Gada laikā, iespējams, naturalizēsies piektdaļa nepilsoņu

Preses konferencē vakar, 19.aprīlī, par pētījumu “Ceļā uz pilsonisku sabiedrību”

Ir beidzies nepilnu gadu ilgušais darbs pie iedzīvotāju aptaujas — pētījuma “Ceļā uz pilsonisku sabiedrību 2000”. Tas ir 1997. un 1998. gadā īstenotās pētījumu un rīcības programmas turpinājums. Tolaik pētījuma iznākums bija vērtīga informācija par integrācijas procesiem Latvijā, par starpnacionālajām attiecībām, iedzīvotāju attieksmi pret Latvijas pilsonību, latviešu valodas lietošanu un citiem jautājumiem. Pētījuma rezultāti sabiedrībā izraisīja plašu rezonansi. Tie pamatoja likuma “Grozījumi Pilsonības likumā” nepieciešamību un bija pamatā valsts programmas “Sabiedrības integrācija Latvijā” koncepcijas izstrādāšanai. Procesu dinamikas analizēšanai bija jāturpina aizsāktais. Tālab darba grupa, ko vada Naturalizācijas pārvaldes priekšniece Eiženija Aldermane, 2000. gadā veica līdzīgu pētījumu. Lai iepazīstinātu ar tā rezultātiem, pētījuma autori un finansiālie atbalstītāji vakar, 19. aprīlī, Naturalizācijas pārvaldē bija pulcinājuši plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus.

Atklājot preses konferenci, E. Aldermane pastāstīja, ka pētījuma mērķis bija vērst uzmanību galvenokārt uz tiem jautājumiem, kas pirms trim gadiem satrauca sabiedrību, un analizēt, kā mainījusies situācija šai laikā. Darba gaitā veikta iedzīvotāju aptauja gan par iepriekš pētītām tēmām (Latvijas iedzīvotāji un valsts, pilsonība, valodas jautājums, integrācija un etniskās identitātes saglabāšana, masu mediju loma pilsoniskas sabiedrības veidošanā, izglītības sistēma, migrācijas problēma Latvijā), gan par pēdējā laikā īpaši aktuālajiem pilsoniskās līdzdalības un integrācijas procesa attīstības jautājumiem.

E. Aldermane norādīja, ka minētais pētījums un tā prezentācija ir pirmais solis plašā pētījumu programmā, kuru iecerēts īstenot šogad. Šodien Daugavpilī notiek konference “Mazpilsētu un lauku rajonu pieredze integrācijas jautājumu risināšanā”. Tajā lauku novadu pārstāvji iepazīstas ar aptaujas “Ceļā uz pilsonisko sabiedrību 2000” rezultātiem un dalās pieredzē par dažādu integrācijas aspektu praktisko īstenošanu. Šī konference ievada trīs konferenču ciklu par sabiedrības integrācijas problēmām. Noslēguma konference, kurā aicinātas piedalīties arī amatpersonas no Igaunijas, Lietuvas, Nīderlandes un citām valstīm, notiks maija beigās.

Pēc pāris nedēļām gaidāmi pētījumu rezultāti par jaunpilsoņu aptauju, kurā noskaidrota viņu motivācija Latvijas pilsonības iegūšanā, problēmām naturalizācijas procesā, izmaiņām personiskajā dzīvē pēc Latvijas pilsonības iegūšanas un citi jautājumi. Ja politiķi, valdība, masu mediju pārstāvji nestrādās ar šo cilvēku kopu — jaunpilsoņiem —, kas diemžēl dzīvo citā informatīvajā telpā, tad valsts to var zaudēt.

Viena no nākamajām Naturalizācijas pārvaldes iecerēm ir Latvijas plašsaziņas līdzekļu satura analīze. Plānots, ka šis materiāls taps līdz augusta vidum.

ANO Attīstības programmas programmu daļas vadītāja Inita Pauloviča uzvēra, ka pētījuma materiāli jāizmanto, analizējot izmaiņas salīdzinājumā ar 1997. gadu. Svarīgi, ka iedzīvotāju aptaujas veikšanai izveidotajā darba grupā ir iesaistītas ļoti daudzas institūcijas — Naturalizācijas pārvalde, Saeima, Latviešu valodas valsts apguves programma, EDSO misija Latvijā, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Ārlietu ministrija, Baltijas Datu nams, Latvijas Universitāte u.c. Starptautiskās un vietējās sabiedrības kopīgais darbs, kurā iesaistās dažādi sabiedrības slāņi, nesīs augļus sabiedrības integrācijā Latvijā.

“Sorosa fonda – Latvija” direktore Vita Tērauda dalījās pārdomās pēc pētījuma izlasīšanas. Skumji ir tas, ka mūsu valsts ne vienmēr bijusi uzdevumu augstumos, jo mūsu valsts iedzīvotājiem — gan pilsoņiem, gan nepilsoņiem — arvien trūkst ticības likuma spēkam, trūkst ticības savām spējām ietekmēt valstī notiekošo. Ir mazinājies nepilsoņu lepnums par to, ka viņi dzīvo Latvijā. Iepriecina fakts, ka sabiedrība pauž pārliecinošu atbalstu virzībai uz Eiropas Savienību. Interesanti, ka procentuāli vairāk nepilsoņu nekā pilsoņu vēlas redzēt Latviju kā Eiropas sastāvdaļu. Politiķiem vajadzētu pārdomāt, kā turpmāk piesaistīt šo aktīvo, uz Eiropu orientēto elektorāta daļu, sacīja V. Tērauda.

Iepazīstoties ar pētījumu, nācās aizdomāties par izglītības sistēmu, teica V. Tērauda. Katrs trešais nepilsonis uzskata, ka viņš nevarētu strādāt darbavietā, kur nepieciešamas latviešu valodas zināšanas, līdz ar to šie cilvēki nav spējīgi konkurēt darba tirgū. Vecāki ir nobažījušies par savu bērnu nākotni, tālab viņi vēlas, lai bērniem būtu Latvijas pilsonība. Vairums nepilsoņu vecāku atbalsta uzskatu, ka citu tautību bērniem būtu jāapmeklē latviešu bērnudārzi. Tāpat daudzi atbalsta bilingvālo mācību metožu izmantošanu jau no pirmās klases. Vai izglītības sistēmas reformu temps šodien tiek šiem uzskatiem līdzi?

Pārdomas raisa arī jautājums par masu mediju lomu pilsoniskas sabiedrības veidošanā. Plašsaziņas līdzekļiem ir relatīvi augsts uzticības reitings gan pilsoņu, gan nepilsoņu vidū. Tomēr pilsoņi un nepilsoņi lasa, klausās un skatās atšķirīgas lietas. Vai var cerēt uz sekmīgu komunikāciju starp pilsoņiem un nepilsoņiem, ja informatīvās telpas ir tik ļoti nošķirtas? Patlaban nepilsoņu informatīvo vidi veido galvenokārt kaimiņvalsts, nevis mūsu valsts plašsaziņas līdzekļi. Risinājums šai problēmai ir jāmeklē.

Iepriecina tas, ka nākamo divpadsmit mēnešu laikā naturalizēties plānojuši 20 procenti nepilsoņu. Tie pārsvarā ir jauni un pārtikuši cilvēki. Viņu apņemšanās ir uzticības kredīts valstij.

V. Tērauda pauda cerību, ka pētījuma rezultāti ietekmēs to, ka veidojas valsts politika izglītībā, masu mediju jomā, un ka tie rosinās valdību strauji rīkoties, sekmējot tik ilgi iekavējušos sabiedrības integrācijas programmas īstenošanu.

EDSO misijas Latvijā vadītājs Pīters Semnebijs pauda gandarījumu, ka pētījums sniedz plašu ieskatu tajos jautājumos, kas saistīti ar EDSO misijas mandātu par naturalizāciju. Viņš norādīja, ka 20 procenti nepilsoņu minējuši, ka šķēršļi naturalizācijai ir valodas zināšanu un naudas trūkums. Šie cilvēki būtu gatavi naturalizēties, ja šie šķēršļi nebūtu tik augsti. Tādēļ P. Semnebijs rosināja tos samazināt, piemēram, vidusskolas beigšanas eksāmenu latviešu valodā pielīdzināt naturalizācijas eksāmenam.

P. Semnebijs minēja, ka viens no paradoksiem, kādēļ naturalizācijas process nav noritējis tik strauji, kā vēlētos, ir tas, ka Latvija pārāk veiksmīgi ir likvidējusi atšķirības starp pilsoņiem un nepilsoņiem. Daudzi nepilsoņi uzskata savu nepilsoņu pasi par līdzvērtīgu Latvijas pilsoņa pasei. Protams, tā ir tikai ilūzija. Būt par Latvijas pilsoni ir daudz izdevīgāk, un tas kļūs aizvien skaidrāks, Latvijai tuvojoties un iestājoties Eiropas Savienībā.

Preses konferences noslēgumā Baltijas Sociālo zinātņu institūta direktore Brigita Zepa sniedza pārskatu par pētījuma rezultātiem, detalizēti izvērtējot trīs nozīmīgas tēmas: pilsonība, valsts valodas likums un sabiedrības integrācija. Pētījums palīdzēs gan Naturalizācijas pārvaldei, gan citām institūcijām turpmākās darbības plānošanā un efektivitātes uzlabošanā.

Marika Līdaka,

“LV” iekšlietu redaktore