Jebkurā gadījumā visur jāgarantē likumība, demokrātija un valsts intereses

Ministru prezidents Einars Repše intervijā Latvijas Radio vakar

Intervija Latvijas Radio 10. aprīļa raidījumā “Kāpnes” pulksten 12.35. Vada žurnālists Jānis Krēvics

— Valdības darba grupā sagatavoti grozījumi Satversmes aizsardzības biroja likumā, kas šo specdienestu ne tikai nodotu Ministru prezidenta pārraudzībā, bet arī deleģē premjeram pilnvaras lemt par to operatīvas darbības pasākumu sākšanu, kas aizskar personu konstitucionālās tiesības. Grozījumus šodien izskata Valsts sekretāru sanāksme. Kāpēc šādas izmaiņas?

Einars Repše: — Šeit atkal ir vienkārši pārpratums. Pirmām kārtām runa ir tikai par speciāliem pasākumiem izlūkošanas un pretizlūkošanas jomā, kā tas ir Satversmes aizsardzības biroja likuma 3.1 panta formulējumā. Otrām kārtām šis ir arī tas gadījums, kad mēs īstenībā mēģinājām uzlabot un nostiprināt demokrātiskās normas šī likuma piemērošanā. Jo pašreizējā kārtība ir tāda, ka šo atļauju pretizlūkošanas ietvaros dod Satversmes aizsardzības biroja direktors, kas ir nosacīti vēl zemāka amatpersona šajā hierarhijā. Un te es uzreiz uzsvēršu, ka tieši šajā jautājumā mums būtu pilnīgi pieņemama esošās kārtības saglabāšana, ja mēs nevaram atrast tur ko labāku un demokrātiskai valstij piemērotāku. Varianti, kas tika izskatīti Valsts sekretāru sanāksmē, bija īstenībā mēģinājumi uzlabot šo, bet nekādā ziņā nepasliktināt tieši no kontroles un uzraudzības viedokļa.

— Bet jūs neuzticaties tiesnešiem un prokuroriem?

E.Repše: — Šinī gadījumā pastāvošā kārtība ir tāda, ka speciālos pasākumus pretizlūkošanas jomā patlaban sankcionē SAB direktors, nevis tiesneši un prokurori. Tāpēc mūsu gadījumā tas bija mēģinājums iet demokrātijas stiprināšanas virzienā. Mēs pilnībā uzticētos specializētam tiesnesim, mēs pilnībā uzticētos Augstākās tiesas priekšsēdētājam, ja viņš būtu ar mieru šādu funkciju uzņemties. Un šeit ir tiešām ļoti specifiski pretizlūkošanas jautājumi, kur es aicinātu faktiski sīkākus komentārus vaicāt, piemēram, SAB direktora vietniekam Uldim Dzenītim vai arī ģenerālprokuroram Jānim Maizītim, kurš līdz šim ir veicis šīs specifiskās darbības uzraudzību no prokuratūras puses. Viņi ir lietas kursā, kāpēc tādi formulējumi likumā līdz šim ir bijuši ierakstīti un kā tas ir praktiski strādājis, kādēļ bijis nepieciešams.

— Valsts policija saistībā ar austrumu robežas izbūvē pieļautajiem pārkāpumiem vakar ierosinājusi krimināllietu par dienesta pilnvaru pārkāpšanu. Pagājušonedēļ valdība uzdeva Iekšlietu ministrijai lauzt daļu ar vairākām būvfirmām noslēgto līgumu par valsts austrumu robežas izbūvi, un arguments ir tāds, ka daļa no izmaksām ir mākslīgi sadārdzinātas. Jūs to traktējat kā „nepārvaramu varu, kas izslēdz soda sankcijas”. Tajā pašā laikā ir uzņēmēji, kuri sola vērsties tiesā, arī starptautiskajā. Bet jūs sakāt, ka nekādas papildu maksas valstij nebūs jāveic. Kā jūs varat būt tik pārliecināts, ka tiešām viņiem nebūs jāmaksā?

E.Repše: — Es esmu pārliecināts tikai par vienu — ka valsts nedrīkst būt slaucamā govs un, ja valsts pasūta kādus būvdarbus, tad samaksai par šo darbu veikšanu ir jābūt samērīgai un proporcionālai. Tai ir jāatbilst reālajiem šo darbu izcenojumiem. Un, ja vien ir aizdomas par to, ka cenas atsevišķos gadījumos ir mākslīgi sadārdzinātas, tādā gadījumā kaut kas nav bijis kārtībā ar konkursa procedūru.

— Bet jūs sakāt, ka austrumu robežas būvniecības jautājumu risināšanā noteikti jāiesaista speciālisti un, ja būs nepieciešams, jānosaka vēl kāda neatkarīga ekspertīze. Tad kāpēc to visu nevarēja veikt iepriekš un tad paziņot lēmumu par iespēju lauzt līgumus?

E.Repše: — To visu varēja un vajadzēja veikt iepriekš, krietni iepriekš, pirms vēl šie līgumi tika noslēgti. Un patlaban process notiek tieši tādā veidā, tiek saņemtas neatkarīgas ekspertīzes par būvdarbu izmaksām, kas apstiprina, ka pašreizējie izcenojumi ir acīm redzami sadārdzināti. Un kavēties šeit ar lēmuma pieņemšanu arī nedrīkst, jo jebkuru brīdi tiek veikti papildu būvdarbi, par ko pēc sadārdzinātajiem izcenojumiem valstij tiks spiests maksāt. Bet jums ir pilnīga taisnība, ka neatkarīgs izvērtējums bija nepieciešams vēl pirms līgumu slēgšanas, un tas, domāju, būtu jānodrošina jebkurā pasūtījumā turpmāk.

— Bet kāpēc šī valdība to neveica, pirms paziņoja par līguma laušanu?

E.Repše: — Šī valdība neslēdza tos līgumus, līgumi tika noslēgti iepriekšējā valdībā, turklāt ļoti aizdomīgos apstākļos. Kā jūs zināt, tad šos līgumus parakstīja nevis ministrs vai valsts sekretārs, vai kāda cita augsta amatpersona, bet faktiski persona, kurai uz to nebija tiesību, un to mēs šinī gadījumā varētu vērtēt, labākajā gadījumā, kā “zicpriekšsēdētāju”. Tāpēc mūsu valdība nevar pieļaut to, ka valsts tiek izmantota kā slaucama govs nepamatoti sadārdzinātu maksājumu saņemšanai par valstij veicamajiem darbiem, un līdz ar to mēs esam stingri noskaņoti izpētīt situāciju līdz sīkumiem un tur, kur vien tas būs nepieciešams, izsludināt jaunus konkursus un nodrošināt, lai tas, ko valsts maksā par konkrētu objektu būvniecību, būtu samērīgi.

— Vairāki būvfirmu vadītāji atzīst, ka valsts ir zaudējusi būvnieku uzticību. Bet jūs sakāt, ka būvniekiem jārespektē valdības centieni ekonomēt valsts budžeta līdzekļus. Kādēļ uzņēmumiem tas būtu jādara?

E.Repše: — Un šinī gadījumā man ir pilnīgi vienalga — vai būvniekiem ir vai nav valdības uzticības, šinī gadījumā par valsts budžeta naudu tiek pasūtīti darbi, un, ja būvnieki negribēs piedalīties turpmākajos konkursos, viņi to var nedarīt. Katrā ziņā, atradīsies uzņēmēji, kas gribēs nopelnīt un gribēs būvēt šos robežbūves objektus.

— Bet jūs sakāt, ka valdība ir ieinteresēta abpusēji godīgos noteikumos, bet nerēķināšanās ar līgumiem, ar ko savukārt rēķinās uzņēmēji – jūsu partneri — vai tie ir godīgi noteikumi?

E.Repše: — Ja līgumi ir noslēgti mākslīgi sadārdzināti un aizdomīgos apstākļos, tad, manuprāt, šie būvuzņēmēji labi zināja, uz ko viņi iet, labi zināja, kādā veidā viņi to panāk, citiem vārdiem sakot – zina, ko ir ēduši. Es nedomāju, ka viņi sevišķi apvainosies, it īpaši, ja viņiem tiks piedāvāta godīga iespēja piedalīties konkursos un vinnēt šos darbus pēc saprātīgiem izcenojumiem. Tajos gadījumos, kad šie izcenojumi jau šobrīd ir vērtējami kā saprātīgi, viņi neko nezaudēs, tikai valsts nodrošinās, ka tā netiek šinī gadījumā izmantota par slaucamo govi pēc principa – kur ir aitas, tur būs cirpēji.

— Principā tikai tiesa var izlemt, vai līgumi noslēgti likumīgi.

E.Repše: — Nē, nav taisnība, to var izlemt pasūtītājs. Protams, būtu svarīgi, lai pasūtītājs šo lēmumu būtu pieņēmis jau stipri iepriekš, vēl pirms līguma slēgšanas, taču diemžēl iepriekšējā valdība bija acīmredzot citādi izturējusies pret ļoti steidzamu daudzu nopietnu valsts pasūtījumu piešķiršanu.

— Vai jums ir skaidrs, uz cik ilgu laiku, iespējams, arī tiesas darbu dēļ, tiks apturēta šī būvniecība, kas jau principā daļēji nenotiek?

E.Repše: — Tas arī, protams, būs atkarīgs no iespējamās pretdarbības, taču mēs darīsim visu, lai šie būvdarbi tiktu veikti laikā un par valstij pieņemamiem izcenojumiem. To, ka ir nepieciešams noskaidrot reālās cenas pirms piešķir pasūtījumu, to es zinu pats no savas pieredzes, būvējot Latvijas Bankas naudas glabātavu.

— Bet konkrēts termiņš šobrīd nav zināms?

E.Repše: — Kad mums tajā laikā bija jāpasludina par neizdevušos viens konkurss, kurā visas būvfirmas, tai skaitā ārzemju būvfirmas, piedāvāja acīm redzami sadārdzinātus nosacījumus, un tikai pēc tam, kad mēs pasludinājām pirmo konkursu par beigušos bez rezultāta un skaidri pateicām visām būvfirmām, ka te nav nekāda banānu republika un, ja viņi grib strādāt, tad lai dod patiešām reālus piedāvājumus, tad otrajā konkursā mēs saņēmām tādus izcenojumus, kas atbilda mūsu pašu novērtējumam par šo darbu patieso vērtību, un ietaupījām aptuveni 2 miljonus latu, ja pareizi atceros. Bet šeit nekas tamlīdzīgs nav darīts, tai skaitā būvfirmu starpā bija iespējama arī vienošanās par to, kādas cenas tiks solītas, rezultātā valsts ir bijusi nepārprotami zaudētāja.

— “Bija iespējama”, vai jūs zināt, ka tāda ir notikusi?

E.Repše: — Nu, izcenojumi un neatkarīgie vērtējumi liecina par to, ka tā varēja notikt. Es, protams, neesmu stāvējis klāt un nevaru to apgalvot, taču...

— Bet kā jūs to varat pierādīt?

E.Repše: — Šībrīža izcenojumi valstij ir neizdevīgi, un, ja mēs aizstāvam valsts intereses, valsts nodokļu maksātāju naudu, galu galā šie paši miljoni varēja tikt izmantoti citām ļoti svarīgām budžeta prioritātēm, tad tas ir vienkārši mūsu pienākums – nepieļaut, lai valsts pasūtījums, it sevišķi šādu lielu objektu būvniecībā, tiek izmantots vienkārši iedzīvošanās nolūkos un valsts tiek izmantota kā slaucamā govs. Tā nav pieļaujama nostāja.

— Vai ir skaidrs, cik varētu izmaksāt šo būvobjektu iekonservēšana?

E.Repše: — Pie tā strādā Iekšlietu ministrija, prasiet viņiem.

— Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Juris Ļabis man intervijā teica, ka šogad austrumu robežas izbūvei no valsts budžeta ir piešķirts 5,1 miljons un vēl 8 miljoni informātikas un kontroles sistēmas izveidei. Bet vairs naudas viņiem neesot. Un šobrīd jau ir apturēti veicamie darbi, ministrija spēj samaksāt par paredzētajiem darbiem tikai decembrī un janvārī. Vai tad nesanāk, ka ar visu šo procesu tiek novilcināta būvniecība līdz vasaras budžeta pārskatīšanai, jo šobrīd budžetā naudas būvniecībai nav.

E.Repše: — Nauda budžetā patiešām ir spiedīga lieta, un vajadzību mums ir daudz vairāk nekā iespēju. Līdz ar to patlaban tiek meklēta nauda visnepieciešamāko un steidzamāko objektu būvniecībai, ne visi, kas līdz šim tika veikti ar nosaukumu „austrumu robežbūve”, tādi ir. Piemēram, mācību komplekss Rēzeknē nekādā veidā nav saistīts ar austrumu robežbūvi, arī citas būves un objekti bija mazāk nepieciešami. Ir dažādas prioritātes arī tajos objektos, kas ir figurējuši konkursos. Bet nauda tiks meklēta, lai mēs varētu nodrošināt to, kas Latvijas valstij ir jānodrošina, proti, mūsu austrumu robežbūves atbilstība Šengenas līguma nosacījumiem.

— Komisijā, kas vērtēja robežas izbūvi, bija arī Valsts robežsardzes vadītājs Gunārs Dāboliņš. Jūsuprāt – kāda ir viņa atbildība visā šajā procesā?

E.Repše: — Pie amatpersonu atbildības izvērtēšanas patlaban Iekšlietu ministrijā tiek strādāts. Es ceru, ka visu arī precīzi pateiks izmeklēšanas rezultāti.

— Un, jūsuprāt, vai šo cilvēku vidū būtu jābūt arī Viktoram Elksnim, Ilgai Kuņicinai un Marekam Segliņam?

E.Repše: — Pavirši raugoties, šķiet, ka šīs amatpersonas tur ir bijušas tieši iesaistītas, taču es gribētu sagaidīt izmeklēšanas rezultātus un kompetentu spriedumu.

Pēc ieraksta “LV” diktofonā