Lai veicinātu sabiedrības integrāciju

Par mazākumtautību vidusskolu pāreju uz mācībām valsts valodā

Kārlis Šadurskis, izglītības un zinātnes ministrs, – “Latvijas Vēstnesim”

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

— Izglītības reforma paredz, ka nākamajā mācību gadā krievu vidusskolu 10.klašu audzēkņi daļu mācību priekšmetu sāks apgūt latviešu valodā, bet daļu tāpat kā līdz šim – krieviski. Ko šī reforma ietver, un cik ilgā laikā tā tiks īstenota?

— Pāreja uz mācībām valsts valodā sāksies 2004.gada 1.septembrī vispārējo vidējo izglītības iestāžu 10.klasēs un profesionālās izglītības iestāžu 1.kursos. Pilnībā pāreja uz mācībām valsts valodā notiks līdz 2007.gadam, tātad triju gadu laikā. Saskaņā ar izstrādāto izglītības programmu mācību priekšmeti dalīsies trijās grupās – A, B un C. A grupas priekšmeti tiks pasniegti valsts valodā, B grupas – latviešu un mazākumtautības valodā, bet C grupas priekšmeti – mazākumtautību valodā. Izglītības reformas mērķis ir nodrošināt mazākumtautību pārstāvju konkurētspēju darba un izglītības tirgū, veicināt sabiedrības integrāciju uz valsts valodas bāzes, kā arī padarīt valsts valodu ne tikai par mācību priekšmetu, bet arī par mācību līdzekli.

— Kāda būs kontroles kārtība attiecībā uz apmācības kvalitāti? Vai pedagogi to darīs godprātīgi un pietiekami kvalitatīvi?

— Apmācības kvalitātes galvenie rādītāji būs centralizēto eksāmenu rezultāti un skolu beidzēju konkurētspēja pēc izglītības iestādes beigšanas. Protams, izglītības reforma nedrīkst notikt uz izglītības kvalitātes rēķina.

Šeit galvenais uzdevums būs Izglītības satura un eksaminācijas centram —nodrošināt, lai pirmos trīs gadus pēc reformas sākšanas centralizēto eksāmenu uzdevumi ļautu mazākumtautību skolu beidzējiem pilnvērtīgi konkurēt ar tiem, kuriem latviešu valoda ir dzimtā. Pedagogu darba kvalitāti kontrolē skolu direktori un Izglītības valsts inspekcija, tā tas ir bijis līdz šim, un arī pēc pārejas uz mācībām valsts valodā nekas nemainīsies.

— Kur ņemsit šādu skolotāju daudzumu, kas spēs kvalitatīvi pasniegt krievvalodīgajiem mācību priekšmetus latviski?

— Gandrīz visi skolotāji, kuri strādā mazākumtautību skolās vidusskolu klasēs, ir beiguši LAT 2 un bilingvālās metodikas kursus, kuros tiek mācīts, kā strādāt ar skolēniem, kam latviešu valoda nav dzimtā. Turklāt ar Latviešu valodas apguves valsts programmu ir nodrošināta arī tā dēvēto multiplikatoru sagatavošana, kuri pēc tam apmāca skolotājus darbam divās valodās. Visiem skolotājiem ir arī valsts valodas apguves prasmes apliecības, tādēļ neredzu īpašas problēmas, kas varētu saistīties ar pasniedzēju trūkumu. Protams, ministrijai vēl ir jāiegulda darbs, lai izstrādātu un pilnveidotu gan minētos kursus, gan arī bilingvālās mācīšanas metodiku.

— Ar kādām problēmām sastopaties šīs reformas ieviešanā?

— Lielākās problēmas rada politiķu diskusijas par to, vai ir vajadzīga šāda reforma, vai nebūtu labāk to atcelt. Pedagoģiskajā līmenī diskusijas ir daudz praktiskākas. Esam veikuši visu to skolu aptauju, kuras 2004.gadā pāries uz mācībām valsts valodā, lai noskaidrotu, vai tās būs gatavas reformai un, ja nebūs, tad kādas ir galvenās grūtības. Norādītos iemeslus, kas satrauc skolas, var risināt ar pašvaldības un ministrijas palīdzību – visbiežāk tas ir mācību līdzekļu trūkums, vecāku neizpratne un neskaidrības metodiskos jautājumos. Ar katru skolu, kurai ir grūtības ar pāreju uz mācībām valsts valodā, tiks strādāts individuāli, un, galvenais, skolu direktoriem nevajadzētu slēpt savas problēmas.

— Kas ir lielākie šķēršļi reformas īstenošanas gaitā? Krievu valodā iznākošajās avīzēs tiek apšaubīta tās jēga vispār, arī jūs pats esat atzinis, ka mums ir divkopienu sabiedrība.

— Lielākais šķērslis ir tieši politiskās diskusijas, jo, kamēr notiek saruna par to, būs, vai nebūs reforma, liela daļa pedagogu un skolu vadītāju vienkārši nogaida. Protams, krievvalodīgajā presē atsevišķi politiskie spēki šo problēmu izmanto par savu platformu, tomēr šo situāciju var labot, skaidrojot vecākiem reformas jēgu un mērķi.

— Esat izveidojuši Konsultatīvo padomi mazākumtautību izglītības jautājumos. Kāda ir tās nostāja minētajā jautājumā?

— Konsultatīvā padome mazākumtautību izglītības jautājumos darbojas ļoti aktīvi, tajā ir pārstāvji gan no skolām, gan sabiedriskajām organizācijām, arī no ministrijas. Esmu gandarīts, ka padome ļoti konstruktīvās diskusijās, neraugoties uz viedokļu atšķirībām, vienmēr ir spējusi sniegt priekšlikumus gan par reformas īstenošanas gaitu, gan arī izglītības programmu izstrādē.

— Vai būs pietiekama un kvalitatīva mācību literatūra latviešu valodā, kas ņemtu vērā krievvalodīgo specifisko sagatavotības līmeni?

— Pie šī jautājuma ministrija patlaban aktīvi strādā, un tiks rastas nepieciešamās finanses, lai nodrošinātu mācību līdzekļu izdošanu. Arī līdz šim Izglītības un zinātnes ministrija ir veltījusi īpašu uzmanību un piešķīrusi vairāk līdzekļu mazākumtautību izglītības metodiskajam nodrošinājumam.

— Vai ir paredzēts, ka skolās tiek pasniegta Latvijas vēsture kā atsevišķs mācību kurss, kas būtu nozīmīgi arī integrācijai?

— Atsevišķs priekšmets nav plānots, bet daudz lielāka satura daļa paredzēta Latvijas vēsturei, īpaši pievēršot uzmanību jaunāko laiku Latvijas vēsturei no 10. līdz 12. klasei.

Dace Pumpure  — “Latvijas Vēstnesim”