Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā

Izdarīt Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 15.nr.; 1999, 10.nr.; 2000, 13.nr.; 2002, 12.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt likuma tekstā vārdu “finansu” ar vārdu “finanšu”.

2. 1.pantā:

izslēgt 2.punktu;

izteikt 3.punktu šādā redakcijā:

“3) apdrošinātājs — komercreģistrā ierakstīta:

a) komercsabiedrība akciju sabiedrības formā vai savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvā biedrība, kurai saskaņā ar šo likumu ir tiesības veikt apdrošināšanu (turpmāk — apdrošināšanas sabiedrība),

b) ārvalsts apdrošinātāja filiāle, kurai saskaņā ar šo likumu ir tiesības veikt apdrošināšanu;”;

papildināt 4.punktu ar vārdiem “kuram mītnes (reģistrācijas) valstī ir tiesības veikt apdrošināšanu”;

aizstāt 7.punktā vārdu “uzņēmējsabiedrība” ar vārdu “komercsabiedrība”;

izslēgt 8.punktu;

izteikt 9.punktu šādā redakcijā:

“9) tehniskās rezerves — atbilstoši noslēgtajiem apdrošināšanas līgumiem un pieņemtajai pārapdrošināšanai aprēķinātās iespējamās apdrošinātāja saistības;”;

papildināt pantu ar 10., 11., 12., 13., 14., 15., 16., 17., 18., 19., 20., 21., 22., 23., 24. un 25.punktu šādā redakcijā:

“10) ciešas attiecības — divu vai vairāku personu savstarpēja saistība:

a) dalības veidā — personai tiešā vai kontroles veidā ir 20 un vairāk procentu balsstiesību apdrošināšanas sabiedrībā, vai persona tiešā vai kontroles veidā ieguvusi līdzdalību, kas aptver 20 un vairāk procentu no apdrošināšanas sabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita,

b) kontroles veidā,

c) ar vienu un to pašu personu kontroles veidā;

11) dalībvalsts apdrošinātājs — ārvalsts apdrošinātājs, kurš reģistrēts dalībvalstī un kuram mītnes (reģistrācijas) valstī ir tiesības veikt apdrošināšanu;

12) dalībvalsts — Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas ekonomiskās telpas valsts;

13) apdrošināšanas sabiedrības filiāle — teritoriāli vai citādi nošķirta struktūrvienība, kurai nav juridiskās personas statusa un kura darbojas apdrošināšanas sabiedrības vārdā;

14) ārvalsts apdrošinātāja filiāle — Latvijas Republikā izveidota un reģistrēta ārvalsts apdrošinātāja filiāle, kas darbojas kā:

a) dalībvalsts apdrošinātāja filiāle — Latvijas Republikā izveidota un reģistrēta dalībvalsts apdrošinātāja filiāle,

b) nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle — Latvijas Republikā izveidota un reģistrēta nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle;

15) nedalībvalsts apdrošinātājs — ārvalstī (ārpus dalībvalsts) reģistrēts apdrošinātājs, kuram mītnes (reģistrācijas) valstī ir tiesības veikt apdrošināšanu;

16) mītnes (reģistrācijas) valsts — valsts, kurā atrodas apdrošinātāja vadība;

17) valsts, kurā atrodas ar apdrošināto risku saistītie apdrošinātie objekti:

a) valsts, kurā atrodas apdrošinātais nekustamais īpašums vai tajā esošā manta (īpašums), ja tie ir apdrošināti ar vienu un to pašu apdrošināšanas līgumu,

b) transportlīdzekļa reģistrācijas valsts, ja ir apdrošināts jebkura veida transportlīdzeklis,

c) valsts, kurā apdrošinājuma ņēmējs iegādājies polisi ar termiņu līdz četriem mēnešiem, apdrošinot jebkuru ar ceļojumu vai komandējumu saistītu risku,

d) visos citos gadījumos, kas nav minēti šā punkta “a”, “b” un “c” apakšpunktā, apdrošinājuma ņēmēja pastāvīgās dzīvesvietas valsts vai, ja apdrošinājuma ņēmējs ir juridiskā persona, valsts, kurā atrodas tā struktūrvienība, uz kuru attiecas apdrošināšanas līgums;

18) fonda dalībnieks — komercsabiedrība, kurai saskaņā ar šo likumu ir tiesības veikt apdrošināšanu, un ārvalsts apdrošinātāja filiāle, kas veic maksājumus Apdrošināto aizsardzības fondā;

19) savstarpēji saistītu personu grupa — divas vai vairākas personas, kuras veido apdrošinātājam vienu kopīgu risku:

a) viena no šīm personām tieši vai netieši kontrolē citu personu vai citas personas,

b) tās ir saistītas tādā veidā, ka vienas personas finansiālās problēmas var radīt citai personai vai citām personām parādu nomaksas grūtības, lai gan starp šīm personām nepastāv “a” apakšpunktā minētās attiecības;

20) kontrole — personai ir kontrole pār komercsabiedrību, ja:

a) šai personai komercsabiedrībā ir izšķirošā ietekme uz līdzdalības pamata,

b) šai personai komercsabiedrībā ir izšķirošā ietekme uz koncerna līguma pamata,

c) starp šo personu un komercsabiedrību pastāv jebkādas citas “a” vai “b” apakšpunktā minētajām attiecībām analogas attiecības;

21) būtiska līdzdalība — tieši vai netieši iegūta līdzdalība, kura aptver 10 un vairāk procentus no uzņēmuma (komercsabiedrības) pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita, kas dod iespēju būtiski ietekmēt uzņēmuma (komercsabiedrības) finanšu un darbības politikas noteikšanu;

22) apdrošinātāja uzraudzības institūcija — kompetenta institūcija, kurai saskaņā ar likumu ir tiesības veikt apdrošinātāju uzraudzību savā mītnes (reģistrācijas) valstī;

23) apdrošināšanas starpnieks — apdrošināšanas aģents, apdrošināšanas aģentūra un apdrošināšanas brokeru sabiedrība;

24) mātes sabiedrība — komercsabiedrība, kura kontrolē citu komercsabiedrību;

25) meitas sabiedrība — komercsabiedrība, kuru kontrolē cita komercsabiedrība.”

3. Izteikt 2.pantu šādā redakcijā:

“2.pants. Šis likums nosaka apdrošināšanas sabiedrību, ārvalstu apdrošinātāju filiāļu, apdrošināšanas starpnieku un pārapdrošinātāju tiesisko statusu, reglamentē to darbību un uzraudzību.”

4. 4.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu “valde” ar vārdu “vadība”;

izslēgt otro un trešo daļu.

5. Izteikt 6.pantu šādā redakcijā:

“6.pants. Tikai apdrošinātājs un apdrošināšanas starpnieks savā nosaukumā var izmantot vārdu “apdrošināšana” jebkurā locījumā un vārdu savienojumā.”

6. 7.pantā:

izteikt pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) sniedz starpnieka pakalpojumus citam apdrošinātājam, dalībvalsts apdrošinātājam un pārapdrošinātājam. Nedalībvalsts apdrošinātājam var sniegt starpnieka pakalpojumus saskaņā ar šā panta trešās daļas noteikumiem;”;

aizstāt otrās daļas 1.punktā vārdu “uzņēmējdarbību” ar vārdu “komercdarbību”;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Apdrošinātājs var sniegt starpnieka pakalpojumus nedalībvalsts apdrošinātājam vienīgi apdrošināšanas veidos, kuri nedalībvalstī noteikti par obligātiem, ja:

1) tiek veidots Apdrošināto aizsardzības fonds, no kura izmaksā apdrošināšanas atlīdzību nedalībvalsts apdrošinātāja maksātnespējas gadījumā;

2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir vienojusies ar nedalībvalsts apdrošināšanas uzraudzības institūciju par sadarbību un uzraudzības funkciju veikšanai nepieciešamo informācijas apmaiņu.”

7. Izteikt 9.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Apdrošinātājs var uzsākt darbību tikai pēc tā ierakstīšanas komercreģistrā un šā likuma prasību izpildes.”

8. Izteikt 10. un 11.pantu šādā redakcijā:

“10.pants. (1) Nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle var uzsākt darbību Latvijas Republikā pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas licences saņemšanas. Filiāle var sniegt apdrošināšanas pakalpojumus vienīgi licencē norādītajos apdrošināšanas veidos.

(2) Licenci izsniedz, ja:

1) nedalībvalsts apdrošinātājs atbilst šādām prasībām:

a) tas ir tiesīgs sniegt apdrošināšanas pakalpojumus mītnes (reģistrācijas) valstī saskaņā ar attiecīgās valsts likumu,

b) tas reģistrē Latvijas Republikā savu filiāli,

c) tas apņemas kārtot nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles grāmatvedību atbilstoši Latvijas Republikas likumiem un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvajiem noteikumiem,

d) tas ieceļ nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles vadītāju, kas atbilst šajā likumā noteiktajām prasībām,

e) nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles rīcībā ir nodoti naudas līdzekļi šā likuma 32.panta pirmās daļas 3.punktā noteiktajā apmērā, no kuriem ne mazāk kā puse noguldīta Latvijas Republikā reģistrētā kredītiestādē kā drošības nauda,

f) tas apņemas ievērot Latvijas Republikā nedalībvalsts apdrošinātāja filiālei noteiktās maksātspējas normas;

2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir vienojusies ar nedalībvalsts apdrošinātāja mītnes (reģistrācijas) valsts apdrošināšanas uzraudzības institūciju par uzraudzības funkciju veikšanai nepieciešamo informācijas apmaiņu un sadarbību apdrošināšanas uzraudzības jomā.

(3) Lai saņemtu licenci, nedalībvalsts apdrošinātājs iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai:

1) iesniegumu par licences izsniegšanu nedalībvalsts apdrošinātāja filiālei un norāda apdrošināšanas veidu, kuram nepieciešama licence;

2) paziņojumu par šā panta otrās daļas 1.punktā minēto prasību ievērošanu;

3) maksājuma dokumentu, kas apliecina valsts nodevas samaksu par licences saņemšanu;

4) nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles nolikumu;

5) kredītiestādes izsniegtu dokumentu, kas apliecina naudas līdzekļu iemaksu nedalībvalsts apdrošinātāja filiālē noteiktā garantijas fonda minimālā lieluma izveidei un drošības naudas noguldīšanu;

6) darbības plānu pirmajiem trim gadiem. Plānā ietver:

a) plānotās apdrošināšanas raksturojumu,

b) polišu paraugus,

c) tarifu aprēķināšanas metodiku,

d) tehnisko rezervju aprēķināšanas metodiku,

e) pārapdrošināšanas programmu,

f) darbības uzsākšanai nepieciešamo izdevumu aprēķinu un informāciju par līdzekļu avotiem šo izdevumu segšanai,

g) peļņas vai zaudējumu aprēķina un bilances projektu;

7) iekšējās kontroles sistēmas pamatelementu aprakstu un tās politikas pamatprincipu un procedūras aprakstu, kurā ietverta:

a) nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles organizatoriskā struktūra ar skaidri norādītu tās vadītāju pilnvaru un pienākumu sadali, filiāles struktūrvienību uzdevumiem un to vadītāju pienākumiem,

b) grāmatvedības politikas un uzskaites organizācijas galvenie principi,

c) finanšu risku pārvaldīšanas politika,

d) vadības informācijas sistēmas apraksts,

e) informācijas sistēmu aizsardzības noteikumi,

f) iekšējās revīzijas (kontroles) sistēmas apraksts,

g) neparastu un aizdomīgu finanšu darījumu identifikācijas procedūras,

h) šā likuma 29.1 pantā noteiktā procedūra;

8) zvērināta revidenta pārbaudītus nedalībvalsts apdrošinātāja pēdējo triju darbības gadu pārskatus;

9) ziņas par nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles vadītāju saskaņā ar šā likuma 20. un 21.pantā noteiktajām prasībām.

(4) Ja nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle vēlas saņemt licenci palīdzības apdrošināšanai, tā papildus iesniedz šā likuma 13.panta trešajā daļā minēto informāciju. Ja nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle vēlas saņemt licenci sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanai un plāno veikt sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu, tā iesniedz rakstveida apliecinājumu, ka nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle ir transportlīdzekļu biroja vai tam analogas organizācijas un attiecīgā garantijas fonda dalībniece.

(5) Finanšu un kapitāla tirgus komisija izskata iesniegumu un triju mēnešu laikā pēc visu nepieciešamo, atbilstoši normatīvo aktu prasībām sagatavoto dokumentu saņemšanas pieņem attiecīgu lēmumu.

(6) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga neizsniegt licenci šādos gadījumos:

1) apdrošināšana nav ekonomiski pamatota;

2) nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles vadītājs neatbilst šajā likumā noteiktajām prasībām;

3) nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles plānotā darbība neatbilst šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;

4) saskaņā ar nedalībvalsts apdrošinātāja mītnes (reģistrācijas) valsts likumiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir ierobežotas tiesības veikt filiāles uzraudzības funkcijas;

5) iesniegtie dokumenti satur nepatiesas vai nepilnīgas ziņas;

6) nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles rīcībā nodotie naudas līdzekļi iegūti neparastos vai aizdomīgos finanšu darījumos vai nav dokumentāri pierādīta šo naudas līdzekļu tiesiska ieguve;

7) nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles organizatoriskā struktūra neļauj nodrošināt tās uzraudzību;

8) apdrošinātājs īsteno sava finansiālā stāvokļa uzlabošanas plānu.

(7) Lai saņemtu licenci citam apdrošināšanas veidam, nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai:

1) šā panta trešās daļas 1. un 3.punktā minētos dokumentus;

2) jaunā apdrošināšanas veida ieviešanai nepieciešamo izdevumu aprēķinu un informāciju par līdzekļu avotiem šo izdevumu segšanai;

3) darbības plānu vienam gadam tam apdrošināšanas veidam, kuram tiek pieprasīta licence, norādot šā panta trešās daļas 6.punkta “a”, “b”, “c”, “d” un “e” apakšpunktā minēto informāciju, kā arī peļņas vai zaudējumu aprēķinu attiecīgajam apdrošināšanas veidam un tehnisko rezervju plānoto apmēru. 

11.pants. (1) Apdrošināšanas sabiedrība, kura vēlas atvērt filiāli dalībvalstī, ievērojot šajā pantā ietvertās prasības, pirms filiāles atvēršanas par to rakstveidā paziņo Finanšu un kapitāla tirgus komisijai.

(2) Apdrošināšanas sabiedrība paziņojumā par filiāles atvēršanu ietver šādu informāciju:

1) dalībvalsts, kurā apdrošināšanas sabiedrība plāno atvērt filiāli;

2) darbības plāns trim gadiem, piedāvātie pakalpojumi un filiāles organizatoriskā struktūra;

3) apdrošināšanas sabiedrības filiāles adrese dalībvalstī (adrese, kura izmantojama informācijas nosūtīšanai un saņemšanai);

4) ziņas par apdrošināšanas sabiedrības filiāles vadītāju (persona, kura, pieņemot būtiskus lēmumus filiāles vārdā, rada apdrošināšanas sabiedrībai civiltiesiskas saistības);

5) ja apdrošināšanas sabiedrība plāno veikt transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu, tā paziņojumā papildus ietver šādu informāciju:

a) apdrošināšanas sabiedrības pārstāvis, kurš pilnvarots pieņemt lēmumu par apdrošināšanas atlīdzību izmaksu, un viņa adrese dalībvalstī,

b) apliecinājums, ka apdrošināšanas sabiedrība ir dalībvalsts transportlīdzekļu biroja vai tam analogas organizācijas un attiecīgā garantijas fonda dalībniece.

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija triju mēnešu laikā pēc visas šā panta otrajā daļā minētās informācijas saņemšanas par to informē filiāles dalībvalsts apdrošināšanas uzraudzības institūciju un apdrošināšanas sabiedrību, paziņojumā ietverot apliecinājumu par apdrošinātāja maksātspējas normas atbilstību likumā noteiktajām prasībām, izņemot gadījumus, kad Finanšu un kapitāla tirgus komisiju neapmierina apdrošināšanas sabiedrības filiāles organizatoriskā struktūra vai apdrošināšanas sabiedrības finansiālais stāvoklis vai apdrošināšanas sabiedrības filiāles vadītājs neatbilst šā likuma 20. un 21.pantā noteiktajām prasībām.

(4) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija nolemj neiesniegt šā panta trešajā daļā minēto informāciju filiāles dalībvalsts apdrošināšanas uzraudzības institūcijai, tā triju mēnešu laikā pēc visas likumā minētās informācijas saņemšanas nosūta apdrošināšanas sabiedrībai attiecīgo lēmumu.

(5) Filiāles dalībvalsts apdrošināšanas uzraudzības institūcija divu mēnešu laikā pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas paziņojuma saņemšanas var informēt Finanšu un kapitāla tirgus komisiju par sabiedrības intereses aizsargājošajos likumos ietvertajām prasībām, kuras jāievēro, sniedzot apdrošināšanas pakalpojumus filiāles dalībvalstī. Finanšu un kapitāla tirgus komisija nekavējoties rakstveidā informē apdrošināšanas sabiedrību par filiāles dalībvalsts sniegto informāciju.

(6) Pēc šā panta piektajā daļā minētās informācijas saņemšanas vai pēc tajā minētā termiņa beigām apdrošināšanas sabiedrība var atvērt filiāli dalībvalstī un uzsākt apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanu.

(7) Izdarot grozījumus šā panta otrās daļas 2., 3. un 4.punktā minētajā informācijā, apdrošināšanas sabiedrība ne vēlāk kā 30 dienas pirms attiecīgo grozījumu izdarīšanas par to rakstveidā informē Finanšu un kapitāla tirgus komisiju un filiāles dalībvalsts apdrošināšanas uzraudzības institūciju. Finanšu un kapitāla tirgus komisija pieņem un filiāles dalībvalsts apdrošināšanas uzraudzības institūcija var pieņemt 30 dienu laikā pēc apdrošināšanas sabiedrības paziņojuma saņemšanas attiecīgi šā panta trešajā un piektajā daļā minētos lēmumus. Finanšu un kapitāla tirgus komisija lēmumu nosūta apdrošināšanas sabiedrībai un filiāles dalībvalsts apdrošināšanas uzraudzības institūcijai. Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija nepiekrīt apdrošināšanas sabiedrības iesniegtajiem grozījumiem, tā lēmumā norāda atteikuma iemeslu.”

9. Papildināt likumu ar 11.¹, 11.², 11.³, 11.⁴ un 11.⁵ pantu šādā redakcijā:

“11.¹ pants. (1) Apdrošināšanas sabiedrība atver filiāli nedalībvalstī tikai pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas atļaujas saņemšanas.

(2) Lai saņemtu atļauju filiāles atvēršanai nedalībvalstī, apdrošināšanas sabiedrība iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai iesniegumu par filiāles atvēršanu, kurā norāda:

1) filiāles adresi nedalībvalstī (adrese, kura izmantojama informācijas nosūtīšanai un saņemšanai);

2) ziņas par filiāles vadītāju saskaņā ar šā likuma 20. un 21.pantā noteiktajām prasībām;

3) filiāles organizatorisko struktūru;

4) darbības plānu pirmajiem trim gadiem.

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija iesniegumu par atļauju filiāles atvēršanai nedalībvalstī izskata un lēmumu pieņem 30 dienu laikā pēc visu likumā noteikto, atbilstoši normatīvajos aktos minētajām prasībām noformēto dokumentu saņemšanas.

(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija neizsniedz atļauju filiāles atvēršanai nedalībvalstī šādos gadījumos:

1) filiāles atvēršana nav ekonomiski pamatota;

2) apdrošināšanas sabiedrības iesniegtie dokumenti satur nepatiesas vai nepilnīgas ziņas;

3) filiāles organizatoriskā struktūra neļauj nodrošināt tās uzraudzību;

4) filiāles vadītājs neatbilst šā likuma 20. un 21.pantā noteiktajām prasībām;

5) nedalībvalsts likumi vai citi normatīvie akti ierobežo Finanšu un kapitāla tirgus komisiju veikt uzraudzības funkcijas;

6) Finanšu un kapitāla tirgus komisija no tās neatkarīgu apstākļu dēļ nav noslēgusi sadarbības un informācijas apmaiņas līgumu ar nedalībvalsts apdrošināšanas uzraudzības institūciju;

7) apdrošināšanas sabiedrībā tiek īstenots finansiālā stāvokļa uzlabošanas plāns.

(5) Izdarot grozījumus šā panta otrās daļas 3. un 4.punktā minētajā informācijā, apdrošināšanas sabiedrība ne vēlāk kā 30 dienas pirms attiecīgo grozījumu izdarīšanas par to rakstveidā informē Finanšu un kapitāla tirgus komisiju. Finanšu un kapitāla tirgus komisija iesniegumu par grozījumu izdarīšanu izskata un lēmumu pieņem mēneša laikā pēc visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas.

(6) Finanšu un kapitāla tirgus komisija lēmumu nosūta apdrošināšanas sabiedrībai. Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija atsaka izsniegt atļauju vai nepiekrīt apdrošināšanas sabiedrības iesniegtajiem grozījumiem, tā lēmumā norāda atteikuma iemeslu. 

11.² pants. (1) Lai dalībvalsts apdrošinātāja filiāle varētu uzsākt apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai jāsaņem dalībvalsts apdrošinātāja uzraudzības institūcijas paziņojums, kurā ietverta šā likuma 11.panta otrajā daļā minētā informācija. Divu mēnešu laikā pēc paziņojuma saņemšanas Finanšu un kapitāla tirgus komisija informē dalībvalsts apdrošinātāja uzraudzības institūciju par sabiedrības intereses aizsargājošajos likumos ietvertajām prasībām, kuras jāievēro, sniedzot apdrošināšanas pakalpojumus Latvijas Republikā.

(2) Dalībvalsts apdrošinātāja filiāle var uzsākt apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā tūlīt pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas nosūtītās informācijas saņemšanas no dalībvalsts apdrošinātāja uzraudzības institūcijas vai pēc pirmajā daļā norādītā divu mēnešu termiņa beigām. 

11.³ pants. (1) Apdrošināšanas sabiedrība, kura vēlas, ievērojot pakalpojumu sniegšanas brīvības principu, sniegt apdrošināšanas pakalpojumus dalībvalstī, neatverot tajā filiāli, par savu nodomu rakstveidā paziņo Finanšu un kapitāla tirgus komisijai.

(2) Apdrošināšanas sabiedrība paziņojumā ietver šādu informāciju:

1) dalībvalsts, kurā apdrošināšanas sabiedrība plāno sniegt apdrošināšanas pakalpojumus;

2) apdrošināmie riski.

(3) Ja apdrošināšanas sabiedrība plāno veikt transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu, tā paziņojumā papildus ietver šādu informāciju:

1) apdrošināšanas sabiedrības pārstāvis, kurš pilnvarots pieņemt lēmumu par apdrošināšanas atlīdzību izmaksu, un viņa adrese dalībvalstī;

2) apliecinājums, ka apdrošināšanas sabiedrība ir dalībvalsts transportlīdzekļu biroja vai tam analogas organizācijas un attiecīgā garantijas fonda dalībniece.

(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija 30 dienu laikā pēc visas šā panta otrajā un trešajā daļā minētās informācijas saņemšanas nosūta to dalībvalstu apdrošināšanas uzraudzības institūcijām, kurās apdrošināšanas sabiedrība plāno sniegt apdrošināšanas pakalpojumus, informāciju, kurā ietverts:

1) apliecinājums, ka apdrošināšanas sabiedrība ievēro maksātspējas normas;

2) apdrošināšanas veidi, kuros apdrošināšanas sabiedrībai atļauts sniegt apdrošināšanas pakalpojumus;

3) apdrošināmie riski, kurus apdrošināšanas sabiedrība plāno apdrošināt dalībvalstī;

4) šā panta trešajā daļā minētā informācija, ja apdrošināšanas sabiedrība plāno veikt transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu.

(5) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija 30 dienu laikā pēc šā panta otrajā un trešajā daļā minētā paziņojuma saņemšanas pieņem lēmumu par šā panta ceturtajā daļā minētās informācijas nenosūtīšanu dalībvalsts uzraudzības institūcijai, tā lēmumu nekavējoties nosūta apdrošināšanas sabiedrībai. Lēmumā norāda atteikuma iemeslu.

(6) Apdrošināšanas sabiedrība, ievērojot pakalpojumu sniegšanas brīvības principu, apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanu dalībvalstī, neatverot tajā filiāli, drīkst uzsākt ar dienu, kad tā saņēmusi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas paziņojumu par šā panta ceturtajā daļā minētās informācijas nosūtīšanu dalībvalsts apdrošināšanas uzraudzības institūcijai.

(7) Ja apdrošināšanas sabiedrība vēlas izdarīt grozījumus šā panta otrajā un trešajā daļā minētajā paziņojumā ietvertajā informācijā, tā ievēro šā panta ceturtajā, piektajā un sestajā daļā noteiktās prasības. 

11.⁴ pants. (1) Dalībvalsts apdrošinātājs, ievērojot pakalpojumu sniegšanas brīvības principu, apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā, neatverot filiāli, drīkst uzsākt ar dienu, kad tas saņēmis attiecīgās dalībvalsts apdrošināšanas uzraudzības institūcijas paziņojumu par šā likuma 11.³ panta ceturtajā daļā minētā paziņojuma nosūtīšanu Finanšu un kapitāla tirgus komisijai.

(2) Ja paziņojumā ietvertajā informācijā ir izdarīti grozījumi, tie Latvijas Republikā stājas spēkā ar dienu, kad Finanšu un kapitāla tirgus komisija saņēmusi attiecīgās dalībvalsts apdrošināšanas uzraudzības institūcijas paziņojumu par grozījumiem. 

11.⁵ pants. Dalībvalsts apdrošinātājs var veikt lielo risku apdrošināšanu, neievērojot šā likuma 11.², 11.⁴ un 13.panta prasības. Lielos riskus nosaka Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ņemot vērā apdrošināšanas veidus vai apdrošinājuma ņēmēju.”

10. 13.pantā:

izteikt pirmās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

“4) to akcionāru sarakstu, kuriem ir būtiska līdzdalība. Ziņas par akcionāriem Finanšu un kapitāla tirgus komisijai iesniedz, lai varētu pārliecināties par to reputāciju, finanšu resursu pietiekamību un finansiālo stabilitāti, kā arī lai pārbaudītu akcionāru identitāti. Ja akcionāri ir juridiskās personas, iesniedz arī ziņas par to akcionāriem un īpašniekiem — fiziskajām personām. Ja šādu informāciju Finanšu un kapitāla tirgus komisija nesaņem vai apdrošināšanas sabiedrība to atsakās sniegt, Finanšu un kapitāla tirgus komisija neizsniedz licenci;”;

izslēgt pirmās daļas 8.punkta pirmajā teikumā vārdus “(organizatorisko fondu)” un otro un trešo teikumu;

papildināt pirmo daļu ar 10.punktu šādā redakcijā:

“10) iekšējās kontroles sistēmas pamatelementu aprakstu un iekšējās kontroles sistēmas politikas pamatprincipu un procedūras aprakstu, kurā ietverta:

a) apdrošināšanas sabiedrības organizatoriskā struktūra ar skaidri norādītu tās vadītāju pilnvaru un pienākumu sadali, struktūrvienību uzdevumiem un to vadītāju pienākumiem,

b) grāmatvedības politikas un uzskaites organizācijas galvenie principi,

c) finanšu risku pārvaldīšanas politika,

d) vadības informācijas sistēmas apraksts,

e) informācijas sistēmu aizsardzības noteikumi,

f) iekšējās revīzijas (kontroles) sistēmas apraksts,

g) neparastu un aizdomīgu finanšu darījumu identifikācijas procedūra,

h) šā likuma 29.¹ pantā noteiktā procedūra.”;

aizstāt trešajā daļā vārdus “Apdrošinātājs, kurš” ar vārdiem “Apdrošināšanas sabiedrība, kura”;

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Apdrošināšanas sabiedrība, kura vēlas saņemt licenci sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanai un plāno veikt sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu, iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai rakstveida apliecinājumu, ka apdrošināšanas sabiedrība ir transportlīdzekļu biroja vai tam analogas organizācijas un attiecīgā garantijas fonda dalībniece.”

11. Izteikt 15.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija neizsniedz licenci apdrošināšanas veikšanai, ja:

1) apdrošināšana nav ekonomiski pamatota;

2) pretendenta ciešas attiecības ar trešajām personām var apdraudēt tā stabilitāti un ierobežot Finanšu un kapitāla tirgus komisijas iespējas veikt uzraudzības funkcijas;

3) citas valsts likumi un citi normatīvie akti, kas attiecas uz personām, kurām ir ciešas attiecības ar pretendentu, ierobežo Finanšu un kapitāla tirgus komisijas tiesības veikt uzraudzības funkcijas;

4) pretendenta iesniegtie dokumenti satur nepatiesas vai nepilnīgas ziņas;

5) viena vai vairākas no šā likuma 20. un 23.pantā minētajām personām neatbilst likumā noteiktajām prasībām;

6) Finanšu un kapitāla tirgus komisija konstatē, ka finanšu līdzekļi, kuri ieguldīti pamatkapitālā, iegūti neparastos vai aizdomīgos finanšu darījumos vai nav dokumentāri pierādīta šo finanšu līdzekļu tiesiska ieguve;

7) nav iespējams pārliecināties par pretendenta akcionāru un to īpašnieku identitāti, nevainojamo reputāciju un finansiālo stabilitāti;

8) pretendenta organizatoriskās struktūras dēļ nav iespējama tā uzraudzība;

9) pretendenta plānotā darbība neatbilst šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;

10) tiek īstenots finansiālā stāvokļa uzlabošanas plāns.”

12. 16.pantā:

aizstāt 4.punktā vārdu “uzņēmējdarbību” ar vārdu “komercdarbību”;

papildināt pantu ar 8. un 9.punktu šādā redakcijā:

“8) apdrošinātājs nepilda šā likuma 13.panta pirmās daļas 9.punktā minēto darbības plānu, neievēro citus šā likuma noteikumus, kā arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izdoto normatīvo noteikumu un rīkojumu prasības, kuras tam tika noteiktas licences saņemšanai;

9) apdrošinātājs vairāk nekā divus mēnešus pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas brīdinājuma par licences anulēšanu labprātīgi un pilnā apmērā nav veicis maksājumus Apdrošināto aizsardzības fondā.”

13. Aizstāt 18.panta trešajā daļā vārdus “uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību)” ar vārdu “komercsabiedrību”.

14. Izteikt 19.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija, apturot vai anulējot licenci apdrošināšanas veikšanai, ir tiesīga ierobežot apdrošinātāja rīcību ar tā aktīviem, izmaksu veikšanu un jaunu saistību uzņemšanos.”

15. 20.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Par apdrošināšanas sabiedrības valdes priekšsēdētāju, valdes locekli, iekšējā audita (revīzijas) dienesta vadītāju (sabiedrības kontrolieri), galveno aktuāru, nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles vadītāju, galveno aktuāru, kā arī personu, kas, pieņemot būtiskus lēmumus apdrošinātāja vārdā, rada apdrošinātājam civiltiesiskas saistības, var būt persona, kura atbilst šādām prasībām:

1) tā ir iekšzemes nodokļu maksātājs (rezidents);

2) tā ir pietiekami kompetenta jomā, par kuru tā atbildīga, nodrošinot, ka apdrošināšanas sabiedrības valde tiek izveidota tā, lai apdrošināšanas sabiedrība būtu spējīga pastāvīgi, profesionāli, kvalitatīvi un atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām veikt apdrošināšanu;

3) tai ir nepieciešamā izglītība un ne mazāk kā triju gadu darba pieredze attiecīgajā jomā;

4) tai ir nevainojama reputācija;

5) tai nav atņemtas un nav bijušas atņemtas tiesības veikt komercdarbību.”;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Apdrošinātāja pienākums ir pašam vai pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas ierosinājuma nekavējoties atsaukt no amata šā panta pirmajā daļā minēto personu, ja tiek konstatēts, ka tā neatbilst amatam, ka tās rīcība ir kaitējusi apdrošinātāja finansiālajai stabilitātei vai radījusi situāciju, kas var apdraudēt apdrošinātāja finansiālo stabilitāti vai apdrošinājuma ņēmēju intereses, kā arī ja tā neatbilst šā panta pirmajā daļā un šā likuma 21.pantā noteiktajām prasībām.”

16. 21.pantā:

izteikt ievaddaļu šādā redakcijā:

“(1) Par apdrošināšanas sabiedrības valdes priekšsēdētāju, valdes locekli, iekšējā audita (revīzijas) dienesta vadītāju (sabiedrības kontrolieri), galveno aktuāru, nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles vadītāju, galveno aktuāru, kā arī personu, kas, pieņemot būtiskus lēmumus apdrošinātāja vārdā, rada apdrošinātājam civiltiesiskas saistības, nevar būt persona:”;

aizstāt 1., 2. un 3.punktā vārdu “nozieguma” ar vārdiem “noziedzīga nodarījuma”;

papildināt pantu ar 4.punktu šādā redakcijā:

“4) kura saukta pie kriminālatbildības par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, bet krimināllieta pret to izbeigta uz nereabilitējoša pamata.”;

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Apdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts apdrošinātāja pienākums ir pašam vai pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas ierosinājuma nekavējoties atsaukt no amata šā panta pirmajā daļā minētās personas, ja uz tām var attiecināt šā panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4.punktu.”;

uzskatīt līdzšinējo tekstu par panta pirmo daļu.

17. Izteikt 22.pantu šādā redakcijā:

“22.pants. (1) Par apdrošināšanas sabiedrības padomes priekšsēdētāju un padomes locekli var būt persona, kura atbilst šā likuma 20.panta pirmās daļas 2., 3., 4. un 5.punktā minētajām prasībām. Par apdrošināšanas sabiedrības padomes priekšsēdētāju un padomes locekli nevar būt persona, uz kuru attiecināms šā likuma 21.panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4.punkts.

(2) Akcionāru (biedru) sapulces pienākums ir pašai vai pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas ierosinājuma nekavējoties atsaukt no amata šā panta pirmajā daļā minēto personu, ja tiek konstatēts, ka tā neatbilst amatam, ka tās rīcība ir kaitējusi apdrošinātāja finansiālajai stabilitātei vai radījusi situāciju, kas var apdraudēt apdrošinātāja finansiālo stabilitāti vai apdrošinājuma ņēmēju intereses, kā arī ja tā neatbilst šajā pantā noteiktajām prasībām.”

18. Papildināt 23.pantu pēc vārdiem “dzīvības apdrošināšanu” ar vārdiem “un jebkura veida civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu”.

19. 24.pantā:

izslēgt 1.punktu;

izteikt 2.punktu šādā redakcijā:

“2) atļaut apdrošināšanas sabiedrības valdes priekšsēdētājam, valdes priekšsēdētāja vietniekam, iekšējā audita (revīzijas) dienesta vadītājam (sabiedrības kontrolierim), nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles vadītājam un galvenajam aktuāram sākt pildīt savus pienākumus;”;

izslēgt 4., 5. un 6.punktu.

20. Izslēgt 25.pantu.

21. Izteikt 26., 27. un 28.pantu šādā redakcijā:

“26. pants. (1) Ikviena persona, ja tā vēlas iegūt būtisku līdzdalību apdrošināšanas sabiedrībā, par to iepriekš rakstveidā paziņo, iesniedzot iesniegumu Finanšu un kapitāla tirgus komisijai. Iesniegumā norāda iegūstamo līdzdalības apmēru procentos no apdrošināšanas sabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita.

(2) Ja persona vēlas palielināt savu būtisko līdzdalību, sasniedzot vai pārsniedzot 20, 33 vai 50 procentus no apdrošināšanas sabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita, vai apdrošināšanas sabiedrība kļūst par šīs personas meitas sabiedrību, tā par šādu lēmumu iepriekš rakstveidā paziņo, iesniedzot iesniegumu Finanšu un kapitāla tirgus komisijai. Iesniegumā norāda iegūstamo līdzdalības apmēru procentos no apdrošināšanas sabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita.

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija triju mēnešu laikā no dienas, kad saņemts šā panta pirmajā un otrajā daļā minētais iesniegums, izvērtē personas reputāciju, finansiālo stāvokli un, ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija uzskata, ka šādas būtiskās līdzdalības iegūšana vai palielināšana nenodrošinās finansiāli stabilu, piesardzīgu un normatīvajiem aktiem atbilstošu apdrošināšanas sabiedrības vadību, jo persona neatbilst apdrošināšanas sabiedrību akcionāriem likumā noteiktajām prasībām, tā nepiekrīt būtiskas līdzdalības iegūšanai vai palielināšanai un par šādu savu lēmumu nekavējoties paziņo attiecīgajai personai un apdrošināšanas sabiedrībai.

(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības pieprasīt papildu informāciju par šajā pantā minētajām personām, lai spriestu par to reputāciju un finanšu stāvokli. 

27.pants. Izvērtējot šā likuma 26.panta pirmajā un otrajā daļā minētos iesniegumus, Finanšu un kapitāla tirgus komisija konsultējas ar dalībvalsts apdrošināšanas uzraudzības institūcijām, ja būtiskas līdzdalības ieguvējs ir dalībvalstī reģistrēts apdrošinātājs vai dalībvalstī reģistrēta apdrošinātāja mātes sabiedrība, vai persona, kas kontrolē dalībvalstī reģistrētu apdrošinātāju, un ja, attiecīgajai personai iegūstot vai palielinot būtisku līdzdalību, apdrošināšanas sabiedrība kļūst par šīs personas meitas sabiedrību vai nonāk tās kontrolē. 

28.pants. Ja persona vēlas izbeigt savu būtisko līdzdalību apdrošināšanas sabiedrībā, tā par šādu lēmumu iepriekš rakstveidā paziņo, iesniedzot iesniegumu Finanšu un kapitāla tirgus komisijai. Iesniegumā norāda personai paliekošo apdrošināšanas sabiedrības pamatkapitāla daļu vai balsstiesīgo akciju skaitu procentos. Ja persona vēlas samazināt savu būtisko līdzdalību zem 20, 33 vai 50 procentiem no apdrošināšanas sabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita vai apdrošināšanas sabiedrība pārstāj būt šīs personas meitas sabiedrība, tā par šādu lēmumu iepriekš rakstveidā paziņo, iesniedzot iesniegumu Finanšu un kapitāla tirgus komisijai.”

22. Papildināt likumu ar 28.¹, 28.² un 28.³ pantu šādā redakcijā:

“28.¹ pants. (1) Apdrošināšanas sabiedrība nekavējoties, tiklīdz par to ir uzzinājusi, rakstveidā paziņo, iesniedzot iesniegumu Finanšu un kapitāla tirgus komisijai, par ikvienas personas būtiskas līdzdalības iegūšanu, palielināšanu vai samazināšanu. Iesniegumā norāda attiecīgās personas līdzdalības apmēru procentos no apdrošināšanas sabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita vai informāciju par būtiskas līdzdalības izbeigšanu.

(2) Apdrošināšanas sabiedrība, likumā noteiktajā kārtībā iesniedzot Finanšu un kapitāla tirgus komisijai gada pārskatu, vienlaikus iesniedz arī visu to akcionāru sarakstu, kuriem pieder būtiska līdzdalība apdrošināšanas sabiedrībā. Tajā norāda saskaņā ar likumu akcionāru sapulcei sagatavojamajā akcionāru sarakstā ietveramo informāciju un attiecīgo akcionāru būtiskas līdzdalības apmēru procentos no apdrošināšanas sabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita. 

28.² pants. (1) Ja būtisku līdzdalību ieguvušo personu ietekme uz apdrošināšanas sabiedrību apdraud vai var apdraudēt tās finansiāli stabilu, piesardzīgu un normatīvajiem aktiem atbilstošu vadību, Finanšu un kapitāla tirgus komisija pieprasa nekavējoties pārtraukt šādu ietekmi, kā arī, ja tas nepieciešams, atsaukt apdrošināšanas sabiedrības valdi vai kādu valdes locekli vai aizliedz izmantot visu to akciju balsstiesības, kuras pieder attiecīgajām būtisku līdzdalību ieguvušajām personām.

(2) Ja persona nav izpildījusi šā likuma 26.panta pirmās vai otrās daļas prasības, Finanšu un kapitāla tirgus komisija piemēro šā likuma 28.² pantā minētos tiesību ierobežojumus.

(3) Ja persona ir ieguvusi vai palielinājusi savu būtisko līdzdalību pirms Finanšu un kapitāla tirgus komisijas aizlieguma saņemšanas vai ja persona, neievērojot Finanšu un kapitāla tirgus komisijas aizliegumu, iegūst vai palielina būtisku līdzdalību, tai nav tiesību izmantot visu tai piederošo akciju balsstiesības, kā arī akcionāru sapulces lēmumi, kas pieņemti, izmantojot šo akciju balsstiesības, nav spēkā no to pieņemšanas brīža un uz to pamata nedrīkst lūgt izdarīt ierakstus komercreģistrā un citos publiskos reģistros. 

28.³ pants. Nosakot netiešā veidā personas iegūtās līdzdalības apmēru apdrošināšanas sabiedrībā, ņem vērā šādas tās iegūtās balsstiesības apdrošināšanas sabiedrībā:

1) balsstiesības, kas izriet no akcijām, kuras šīs personas uzdevumā ieguvušas trešās personas savā vārdā;

2) balsstiesības, kas izriet no akcijām, kuras ieguvusi tāda komercsabiedrība, kas atrodas šīs personas kontrolē;

3) balsstiesības, kas noteiktas personas noslēgtajā rakstveida līgumā ar trešajām personām par ilgstošu vai sistemātisku kopīgu rīcību attiecībā uz apdrošināšanas sabiedrības pārvaldi;

4) trešajām personām piederošas balsstiesības, kuras personai vai komercsabiedrībai, kas atrodas šīs personas kontrolē, saskaņā ar rakstveida līgumu ir tiesības izmantot noteiktu termiņu vai bez termiņa ierobežojuma par atlīdzību vai bez tās;

5) balsstiesības, kas izriet no personas turējumā nodotajām akcijām, kuras persona ir tiesīga izmantot pēc saviem ieskatiem bez atsevišķa uzdevuma saņemšanas no personas, kurai pieder šīs akcijas;

6) balsstiesības, kas izriet no akcijām, kuras persona nodevusi trešajām personām kā nodrošinājumu, nezaudējot no tām izrietošās balsstiesības;

7) balsstiesības, kas izriet no akcijām, kuras persona ir tiesīga iegūt saskaņā ar rakstveida līgumu, kura izpilde atkarīga tikai no pašas šīs personas;

8) balsstiesības, kas izriet no akcijām, kuras persona ir ieguvusi to aizņemšanās, atpakaļpirkuma vai līdzīgos darījumos;

9) balsstiesības, kas izriet no jebkurā citā netiešā veidā personas iegūtajām akcijām.”

23. Papildināt likumu ar 29.¹ pantu šādā redakcijā:

“29.¹ pants. Apdrošinātāja pienākums ir rakstveidā izstrādāt un ievērot iekšējo kārtību, kādā:

1) tiek nodrošināta godīga un atklāta attieksme pret apdrošinājuma ņēmēju, sniedzot apdrošināšanas pakalpojumus;

2) apdrošinātājs sniedz apdrošinājuma ņēmēja pieprasīto informāciju par apdrošināšanas darījumu, kas noslēgts starp apdrošinātāju un attiecīgo apdrošinājuma ņēmēju, kā arī par termiņu (kas nepārsniedz 30 dienas), kādā sniedzama minētā informācija;

3) apdrošinātājs nodrošina savu darbinieku iespējamā interešu konflikta novēršanu, saņemot un lietojot apdrošināšanas darījumam nepieciešamo informāciju.”

24. Izteikt 30.pantu šādā redakcijā:

“30.pants. (1) Lai nodrošinātu apdrošinātāja finansiālās darbības stabilitāti, apdrošinātāja rīcībā pastāvīgi jābūt pašu līdzekļiem. Nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles pašu līdzekļi ir nedalībvalsts apdrošinātāja tai nodotie līdzekļi. Pašu līdzekļu aprēķināšanas kārtību nosaka Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

(2) Apdrošinātājs nekavējoties informē Finanšu un kapitāla tirgus komisiju par pašu līdzekļu samazināšanās iemesliem, ja tie samazinās par 10 procentiem un vairāk salīdzinājumā ar iepriekšējā finanšu pārskatā norādīto apmēru.”

25. Papildināt 31.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija apdrošinātājam var noteikt lielāku maksātspējas normu, ja:

1) apdrošinātājam ir pieprasīts sagatavot šā likuma 59.pantā minēto finansiālā stāvokļa uzlabošanas plānu;

2) apdrošinātājs būtiski samazina vai pārtrauc apdrošināšanu (pārapdrošināšanu).”

26. Izteikt 32.pantu šādā redakcijā:

“32.pants. (1) Garantijas fonda minimālais lielums:

1) komercsabiedrībām, kuras veic apdrošināšanu šā likuma 12.panta pirmās daļas 10., 11., 12., 13., 14., 15. un 19.punktā minētajos apdrošināšanas veidos, ir trīs miljoni eiro, bet pārējām komercsabiedrībām — divi miljoni eiro;

2) savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvajām biedrībām, kuras veic apdrošināšanu šā likuma 12.panta pirmās daļas 10., 11., 12., 13., 14., 15. un 19.punktā minētajos apdrošināšanas veidos, ir 2,3 miljoni eiro, bet pārējām savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvajām biedrībām — 1,5 miljoni eiro;

3) nedalībvalsts apdrošinātāja filiālei — 100 procentu apmērā no šā panta pirmās daļas 1.punktā minētā lieluma.

(2) Apdrošināšanas sabiedrība pamatkapitālā var ieguldīt tikai naudas līdzekļus, izņemot gadījumus, kad ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas atļauju apdrošināšanas sabiedrība tiek reorganizēta.

(3) Dibinot apdrošināšanas sabiedrību, tās pašu līdzekļi nedrīkst būt mazāki par garantijas fonda minimālo lielumu.”

27. Izslēgt 33.pantu.

28. Izslēgt 36., 37. un 38.pantu.

29. 39.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Tehniskās rezerves izveido tajā pašā valūtā, kurā apdrošinātājs uzņēmies saistības atbilstoši noslēgtajiem apdrošināšanas līgumiem un pieņemtajai pārapdrošināšanai.”;

papildināt otrās daļas pirmo teikumu pēc vārdiem “apdrošināšanai un” ar vārdu “pieņemtajai”;

aizstāt otrās daļas otrajā teikumā vārdu “valde” ar vārdu “vadība”.

30. Izteikt 40.pantu šādā redakcijā:

“40.pants. (1) Apdrošinātājs, kurš veic apdrošināšanu šā likuma 12.panta pirmās daļas 19.punktā minētajā apdrošināšanas veidā, izveido dzīvības apdrošināšanas tehnisko rezervi. Apdrošinātājs, kurš noslēdzis tirgum piesaistīto dzīvības apdrošināšanas līgumu, izveido tirgum piesaistīto dzīvības apdrošināšanas līgumu tehnisko rezervi.

(2) Apdrošinātājs, kurš veic apdrošināšanu šā likuma 12.panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 11., 12., 13., 14., 15., 16., 17. un 18.punktā minētajos apdrošināšanas veidos, izveido:

1) nenopelnīto prēmiju tehnisko rezervi;

2) atlikto apdrošināšanas atlīdzību tehnisko rezervi, kas attiecas uz gadījumiem:

a) par kuriem ir saņemts apdrošināšanas atlīdzības pieteikums, bet nav izmaksāta apdrošināšanas atlīdzība vai tā nav izmaksāta pilnībā,

b) kuri notikuši, bet par kuriem vēl nav saņemts apdrošināšanas atlīdzības pieteikums.

(3) Apdrošinātājs, kurš veic apdrošināšanu šā likuma 12.panta pirmās daļas 14.punktā minētajā apdrošināšanas veidā, papildus šā panta otrajā daļā minētajām tehniskajām rezervēm Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteiktajā kārtībā izveido izlīdzināšanas tehnisko rezervi.

(4) Apdrošinātājs, kurš veic apdrošināšanu šā likuma 12.panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 11., 12., 13., 14., 15., 16., 17. un 18.punktā minētajos apdrošināšanas veidos, lai nodrošinātu šā likuma 39.panta prasību izpildi, kā arī ņemot vērā apdrošināšanas veidu īpatnības, papildus šā panta otrajā daļā minētajām tehniskajām rezervēm var izveidot šādas tehniskās rezerves:

1) izlīdzināšanas rezervi;

2) neparedzētā riska rezervi.

(5) Apdrošinātājs, kurš veic apdrošināšanu šā likuma 12.panta pirmās daļas 19.punktā minētajā apdrošināšanas veidā, lai nodrošinātu šā likuma 39.panta prasību izpildi, kā arī ņemot vērā apdrošināšanas veida īpatnības, papildus šā panta pirmajā daļā minētajām tehniskajām rezervēm var izveidot tehnisko rezervi gratifikācijām.

(6) Aizsargājot apdrošināto intereses, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga pieprasīt, lai apdrošinātājs izveido noteikta veida tehniskās rezerves.

(7) Finanšu un kapitāla tirgus komisija izdod normatīvos noteikumus par tehnisko rezervju aprēķināšanas metodēm.”

31. Papildināt likumu ar 40.¹ pantu šādā redakcijā:

“40.¹ pants. (1) Tehniskajām rezervēm nepārtraukti jābūt pilnā apmērā segtām ar tehnisko rezervju segumu.

(2) Tehnisko rezervju segumam un tehniskajām rezervēm jābūt saskaņotām pa valūtu veidiem.

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosaka pieļaujamās novirzes tehnisko rezervju seguma un tehnisko rezervju saskaņošanai pa valūtu veidiem.

(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga anulēt apdrošinātāja licenci, ja tehniskās rezerves nav pilnībā segtas ar šā likuma prasībām atbilstošiem aktīviem.”

32. 41.pantā:

aizstāt vārdu “valde” ar vārdu “vadība”;

papildināt pantu ar otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“(2) Apdrošinātājs var veikt (tieši vai netieši) ieguldījumus tikai Latvijas Republikā, Igaunijas Republikā, Lietuvas Republikā, dalībvalstī vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī (turpmāk — OECD dalībvalsts).

(3) Ja ar apdrošināto risku saistītie apdrošinātie objekti atrodas dalībvalstī, aktīvus, kurus attiecina uz tehnisko rezervju segumu, iegulda dalībvalstīs.”;

uzskatīt līdzšinējo tekstu par panta pirmo daļu.

33. Izslēgt 41.¹ pantu.

34. Izteikt 42.pantu šādā redakcijā:

“42.pants. (1) Uz tehnisko rezervju segumu var attiecināt tikai šādus aktīvus:

1) obligācijas un citus parāda vērtspapīrus, kas apliecina emitenta saistības pret vērtspapīru turētāju (turpmāk — parāda vērtspapīri);

2) akcijas un citus kapitāla vērtspapīrus, kas apliecina līdzdalību emitenta kapitālā (turpmāk — kapitāla vērtspapīri);

3) ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecības vai tām pielīdzināmus vērtspapīrus;

4) ar hipotēku nodrošinātus aizdevumus;

5) ieguldījumus nekustamajā īpašumā (zemē, ēkās);

6) noguldījumus kredītiestādēs;

7) apdrošinājuma ņēmēju debitoru parādus no tiešās apdrošināšanas operācijām.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētos aktīvus drīkst attiecināt uz tehnisko rezervju segumu tikai tad, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

1) aktīviem jābūt novērtētiem neto attiecībā pret to iegūšanas parādiem;

2) trešās puses parādus vai prasījumus pret trešo pusi var izmantot tikai pēc visu to summu atskaitīšanas, kuras apdrošinātājs ir parādā trešajai pusei;

3) samaksas termiņa kavējums nav ilgāks par trim mēnešiem. Minētais nosacījums attiecas uz apdrošinājuma ņēmēju debitoru parādiem no tiešās apdrošināšanas operācijām;

4) kredītiestāde ir saņēmusi licenci Latvijas Republikā, Igaunijas Republikā, Lietuvas Republikā, dalībvalstī vai OECD dalībvalstī, un tai ir atļauts sniegt finanšu pakalpojumus valstī, kurā izsniegta licence;

5) parāda un kapitāla vērtspapīri iekļauti Latvijas Republikā, Igaunijas Republikā, Lietuvas Republikā reģistrētas fondu biržas oficiālajā vai tam pielīdzināmā sarakstā, dalībvalstī vai OECD dalībvalstī reģistrētas fondu biržas oficiālajā sarakstā, ja šī fondu birža ir arī Starptautiskās fondu biržu federācijas pilntiesīga locekle. Šis ierobežojums neattiecas uz Latvijas Republikas, Igaunijas Republikas, Lietuvas Republikas, dalībvalsts vai OECD dalībvalsts parāda vērtspapīriem, kurus emitējusi valsts un pašvaldība.”

35. Aizstāt 42.¹ pantā vārdus “tehniskās rezerves” ar vārdiem “tehnisko rezervju segumu”.

36. Izteikt 43.pantu šādā redakcijā:

“43.pants. (1) Apdrošinātājs, veidojot aktīvu struktūru tehnisko rezervju segumam, ievēro šādus noteikumus:

1) ne vairāk kā 10 procentus no tehniskajām rezervēm drīkst attiecināt uz vienu nekustamo īpašumu — zemesgabalu un ēkām vai zemesgabaliem un ēkām, kurus to atrašanās dēļ var uzskatīt par vienu ieguldījumu, un ne vairāk kā 25 procentus no tehniskajām rezervēm drīkst attiecināt uz ēkām un zemesgabaliem kopā;

2) ne vairāk kā piecus procentus no tehniskajām rezervēm drīkst attiecināt uz kapitāla vērtspapīriem un parāda vērtspapīriem (izņemot hipotekārās ķīlu zīmes), ko emitējis viens emitents. Šis ierobežojums neattiecas uz Latvijas Republikas, Igaunijas Republikas, Lietuvas Republikas, dalībvalsts vai OECD dalībvalsts parāda vērtspapīriem, kurus emitējusi valsts un pašvaldība;

3) ne vairāk kā 10 procentus no tehniskajām rezervēm drīkst attiecināt uz hipotekārajām ķīlu zīmēm, kas emitētas atbilstoši Hipotekāro ķīlu zīmju likumam vai dalībvalsts normatīvajiem aktiem un ko emitējis viens emitents, un ne vairāk kā 25 procentus no tehniskajām rezervēm hipotekārajās ķīlu zīmēs kopā;

4) ne vairāk kā piecus procentus no tehniskajām rezervēm drīkst attiecināt uz viena Latvijas Republikas, Igaunijas Republikas, Lietuvas Republikas, dalībvalsts vai OECD dalībvalsts ieguldījumu fonda ieguldījumu apliecībām. Slēgtie ieguldījumu fondi ieguldījumu apliecībās drīkst ieguldīt ar nosacījumu, ka šīs ieguldījumu apliecības iekļautas Latvijas Republikā, Igaunijas Republikā, Lietuvas Republikā reģistrētas fondu biržas, dalībvalstī vai OECD dalībvalstī reģistrētas fondu biržas oficiālajā sarakstā, ja šī fondu birža ir arī Starptautiskās fondu biržu federācijas pilntiesīga locekle;

5) ne vairāk kā 25 procentus no tehniskajām rezervēm drīkst attiecināt uz noguldījumiem vienā kredītiestādē;

6) ne vairāk kā 10 procentus no tehniskajām rezervēm drīkst attiecināt uz vienu ar hipotēku nodrošinātu aizdevumu un ne vairāk kā 25 procentus uz aizdevumiem kopumā, kas nodrošināti ar hipotēku;

7) ne vairāk kā 10 procentus no nenopelnīto prēmiju tehniskajām rezervēm drīkst attiecināt uz apdrošinājuma ņēmēju debitoru parādiem no tiešās apdrošināšanas operācijām.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības pieprasīt, lai tiek mainīts to aktīvu sastāvs un struktūra, kuri attiecināti uz tehnisko rezervju segumu, ja esošais aktīvu sastāvs un struktūra kaitē vai var kaitēt apdrošinātāja finansiālajai stabilitātei un apdrošinājuma ņēmēju interesēm un ja tiek konstatēts kāds no šādiem nosacījumiem:

1) pastāv pārmērīga paļaušanās uz kādu aktīvu kategoriju, ieguldījumu tirgu vai atsevišķu ieguldījumu;

2) aktīvu rakstura vai emitenta kvalitātes dēļ aktīvi ir saistīti ar lielu risku;

3) ir liels nelikvīdu aktīvu īpatsvars.

(3) Aktīvu vērtību nosaka saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvajiem noteikumiem par apdrošinātāja gada pārskatu sagatavošanu.”

37. Izslēgt 44., 44.¹ un 45.pantu.

38. Izteikt 46., 47. un 48.pantu šādā redakcijā:

“46.pants. Apdrošinātājs nedrīkst tieši vai netieši izsniegt aizdevumu pašu izlaisto akciju vai ar apdrošinātāju saistīto personu izlaisto akciju iegādei, kā arī pieņemt par saistību nodrošinājumu pašu akcijas. 

47.pants. Apdrošinātāja aizdevumu vai galvojumu, kā arī citu līdzīgu saistību dēļ radušās prasības pret personu vai savstarpēji saistītu personu grupu nedrīkst pārsniegt 10 procentus no apdrošinātāja pašu līdzekļiem. Šādi darījumi ir spēkā tikai pēc to reģistrācijas īpašā šādu apdrošinātāja darījumu reģistrā. Reģistru kārto elektroniski, tas ietver arī darījuma un izdarīto grozījumu tekstu, un saskaņā ar tā programmnodrošinājumu ir iespēja izsekot visiem ierakstiem un grozījumiem ierakstos, kas izdarīti iepriekš. 

48.pants. Apdrošinātāja ieguldījumi vienas personas vai savstarpēji saistītu personu grupas (izņemot apdrošinātāja meitas sabiedrību) pamatkapitālā vai rezervēs nedrīkst pārsniegt 10 procentus no apdrošinātāja pašu līdzekļiem.”

39. 49.pantā:

aizstāt trešajā daļā vārdus “kas ir koncerna mātes uzņēmums” ar vārdiem “kurš ir grupas mātes sabiedrība”;

papildināt ceturto daļu pēc vārda “apdrošināšanu” ar vārdiem “un jebkura veida civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu”.

40. Izteikt 50.pantu šādā redakcijā:

“50.pants. (1) Lai nodrošinātu visu ar apdrošinātāja darbību saistīto risku savlaicīgu identifikāciju un pārvaldīšanu, apdrošinātāja aktīvu efektīvu aizsardzību, apdrošinātāja pārvaldes institūcijām sniegtās informācijas par apdrošinātāja finansiālo stāvokli un darbību patiesumu un savlaicīgumu, likuma, citu normatīvo aktu, apdrošinātāja politikas un procedūru pastāvīgu ievērošanu un, ja nepieciešams, pilnveidošanu, apdrošinātājs nodrošina efektīvas iekšējās kontroles sistēmas izveidi un darbību, kā arī apdrošinātāja lēmējinstitūcijas pastāvīgu, no izpildinstitūcijas neatkarīgu iekšējās kontroles sistēmas pārraudzību.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija izstrādā ieteikumus iekšējās kontroles sistēmas izveidošanai. Šos ieteikumus apdrošinātājs izmanto savas iekšējās kontroles sistēmas izveidei.

(3) Apdrošinātājs nodrošina visu noslēgto apdrošināšanas līgumu un šā likuma 90. pantā minēto apdrošināšanas polišu izplatīšanas līgumu reģistrāciju. Reģistru kārto elektroniski, un saskaņā ar tā programmnodrošinājumu ir iespēja izsekot visiem ierakstiem un grozījumiem ierakstos, kas izdarīti iepriekš.

(4) Apdrošinātājs nodrošina visu noslēgto ieguldījumu līgumu, pārapdrošināšanas līgumu, kā arī ar apdrošināšanas brokeru sabiedrībām (apdrošināšanas brokeriem) noslēgto līgumu reģistrāciju. Reģistru kārto elektroniski, tas ietver minēto līgumu un to grozījumu tekstus, un saskaņā ar tā programmnodrošinājumu ir iespēja izsekot visiem ierakstiem un grozījumiem ierakstos, kas izdarīti iepriekš.”

41. Izslēgt 51.pantā vārdus “mēneša un ceturkšņa”.

42. Izslēgt 52. un 53.pantu.

43. 54.pantā:

aizstāt pirmās daļas otrajā teikumā vārdu “atzinumu” ar vārdu “ziņojumu” un trešajā teikumā vārdu “atzinuma” — ar vārdu “ziņojuma”;

izslēgt otrās daļas pirmajā teikumā vārdus “apdrošināšanas sabiedrībā”;

papildināt otrās daļas trešo teikumu ar vārdiem “saskaņā ar šā likuma 56.pantā noteiktajām prasībām”;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja ziņojumā, ko devis zvērināts revidents vai cita persona, kura pārbaudījusi gada pārskatu, ir piezīmes, dividendes drīkst izmaksāt tikai tad, kad tas ir saskaņots ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju.”;

izslēgt ceturto daļu.

44. 56.pantā:

izslēgt pirmo daļu;

aizstāt otrajā daļā vārdus “kas ir koncerna mātes uzņēmums” ar vārdiem “kurš ir grupas mātes sabiedrība” un vārdu “atzinumu” — ar vārdu “ziņojumu”;

papildināt trešo daļu ar vārdiem “bet ne vēlāk kā pārskata gadam sekojošā gada 15.maijā”.

45. Izteikt 57.pantu šādā redakcijā: 

“57.pants. (1) Apdrošinātāja pienākums ir nodrošināt, lai pilns gada pārskats pēc tā apstiprināšanas līdz ar ziņojumu, ko devis zvērināts revidents vai persona, kura pārbaudījusi gada pārskatu, būtu brīvi pieejams un lai jebkura ieinteresētā persona varētu saņemt pilnu gada pārskata un ziņojuma tekstu par maksu, kas nepārsniedz pamatotas tā pavairošanas izmaksas.

(2) Ārvalsts apdrošinātāja filiāle iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai attiecīgās ārvalsts apdrošinātāja gada pārskatu un pilnu revidenta atzinumu ne vēlāk kā septiņus mēnešus pēc pārskata gada beigām. Gada pārskatam un revidenta atzinumam svešvalodā pievienojams to tulkojums latviešu valodā.”

46. Aizstāt 58.panta otrajā daļā vārdus “peļņas sadali” ar vārdiem “dividenžu izmaksas apturēšanu”.

47. Izteikt 59. un 60.pantu šādā redakcijā:

“59.pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija, pamatojoties uz iesniegtajiem finanšu pārskatiem un pārbaužu rezultātiem, lai aizsargātu apdrošināto intereses, var pieprasīt apdrošinātāja finansiālā stāvokļa uzlabošanas plānu.

(2) Apdrošinātāja vadība ir atbildīga par finansiālā stāvokļa uzlabošanas plāna savlaicīgu izstrādi un izpildi.

(3) Apdrošinātāja finansiālā stāvokļa uzlabošanas plānu izstrādā turpmākajiem trim gadiem. Plānā norāda:

1) darbības izdevumus (administratīvos un klientu piesaistīšanas izdevumus);

2) apdrošinātāja ieņēmumus par veiktajām apdrošināšanas un pārapdrošināšanas operācijām un ar tām saistītās izmaksas;

3) peļņas vai zaudējumu aprēķina un bilances projektus;

4) finanšu avotus no apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izrietošo saistību izpildei un prognozēto maksātspējas normu;

5) pārapdrošināšanas programmu.

(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija piemēro drošības pasākumus, ja apdrošinātājs atsakās iesniegt finansiālā stāvokļa uzlabošanas plānu vai iesniegtajā plānā paredzēto pasākumu īstenošana nenodrošina trūkumu novēršanu un apdrošinātāja finansiālā stāvokļa uzlabošanu, vai iesniegtais plāns netiek īstenots.

(5) Apdrošināto interešu aizsardzībai Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga:

1) ierobežot apdrošinātāja tiesības brīvi rīkoties ar saviem aktīviem un uzņemties jaunas saistības;

2) noteikt visu apdrošinātāja veicamo izmaksu vai to daļas obligātu iepriekšēju saskaņošanu ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju. 

60.pants. (1) Pārapdrošināšana nemaina apdrošinātāja atbildību pret apdrošināto un apdrošinājuma ņēmēju.

(2) Atbilstoši veiktajām un plānotajām apdrošināšanas operācijām apdrošinātājs izstrādā un apstiprina pārapdrošināšanas programmu un ir atbildīgs par šīs programmas izpildi. Izstrādājot pārapdrošināšanas programmu, apdrošinātājs ievēro piesardzības principu un nedrīkst nepamatoti pārmērīgi paļauties uz vienu pārapdrošinātāju vai savstarpēji saistītu pārapdrošinātāju grupu. Vismaz reizi gadā apdrošinātājs izvērtē pārapdrošināšanas izkārtojuma atbilstību pārapdrošināšanas programmai.

(3) Apdrošinātājs izvēlas pārapdrošinātāju saskaņā ar pārapdrošināšanas programmu, ņemot vērā šajā likumā noteiktos ierobežojumus. Apdrošinātāja pienākums ir pirms risku nodošanas pārapdrošināšanā un visā pārapdrošināšanas līgumu darbības laikā nepārtraukti vākt un analizēt informāciju par pārapdrošinātāju, tā finansiālo stāvokli (maksātspēju) un reputāciju.

(4) Apdrošinātājs ir tiesīgs nodot riskus pārapdrošināšanā tikai:

1) Latvijas Republikā, Igaunijas Republikā vai Lietuvas Republikā reģistrētam apdrošinātājam, kuram ir spēkā esošas licences apdrošināšanas operāciju veikšanai;

2) dalībvalstī reģistrētam apdrošinātājam, kuram ir spēkā esošas licences apdrošināšanas operāciju veikšanai reģistrācijas valstī;

3) pārapdrošinātājam, kura starptautisko reitingu aģentūru vērtējums ir investīciju kategorijā.

(5) Pamatojoties uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijā iesniegtajiem apdrošinātāja pārskatiem un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas veikto apdrošinātāja darbības pārbaužu rezultātiem nolūkā aizsargāt apdrošināto intereses, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības pieprasīt, lai apdrošinātājs maina pārapdrošināšanas izkārtojumu vai nodrošina pārapdrošināšanas saistību izpildi ar pārapdrošinātāja naudas līdzekļu ķīlu, kas nodota apdrošinātāja valdījumā pārapdrošinātāja daļas tehnisko rezervju apmērā.”

48. Papildināt likumu ar 60.¹ pantu šādā redakcijā:

“60.¹ pants. Ja riskus nodod pārapdrošināšanā, izmantojot apdrošināšanas brokeru sabiedrības (apdrošināšanas brokera) pakalpojumus, apdrošinātāja pienākums ir pirms līguma noslēgšanas un visā līguma darbības laikā nepārtraukti novērtēt apdrošināšanas brokeru sabiedrības (apdrošināšanas brokera) finansiālo stāvokli un reputāciju. Apdrošinātāja rīcībā jābūt dokumentiem, kuri atklāj pārapdrošināšanas izkārtojumu un apdrošināšanas brokeru sabiedrībai (apdrošināšanas brokerim) samaksātās provīzijas apmēru.”

49. 64.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja nav īpašas vienošanās, kopapdrošināšana nerada apdrošinātāja pilnu (solidāru) atbildību.”;

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Apdrošinātāji izveido tehniskās rezerves atbilstoši katrs savam saistību apmēram. Atlikto apdrošināšanas atlīdzību rezervju apmēru nosaka vadošais apdrošinātājs.”

50. 65.pantā:

papildināt trešo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

“Pēc apdrošināšanas līgumu nodošanas paliek spēkā visas no apdrošināšanas līguma izrietošās pušu tiesības un pienākumi.”;

papildināt pantu ar ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

“(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija atļauj nodot apdrošināšanas līgumus pēc tam, kad tam ir piekritušas to valstu kompetentas apdrošināšanas uzraudzības institūcijas, kurās atrodas ar apdrošināto risku saistītie apdrošinātie objekti. Finanšu un kapitāla tirgus komisija pieņem lēmumu par apdrošināšanas līgumu nodošanu četru mēnešu laikā pēc attiecīgā pieprasījuma iesniegšanas kompetentai apdrošināšanas uzraudzības institūcijai. Atbildes nesniegšana šajā periodā tiek uzskatīta par piekrišanu apdrošināšanas līgumu nodošanai.

(5) Finanšu un kapitāla tirgus komisija sniedz informāciju par apdrošināšanas līgumu nodošanu citas valsts kompetentai apdrošināšanas uzraudzības institūcijai triju mēnešu laikā pēc attiecīgā pieprasījuma saņemšanas.”

51. Izslēgt 71. un 72.pantu.

52. Izteikt 74.panta otrās daļas trešo teikumu šādā redakcijā:

“Likvidācijas gada starppārskatu pārbauda zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība.”

53. Papildināt likumu ar 75.¹ pantu šādā redakcijā:

“75.¹ pants. Apdrošināto aizsardzības fonda līdzekļi, kuri, pamatojoties uz administratora rakstveida iesniegumu, izlietoti ar apdrošināšanas atlīdzību izmaksu organizēšanu saistīto izdevumu segšanai, tiek iekļauti maksātnespējas procesa administrācijas izmaksās.”

54. Papildināt 77.pantu ar ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

“(4) Apdrošināšanas starpniekiem, kuri ir komersanti, ir saistošs Komerclikums, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi.

(5) Starp apdrošināšanas brokeru sabiedrību, apdrošinājuma ņēmēju un apdrošinātāju neveidojas komercaģenta attiecības.”

55. Papildināt 78.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Apdrošināšanas aģentūra veic tikai apdrošināšanas starpnieka darbību un cita veida komercdarbību, kas tieši saistīta ar apdrošināšanas starpnieka darbību.”

56. Izteikt 79.pantu šādā redakcijā:

“79.pants. (1) Par apdrošināšanas aģentu var būt rīcībspējīga fiziskā persona, kura:

1) sasniegusi 18 gadu vecumu;

2) ieguvusi vismaz vidējo izglītību;

3) nav sodīta par tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem vai ir reabilitēta vai kurai ir noņemta vai dzēsta sodāmība, vai kura nav saukta pie kriminālatbildības;

4) ieguvusi pienākumu veikšanai nepieciešamās zināšanas.

(2) Apdrošinātājs un apdrošināšanas aģentūra veido apdrošināšanas aģentu reģistru. Reģistrā ietvertā informācija (apdrošināšanas aģenta vārds, uzvārds, personas kods un apdrošinātāja vai tās apdrošināšanas aģentūras nosaukums, kuru pārstāv aģents) ir brīvi pieejama. Ja apdrošinātājam vai apdrošināšanas aģentūrai ir izveidota mājas lapa internetā, tajā ievieto minēto informāciju.

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija kontrolē šajā pantā minēto prasību ievērošanu.”

57. 80.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “uzņēmējsabiedrība, kas reģistrēta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā” ar vārdiem “komercsabiedrība, kas ierakstīta komercreģistrā”;

papildināt pantu ar 1.¹, 1.² un 1.³ daļu šādā redakcijā:

“(1¹) Apdrošināšanas brokeru sabiedrība veic tikai apdrošināšanas starpnieka darbību un cita veida komercdarbību, kas tieši saistīta ar apdrošināšanas starpnieka darbību.

(1²) Par apdrošināšanas brokeru sabiedrības vadītāju var būt persona:

1) kura ir kompetenta finanšu vadības jautājumos;

2) kurai ir augstākā izglītība un ne mazāk kā triju gadu darba pieredze finanšu un kapitāla tirgū;

3) kurai ir nevainojama reputācija komercdarbībā;

4) kurai nav atņemtas tiesības un nav bijušas atņemtas tiesības veikt komercdarbību;

5) kura nav sodīta par tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem vai ir reabilitēta vai kurai ir noņemta vai dzēsta sodāmība, vai kura nav saukta pie kriminālatbildības.

(1³) Apdrošināšanas brokeru sabiedrības pienākums ir pašai vai pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas ierosinājuma nekavējoties atsaukt no amata brokeru sabiedrības vadītāju, ja tiek konstatēts, ka viņš neatbilst amatam, ka viņa rīcība ir kaitējusi apdrošināšanas brokeru sabiedrības finansiālajai stabilitātei vai radījusi situāciju, kas var apdraudēt apdrošināšanas brokeru sabiedrības finansiālo stabilitāti vai apdrošinājuma ņēmēju intereses, kā arī ja vadītājs neatbilst šajā likumā noteiktajām prasībām.”;

izslēgt piektās daļas otrajā teikumā vārdus “pēc to personu pieprasījuma, kuras gatavojas noslēgt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas līgumu”;

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Apdrošināšanas brokeru sabiedrība pēc to personu pieprasījuma, kuras vēlas noslēgt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas līgumu, nekavējoties dara zināmu provīzijas apmēru.”

58. Papildināt likumu ar 80.¹ pantu šādā redakcijā:

“80.¹ pants. (1) Apdrošināšanas brokeru sabiedrībai, sniedzot apdrošināšanas starpnieka pakalpojumus, ir pienākums rīkoties kā krietnam un rūpīgam saimniekam un nodrošināt, lai pakalpojumi tiktu sniegti ar pienācīgu profesionalitāti un rūpību klienta interesēs.

(2) Ar klientu noslēgtajos līgumos par apdrošināšanas starpnieka pakalpojumu sniegšanu apdrošināšanas brokeru sabiedrība nedrīkst ietvert noteikumus, kas būtu pretrunā ar šā panta pirmajā daļā noteikto vai apslēptā veidā ietvertu sekas, kas jebkādā veidā būtu vērstas pret klientu.”

59. Izteikt 81.pantu šādā redakcijā:

“81.pants. Apdrošinātājs ir tiesīgs maksāt provīziju tikai tādai apdrošināšanas brokeru sabiedrībai, kas reģistrēta likumā noteiktajā kārtībā un saņēmusi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas licenci. Šis ierobežojums neattiecas uz pārapdrošināšanu un gadījumiem, kad apdrošinātājs veic apdrošināšanu ārvalstīs, izmantojot apdrošināšanas brokeru sabiedrības pakalpojumus.”

60. Aizstāt 82.panta trešās daļas 3.punktā vārdu “uzņēmējdarbību” ar vārdu “komercdarbību”.

61. 85.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Apdrošināšanas brokeru sabiedrība nodrošina no apdrošināšanas starpnieka darbības iegūto līdzekļu šķirtu turēšanu no apdrošināšanas brokeru sabiedrības naudas līdzekļiem atsevišķā naudas kontā, kas atvērts kredītiestādē, rakstveidā darot zināmu kredītiestādei, ka kontā esošie naudas līdzekļi ir no apdrošināšanas starpnieka darbības iegūtie naudas līdzekļi, kā arī nodrošina šo līdzekļu uzskaiti atsevišķā bilancē pa apdrošinātājiem un apdrošinājuma ņēmējiem.”;

papildināt pantu ar trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

“(3) Šā panta otrajā daļā minētajā kontā esošie naudas līdzekļi apdrošināšanas brokeru sabiedrības maksātnespējas gadījumā netiek iekļauti tajā apdrošināšanas brokeru sabiedrības mantā, no kuras tiek segti maksātnespējas procesa vai likvidācijas izdevumi un apmierināti kreditoru prasījumi, un tie pēc maksātnespējas procesa uzsākšanas nekavējoties tiek izmaksāti apdrošinātājiem, pārapdrošinātājiem un citiem kreditoriem saskaņā ar apdrošināšanas un pārapdrošināšanas līgumiem.

(4) Šā panta otrajā daļā minētos naudas līdzekļus drīkst ieguldīt noteiktos īstermiņa aktīvos, kurus var pārvērst naudā 30 dienu laikā, nekavējoties ieskaitot naudas līdzekļus minētajā kontā. Atļautie īstermiņa aktīvi ir termiņnoguldījumi kredītiestādēs, kredītiestāžu emitētie noguldījumi, sertifikāti, valsts vērtspapīri un citi biržā tirgotie vērtspapīri.”

62. Izslēgt 87.pantā vārdus “mēneša un”.

63. Izteikt 89.pantu šādā redakcijā:

“89.pants. Apdrošināšanas starpniekiem ir tiesības sniegt apdrošināšanas starpnieka pakalpojumus tikai apdrošinātājiem. Šis ierobežojums neattiecas uz pārapdrošināšanu un gadījumiem, kad apdrošinātais risks atrodas ārvalstīs un apdrošinājuma ņēmējs ir nerezidents.”

64. Papildināt likumu ar 89.¹ pantu šādā redakcijā:

“89.¹ pants. (1) Apdrošināšanas starpnieks slēdz apdrošināšanas līgumus, pamatojoties uz pilnvarojumu.

(2) Ja apdrošināšanas starpnieks noslēdz apdrošināšanas līgumu bez pilnvarojuma vai pārsniedzot pilnvarojumu, viņš atbild par visiem zaudējumiem un izdevumiem, kas rodas šādas rīcības dēļ.

(3) Pilnvaras devējs var jebkurā laikā, neievērojot Komerclikumā noteikto komercaģenta līguma uzteikuma termiņu, atsaukt apdrošināšanas starpnieka pilnvarojumu slēgt apdrošināšanas līgumu.

(4) Apdrošinātājs maksā apdrošināšanas aģentūrai vai aģentam provīziju tādā apmērā un termiņos, par kādu apdrošinātājs un minētais apdrošināšanas starpnieks ir vienojušies līgumā, un tikai par tādiem apdrošināšanas līgumiem, kas noslēgti savstarpējā līguma darbības laikā, turklāt attiecīgais apdrošināšanas līgums ir noslēgts apdrošināšanas starpnieka darbības rezultātā un šāda apdrošināšanas līguma sagatavošana vai noslēgšana ir paredzēta savstarpējā līgumā.

(5) Apdrošināšanas aģentūra vai aģents var pieprasīt, lai apdrošinātājs samaksā izlīdzinājumu tikai tad, ja to paredz apdrošināšanas starpnieka līgums.

(6) Apdrošināšanas aģentūrai vai aģentam nav tiesību aizturēt viņa rīcībā nodotos apdrošinātāja dokumentus pēc līguma izbeigšanas ar apdrošinātāju.

(7) Apdrošināšanas aģentūra vai aģents var prasīt ar savu darbību saistīto izdevumu atlīdzināšanu vienīgi tad, ja to paredz ar apdrošinātāju noslēgtais līgums.”

65. Izteikt 90.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Šā panta pirmajā daļā minētās personas nav uzskatāmas par apdrošināšanas starpniekiem, un to sniegtie pakalpojumi nav uzskatāmi par apdrošināšanas starpnieka pakalpojumiem.”

66. 93.pantā:

izteikt ievaddaļu šādā redakcijā:

“Apdrošināto aizsardzības fonda līdzekļus izlieto samaksai pārvaldītājam (ja saskaņā ar šā panta otro daļu Apdrošināto aizsardzības fonda pārvaldīšana nodota citam pārvaldītājam) ar apdrošināšanas atlīdzību izmaksu organizēšanu saistīto izdevumu segšanai, kā arī apdrošināšanas atlīdzību izmaksām, ja apdrošinājuma ņēmējs ir fiziskā persona, šādā apmērā:”;

papildināt pantu ar otro, trešo, ceturto, piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

“(2) Saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes lēmumu Apdrošināto aizsardzības fonda pārvaldīšanu, noslēdzot attiecīgu līgumu, var nodot citam pārvaldītājam.

(3) Ienākumus (augļus), kas iegūti, pārvaldot Apdrošināto aizsardzības fondu, ieskaita šajā fondā.

(4) Apdrošināto aizsardzības fonda līdzekļus aizliegts izmantot šajā likumā neparedzētiem mērķiem. Citus Finanšu un kapitāla tirgus komisijas līdzekļus, kas nav Apdrošināto aizsardzības fonda līdzekļi, aizliegts izmantot apdrošināšanas atlīdzību izmaksām.

(5) Iemaksas Apdrošināto aizsardzības fondā un izmaksas no šā fonda tiek veiktas tikai latos.

(6) Izmaksas no Apdrošināto aizsardzības fonda ārvalstu valūtā tiek aprēķinātas latos pēc Latvijas Bankas noteiktā attiecīgās ārvalsts valūtas kursa dienā, kad likumā noteiktajā kārtībā pieņemts lēmums par bankrota procedūras uzsākšanu.”;

uzskatīt līdzšinējo tekstu par panta pirmo daļu.

67. Izteikt 95.pantu šādā redakcijā:

“95.pants. (1) Apdrošināto aizsardzības fondu veido fonda dalībnieku atskaitījumi viena procenta apmērā no to bruto apdrošināšanas prēmiju kopsummas, kuras saņemtas no fiziskajām personām par šā likuma 12.panta 1., 2., 3., 8., 9., 10., 13., 18. un 19.punktā minētajiem apdrošināšanas veidiem.

(2) Šā panta pirmās daļas noteikumi ir saistoši apdrošinātāju filiālēm ārvalstīs, ja šo valstu normatīvie akti neparedz apdrošinātāju filiāļu obligātu piedalīšanos attiecīgās valsts apdrošināto aizsardzības sistēmā.

(3) Šā panta pirmās daļas noteikumi ir saistoši apdrošinātāju filiālēm ārvalstīs, ja šo valstu normatīvie akti paredz apdrošinātāju filiāļu obligātu piedalīšanos attiecīgās valsts apdrošināto aizsardzības sistēmā un nosaka garantētās apdrošināšanas atlīdzības izmaksu kā attiecīgajā valstī un Latvijas Republikā spēkā esošo garantēto apdrošināšanas atlīdzību apmēru starpību.

(4) Šā panta pirmās daļas noteikumi nav saistoši ārvalstu apdrošinātāju filiālēm, ja šo valstu normatīvie akti paredz apdrošināto aizsardzību to filiālēs ārvalstīs (arī Latvijas Republikā) un aptver visus šajā likumā paredzētos gadījumus, turklāt garantētā apdrošināšanas atlīdzība nav mazāka par šajā likumā noteikto.

(5) Maksājumus Apdrošināto aizsardzības fondā ieskaita fonda dalībnieka izdevumos, un tos veic reizi ceturksnī līdz nākamā ceturkšņa pirmā mēneša trīsdesmitajam datumam Finanšu un kapitāla tirgus komisijas kontā Latvijas Bankā. Fonda dalībnieks līdz katra ceturkšņa pirmā mēneša trīsdesmitajam datumam iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai pārskatu par iepriekšējā ceturksnī no fiziskajām personām saņemtajām bruto apdrošināšanas prēmijām un maksājumiem Apdrošināto aizsardzības fondā. Pārskata veidlapas paraugu nosaka Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

(6) Fonda dalībnieka maksājumi Apdrošināto aizsardzības fondā nav uzskatāmi par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas saistībām pret fonda dalībnieku un nav atmaksājami, ja tiek izbeigta fonda dalībnieka darbība.”

68. Izteikt 97.pantu šādā redakcijā:

“97.pants. (1) Fonda dalībniekam ir pienākums aprēķināt un samaksāt soda naudu par maksājumu, kas noteiktajā termiņā nav iemaksāts Apdrošināto aizsardzības fondā. Šī soda nauda iemaksājama kontā Latvijas Bankā.

(2) Soda nauda par maksājumu, kas noteiktajā termiņā nav iemaksāts Apdrošināto aizsardzības fondā, ir 0,05 procenti no termiņā nesamaksātās maksājuma summas par katru nokavēto dienu. Soda nauda aprēķināma par laiku, par kuru fonda dalībnieks nav veicis aprēķināto katra ceturkšņa maksājumu.

(3) Ja fonda dalībnieks vairāk nekā divus mēnešus nav labprātīgi un pilnā apmērā veicis maksājumus Apdrošināto aizsardzības fondā, Finanšu un kapitāla tirgus komisija brīdina fonda dalībnieku, ka licence tā darbībai var tikt anulēta.

(4) Ja fonda dalībnieks mēneša laikā pēc tam, kad Finanšu un kapitāla tirgus komisija izteikusi brīdinājumu, ka licence tā darbībai var tikt anulēta, nav labprātīgi un pilnā apmērā veicis maksājumus Apdrošināto aizsardzības fondā, Finanšu un kapitāla tirgus komisija anulē fonda dalībniekam izsniegto licenci.”

69. 99.pantā:

papildināt pantu ar otro, trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

“(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija uzrauga dalībvalstīs izveidoto apdrošināšanas sabiedrību filiāļu, kā arī šo apdrošināšanas sabiedrību apdrošināšanas pakalpojumus, ko tās sniedz dalībvalstīs, ievērojot pakalpojumu sniegšanas brīvības principu. Veicot uzraudzību, Finanšu un kapitāla tirgus komisija sadarbojas un konsultējas ar dalībvalstu apdrošināšanas uzraudzības institūcijām.

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga pieprasīt informāciju no dalībvalsts apdrošinātāja filiāles, kā arī pieprasīt, lai tiktu novērsta tās darbības neatbilstība normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Par lēmumiem Finanšu un kapitāla tirgus komisija paziņo dalībvalsts apdrošinātāja vadībai un mītnes (reģistrācijas) valsts apdrošināšanas uzraudzības institūcijai. Finanšu un kapitāla tirgus komisija sadarbojas un konsultējas ar dalībvalstu apdrošināšanas uzraudzības institūcijām, lai nodrošinātu dalībvalstu apdrošinātāju darbības uzraudzību Latvijas Republikā.

(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga pieprasīt informāciju no dalībvalsts apdrošinātāja, kurš, ievērojot pakalpojumu sniegšanas brīvības principu, sniedz apdrošināšanas pakalpojumus Latvijas Republikā, un prasīt, lai tiktu novērsta tā darbības neatbilstība normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Par lēmumiem Finanšu un kapitāla tirgus komisija paziņo dalībvalsts apdrošinātāja vadībai un mītnes (reģistrācijas) valsts apdrošināšanas uzraudzības institūcijai. Finanšu un kapitāla tirgus komisija sadarbojas un konsultējas ar dalībvalstu apdrošināšanas uzraudzības institūcijām, lai nodrošinātu dalībvalstu apdrošinātāju darbības uzraudzību Latvijas Republikā.”;

uzskatīt līdzšinējo tekstu par panta pirmo daļu.

70. Papildināt 104.pantu ar trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

“(3) Apdrošinātāja pienākums ir gatavot publiskos ceturkšņa pārskatus, lai informētu sabiedrību par apdrošinātāja darbību un finanšu rādītājiem. Publiskajos pārskatos iekļaujamās minimālās informācijas apjomu nosaka Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

(4) Apdrošinātājs nodrošina, lai publiskais pārskats būtu brīvi pieejams vietā, kurā atrodas apdrošinātāja vadība, un visās apdrošināšanas sabiedrības filiālēs bez maksas vai par maksu, kas nepārsniedz pamatotas tā pavairošanas izmaksas, turklāt publiskais pārskats jāievieto arī apdrošinātāja interneta mājas lapā. Publiskajam pārskatam jābūt brīvi pieejamam ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc atbilstošā pārskata perioda beigām.”

71. Papildināt likumu ar 104.¹ pantu šādā redakcijā:

“104.¹ pants. Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības neatļaut apdrošinātājam nodibināt ciešas attiecības ar trešajām personām vai pieprasīt, lai apdrošinātājs izbeidz ciešas attiecības ar trešajām personām, vai aizliegt darījumus ar tām, ja šādas attiecības var apdraudēt vai apdraud apdrošinātāja finansiālo stabilitāti, apdrošināto intereses vai traucē Finanšu un kapitāla tirgus komisijai veikt uzraudzības funkcijas.”

72. Papildināt likumu ar 107.¹ pantu šādā redakcijā:

“107.¹ pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija atbilstoši savai kompetencei sadarbojas ar ārvalstu finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības institūcijām, tiesībaizsardzības institūcijām un tām ārvalstu institūcijām, kuras ir atbildīgas par finanšu iestāžu likvidāciju, bankrotu un auditu, un apmainās ar informāciju, kas nepieciešama uzraudzībai un šo institūciju funkciju īstenošanai. Minētā informācija uzskatāma par neizpaužamu.

(2) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir saņēmusi informāciju no šā panta pirmajā daļā minētās institūcijas, Finanšu un kapitāla tirgus komisija to var izpaust tikai ar šīs institūcijas atļauju un likumā noteiktajos gadījumos.

(3) Iegūto informāciju Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga izmantot tikai likumā noteikto funkciju pildīšanai.”

73. Izteikt 108.pantu šādā redakcijā:

“108.pants. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pienākums ir ne retāk kā reizi trijos gados pārbaudīt apdrošinātāja darbību. Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības pilnvarot šā uzdevuma veikšanai zvērinātu revidentu vai citu personu.”

74. Izteikt 109.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ja netiek pildītas šā likuma 7., 24., 41., 41.¹, 42., 42.1, 43., 46., 47., 48., 49., 50., 56., 57., 63., 77., 80., 104.panta un likuma “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu” prasības, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga uzlikt apdrošinātājam vai apdrošināšanas brokeru sabiedrībai soda naudu līdz 10 000 latu.”

75. Papildināt likumu ar 110.¹ pantu šādā redakcijā:

“110.¹ pants. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas uzlikto soda naudu persona samaksā ne vēlāk kā viena mēneša laikā no dienas, kad stājies spēkā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas lēmums par soda naudas uzlikšanu.”

76. Papildināt pārejas noteikumus ar 16., 17., 18., 19. un 20.punktu šādā redakcijā:

“16. Likuma 7.panta pirmās daļas 2.punkta un trešās daļas, 11., 11.², 11.³, 11.⁴ un 11.⁵ panta un 99.panta otrās, trešās un ceturtās daļas spēkā stāšanās kārtību nosaka ar īpašu likumu. Līdz šā īpašā likuma spēkā stāšanās dienai tiesiskās attiecības ar dalībvalsti regulē likuma normas, kuras attiecas uz nedalībvalsts apdrošinātāju.

17. Apdrošināšanas sabiedrībām, kuru garantijas fonda minimālais lielums neatbilst šā likuma 32.panta pirmās daļas prasībām, tas jāpalielina līdz 2004.gada 1.jūlijam.

18. Apdrošinātājs savu darbību atbilstoši šā likuma 60. un 60.¹ panta prasībām pārveido līdz 2004.gada 1.janvārim.

19. Apdrošinātājs savu darbību atbilstoši šā likuma 47.panta un 50.panta trešās un ceturtās daļas prasībām pārveido līdz 2004. gada 1.aprīlim.

20. Apdrošināšanas aģentūra savu darbību atbilstoši šā likuma 78.panta piektās daļas prasībām un apdrošināšanas brokeru sabiedrība savu darbību atbilstoši šā likuma 80.panta 1.¹, 1.² un 1.³ daļas prasībām pārveido līdz 2003.gada 1.novembrim.”

 

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvām 73/239/EEC, 79/267/EEC, 88/357/EEC, 92/49/EEC, 92/96/EEC, 95/26/EC, 2002/12/EC un 2002/13/EC.

Likums Saeimā pieņemts 2003.gada 27.martā.

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2003.gada 15.aprīlī