Zinātne Latvijā starp iespējām un risinājumiem

Vakar, 10.aprīlī, uz savu kārtējo pavasara pilnsapulci sanāca Latvijas Zinātņu akadēmijas locekļi

LZA balvu saņēmēji un zinātnieku vadība vienuviet, lai attēlā saglabātos svinīgais mirklis: pirmajā rindā — Aleksandrs Jemeļjanovs, Ģirts Zaķis, Irēne Šneidere, Inguna Daukste–Silasproģe, Ivars Kalviņš, Linards Skuja un Donats Millers. Aizmugurē — LZA ģenerālsekretārs Raimonds Valters, LZA prezidents Jānis Stradiņš, akadēmiķi Baiba Rivža, Juris Ekmanis un Tālavs Jundzis; Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas (LLMZA) viceprezidentu Aleksandru Jemeļjanovu sveic LLMZA prezidente Baiba Rivža un LZA prezidents Jānis Stradiņš Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Vakar, 10. aprīlī, uz savu kārtējo pavasara pilnsapulci kopā sanāca Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA), lai izvērtētu aizvadītajā gadā paveikto un dalītos domās par turpmāk darāmo.

Pilnsapulci ar ievadvārdiem atklāja LZA prezidents Jānis Stradiņš. Viņš, kā allaž, asredzīgi un trāpīgi analizēja zinātnes vietu mūsdienu Latvijas kopsakarībās. Akadēmijas prezidents pievērsa uzmanību tam, ka sabiedrībā pavīd divi diametrāli pretēji viedokļi. Pirmais: zinātne Latvijā atrodas dziļas krīzes, stagnācijas, depresijas stāvoklī, tā izlaiž garu, mirst. Otrs: Latvijas zinātne jau kopš 1999. gada veiksmīgi darbojas Eiropas vienotajā zinātnes telpā, kur tā esot nokļuvusi pat agrāk nekā citas jomas. Runātājs atzina, ka, viņaprāt, abi viedokļi ir pārspīlēti, taču katrā no tiem ir daļa patiesības, atkarībā no tā, no kāda viedokļa mēs vērtējam zinātni. (J.Stradiņa ievadvārdu pilnu tekstu “LV” gatavo publicēšanai kādā no turpmākajiem laikraksta laidieniem.)

Tomēr Latvijas zinātnē turpina strādāt spējīgi un produktīvi zinātnieki, daudzi no tiem ir labi pazīstami un tiek augstu vērtēti ne tikai pašu mājās vien, bet arī tālu pasaulē. Un, protams, kopāsanākšana ir īstā reize, lai labākajiem teiktu paldies. Arī ar LZA balvām.

Edgara Siliņa vārdbalvu saņēma Latvijas Universitātes (LU) Cietvielu fizikas institūta vadošais pētnieks LZA korespondētājloceklis Linards Skuja par stiklveida silīcija dioksīda punktdefektu optisko īpašību pētījumiem.

Gustava Vanaga vārdbalvu saņēma Valsts organiskās sintēzes institūta direktora vietnieks zinātniskajā darbā akadēmiķis Ivars Kalviņš par vairāku jaunu ārstniecības līdzekļu radīšanu.

Arvīda Kalniņa vārdbalvu saņēma Koksnes ķīmijas institūta lignīna ķīmijas laboratorijas vadošais pētnieks Dr. habil. chem. Ģirts Zaķis par biopolimēra lignīna pētījumiem, kas būtiski padziļinājuši zināšanas par koksnes struktūru.

Pauļa Lejiņa vārdbalvu lauksaimniecības zinātnēs saņēma zinātnes centra “Sigra” direktors akadēmiķis Aleksandrs Jemeļjanovs par dzīvnieku valsts produktu kvalitātes pētījumiem.

Arveda Švābes vārdbalvu Latvijas vēsturē saņēma LU Latvijas Vēstures institūta nodaļas vadītāja Dr. hist. Irēne Šneidere par padomju režīma Latvijā problēmu analīzei veltītu darbu kopu publikācijām no 2000. līdz 2002. gadam.

Viļa Plūdoņa vārdbalvu latviešu literatūrzinātnē saņēma LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniece Dr. philol. Inguna Daukste–Silasproģe par monogrāfiju “Latviešu literārā dzīve un literatūra bēgļu laikā Vācijā”, kas pērn izdota Rīgā.

LZA un akciju sabiedrības “RD Alfa” balvu teorētiskajā un lietišķā fizikā saņēma LU Cietvielu fizikas institūta laboratorijas vadītājs Donats Millers par izciliem dielektrisko materiālu pētījumiem un unikālu iekārtu izstrādi mikroelektronikai.

Vienlaikus tika pasniegtas arī LZA un “RD Alfa” trīs ikgadējās balvas studentiem par pētniecisko darbu fizikā un tās inženierpielietojumos — Ilzei Aulikai, Aigai Švedei un Borisam Poļakovam.

Pasniedza arī LZA vārdbalvas jaunajiem zinātniekiem.

Ludviga un Māra Jansonu balvu fizikā saņēma Olga Docenko, Mārtiņa Straumaņa un Alfrēda Ieviņa balvu — Kristīne Zihmane, bet Zentas Mauriņas balvu — Diāna Oļukalne.

LZA balvas jaunajiem zinātniekiem saņēma Aigars Indriksons, Liāna Pliss, Kaspars Kalniņš, Maksims Kravecs, Oksana Ņikiforova un Vitolds Muižnieks.

LZA goda doktora diploms Dr. agr. h.c. tika pasniegts Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektoram Dr. sc. ing. Pēterim Bušmanim, Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas viceprezidentam.

Pārskatu par LZA darbību 2002. gadā sniedza LZA ģenerālsekretārs Raimonds Valters.

Ar LZA Uzraudzības padomes ziņojumu pilnsapulci iepazīstināja akadēmiķis Kalvis Torgāns.

Ar rosinošām pārdomām “Izglītība, zinātne, inovācijas: daži izaicinājumi un risinājumi” uzstājās akadēmiķis Uldis Viesturs, aicinot pierādīt sabiedrībai, ka gudrību un informāciju iespējams pārvērst pārticībā, ja tiks piešķirts īpašs finansējums un veltītas valstiskas rūpes pielietojamiem pētījumiem un to rezultātu komercializēšanai.

Pēc tam notika diskusija par zinātnes vispārējām problēmām, inovāciju politiku Latvijā un starptautisko sadarbību. Debatēs runāja Dr. habil. sc. ing. Jānis Stabulnieks, akadēmiķi Pauls Pumpēns un Juris Tīliks, LZA korespondētājloceklis Pēteris Guļāns, Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas direktore Venta Kocere un Dr. phys. Arnolds Ūbelis.

Andris Sproģis, “LV” nozaru virsredaktors