Katram Latvijas novadam būtu jāizprot mūsu loma nākotnes Eiropā

Vakar Valsts prezidente, turpinot diskusijas par ES augstskolās, uzrunāja Liepājas Pedagoģijas akadēmijas studentus un mācībspēkus

Liepājā: Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un Liepājas pilsētas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks; Vaira Vīķe–Freiberga un Liepājas Pedagoģijas augstskolas rektore Gunta Smiltniece Foto: Juris Krūmiņš — “LV”

Turpinot reģionālās diskusijas par Eiropu Latvijas augstskolās, Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vakar, 10.aprīlī, uzrunāja Liepājas Pedagoģijas akadēmijas studentus, mācībspēkus un sabiedrības pārstāvjus.

Prezidente apspriedās ar auditoriju par Eiropas Savienības (ES) paplašināšanās aktualitātēm, kā arī par Latvijas izglītības nākotni kopējā Eiropas izglītības telpā. Prezidente atzinīgi vērtēja Eiropas Parlamenta vakar pieņemto lēmumu par piekrišanu jaunu kandidātvalstu uzņemšanai ES, sakot, ka “tas ir fantastisks un nepārspējams Eiropas Parlamenta atbalsts Eiropas Savienības paplašināšanās procesam”.

Prezidente arī stāstīja par diskusiju Francijas TV5 kanālā, kuras laikā izkristalizējies secinājums, ka Eiropas paplašināšanās ir principiāls un ētiskas dabas jautājums visam Eiropas kontinentam. Viņa atzīmēja, ka sākotnēji Eiropas Kopienā akcentēta ekonomika un konkurētspēja, taču tagad arvien aktuālākas kļūst tieši filozofiskās vērtības un kopīgās eiropeiskās identitātes, kā arī eiropeiskās misijas meklējumi, un par tiem arī Latvijai ir savs vārds sakāms. “Eiropas valstis ir sapratušas, ka valstis, kas atradās aiz dzelzs priekškara, var dot savu būtisku pienesumu Eiropas attīstībā, kas būtu ne tik daudz tirgus attīstībā, bet cilvēcisko vērtību un garīgo bagātību kontekstā,” sacīja prezidente. Viņa uzsvēra, ka šīs kopīgās vērtības sakņojas kristīgajā tradīcijā, bet Latvijas gadījumā tās nākušas no pirmskristīgās vēstures.

Vakar Valsts prezidente apmeklēja Liepāju un Liepājas novadu

Vakar, 10.aprīlī, Liepājā, Jūras spēku ūdenslīdēju mācību centrā: NBS Jūras spēku komandieris Ilmārs Lešinskis un Vaira Vīķe–Freiberga; Valsts prezidente mācību centra karoga kātā iesit simbolisko sudraba naglu Foto: Juris Krūmiņš — “Latvijas Vēstnesim”

Diskusijā prezidente izvirzīja jautājumu par garīgo un morālo vērtību lomu nākotnes Eiropas veidošanā. Viņa runāja arī par to, ka Eiropas Konventā tiek diskutēts, vai Eiropas konstitūcijā, kas šobrīd tiek veidota, būtu jāizdara atsauces uz Dievu.

V.Vīķe-Freiberga sacīja, ka šobrīd Eiropā ir notikusi vērtību sekularizācija un ir jāuzsver tās vērtības, kas ir pārnacionālas, svarīgas visam kontinentam, tā vēsturei un attīstības perspektīvai. “Ir izveidojusies sintēze starp šīm garīgajām vērtībām vēstures gaitā, un šis ceļš ir jāiziet katrai paaudzei, no sava mantojuma izkristalizējot to, kas vērtības padara unikālas, jēgpilnas un noderīgas. Mūsu mantojums der mums par tik, par cik mēs to protam likt lietā,” sacīja prezidente, uzsverot, ka katrai paaudzei ir jāiziet vērtību evolūcijas ceļš. Viņa arī apliecināja, ka nākotnes Eiropā viņa cer redzēt demokrātijas evolūciju, kas tās vēsturē ir vainagojusies, piemēram, ar cilvēktiesību jomas evolūciju, kura savukārt saistīta ar tiesību piešķiršanu sievietēm politiskajos un citos dzīves jautājumos. “Es ceru, ka turpināsies diskusijas par to, ko nozīmē cilvēciskās vērtības, ko nozīmē tiesības, ko nozīmē būt latvietim, kuram visas durvis ir vaļā politiskajā, ekonomiskajā, sociālajā un kultūras Eiropā.”

Kā pozitīvu ziņu prezidente uzsvēra to, ka Latvija savā izglītības jomā ir uzrādījusi ļoti augstvērtīgus rezultātus, skolēnu lasītprasmes jomā Latvija atrodas piektajā vietā, taču viņa arī norādīja uz mūža izglītības lomu nākotnes Latvijas izglītībā un uz pārprofilēšanās iespējām. Viņa izteica cerību, ka Latvija noturēs savu augsto lasītprasmes kvalitāti un vajadzību pēc tās, kā arī izvirzīsies vēl augstāk pasaulē šajā jomā.

Liela uzmanība diskusijas laikā tika pievērsta augstāko mācību iestāžu lomai reģiona attīstībā. Prezidente uzsvēra, ka šajā ziņā universitāte ir viens no lielākajiem priekšnoteikumiem dzīves kvalitātes veidošanā reģionos, bet tas būs iespējams tikai tad, ja arvien ciešāka būs sadarbība starp reģionālajām augstākajām mācību iestādēm, pašvaldībām, privāto sektoru un nevalstiskajām organizācijām, kā arī centrālo valdību.

Prezidente vēlreiz uzsvēra arī to, ka ikvienam jaunietim ir jābūt tiesībām iegūt augstāko izglītību neatkarīgi no viņa ģimenes stāvokļa, sociālās izcelšanās un citām atšķirībām, uzsverot šeit gan valdības lomu kredītu izsniegšanas politikā, gan pašvaldību un privāto uzņēmēju sektoru iespējas.

Runājot par kopējo Eiropas izglītības telpu, prezidente uzsvēra, ka izglītības politika ir katras nacionālās valsts rokās un tikai no pašu aktivitātes lielā mērā ir atkarīgs, cik produktīvi izdodas veikt “daudzlīmeņu projektu”, kas nozīmē sadarbību ar citām Eiropas augstskolām, Eiropas finanšu resursu iegūšanu u.c.

Diskusijas laikā tika uzsvērta nepieciešamība saglabāt augstu kvalitāti reģionālajās augstskolās un radošu pieeju šīs kvalitātes saglabāšanā un doktorantu piesaistē.

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vakar, 10.aprīlī, Liepājā apmeklēja Jūras spēku ūdenslīdēju mācību centru, uzsverot tā perspektīvo nozīmi Latvijas Nacionālo bruņoto spēku specializācijā NATO ietvaros. Prezidente iepazinās ar mācību centru, tā plāniem un ciešo sadarbību kā starp Baltijas valstīm, tā arī ar citu valstu speciālistiem šajā jomā. Sarunā uzsvērta šī centra sadarbība ar Liepājas civilo sektoru.

Valsts prezidenta preses dienests