

Likumprojekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Finanšu, Ārlietu, Ekonomikas, Izglītības un zinātnes, Labklājības ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Eiropas integrācijas birojā, Ģenerālprokuratūrā, Valsts kancelejā.

 

 

Izglītības un zinātnes ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Sporta federāciju atzīšanas kārtība”.

Atbilstoši likumam “Par sabiedriskām organizācijām un to apvienībām” šobrīd valsts vadošā sporta institūcija — Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta pārvalde — pēc Latvijas Nacionālās sporta padomes apstiprinātajiem kritērijiem atzīst un reģistrē sporta federācijas. Līdz ar to atzītām sporta federācijām ir tiesības vadīt un koordinēt darbu attiecīgajā sporta veidā vai darbības jomā valstī, kā arī pārstāvēt valsti attiecīgajā starptautiskajā sporta organizācijā, un papildus reģistrētām sporta federācijām ir tiesības saņemt valsts budžeta līdzekļus. Vienā sporta veidā vai darbības jomā var atzīt tikai vienu sporta federāciju. Sporta federācija var pārstāvēt vairākus sporta veidus vai darbības jomas. Šī kārtība ir piemērojama ne ilgāk kā sešus mēnešus no Sporta likuma (27.11.2002) spēkā stāšanās dienas, jo Sporta likums paredz, ka sporta federācijām minētās tiesības piešķir vadošā valsts institūcija sporta jomā — Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta pārvalde Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

Lai nodrošinātu minēto Sporta likuma prasību izpildi, sagatavots noteikumu projekts, kas paredz kārtību, kādā tiek atzītas sporta federācijas, lai piešķirtu tām tiesības vadīt un koordinēt darbu attiecīgajā sporta veidā vai darbības jomā valstī, kā arī pārstāvēt valsti attiecīgajā starptautiskajā sporta organizācijā un saņemt valsts budžeta līdzekļus. Noteikumu projekts paredz Sporta federāciju komisijas izveidi, kas sniedz priekšlikumus Sporta pārvaldei par sporta federācijas atzīšanu, atzīšanas anulēšanu vai atteikumu.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Finanšu, Ārlietu, Ekonomikas, Labklājības, Aizsardzības ministrijā, Eiropas integrācijas birojā, Valsts kancelejā.

 

 

Satiksmes ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Noteikumi par kuģu pasažieru reģistrēšanas kārtību”.

2000.gada 18. aprīlī tika pieņemti Ministru kabineta noteikumi “Kuģu pasažieru reģistrācijas kārtība”, kas stājās spēkā ar 2000.gada 1.jūniju. Iepriekš minētie noteikumi izdoti saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likuma 14.panta 3.punktu. Jūrlietu pārvaldes un Jūras drošības likuma 35.panta otrajā daļā ir noteikts, ka kuģu pasažieru reģistrācijas kārtību nosaka Ministru kabinets, līdz ar to ir nepieciešams noteikumus izdot atkārtoti, nosakot, ka noteikumi izdoti saskaņā ar Jūrlietu pārvaldes un Jūras drošības likuma 35.panta otro daļu.

Noteikumu projekts nosaka kuģu pasažieru reģistrācijas kārtību, lai palielinātu pasažieru drošību uz kuģiem, kuri veic reisus starp Latvijas un citu valstu ostām, un pasažieru un apkalpes glābšanas iespējas, ja notikusi kuģa avārija, kā arī lai nodrošinātu meklēšanas un glābšanas pasākumu efektivitāti.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Finanšu, Ārlietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Vides ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Eiropas integrācijas birojā, Valsts kancelejā.

 

 

Tieslietu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījums likumā “Grozījumi likumā “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām”””.

Likumprojekts paredz izslēgt likumā “Grozījumi likumā “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām”” normu, kas paredz uzdevumu Ministru kabinetam iesniegt Saeimai likumprojektu, kas reglamentē publisko reģistru darbību.

Lai normatīvajos aktos būtu noteikts, kas ir politisko organizāciju (partiju) reģistra turētājs, likumprojektā Pārejas noteikumu 1.punkts ir izteikts jaunā redakcijā, kurā politisko organizāciju reģistrāciju ir uzdots veikt Uzņēmumu reģistram (līdz šim tā bija Tieslietu ministrija). Minētais uzdevums ir paredzēts līdz likumprojekta par politiskām partijām pieņemšanai, kuru izstrādāt ir paredzēts saistībā ar Biedrību un nodibinājumu likuma pieņemšanu. Stājoties spēkā Biedrību un nodibinājumu likumam, spēku zaudēs likums “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām”, kurā ir iekļautas normas arī par politisko partiju reģistrāciju. Likumprojekts paredz, ka Sabiedrisko organizāciju reģistra turētājs līdz Biedrību un nodibinājumu likuma spēkā stāšanās brīdim ir Uzņēmumu reģistrs.

Likumprojekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ārlietu, Ekonomikas, Satiksmes ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Valsts kancelejā.

 

 

Tieslietu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījums likumā “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām””.

Ievērojot to, ka politisko organizāciju reģistrētāja funkcijas tiek nodotas Uzņēmumu reģistram, likumprojekts paredz svītrot normu, kas nosaka — ja politiskās organizācijas (partijas) biedru skaits kļuvis mazāks par likumā noteikto minimālo biedru skaitu, lēmumu par šīs organizācijas (partijas) reģistrācijas anulēšanu pieņem tieslietu ministrs. Līdz ar to lēmums par politiskās organizācijas darbības izbeigšanu tiks pieņemts tiesā vispārīgā kārtībā kā par visām sabiedriskajām organizācijām, ievērojot likuma “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām” 34.—39. un 44.pantu.

Lai precizētu nepieciešamo biedru skaitu politiskā organizācijā, papildus ir precizēta likuma 45.panta trešā daļa kontekstā ar likuma 43.pantu, kas paredz, ka politisko organizāciju var nodibināt ne mazāk kā 200 pilsoņi. Līdz ar to politiskā organizācija (partija) var darboties, ja tajā ir ne mazāk kā 200 pilsoņi.

Likumprojekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ārlietu, Ekonomikas ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Valsts kancelejā.

 

 

Tieslietu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījums Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā”.

Likumprojekts paredz, ka Uzņēmumu reģistrs ne vēlāk kā piecdesmitajā dienā pirms vēlēšanu dienas publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” visu reģistrēto politisko organizāciju (partiju) un to apvienību sarakstu.

Likumprojekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ārlietu, Ekonomikas ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā.

 

 

Tieslietu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījums likumā “Par pilsētu, rajonu, novadu un pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām””.

Likumprojekts paredz svītrot Tieslietu ministriju kā institūciju, kas veic politisko organizāciju (partiju) vai to apvienību reģistrāciju. Politisko organizāciju (partiju) reģistrācijas funkcija tiks nodota Uzņēmumu reģistram saskaņā ar 1999.gada 25.novembrī Saeimā pieņemtā likuma “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām” Pārejas noteikumu 1.punktu.

Likumprojekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ārlietu, Ekonomikas ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā.

 

 

Tieslietu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Noteikumi par valsts nodevu par informācijas sniegšanu no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra reģistriem, kā arī informācijas izsniegšanas kārtību”.

Saskaņā ar likumu “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” un citiem normatīvajiem aktiem Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs ved uzņēmumu reģistru, komercreģistru, komercķīlu reģistru, laulāto mantisko attiecību reģistru, sabiedrisko organizāciju reģistru u.c. reģistrus un atbilstoši likumam “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”, Komerclikumam un citiem normatīvajiem aktiem sniedz informāciju no šiem reģistriem trešajām personām. Atbilstoši likumam “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”, Komerclikumam un likumam “Par nodokļiem un nodevām” par informācijas sniegšanu no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra reģistriem ir ņemama valsts nodeva, izņemot gadījumus, kad informācijas pieprasītājs ir atbrīvots no valsts nodevas samaksas.

Noteikumu projekts ir izstrādāts, lai noteiktu adekvātas valsts nodevas likmes par informācijas sniegšanu no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra reģistriem, kā arī informācijas izsniegšanas kārtību.

Būtiskākās atšķirības no spēkā esošajiem Ministru kabineta 2001.gada 27.decembra noteikumiem Nr.557 “Noteikumi par valsts nodevu par informācijas sniegšanu no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra reģistriem” ir šādas: noteikumu projekts paredz noteikt šādas adekvātas valsts nodevas likmes par izdruku sagatavošanu no Uzņēmumu reģistra žurnāla un komercreģistra: par informācijas sniegšanu no Uzņēmumu reģistra žurnāla, kā arī par uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) dibinātājiem, dalībniekiem un īpašniekiem aktuālajā redakcijā — 3 lati (esošajos noteikumos tie ir 4 lati); par informācijas sniegšanu no Uzņēmumu reģistra žurnāla, kā arī par uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) dibinātājiem, dalībniekiem un īpašniekiem aktuālajā redakcijā un vēsturi — 7 lati (esošajos noteikumos tie ir 8 lati); par informācijas sniegšanu aktuālajā redakcijā un vēsturi no komercreģistra par komersantu, kurš dibināts saskaņā Komerclikumu, un ar šo komersantu saistītu izšķirošo ietekmi, kā arī saskaņā ar Komerclikumu dibinātas komercsabiedrības dibinātājiem un dalībniekiem — 2 lati (esošajos noteikumos tie ir 4 lati par informāciju aktuālajā redakcijā un 8 lati par informāciju aktuālajā redakcijā un vēsturi); par informācijas sniegšanu aktuālajā redakcijā no komercreģistra par uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), kas no Uzņēmumu reģistra ierakstīts komercreģistrā kā komersants, un ar šo komersantu saistītu izšķirošo ietekmi, kā arī par uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības), kas no Uzņēmumu reģistra ierakstīts komercreģistrā kā komercsabiedrība, dalībniekiem — 2 lati (esošajos noteikumos tie ir 4 lati); par informācijas sniegšanu aktuālajā redakcijā un vēsturi no komercreģistra un Uzņēmumu reģistra žurnāla par uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), kas no Uzņēmumu reģistra ierakstīts komercreģistrā kā komersants, un ar šo komersantu saistīto izšķirošo ietekmi, kā arī par uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības), kas no Uzņēmumu reģistra ierakstīts komercreģistrā kā komercsabiedrība, dibinātājiem, dalībniekiem un īpašniekiem — 6 lati (esošajos noteikumos tie ir 8 lati).

Atbilstoši noteikumu projektam tiek palielināta valsts nodevas likme, ja Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram tiks prasīts izgatavot uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) un komersantu sarakstu pēc pieprasījuma iesniedzēja norādītajiem kritērijiem. Turpmāk šādā gadījumā būs jāmaksā 4 lati par vienu subjektu (esošajos noteikumos tie ir 4 lati par vienu lappusi).

Nosakot informācijas izsniegšanas kārtību, noteikumu projekts paredz: pienākumu Uzņēmumu reģistram atsevišķos gadījumos sniegt informāciju vienas darbdienas laikā, neprasot par to paaugstinātu valsts nodevas likmi. Tie ir gadījumi, kad izraksta no datu bāzes sagatavošanai ieraksts nav jāsalīdzina ar reģistrācijas lietu (tas attiecas arī uz laulāto mantisko attiecību reģistru); informācijas saņemšanai vai lai ieskatītos reģistrācijas lietā iesniedzams maksājumu apliecinoša dokumenta par valsts nodevas samaksu oriģināls vai tā dublikāts, izņemot gadījumus, kad informācijas pieprasītājs ir atbrīvots no valsts nodevas samaksas. Ja tiek iesniegts maksājumu apliecinošā dokumenta par valsts nodevas samaksu dublikāts, pieteikuma iesniedzējs uzrāda šā dokumenta oriģinālu, uz kura Uzņēmumu reģistrs izdara atzīmi par valsts nodevas izlietojumu, norādot izlietojuma mērķi; Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs nosaka Uzņēmumu reģistra izsniedzamo izdruku un izziņu tipveida paraugus.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ārlietu, Ekonomikas, Vides, Iekšlietu, Satiksmes ministrijā, Eiropas integrācijas birojā, Valsts kancelejā.

 

 

Tieslietu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Personu speciālās aizsardzības likums”.

Likuma mērķis ir nodrošināt kriminālprocesā liecinošo personu un personu, kuras piedalās smaga vai sevišķi smaga nozieguma atklāšanā, izmeklēšanā vai iztiesāšanā (turpmāk — aizsargājamā persona), dzīvības, veselības un citu likumisko interešu aizsardzību, noteikt aizsargājamo personu un iestāžu, kuras pieņem lēmumu par personas atzīšanu par speciāli aizsargājamu un kuras veic personu speciālo aizsardzību, tiesības un pienākumus.

Likums precīzi definē personu speciālās aizsardzības terminu, proti, speciālā aizsardzība ir kriminālprocesuālo, operatīvo un citu aizsardzības pasākumu kopums, ar kuru palīdzību veic aizsargājamo personu dzīvības, veselības, kā arī citu likumisko interešu aizsardzību.

Likums precīzi nosaka to personu loku, kurām ir tiesības uz speciālo aizsardzību (gan kriminālprocesā liecinošām personām, gan arī personām, kuras neliecina krimināllietā, bet kuras piedalās smaga vai sevišķi smaga nozieguma atklāšanā, izmeklēšanā vai iztiesāšanā, un personām, kuras sakarā ar šo personu darbībām ir apdraudētas).

Tiek reglamentēts iemesls speciālās aizsardzības noteikšanai, kā arī noteikts, ka pamats speciālās aizsardzības noteikšanai ir personas vai tās likumiskā pārstāvja rakstisks iesniegums. Precīzi tiek arī noteikts, kādam subjektam ir jāiesniedz iesniegums. Likums nosaka to subjektu loku, kas veic speciālo aizsardzību.

Likums noregulē situāciju, kad personas aizsardzība jāuzsāk līdz lēmuma par speciālo aizsardzību pieņemšanai, lai nekavējoties novērstu vai nepieļautu personas reālu apdraudējumu, proti, likums nosaka, kas šādā gadījumā pieņem lēmumu par aizsardzības pasākumu uzsākšanu, kā arī nosaka termiņu, līdz kuram jāpieņem lēmums atzīt vai neatzīt personu par speciāli aizsargājamu.

Likums nosaka, kuri no operatīvas darbības subjektiem veic speciālo aizsardzību neatliekamos gadījumos un kas pieņem lēmumu par personas atzīšanu par speciāli aizsargājamu, kā arī lēmumu par aizsardzības izbeigšanu.

Likums paredz iespēju procesa virzītājam vienoties ar kriminālprocesā liecinošo personu pirms liecību sniegšanas, gan arī iespēju aizsardzības iestādei vienoties ar aizsargājamo personu par speciālās aizsardzības nodrošināšanu.

Likums precīzi reglamentē kārtību, kādā kriminālprocesā liecinošo personu vai personu, kura piedalās smaga vai sevišķi smaga nozieguma atklāšanā, izmeklēšanā vai iztiesāšanā, atzīst par speciāli aizsargājamu, nosaka personas iesnieguma izvērtēšanas un lēmuma pieņemšanas termiņus, kā arī subjektus, kas pieņem lēmumu atzīt vai neatzīt personu par speciāli aizsargājamu, kā arī nosaka speciāli aizsargājamās personas tiesības un pienākumus.

Tiek noteikti subjektu, kas veic speciālo aizsardzību, tiesības un pienākumi.

Likums nosaka speciālās aizsardzības pasākumus, kurus atkarībā no apdraudējuma rakstura var piemērot personai, bez tam likums paredz aizsardzības iestādei tiesības piemērot arī citus (likumā nenosauktus) aizsardzības pasākumus atkarībā no apdraudējuma pakāpes, ar to saistītiem apstākļiem un aizsargājamās personības.

Likums nosaka speciālās aizsardzības pasākumus, kurus var piemērot ieslodzījuma vietās esošajām personām, papildus vispārīgajiem aizsardzības pasākumiem.

Likums reglamentē gadījumus, kad aizsargājamās personas aizsardzība ir pārtraucama.

Lai persona varētu pildīt savas jau esošās vai nākamās civiltiesiskās saistības neatkarīgi no aizsardzības pasākumu piemērošanas, likums paredz iespēju personai izmantot aizsardzības iestādes palīdzību savu civiltiesisko jautājumu risināšanai tiesā vai citā iestādē ar pārstāvja palīdzību.

Likums paredz iespēju aizsardzības iestādei sadarboties ar valsts vai pašvaldības iestādēm un citu valstu aizsardzības iestādēm, lai pilnvērtīgi spētu nodrošināt personas speciālo aizsardzību.

Tiek noregulēts jautājums arī par speciālās aizsardzības pasākumu finansējumu un materiāli tehnisko nodrošinājumu.

Likumprojekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ārlietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Aizsardzības ministrijā, Ģenerālprokuratūrā, Eiropas integrācijas birojā, Valsts kancelejā.

 

 

Tieslietu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”.

Likumprojekts izstrādāts, lai saskaņotu tiesību normas, un tas skatāms vienotā paketē ar likumprojektu “Personu speciālās aizsardzības likums” un likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”.

Likumprojekta 1.pants paredz izdarīt grozījumu Krimināllikuma 305.pantā, lai saskaņotu terminoloģiju ar likumprojektu “Personu speciālās aizsardzības likums”. Savukārt likumprojekta 2.pants paredz papildināt Krimināllikumu ar 3051.pantu, nosakot atbildību speciāli aizsargājamai personai par informācijas, kas saistīta ar speciālo aizsardzību, izpaušanu, ja persona ir bijusi brīdināta par ziņu neizpaušanu un ja šo darbību rezultātā ir iestājusies cilvēka nāve vai citas smagas sekas.

Likumprojekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ārlietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Aizsardzības ministrijā, Ģenerālprokuratūrā, Eiropas integrācijas birojā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā.

 

 

Tieslietu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījums Operatīvās darbības likumā”.

Likumprojekts paredz izslēgt 191.pantu, jo tajā iekļautais regulējums dublē likumprojektā “Personu speciālās aizsardzības likums” iekļauto tiesisko noregulējumu personas speciālās aizsardzības nodrošināšanai. Likumprojekts izstrādāts, lai saskaņotu tiesību normas, un tas skatāms vienotā paketē ar likumprojektu “Personu speciālās aizsardzības likums” un likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”.

Likumprojekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ārlietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Aizsardzības ministrijā, Ģenerālprokuratūrā, Eiropas integrācijas birojā, Valsts kancelejā.

 

 

Tieslietu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījums Kredītiestāžu likumā”.

Likumprojekts nodrošinās Latvijas uzņemto starptautisko saistību integrēšanu nacionālajā likumdošanā, nosakot vienotu privileģēto darbinieku prasījumu loku, kas apmierināms no maksātnespējīgās kredītiestādes vai darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem.

Likumprojektā saskaņotas Kredītiestāžu likuma normas ar likuma “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”, likuma “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” un Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likuma attiecīgajām normām.

Likumprojekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ārlietu, Ekonomikas, Labklājības, Aizsardzības ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Eiropas integrācijas birojā, Valsts kancelejā.

 

 

Tieslietu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi likumā „Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā””.

Likumprojekts nodrošinās Latvijas uzņemto starptautisko saistību integrēšanu nacionālajā likumdošanā, precizējot no valsts garantijas institūcijas darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem apmierināmo maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasījumu loku.

Likumprojekts nodrošinās darbinieku prasījumu apmierināšanai paredzēto valsts budžeta līdzekļu lietderīgāku izmantošanu un pastiprinās šo līdzekļu atgūšanas iespējas.

Likumprojekts nodrošinās, ka administrators iesniegs Maksātnespējas administrācijā pieteikumus naudas līdzekļu piešķiršanai tikai tādu darbinieku prasījumiem, kuri ir atzīti par pamatotiem un iekļauti kreditoru sarakstā.

Grozījumi novērsīs iespēju, ka uzņēmumā īsi pirms maksātnespējas pasludināšanas tiek noslēgti darba līgumi vai koplīgumi, kuros apzināti tiks palielināti atlaišanas pabalstu apmēri ar mērķi saņemt šos līdzekļus no darbinieku prasījumu garantiju fonda. Šī likuma mērķis ir nodrošināt minimālās sociālās garantijas maksātnespējīgo uzņēmumu darbiniekiem.

Likumprojektā saskaņotas likuma normas ar Kredītiestāžu likuma un Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likuma attiecīgajām normām.

Likumprojekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ārlietu, Ekonomikas, Labklājības, Aizsardzības ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Eiropas integrācijas birojā, Valsts kancelejā.

 

 

Tieslietu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā”.

Likumprojekts nodrošinās Latvijas uzņemto starptautisko saistību integrēšanu nacionālajā likumdošanā, nosakot vienotu privileģēto darbinieku prasījumu loku, kas apmierināms no maksātnespējīgās apdrošināšanas sabiedrības vai darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem.

Likumprojektā saskaņotas Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likuma normas ar likuma “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” un likuma “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” normām.

Likumprojekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ārlietu, Ekonomikas, Labklājības, Aizsardzības ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Eiropas integrācijas birojā, Valsts kancelejā.

 

 

Tieslietu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””.

Likumprojekts paredz: piešķirt valsts aģentūrai “Maksātnespējas administrācija” tiesības pieprasīt informāciju par nodokļu maksātāju jautājumos, kas saistīti ar darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā, administratoru darbības uzraudzību maksātnespējas procesos un citu tās funkciju izpildei nepieciešamo ar maksātnespējas procesiem saistīto informāciju no Valsts ieņēmumu dienesta bez nodokļu maksātāju piekrišanas.

Tādējādi tiks novērstas pretrunas ar likuma “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību” 47.panta pirmo daļu un nenodrošinātiem kreditoriem maksātnespējas procesos noteikts vienlīdzīgs statuss.

Likumprojekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ārlietu, Ekonomikas, Labklājības, Aizsardzības ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Eiropas integrācijas birojā, Valsts kancelejā.

 

 

Vides ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām””.

Likumprojektā paredzētā 32.panta redakcija kopumā vienkāršo zinātnisko pētījumu veikšanu aizsargājamās teritorijās, paredzot, ka tos būs nepieciešams tikai pieteikt aizsargājamās teritorijas administrācijai vai, ja tādas nav, Dabas aizsardzības pārvaldei. Vienlaikus ir arī atrunāti gadījumi, kad atbilstoši citiem normatīvajiem aktiem (tajā skaitā aizsargājamo teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumiem) nepieciešama zinātnisko pētījumu saskaņošana ar atbildīgo institūciju, kas var būt aizsargājamās teritorijas administrācija vai, ja tādas nav, Dabas aizsardzības pārvalde vai reģionālā vides pārvalde, kā arī vietējā pašvaldība.

Likumprojekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Finanšu, Ārlietu, Ekonomikas ministrijā, Eiropas integrācijas birojā, Valsts kancelejā.

 

 

Zemkopības ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Piena kvotas sadales, piešķiršanas, informācijas vākšanas un administrēšanas kārtība”.

Lai nodrošinātu Latvijas valsts iestāšanās ES oficiālā dokumenta sadaļas “Lauksaimniecība” nosacījumu izpildi, Latvijā ir nepieciešams ieviest piena ražošanas kvotu pamatprincipus, lai pēc iestājas ES piena produktu ražotāji kļūtu līdzvērtīgi ES kopējā tirgus dalībnieki. Bez tam EK regulās ir definētas dalībvalstu izvēles iespējas, kuras ir jāatrunā nacionālajos tiesību aktos.

Noteikumu projekts noteiks piena kvotu sadales, piešķiršanas, informācijas vākšanas un administrēšanas kārtību. Piena kvotas iedala: piegādes kvotā — piena daudzums, ko pārdod pircējiem; tiešās tirdzniecības kvotā — piena vai piena ekvivalenta daudzums, ko ražotājs pārdod tiešajā tirdzniecībā patērētājam. Bez tam pastāvēs arī piena kvotas nacionālā rezerve.

Noteikumu projekts paredz noteikt kārtību, kādā tiek piešķirta piena kvota, kādiem jābūt nosacījumiem, lai kvotu piešķirtu ražotājam. Tiek paredzēta arī informācijas gūšana par piena kvotu izlietojumu, un to veiks gan datu centrs, gan pārstrādes uzņēmumi. Piena kvotu administrēšanu veiks datu centrs.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Finanšu, Ārlietu, Ekonomikas ministrijā, Eiropas integrācijas birojā, Valsts kancelejā.

Aivis Freidenfelds, Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta vadītāja vietnieks