Lai aktīva mūsu līdzdarbība efektīvā tiesu reformā

Aivars Aksenoks, tieslietu ministrs:

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Runa Latvijas tiesnešu konferencē 2003. gada 11. aprīlī

Aizvadītais gads tiesu sistēmai bijis nozīmīgs gan ar daudziem notikumiem, gan neparasti asām diskusijām. Pagājuši desmit gadi kopš likuma “Par tiesu varu” pieņemšanas, tiesu reformas sākšanas un krasa pagrieziena demokrātiskas un tiesiskas valsts virzienā. Cik efektīva bijusi reforma? Vai esam apmierināti ar savu darbu un vai sabiedrība ir apmierināta?

Lai uz to atbildētu, paraudzīsimies, ko no tiesas sagaida sabiedrība. Tā sagaida situāciju, kurā ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumīgās intereses taisnīgā tiesā, tātad savlaicīgu un taisnīgu risinājumu.

Tiesa jāspriež atbilstoši likumiem un vispārējiem tiesību principiem, atbilstoši tiesiskai apziņai. Cilvēki vēlas objektīvu lietas apstākļu izmeklēšanu un patiesības noskaidrošanu – un arī to likumdevējs iekļāvis likumā. Ikviens vēlas neatkarīgu, neiespaidojamu tiesu, reizēm gan aizmirstot, ka tas neattiecas tikai uz citiem, bet arī uz sevi pašu. Jā, diemžēl sabiedrībai daudzkārt gribas, lai tiesu spriestu pēc tās emocionālās pārliecības.

Un tomēr, man šķiet, viss minētais tiks ievērots, ja spriedums būs pamatots un visiem labi saprotams. Cilvēkiem ir svarīgi saprast – kāpēc? Nevienam nav tiesību pieprasīt no tiesneša atskaiti vai paskaidrojumu par to, kā izskatīta konkrētā lieta, bet nekas neaizliedz to lūgt.

Un tiesnesim būtu jāspriež lieta tā, lai ikvienu lēmumu varētu paskaidrot.

Pēdējos mēnešos esmu apmeklējis visas apgabaltiesas un vairākas rajonu tiesas, ticies ar tiesnešiem un uzklausījis jūsu viedokļus. Interesanti, ka vienots ir viedoklis par to, ka jāuzlabo saikne ar žurnālistiem, ar masu medijiem.

Arī es vēlos uzsvērt informācijas pieejamības, tiesu darba atklātības un caurskatāmības nozīmi. Atzīstami, ka aizvadītajā gadā izveidots un ir pieejams tiesu portāls, kurā cilvēki var iegūt pamatinformāciju par tiesām, redzēt izskatāmo lietu grafiku, iepazīties ar lietu sadales principiem. Tomēr šī informācija vēl nav pilnīga un tiek veidota ar visai novecojušām un darbietilpīgām metodēm.

Lielas cerības šajā gadā saistām ar tiesu informatīvās sistēmas ieviešanu. Jau vairākus gadus tās izveidošanai atvēlēti lieli līdzekļi, taču nav bijuši izvirzīti skaidri mērķi, ko īsti mēs gribam panākt. Izvērtējot paveikto un šogad atvēlētos līdzekļu — 800 tūkstošus latu, man ir pārliecība, ka līdz gada beigām visas tiesas būs pietiekami nodrošinātas ar datortehniku un šī sistēma sāks reāli darboties. Racionāli plānojot līdzekļu izlietojumu, esam raduši iespēju šogad nodrošināt tiesām 252 datorizētas darba vietas – par 100 vairāk, nekā bija plānots iepriekš. Šī sistēma, kurā paredzēts ievadīt arī visus spriedumus, ne tikai padarīs tiesas darbu caurskatāmāku un pieejamāku sabiedrībai, bet arī sniegs plašas analītiskas iespējas pašiem tiesnešiem un speciālistiem jebkurā brīdī skatīt un vērtēt šos spriedumus.

Pats svarīgākais – vēlos uzsvērt, ka tiesu informatīvās sistēmas uzdevums ir padarīt tiesneša darbu daudz ērtāku, ātrāku un precīzāku. Daudzi tiesneši, iespējams, vēl neizprot šīs priekšrocības un ar neuzticību raugās uz šīs sistēmas ieviešanu. Noticiet man — strādāt būs ērtāk un vieglāk!

Diemžēl joprojām sāpīgs ir jautājums par lietu savlaicīgu izskatīšanu. Īpaši, protams, Rīgas apgabaltiesā. Šā gada sākumā lietu atlikums atkal jūtami pārsniedza iepriekšējo gadu rādītājus. Piemēram, 2002.gadā viens tiesnesis vidēji pabeidza 33 krimināllietas pirmajā instancē, bet atlikums gada sākumā bija 66 lietas. Vienkārši izrēķināt, ka to izskatīšanai būs nepieciešami divi gadi.

Atgādināšu, ka saskaņā ar Kriminālprocesa kodeksu (KPK) krimināllieta jāsāk skatīt tiesas sēdē ne vēlāk kā 20 dienu laikā, izņēmuma gadījumos – ne vēlāk kā vienu mēnesi no dienas, kad tā saņemta tiesā.

Arī civillietās situācija nav labāka, īpaši apelācijas lietu izskatīšanā. Kā lai atbild cilvēkam, kuram 2002.gada septembrī ar pirmās instances tiesas spriedumu atcelts liels VID nodokļu uzrēķins, bet pārsūdzēta apelācijas kārtībā šī lieta tiks izskatīta tikai 2004.gada septembrī! Visu šo laiku pieaug procentu uzrēķins.

Situācijas uzlabošanai ir izdevies panākt to, ka piešķirts papildu budžeta finansējums 15 jaunu tiesnešu un viņu darbinieku pieņemšanai Rīgas apgabaltiesā no šā gada 1.maija. Tomēr tas vien problēmu neatrisinās.

Būtisku risinājumu redzu procesuālās kārtības efektivitātes palielināšanā. Ministru kabineta Komitejā pirms divām nedēļām tika akceptēts jaunais Kriminālprocesa likumprojekts. Tie, kas ar to iepazinušies, saprot, cik būtiski tiks ietaupīts tiesneša darba laiks, nemaz nerunājot par to, ka liela daļa lietu līdz tiesai nemaz nenonāks. Diemžēl likuma spēkā stāšanos grūti plānot agrāk nekā nākamā gada vidū.

Daudz nopietnāk jādomā par civilprocesa paātrināšanu, īpaši par gadījumiem, kad lietas tiek atliktas personu neierašanās dēļ.

Apsverama arī doma par tālāku pirmās instances lietu piekritības samazināšanu apgabaltiesām.

Ar lietu izskatīšanas termiņiem cieši saistīta arī drošības līdzekļu piemērošana krimināllietās.

Kaut nedaudz, tomēr samazinājies pirmstiesas apcietināto skaits, kā arī to personu skaits, kuriem AT Senāts apcietinājuma termiņu pagarinājis virs pusotra gada. Tā ir pozitīva tendence. Jāatceras, ka, jo ilgāks ir apcietinājuma termiņš, jo nopietnākam ir jābūt šim pamatojumam. Pat tad, ja persona tiek turēta apcietinājumā pilnīgi pamatoti, pēc kāda laika šis pamats var zust, tāpēc tiesai jāpārbauda, vai sākotnējais pamatojums joprojām ir pietiekams.

Otra ļoti būtiska lieta, kas interesē sabiedrību, ir tiesas spriešanas un pieņemto lēmumu kvalitāte. Un šīs kvalitātes pamats neapšaubāmi ir augsti kvalificēti, godīgi tiesneši. Kā pirmo līdzekli šīs kvalitātes nodrošināšanai gribētu minēt tiesnešu mācības. Jau vairākus gadus ar to nodarbojas Tiesnešu mācību centrs (TMC). Patīkami, ka pagājušajā gadā tematisko apmācības semināru skaits būtiski pieaudzis un sasniedzis 55 seminārus par 17 tematiem (33/16 – 2001), visvairāk – cilvēktiesību jautājumos.

Tāpat kā pagājušā gadā, arī šogad tiesnešu mācībām valsts budžetā atvēlēti 60 000 latu, kas ir apmēram puse no nepieciešamiem līdzekļiem, par pārējo jāpateicas labvēļiem. TMC vadība ir izteikusi pamatotas bažas par centra turpmāko finansējumu, taču varu droši teikt, ka šis jautājums tiks atrisināts.

Vairāki uzlabojumi vajadzīgi mācību procesa pilnveidošanā, piemēram, mācības organizēt ne tikai lekciju veidā, bet arī izmantojot diskusijas un lietišķās spēles. Pie mācību programmu pilnveidošanas un sistematizācijas tiek strādāts arī jaunā ANO Attīstības programmas projekta ietvaros.

Līdz šim pēc mācību kursa nenotiek iegūto zināšanu pārbaudes, tādēļ rezultātā atsevišķi tiesneši centrā esot sastopami tikai dienas pirmajā pusē.

Par mācību koordinācijas un organizācijas uzlabošanu daudz vairāk būtu jādomā arī Tieslietu ministrijas Tiesu departamentam, varbūt mācības biežāk jārīko reģionos. Īpaši gribētu uzsvērt nepieciešamību apgūt zināšanas saistībā ar gaidāmo pievienošanos ES. Būs jāapgūst jauni normatīvo aktu veidi, to hierarhija, piemērojamība un interpretācijas jautājumi, Eiropas Kopienas tiesas prakse, prasme strādāt ar internetu un datu bāzēm u.c. Arī svešvalodu zināšanas būs ļoti vajadzīgas. Līdz šim, nejūtot ikdienas nepieciešamību, tiesneši par to izrāda visai mazu interesi.

Ir apsveicami, ka daudzi tiesneši turpina paaugstināt savas zināšanas, mācoties maģistrantūrā. TM labprāt apmaksātu vismaz daļu no šo mācību maksas. Esam saņēmuši daudz šādu lūgumu. Lai šo jautājumu risinātu un paredzētu atbilstošus līdzekļus nākamā gada budžetā, es lūgšu TM personāldaļai jau tagad apzināt tiesnešus, kas mācīsies nākamgad.

Manuprāt, kvalitātes palielināšanā būtiska loma ir tiesnešu kvalifikācijai un atestācijai. Tai neapšaubāmi jāveicina vēlēšanās paaugstināt savu profesionālo līmeni.

Sagatavotajos grozījumos likumā “Par tiesu varu”, tāpat kā līdz šim, šie jautājumi ļoti cieši tiek saistīti ar tiesnešu atalgojumu. Tomēr kvalifikācijas klašu piešķiršanas kārtība un tās nozīme būtiski mainīsies.

Jaunā projektā tiesneša darba gaita tiks vērtēta gan no pieredzes un darba kvalitātes viedokļa, gan no zināšanu un to apguves viedokļa. Ik pēc noteikta nostrādāto gadu skaita tiesnesim, kurš šajā laikā izpildījis viņam izvirzītās pamatprasības apmācības un darba kvalitātes ziņā, automātiski saņems kārtējo klasi. Savukārt enerģiskiem, zinošiem tiesnešiem, kārtojot īpašas zināšanu pārbaudes, būs iespēja klases iegūt ievērojami agrāk. Ar katru klasi tiesneša atalgojums pieaugs par 7% no pamatalgas. Svarīgi, ka esošās kvalifikācijas klases visiem saglabāsies. Kvalifikācijas kārtību kopīgi noteiks tieslietu ministrs un AT priekšsēdētājs.

Nesakārtots jautājums joprojām ir jaunu tiesnešu atlase. Nav skaidri kritēriji, pēc kuriem tiek izvēlēti un vērtēti kandidāti, kas stažēsies. Nav nekādu pārbaudījumu kandidātu kvalifikācijai. Arī pēc stažēšanās tiesas priekšsēdētāja vērtējums paliek visai subjektīvs. Šie trūkumi norādīti arī Atvērtās sabiedrības institūta pirmsiestāšanās procesa ES monitoringa ziņojumā.

Visbēdīgāk ir tad, ja kandidāts pēc stažēšanās izrādās darbam nepiemērots – zaudēts laiks un līdzekļi, un viss jāsāk no gala. Būtu jādomā par tiesnešu kandidātu rezerves veidošanu.

Jājautā: vai mēs šobrīd varam noteikt augstus kritērijus,vai spēsim atrast tiem atbilstošus kandidātus? Šeit ir jautājums par tiesneša profesijas prestižu un vērtību sabiedrībā.

Kā panākt, lai tiesu sistēmā nāktu strādāt jauni, labi izglītoti un spējīgi juristi, lai rastos veselīga konkurence? Liela nozīme, manuprāt, ir atalgojumam un darba apstākļiem. Tāpēc arī neatliekams jautājums bija tiesnešu un tiesas darbinieku atalgojuma koncepcijas izstrādāšana. Jūs noteikti ar šo koncepciju esat iepazinušies, tāpēc daudz par to nerunāšu, tikai atzīmēšu, ka līdz 2006.gadam tiesnešu algas pieaugs vairāk nekā divkārt. Īpaši svarīgi, ka jau šogad ieplānoti līdzekļi budžetā un no 1.jūlija algas pieaugs par 70 līdz 100 latiem. Šogad ievērojami palielināsies arī tiesas darbinieku atalgojums.

No tiesnešiem esmu saņēmis daudz jautājumu par izdienas pensiju palielināšanu, un mani argumenti par to, ka, palielinot algas, pamazām augs arī pensijas, nav pieņemti. Bet atzīsim: šis jautājums ir saasināts prokuroru izdienas pensiju dēļ. Jā, ir zināma netaisnība, bet diemžēl visu uzreiz nevar panākt, bez tam atcerēsimies, ka tiesneši aktīvi iestājās par to, lai būtu iespēja strādāt pēc iespējas ilgāk, kas ar izdienas pensijas ideju īsti nesaskan.

Par ļoti būtiskiem uzskatu tiesnešu normālu darba apstākļu nodrošināšanu. Biju ļoti neapmierināts ar telpu un inventāra stāvokli vairākās tiesās, piemēram, Liepājas un Rēzeknes tiesās. Taču mani pilnīgi šokēja situācija Rīgas apgabaltiesā – šajā ārēji jaukajā ēkā pašā Rīgas centrā. Notecējuši griesti, aplupušas tapetes, nospārdītas sienas un saplēstas mēbeles – apstākļi sliktāki nekā cietumos. Kāda šeit var būt runa par tiesas prestižu valstī?

Šie jautājumi nav risināti gadiem ilgi, un vienā mirklī tos atrisināt nevarēs. Labs piemērs ir Tiesu nams Abrenes ielā, Rīgā. Pašlaik TM ir sagatavojusi koncepciju, kuras apstiprināšanas gadījumā ar līdzīgām telpām divos gados varētu nodrošināt visas Rīgas tiesas. Rīga ir Latvijas vizītkarte, arī daudzkārt lielāks lietu skaits, bet apsolu, ka neaizmirsīsim arī citas tiesas.

Pagājušā gada 4.decembrī, starptautiskajā konferencē apspriežot jauno Tiesu varas likumprojektu, likās, ka ar tā pieņemšanu pavisam drīz tiks sakārtota tiesu sistēma un nostiprināta tās neatkarība. Tomēr likumprojekts nav guvis tālāku virzību. Protams, daudzus interesēs, kāpēc, kas būs ar tajā iestrādātajām idejām.

Likumu nevar atraut no dzīves, no reālām iespējām. Konceptuāli nebija izdomāts, kā šīs pārmaiņas tiks ieviestas, vai tam pietiks finanšu, kā to labāk organizēt. Turklāt vairākas starptautiski izdiskutētas lietas izrādījās maz pārrunātas tepat Latvijā.

Lai panāktu principiālu vienošanos par daudziem tiesu sistēmas svarīgākajiem attīstības virzieniem, pēc TM iniciatīvas tika izveidota darba grupa, kuras sastāvā ir AT priekšsēdētājs, Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājs, TM un prokuratūras vadošie darbinieki, tiesību zinātnes pārstāvji un tiesneši.

Viens no jaunā tiesu varas likuma stūrakmeņiem ir tieslietu padomes un tiesu administrācijas veidošana. Darba grupa ir vienojusies, ka šo institūciju izveidošanu vislabāk būtu veikt pakāpeniski. Saskaņā ar šo koncepciju no nākamā gada sākuma paredzēts TM Tiesu departamentu pārveidot par patstāvīgu TM pārraudzībā esošu iestādi – tiesu administrāciju, kuras kompetencē būs rajonu (pilsētu) un apgabaltiesu organizatoriskā vadība, tajā skaitā visi finansēšanas, personāla un arī saimnieciskie jautājumi. Tā organizēs arī tiesnešu mācības.

Savukārt vēl pēc gada, kad tās darbs būs stabilizējies, tiks risināts jautājums par Tieslietu padomes veidošanu, kā arī AT organizatoriskās vadības nodošanu tiesu administrācijas kompetencē. Tad arī pilnībā varētu stāties spēkā jaunais Tiesu varas likums.

Noslēgumā vēl par diviem šajā gadā aktualizētiem jautājumiem.

Kaut arī valdība konceptuāli atbalstīja Administratīvā procesa ieviešanu no šā gada 1.jūlija, budžetā tam tika atvēlēta tikai puse no minimāli nepieciešamajiem līdzekļiem. Šādā situācijā šī principiāli jaunā procesa, īpaši administratīvo tiesu, ieviešana būtu ļoti nekvalitatīva un tikai diskreditētu šo ideju. Tāpēc tika pieņemts lēmums pusi šīs naudas veltīt jauno administratīvo tiesnešu izglītošanai un citiem sagatavošanās darbiem gada beigās, bet administratīvo procesu ieviest no 2004.gada 1.februāra.

Savukārt atlikusī naudas daļa tika veltīta jau minētajai Rīgas apgabaltiesas papildināšanai ar 15 tiesnešu un darbinieku štata vietām.

Vēl gada sākumā tiesas priekšsēdētāju sanāksmē mēs asi diskutējām par zemesgrāmatu tiesnešu turpmāko statusu. Man tiešām ir liels prieks, ka šīs diskusijas rezultātā ir panākts labs rezultāts. Saglabājot tiesnešu statusu, ar Zemesgrāmatu (ZG) departamenta vadības atbalstu ir panākta būtiska darba un iedzīvotāju apkalpošanas uzlabošanās. Pieņemšanas laiki pārkārtoti atbilstoši klientu interesēm, vienkāršota dokumentu iesniegšanas kārtība, un pat samazināta valsts nodeva. Kā pārliecinājos, apmeklējot vairākas ZG nodaļas, gandrīz ir izzudušas rindas, īsāks kļuvis dokumentu noformēšanas laiks. Novērtējot šīs pārmaiņas, šajā gadā esam atraduši iespēju nedaudz palielināt arī zemesgrāmatu tiesnešu atalgojumu.

Nobeigumā gribu vēlreiz uzsvērt, ka tiesu darbības uzlabošana ir Tieslietu ministrijas pamatuzdevums. Svarīgākie pasākumi ir iekļauti šā gada darba plānā, kas ir publiski pieejams TM mājaslapā.

Vēlos aicināt visus Latvijas tiesnešus aktīvi sekot līdzi un līdzdarboties tiesu varas aktuālo problēmu risināšanā un tiesu reformas īstenošanā.