Par septiņiem apietajiem ES “rūķīšiem”

Pēc “astoņu vēstules” un “Viļņas grupas paziņojuma” tagad ES sevi piesaka jauna grupa. Septiņas mazākās un mazās ES dalībvalstis - Beļģija, Nīderlande, Luksemburga, Portugāle, Somija, Austrija un Īrija — lai labāk tiktu sadzirdēta mazo dalībvalstu balss un tām būtu lielāks svars, martā uz Eiropas galvaspilsētu bez ārlietu ministriem nosūtīja arī savus valstu un valdību vadītājus. Tikšanās galvenā tēma nebija tikai Irākas krīze un Tuvajos Austrumos draudošais karš, kas Eiropu jau ir sadalījuši divās daļās, bet Eiropas konstitucionālais Konvents, precīzāk sakot, tieši tā prezidents Valerī Žiskārs d’Estēns.

“Septiņi rūķīši” domā, ka Žiskārs d’Estēns pret tiem neizturas nopietni, uzskata, ka tiek apieti un iedomājas, ka netiek pietiekami ņemti vērā. Un tieši vienā no galvenajiem jautājumiem: “Kam turpmāk ir jāatrodas Eiropas vadībā?”

Lai gan līdz šim Konvents jautājumā par ES prezidentu attiecīgu pantu nav noformulējis, Žiskārs d’Estēns neslēpj, ka viņš līdzšinējo sistēmu, kas paredz ES prezidējošās valsts rotāciju ik pēc sešiem mēnešiem, uzlūko kā pilnīgi nepiemērotu 25 vai 27 dalībvalstu Savienībā. Risinājums varot būt uz vairākiem gadiem no dalībvalstu valstu un valdību vadītāju vidus izvēlēts ES prezidents. Tādi ir Žiskāra apsvērumi. Un tie - pavisam nejauši - sakrīt ar to, kas ir iecerēts arī lielāko ES dalībvalstu galvaspilsētās. Spānija, Lielbritānija, Itālija, kā arī Vācijas kanclers Gerhards Šrēders un Francija, ideju par ES prezidentu uzskata par ideālu risinājumu, lai panāktu, ka Eiropa tiek labāk sadzirdēta, un tai piešķirtu lielāku svaru starptautiskajā koncertā.

Tomēr septiņas mazākās ES dalībvalstis to nevēlas akceptēt. Tās baidās, ka šāds modelis pakāpeniski novedīs līdz lielo ES dalībvalstu dominancei. Ne jau tāpat vien britu premjers Tonijs Blērs un viņa spāņu kolēģis Hosē Marija Aznars jau izrāda interesi par ES prezidenta posteni.

Lai gan, ņemot vērā pašreizējo dalījuma līniju ES iekšienē Irākas jautājumā, par abiem kandidātiem ir jāšaubās, septiņām mazajām dalībvalstīm runa ir par principu. ES ir jāsaglabā vienlīdzība starp lielajām un mazajām ES dalībvalstīm. Tikšanās iniciatori uzsver, ka tā nekādā gadījumā nenozīmē jaunu dalījuma līniju ES iekšienē. Tikšanās mērķis neesot bloka veidošana, bet brīdinājuma šāviens Žiskāram d’Estēnam.

Pēc “Die Welt”

Pēc ĀM Preses analīzes nodaļas apkopotā

Par pārņemto publikāciju faktoloģiju atbild informācijas avoti.

Pārpublikācijas šeit, “Latvijas Vēstnesī”, – saīsinājumā.