Celulozes rūpnīcas ietekmes un Latvijas tautsaimniecība

Nākamajā – 2004. – gadā ideja par celulozes rūpnīcas celtniecību Latvijā varēs svinēt savu desmitgadi, jo tieši tik laika būs pagājis, kopš tā tika ietverta meža nozares attīstības plānā. Tiesa gan, ideja konkrētas aprises sāka iegūt piecus gadus vēlāk, kad Latvijas valsts par partneriem projekta īstenošanā izraudzījās celulozes ražošanā pieredzējušās zviedru un somu kompānijas – “Södru” un “Metsäliitto”. Šogad no projekta izstājās pirmie divi minētie 2000. gadā dibinātās celulozes rūpnīcas kompānijas a/s “Baltic Pulp” akcionāri, tādējādi dodot iespēju nozīmīgo investīciju projektu Latvijā realizēt Somijas uzņēmumam vienam pašam. Tomēr lēmums par to, vai šis projekts galu galā tiks īstenots, vēl nav pieņemts, jo sarunas ar valdību par iespējamiem investīciju nosacījumiem turpinās. Turklāt tikai aizvadītajā nedēļā “Baltic Pulp” pabeidza celulozes rūpnīcas ietekmes uz vidi darba ziņojumu, kas tika iesniegts Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojā. Šodien, 15. aprīlī, tiek rīkota ziņojuma sabiedriskā apspriešana Jēkabpilī, bet rīt – Rīgā.

Iepriekšējā nedēļā – 10. aprīlī – tika publiskots arī pētījums par celulozes rūpnīcas sociālekonomisko ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību. Pētījuma autori ir starptautiski atzīti eksperti no Latvijas Lauksaimniecības universitātes, Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes, Somijas Ekonomikas pētniecības institūta, Turku Ekonomikas skolas un Somijas uzņēmuma “JP–Development”. Pētījums tapis ar Somijas Ārlietu ministrijas un Ziemeļu investīciju bankas atbalstu. Tas tika uzsākts pagājušā gadā un ir turpinājums iepriekšējiem sociālekonomiskajiem pētījumiem, ko veica Latvijas Attīstības aģentūra sadarbībā ar LLU.

Kā norādīja Latvijas pastāvīgās pārstāvniecības pie Pasaules tirdzniecības organizācijas vadītājs Marģers Krams, pētījuma autori izvērtējuši ne vien projekta potenciālo makroekonomisko ietekmi kopumā, bet arī tā iespaidu uz meža nozares attīstību. To izstrādājot, ņemts vērā Zemkopības ministrijas (ZM) izvirzītais nosacījums: celulozes rūpnīcai tirgū ir jādarbojas līdzvērtīgi citiem spēles dalībniekiem, nepretendējot uz īpašām privilēģijām.

Somijas Republikas vēstniece Latvijas Republikā Kirsti Eskelinena atzina, ka meža nozare ir viens no galvenajiem tautsaimniecības sektoriem, tāpēc investīcijas tieši šajā sektorā ir ļoti svarīgas un tām ir ilgtermiņa efekts. Viens no būtiskākajiem priekšnosacījumiem investoru galīgā lēmuma pieņemšanā ir rūpnīcas darbības potenciālo ietekmju detalizēts izvērtējums. Somijas un Latvijas pētnieku kopdarbā tāds ir tapis, atzina vēstniece.

Ziemeļu investīciju bankas (ZIB) vecākais vicedirektors Lars–Ake Olsons atgādināja, ka bankas sadarbība ar Latviju ilgst jau desmit gadus. Sākotnēji ZIB sekmēja galvenokārt mazo un vidējo uzņēmumu attīstību, izveidojot īpašas kredītlīnijas. Pēc tam tika nostiprināta sadarbība ar Latvijas oficiālajām iestādēm, paplašinot atbalsta sniegšanas loku. Pēdējos gados ZIB pārsvarā atbalstījusi investīcijas infrastruktūrā, enerģētikas un celtniecības sektorā. Banka ir finansējusi vairākus municipālos projektus, veicinot apkures un notekūdeņu attīrīšanas sistēmu uzlabošanu. L. Olsons atzina, ka sadarbība ar Latviju bijusi ļoti veiksmīga, piebilstot, ka investīcijas Baltijas valstīs, bankas skatījumā, ir viena no galvenajām prioritātēm. Runājot par celulozes rūpnīcas projektu, L. Olsons uzsvēra, ka ZIB ir ieinteresēta piedalīties projektos, kas saistīti ar jaunāko tehnoloģiju ieviešanu. Tā kā celulozes un papīra industrija ir viens no Skandināvijas valstu tautsaimniecības stūrakmeņiem, ZIB izprot tās attīstības nozīmīgumu un ir gatava atbalstīt celulozes rūpnīcas projekta īstenošanu Latvijā.

Latvijas Attīstības aģentūras direktors Māris Ēlerts norādīja, ka Eiropas Savienības valstu līmenis Latvijā sasniedzams, ilgtermiņā attīstot nozares, kas ražo produkciju ar augstu pievienoto vērtību, bet vidējā termiņā – izmantojot tradicionālo tautsaimniecības nozaru esošās priekšrocības un ieviešot jaunas tehnoloģijas. Kokapstrāde ir viena no tradicionālajām nozarēm, kurā ir nepieciešamas jaunas tehnoloģijas. Lai gan mežrūpniecības un kokapstrādes produkcijas eksporta īpatsvars ir lielākais Latvijas ārējās tirdzniecības struktūrā, diemžēl pēdējos gados pievienotā vērtība meža nozares produkcijai augusi lēni, metālapstrāde, mašīnbūve un elektronika ir attīstījusies straujāk. Salīdzinājumā ar Somiju Latvijas meža nozares eksporta vērtība ir gandrīz trīs reizes mazāka, jo mūsu valstī netiek ražota celuloze, papīrs un tā izstrādājumi.

ZM valsts sekretāra vietnieks Arvīds Ozols uzsvēra, ka Latvijas mežu platības un mežaudžu krāja pastāvīgi pieaug. Meža izciršanas apjomi pēdējos trijos četros gados ir stabilizējušies, sasniedzot 11 miljonus kubikmetru gadā. Savukārt kopējais ikgadējais mežu pieaugums pārsniedz 16 miljonus kubikmetru. Tātad meža resursu bilance pieļauj celulozes rūpnīcas izveidošanu mūsu valstī.

Raksturojot eksporta struktūru, A. Ozols kā pozitīvu tendenci minēja galdniecības izstrādājumu, mēbeļu, celtniecības sagatavju un citu specifisku produktu eksporta pieaugumu, kamēr zāģmateriālu eksporta apjomi pamazām sarūk. Tomēr vēl aizvien ik gadus tiek eksportēti gandrīz četri miljoni kubikmetru apaļkoku, no kuriem ap 90% ir papīrmalka. Kokzāģēšanas procesā veidojušos atlieku – šķeldas – eksports ir sasniedzis teju miljonu kubikmetru gadā. Tā kā resursu Latvijas tirgū pietiek, ir tikai jāpanāk vienošanās par kārtību, kādā veidā celulozes rūpnīca tiks apgādāta ar koksni, neapdraudot pašreiz esošo rūpniecību, sacīja ZM pārstāvis.

Arī LLU profesors Henns Tuherms, izvērtējot esošo situāciju meža nozarē, uzsvēra, ka Latvijas koksnes resursi, mežizstrādes jaudas un apjomi ir pietiekami, lai kokmateriālu tirgus varētu piedāvāt celulozes rūpnīcai nepieciešamo izejvielu daudzumu. Rūpnīcai vajadzīgo apaļkoku daudzumu var nodrošināt, nepalielinot pašreiz sasniegto mežizstrādes līmeni, jo 2002. gadā no Latvijas eksportēja 4,24 miljonus kubikmetru apaļkoku, taču celulozes ražošanā plānots izmantot 1,6 miljonus kubikmetru papīrmalkas gadā. Jau pašlaik kokzāģētāji var piegādāt vienu miljonu kubikmetru skujkoku koksnes šķeldas un līdz 200 tūkstošiem kubikmetru lapkoku koksnes šķeldas, bet finierrūpniecība vien – aptuveni 100 tūkstošus kubikmetru lapkoku koksnes šķeldas.

Perspektīvā celulozes rūpnīca labvēlīgi ietekmēs Latvijas meža nozari, veicinot tās sakārtošanu, tehnoloģisko progresu un koksnes racionālāku, kompleksu izmantošanu, jo pašreiz valstī nav ražošanas jaudu papīrmalkas un kvalitatīvo šķeldu pārstrādei, secināja H. Tuherms.

Lai garantētu perspektīvās celulozes rūpnīcas pozitīvo ietekmi uz Latvijas meža nozari, izejvielas piegādes rūpnīcai jāorganizē, pamatojoties uz tirgus attiecībām apaļo kokmateriālu tirgū, sadarbībā ar resursu turētājiem un apaļkoksnes piegādātājiem, kas darbojas pašreizējā tirgū. Tāpēc a/s “Baltic Pulp” jāizstrādā izejvielu nodrošinājuma stratēģija un jāsagatavo nodomu protokoli un ilgtermiņa līgumi ar potenciālajiem izejvielu piegādātājiem, fiksējot finansiālos nosacījumus, kvalitātes un tehniskās prasības. Tā kā Latvijā pēdējos gados ap 65% koksnes tiek izcirsts privātmežos, projekta īstenotājiem jāprecizē iespējamā sadarbība ar privāto mežu īpašniekiem, skaidroja H. Tuherms.

Noslēdzot ietekmes uz meža nozari izvērtējumu, H. Tuherms norādīja: lai izmantotu savus meža resursus tikpat efektīvi, kā to dara Ziemeļvalstīs, Latvijā ir jāatjauno papīrrūpniecība, un celulozes rūpnīcas uzcelšana tam ir galvenais priekšnosacījums.

“Baltic Pulp” projekta ietekmi uz tautsaimniecību raksturoja Somijas Ekonomikas pētniecības institūta pētījumu direktors Olavi Rantala. Viņš apgalvoja, ka rūpnīcas celtniecība sekmēs iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu par 0,5%. Rūpnīcas darbības laikā no 2007. gada tās tiešais devums valsts IKP tiek lēsts 2,3%.

Rūpnīcas celtniecības periodā tiks nodarbināti 850 līdz 1900 cilvēki atkarībā no darbu veikšanas stadijas. Rūpnīca dos tiešās darba vietas aptuveni 350 cilvēkiem, bet 1850 jaunas darba vietas tiks radītas ārpus rūpnīcas, galvenokārt transporta un pakalpojumu sfērā.

Tiek lēsts, ka saskaņā ar pašreizējiem normatīvajiem aktiem rūpnīca darbības laikā ik gadu nodokļos samaksās līdz deviņiem miljoniem latu.

Eksperti aprēķinājuši, ka rūpnīca saražos aptuveni 300 GWh elektroenerģijas, samazinot tās importu par aptuveni pieciem miljoniem latu.

Reģiona sociālekonomiskās perspektīvas izvērtēja Latvijas Universitātes asociētais profesors Edgars Kasalis. Viņš prognozēja, ka celulozes rūpnīca varētu apturēt demogrāfisko lejupslīdi reģionā, jo tiktu uzlabota nodarbinātība un cilvēkiem nebūtu jāatstāj dzimtā puse, meklējot labākas darba iespējas. Vietējie uzņēmēji varētu būt ieguvēji, kļūstot par “Baltic Pulp” apakšuzņēmējiem būvniecības, tehniskās ekspluatācijas un apkopes, mežizstrādes un transporta jomās. “Baltic Pulp” būs svarīgs partneris arī pašvaldībām, jo rūpnīcai un vietējām varas iestādēm būs jāsadarbojas investīciju infrastruktūrā, izglītības un apmācības uzlabošanas jautājumos. Tas pozitīvi ietekmēs pašvaldību sniegto pakalpojumu kvalitāti un uzņēmējdarbības vidi.

Ar pētījumu par celulozes rūpnīcas ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību interesenti var iepazīties a/s “Baltic Pulp” interneta mājaslapā www.balticpulp.lv

Marika Līdaka, “LV” tautsaimniecības redaktore