Grozījumi Izglītības likumā

Saeimas dok.Nr. 647, likumprojekts Nr.231

Saeimas deputātu grupas (J.Jurkāns, J.Urbanovičs,
J.Pliners, A.Aleksejevs, V.Agešins)
2003. gada 10. aprīlī iesniegts Saeimas izskatīšanai

Izdarīt Izglītības likumā šādus grozījumus:

1. Izteikt 9. pantu šādā redakcijā:

“(1) Valsts un pašvaldību augstākās izglītības iestādēs izglītību iegūst valsts valodā, bet valsts un pašvaldību pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestādēs izglītību iegūst valsts valodā un Latvijas mazākumtautību valodās, ja pēc tām ir pietiekošs pieprasījums.

(2) Valsts un pašvaldību izglītības iestādēs, kurās tiek īstenotas mazākumtautību izglītības programmas, mācību priekšmetus, kuri apgūstami valsts valodā un divvalodīgi, nosaka pati mācību iestāde, saskaņojot ar audzēkņu vecākiem un attiecīgo pašvaldību.

(3) Privātās izglītības iestādes izglītības ieguves valodu nosaka dibinātājs. Ar citu likumu atsevišķām izglītības iestādēm var noteikt izglītības ieguves valodu.

(4) Ikviens izglītojamais, lai iegūtu pamatizglītību vai vidējo izglītību, apgūst valsts valodu un kārto valsts valodas zināšanu pārbaudes eksāmenus Izglītības un zinātnes ministrijas noteiktajā apjomā un kārtībā.

(5) Profesionālās kvalifikācijas eksāmeni kārtojami attiecīgās mācību programmas apguves valodā.

(6) Akadēmiskā (bakalaura, maģistra) un zinātniskā (doktora) grāda ieguvei nepieciešamie darbi izstrādājami un aizstāvami valsts valodā, izņemot citos likumos paredzētos gadījumos.

(7) Kvalifikācijas paaugstināšana un pārkvalificēšanās, kas tiek finansēta no valsts budžeta un pašvaldību budžetiem, notiek valsts valodā vai Latvijas mazākumtautību valodās, ja pēc tām ir pietiekošs pieprasījums, kā arī svešvalodās, ja to paredz attiecīgā mācību programma”.

2. Izslēgt 41. panta trešo daļu.

3. Izteikt 56. panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Bērns bārenis un bez vecāku apgādības palicis bērns turpina izglītību dzimtajā valodā”.

4. Izteikt 59. panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Privātās izglītības iestādes finansē to dibinātāji. Valsts un pašvaldības piedalās privāto izglītības iestāžu finansēšanā atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo, ja šajās izglītības iestādēs tiek īstenotas akreditētas pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmas”.

5. Izslēgt Pārejas noteikumu 9. punktu.

Par likumprojektu

I. Kādēļ likumprojekts ir vajadzīgs?

1. Pašreizējās situācijas raksturojums.

Bilingvālā apmācība, kas Latvijā tiek ieviesta no 1999. gada, jau no paša sākuma tika īstenota bez zinātniska pamatojuma, bez izstrādātas metodikas, bez attiecīgi sagatavotiem skolotājiem, bez mācību grāmatām.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) veiktā analīze liecina, ka 2002. gadā 54% mazākumtautību pamatskolu beidzēju latviešu valodu apguvuši ar novērtējumu no vienas līdz sešām ballēm (pēc desmit ballu sistēmas). Tātad šie audzēkņi pēc 2004. gada nespēs vidusskolās pilnvērtīgi mācīties latviešu valodā, bet profesionālā izglītība arī tiks “pārcelta” valsts valodā. Tādējādi valsts apzināti palielinās mazizglītotu, darba tirgū nekonkurētspējīgu jauniešu loku, kam var būt ļoti negatīvas sociālās sekas (bezdarbs, noziedzība, narkomānija).

Tie paši IZM dati liecina, ka šobrīd 89% mazākumtautību vidusskolu nav gatavas pāriet uz apmācību valsts valodā. Kādas ir garantijas, ka minētās skolas to spēs pēc gada?

Tikai 53,6% mazākumtautību skolu skolotāju brīvi pārvalda latviešu valodu, un tikai 38% no viņiem var pasniegt savu mācību priekšmetu valsts valodā. Ko šie skolotāji pēc gada varēs iemācīt saviem audzēkņiem?

Kas notiks ar tiem skolotājiem, kuri vispār nespēj brīvi sarunāties valsts valodā? Katram trešajam skolotājam ir nepieciešami valsts valodas apguves kursi.

Tikai 38% bērnu vecāku pilnībā atbalsta mācībvalodas maiņu savā vidusskolā. Kā īstenot mācību reformu bez vecāku atbalsta?

Uz šiem jautājumiem likumā nav skaidru atbilžu.

2. Likumprojekta būtība.

Likumprojekts paredz atcelt normu par visu valsts un pašvaldību vispārējās vidējās izglītības iestāžu obligātu pāreju uz apmācību valsts valodā, ļaujot pašām izglītības iestādēm, saskaņojot ar attiecīgo pašvaldību, izvēlēties izglītības ieguves valodu.

II. Kāda var būt likumprojekta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

Likumprojekta pieņemšana ļautu saglabāt un uzlabot izglītības kvalitāti mazākumtautību izglītības iestādēs, kas savukārt nodrošinātu tautsaimniecību ar labākiem speciālistiem.

Likumprojekts noņems sociālo spriedzi ģimenēs, kurām ikdienas valoda ir krievu valoda, un veicinās brīvprātīgas integrācijas procesus sabiedrībā.

III. Kāda var būt likumprojekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

Likumprojekts atbrīvo no papildu finansiālā sloga valsts budžetu, ko prasītu plaša un kampaņveidīga pāreja uz vispārējo vidējo izglītību valsts valodā mazākumtautību valodas skolās (attiecīgu skolotāju kadru sagatavošana, kas pašlaik tiek veikta nepietiekami, kvalifikācijas celšanas kursi, mācīblīdzekļu sagatavošana utt.).

IV. Kāda varētu būt likumprojekta ietekme uz spēkā esošo normatīvo aktu sistēmu?

Likumprojekts atbrīvo valdību un Izglītības un zinātnes ministriju no likumpakārtoto normatīvo aktu izstrādes, kas būtu nepieciešami pilnīgai un vienlaicīgai pārejai uz vispārējo vidējo izglītību valsts valodā.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?

Likumprojekts atbilst Eiropas Padomes Vispārējai nacionālo minoritāšu aizsardzības konvencijai un 1996. gada Hāgas rekomendācijām par minoritāšu tiesībām izglītībā.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?

Veiktas konsultācijas ar Latvijas asociāciju skolām ar krievu valodas apmācību.

VII. Kā tiks nodrošināta likumprojekta izpilde?

Likumprojekts neprasa īpašu izpildes mehānismu, jo to var veikt esošās izglītības sistēmas pārvaldes ietvaros.