Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedrs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim 10.aprīļa sēdi.

Pirms izskatām darba kārtībā iekļautos jautājumus, ir jālemj par iespējamām izmaiņām.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Ministru prezidenta iesniegumu: saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likuma 6.pantu Ministru prezidents ierosina iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par uzticības izteikšanu” veselības ministrei Ingrīdai Circenei. Priekšlikums iekļaut šī lēmuma projekta izskatīšanu pirms darba kārtības 10.punkta. Vai ir iebildumi? (Starpsaucieni: “Nav!”) Nav.

Pilsonības likuma izpildes komisija lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā likumprojektu “Par Troja Ostlera atzīšanu par Latvijas pilsoni” un lūdz noteikt kā atbildīgo komisiju Pilsonības likuma izpildes komisiju. Vai ir iebildumi? Iekļaujam sadaļā “Prezidija ziņojumi”.

Saeimas Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas šīsdienas sēdes darba kārtībā un likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”” izskatīt pēc darba kārtības 48.jautājuma — likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” izskatīšanas. Iebildumu nav.

Juridiskā komisija lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījums Latvijas Sodu izpildes kodeksā” un nodot to kā vienīgajai komisijai — Juridiskajai komisijai. Iebildumu nav. Iekļaujam sadaļā “Prezidija ziņojumi”.

Pirmās partijas frakcijas deputāti ierosina izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā, izslēdzot no darba kārtības likumprojektu “Grozījums likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām””, iekļaujot šo likumprojektu 15.maija sēdes darba kārtībā. Iebildumu nav.

Izskatām sadaļu “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Lagzdiņa, Zundas, Ābiķa, Goldes, Zommeres iesniegto likumprojektu “Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā” nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

“Par” vēlas runāt deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (TP). Godātie kolēģi deputāti! Pēdējā laikā mūsu valstī iezīmējas tāda bīstama tendence, ka politiķi vietā un nevietā iejaucas valsts iestāžu, jo īpaši izmeklēšanas iestāžu, darbā un mēģina kaut kādā veidā ietekmēt šo institūciju darbu. Politiski ietekmēt, virzīt savai partijai vai savām interesēm tādā vajadzīgā virzienā.

Es minēšu tikai divus pēdējos piemērus. Jūs atceraties, ka neilgi, dažus mēnešus atpakaļ, Iepirkumu birojs veica ekspertīzi attiecībā uz kādu firmu, kas bija sponsorējusi “Jauno laiku”. Atklāja likumu pārkāpumus. Kas seko? Ministru prezidenta ierosinājums Iepirkumu biroju pakļaut tieši Ministru prezidentam.

Otrs piemērs. Ļoti nepatīkams piemērs. Visai valstij nepatīkams piemērs. Āris Auders. “Sasmērējies” ar naudas lietām. Tiek ierosināta krimināllieta. Kas notiek? Ministru prezidents ierosina nodot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju tieši Ministru prezidenta pakļautībā. Diemžēl valdība atbalsta šādu politiski tuvredzīgu un juridiski ļoti bīstamu risinājumu.

Tautas partijas ierosinājums, godātie kolēģi, ir ļoti vienkāršs… ļoti vienkāršs, un jūs ļoti labi zināt, par ko ir runa, runa ir par to, ka mums visiem ir jānodrošina korupcijas apkarotāju politiskā neatkarība. Tāda, kolēģi, situācija, lai politiķi nevarētu iejaukties šīs ļoti svarīgās institūcijas darbā.

Tādēļ arī Tautas partija nāca ar ierosinājumu noteikt, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ir neatkarīga valsts iestāde. Līdzīgi, godātie kolēģi, jūs jau zināt, darbojas Valsts kontrole, darbojas Satversmes aizsardzības birojs, darbojas vairāk vai mazāk sekmīgi, un, mūsuprāt, ir ļoti bīstami šobrīd, kad Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs veic svarīgas valstiskas funkcijas, pārbauda partiju finanses, ir bīstami, kolēģi, ir bīstami nodot šo kontroles institūciju kādas politiskas amatpersonas, it īpaši, ja šī politiskā amatpersona ir lielas partijas vadītājs, tiešā pārraudzībā. Stādieties priekšā, kolēģi, situāciju, ka jākontrolē ir KNABam, un šāds pienākums KNABam ir, jākontrolē “Jaunā laika”, kuru vada Einars Repše, partiju finansēšanas… šīs partijas finansēšanas likumība. Vai tiešām šādā situācijā varēs veikt šo kontroli objektīvi? Domāju, ka ne. Esmu pārliecināts, ka ne.

Un šeit, kolēģi, nav runa tikai par “Jauno laiku”, nav runa tikai par Einaru Repši, šeit ir runa par to, ka varētu mainīties arī valdība, varētu nonākt… varētu būt cits premjerministrs, citas partijas vadītājs un situācija atkārtotos.

Nav jau šeit runa par “Jauno laiku” vai Einaru Repši. Runa ir par nepareizu sistēmu, ko diemžēl valdība ir ieviesusi, un tādēļ Tautas partija aicina būt saprātīgiem un pieņemt valstiski pareizu lēmumu.

Otrs mūsu ierosinājums, godātie kolēģi, ir likumā noteikt, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbā nedrīkst iejaukties neviena juridiska vai fiziska persona. Ļoti aktuāls ierosinājums. Savlaicīgs ierosinājums. Kādēļ? Ko mēs redzam? Mūsu godājamais kolēģis Vilis Krištopans, komisijas vadītājs, nāk ar ierosinājumu pēc tam, kad Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs beidzot ir ķēries, tā teikt, pie lielām un augstām valsts amatpersonām, ierosinājis krimināllietu pret prokuroru, uzreiz nākošās dienās aicina uz Saeimu atskaitīties, kā veicas izmeklēšana. Iespējams, ka Vilim Krištopanam ir labi nodomi, šajā gadījumā ir labi nodomi, bet, kolēģi, tā ir bīstama tendence, ļoti bīstama tendence, ka deputāti iejaucas konkrētu krimināllietu izmeklēšanā. Konkrētu krimināllietu izmeklēšanā. Ka mēs, augstas valsts amatpersonas, gadījumos, kad tiek sauktas pie kriminālatbildības citas augstas amatpersonas, jaucamies šo iestāžu darbā.

Godātie kolēģi! Neskatoties uz tiem iebildumiem, kas droši vien izskanēs no pozīcijas deputātu puses, es atvainojos, divus teikumus vēl… Es aicinātu būt saprātīgiem un pieņemt šos divus valstiski svarīgos priekšlikumus. Tas nāks mums visiem par labu. Es aicinātu balsot “par”!

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāts Ainārs Latkovskis runās “pret”.

A.Latkovskis (JL). Godātie kolēģi! Pirmkārt, es gribētu pateikties kolēģiem no Tautas partijas par viņu centieniem nostiprināt KNAB neatkarību. Bet, otrkārt, es gribētu pajautāt šiem pašiem kolēģiem, kur viņi bija vairāk kā gadu iepriekš, kad šajā pašā namā tika diskutēts likumprojekts par KNAB. Tieši tad valdošā koalīcija ierosināja pavisam absurdu variantu, ka likumā tiktu paredzēts, ka KNAB tiks pakļauts Tieslietu ministrijai. Ārvalstu ekspertu spiediena rezultātā tas tika izlabots. Paldies Dievam. (Starpsauciens: “Tas tika izmainīts.”)

Tātad tas… no šīm replikām ir redzams, ka mans paziņojums bija pilnīga taisnība. Ārvalstu ekspertu rezultātā… šī spiediena un Briseles rezultātā tika izmainīts uz to, ka ir pārraudzībā nodots Ministru kabinetam.

Būtība, kāpēc Tautas partija nāk šoreiz ar šādu priekšlikumu, ir Ministru kabineta lēmums nodot KNAB premjera pārraudzībā un nevis pakļautībā, kā tika minēts iepriekš. Tur ir vairāki iemesli, un šis, protams, ir risinājums šim brīdim. Iemesli ir sekojoši. Es, vadot Korupcijas novēršanas komisiju, esmu bieži runājis ar KNAB vadītājiem. Pašlaik darbs, lai gan ir izskanējušas daudzas skaļas lietas, veicas diezgan lēni. Par iemeslu tam ir tā saucamā institucionālā skaudība, ka citas iestādes, kuras pašlaik atrodas vienā līmenī ar KNAB, principā bremzē tā darbu, veic ļoti lēnas, formālas pārbaudes, bieži vien atsakās sniegt kādu informāciju un nonāk līdz tādam absurdam. Es varu minēt: KNAB, lai tas veiktu savu darbu, ir nepieciešams pieslēgums daudzām datu bāzēm. Un, kad viņi mainīja sava biroja atrašanās vietu, tad viņi griezās pie VITA — Valsts informācijas tīkla aģentūras — ar lūgumu pēc iespējas ātrāk veikt šādu pieslēgumu. VITA atbilde bija ļoti interesanta: “Vai tad viņiem cita nav ko darīt?” Tas tikai norāda uz to, ka daudzas valsts iestādes neuzskata korupcijas apkarošanu par prioritāti. Tas ir tikai viens no darbiem. Bet šai valdībai un partijai “Jaunais laiks” korupcija tiešām ir viena no galvenajām prioritātēm. (Troksnis zālē, aplausi.) Tāpēc arī bija nepieciešams šāds priekšlikums un šāda realizācija.

Bet Tautas partijas priekšlikums pēc būtības nav risinājums, un premjera sarunās ar mūsu Valsts prezidenti izskanēja arī viedoklis, kam mēs arī pievienojamies un izskatīsim, tas ir par KNAB, par Satversmes grozīšanu un KNAB tiešām reālas neatkarības noteikšanu ar laiku. Tas ir risinājums. Atklāti runājot, man jādomā, ka Tautas partija arī ir sākusi rīkot brokastis, kurās dzimst tādas idejas, kas ir principā puskoka lēcēju. Paldies! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis “par”, viens — “pret”. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā” nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par — 39, pret — 44, atturas — 2. Likumprojekts komisijām netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Urbanoviča, Mackeviča, Stepaņenko, Agešina, Bartaševiča iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. (Starpsauciens: “Balsot!”)

“Par” vēlas runāt deputāts Aleksandrs Bartaševičs. Lūdzu!

A.Bartaševičs (TSP). Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es jau tagad varu paredzēt, ka mūsu priekšlikums izsauks negatīvu reakciju, īpaši no labās puses, es jau dzirdēju saukļus... Zināmi deputāti runās, ka atkal migranti un okupanti vēlas sagrābt Latvijas zemi un izmantot visu viņu visādiem pretvalstiskiem mērķiem, un tur jau tālu līdz neatkarības zaudēšanai. (Starpsauciens: “Taisnība! Labi, ka pats atzīsti!”) Bet, visu to zinot, es tomēr lūdzu jūs iedziļināties mūsu priekšlikuma būtībā un domāt vairāk ar ekonomiskajām kategorijām.

Pirmkārt, mūsu piedāvājums ir pilsētas zemes tirgus liberalizācija. Nākošā gadā, ja Latvija vēlēsies kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti, būs jāratificē Eiropas līgums. Bet šajā līgumā sadaļā “Brīvā kapitāla kustība” 57.pantā ir skaidri teikts, ka nav jābūt ierobežojumiem attiecībā uz kapitāla kustību, tajā skaitā arī uz zemes pārdošanu. Sarunu laikā Latvija piekrita, ka ierobežojumi tiks atcelti, un solījumi jāpilda. Viens no mūsu piedāvājumiem — ļaut Eiropas Savienības pilsoņiem pirkt zemi pilsētās, it īpaši ņemot vērā, ka pilsēta nav lauku zeme un tur nav... tur ļoti maz meža zemes, par ko ļoti uztraucas frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, par šo zemes pārdošanu ārzemniekiem.

Otrkārt, būtu godīgi piešķirt tādas pašas tiesības, kuras mēs gribam piešķirt Eiropas Savienības pilsoņiem, Latvijas nepilsoņiem. Spēkā esošā kārtība, ka nepilsoņiem, lai iegādātos zemi, vajag tikt cauri visādiem birokrātiskiem šķēršļiem, neveicina ne integrāciju, ne Latvijas ekonomisko attīstību.

Un mūsu pēdējais priekšlikums — atcelt tos ierobežojumus, kuri jau atcelti likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”. Proti, atcelt ierobežojumus nepilsoņiem, ja viņi zemi mantojuši. Un tad bez jebkādiem ierobežojumiem viņi to var darīt un ņemt īpašumā šo zemi.

Ar šo pilsētu zeme tiktu kvalitatīvāk apsaimniekota. Mēs dinamizēsim pilsētu zemes tirgu, samazināsies atšķirības ekonomiskajās tiesībās starp pilsoņiem un nepilsoņiem. Un no visām pusēm, man liekas, tas priekšlikums ir lietderīgs, tas iet kopā ar mūsu vēlmi iestāties Eiropas Savienībā un veicinās ekonomisko attīstību Latvijā.

Es lūdzu atbalstīt mūsu likumprojektu un balsot “par”! Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” nodošanu komisijai! Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 63, neviens neatturas. Likumprojekts komisijai netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Likums par muitas nodokli” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Deputātiem iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Kredītiestāžu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Muitas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisijas iesniegto likumprojektu “Par Troja Ostlera atzīšanu par Latvijas pilsoni” nodot Pilsonības likuma izpildes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Nav iebildumu.

Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Latvijas Sodu izpildes kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāti neiebilst.

Izskatām deputātu iesniegumus par bezalgas atvaļinājumiem.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu 16.aprīlī deputātam Oskaram Kastēnam! Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret — 1, neviens neatturas. Atvaļinājums piešķirts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu 16.aprīlī deputātam Ērikam Jēkabsonam! Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret un atturas — nav. Atvaļinājums piešķirts.

Saeimas Juridiskā komisija lūdz iekļaut izskatīšanai šīsdienas sēdē pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījums Latvijas Sodu izpildes kodeksā”. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts iekļauts darba kārtības beigās.

Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisija lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu “Par Troja Ostlera atzīšanu par Latvijas pilsoni”. Iebildumu nav. Iekļauts darba kārtības beigās.

Izskatām lēmuma projektu “Par uzticības izteikšanu veselības ministrei Ingrīdai Circenei”.

Atklājam debates. Aigars Kalvītis.

A.Kalvītis (TP). Cienījamie kolēģi! Šodien mēs atkal runājam par veselības aprūpi. Audera kunga eksperimenti krīzi veselības aprūpē ir padziļinājuši, un lietas ir gājušas tikai uz slikto pusi. Un sabiedrība jau ir sākusi zaudēt jel kādas cerības, ka veselības aprūpes sistēmu vispār būs iespējams sakārtot. Un mēs arī redzam, ka “Jaunais laiks” šobrīd vairs nerunā ne par 102 miljoniem, kas nepieciešami veselības aprūpei, ne par nopietnu mediķu algu palielināšanu, ne par pakalpojumu groza noteikšanu. Audera solītā reforma ir izgāzusies, vēl nesākta. Un patiesībā ārstu un pacientu neapmierinātība ir tikai augusi. “Jaunajam laikam” ir ļoti izdevīgi radīt iespaidu, ka līdz ar Audera piespiedu aiziešanu nav jāpilda arī viņu dotie solījumi. Un Repšes kungs grib tikt vaļā no atbildības par šiem solījumiem. Gan pacienti, gan ārsti ir noguruši no eksperimentiem. Ir pēdējais laiks nākt ar reāliem risinājumiem un skaidru rīcības plānu. Diemžēl mēs tādu neredzam. Auders solīja brīnumus, Circene nesola neko. Mums cilvēcīgi nekas nav pret Circenes kundzi, bet man ir tāda sajūta, ka ar viņas nokļūšanu ministra amatā veselības aprūpe kā prioritāra pazudīs no sarakstiem.

Vairāk nekā trīs nedēļas veselības ministrs mūsu valstī bija Ministru prezidents Repšes kungs. Ar visu viņam doto lielo varu viņam bija visas iespējas nākt ar kādām iniciatīvām šinī nozarē. Vai mēs dzirdējām kādu piedāvājumu vai kādu risinājumu veselības aprūpē? Nedzirdējām. Un, protams, tagad, ieliekot Circenes kundzi ministres amatā, man nav nekādas ticības, ka Repšes kungs šo nozari atbalstīs, un visas neveiksmes šinī nozarē, kas saistītas ar “Jaunā laika” politiku veselības aprūpē, tiks noveltas uz Auderu.

Tādēļ Tautas partija nevar atbalstīt Circenes kandidatūru. Mēs cilvēcīgi viņu atbalstām, mēs atturēsimies šinī balsojumā, bet mums nav ticības un pat nav cerību, ka “Jaunais laiks” ir spējīgs sakārtot veselības aprūpi mūsu valstī. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu “Par uzticības izteikšanu veselības ministrei Ingrīdai Circenei”. Lūdzu rezultātu! Par — 47, pret — nav, atturas — 24. Lēmums pieņemts. Apsveicam Circenes kundzi un vēlam veiksmi darbā! (Aplausi.)

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par Ivetas Maklakovas apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Ingrīda Labucka.

I.Labucka (LPP). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija, izskatot tieslietu ministra Aivara Aksenoka ieteikumu, ir nolēmusi atbalstīt Ivetu Maklakovu, apstiprināt viņu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas rajona tiesas tiesneša amata.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Apstiprināt Ivetu Maklakovu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi”, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas rajona tiesas tiesneša amata.

Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret un atturas — nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts “Par Lolitas Marovskas apstiprināšanu par Valmieras zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Ingrīda Labucka.

I.Labucka (LPP). Juridiskā komisija, izskatot tieslietu ministra ieteikumu apstiprināt Lolitu Marovsku par Valmieras zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma, ir atbalstījusi šādu ieteikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu: apstiprināt Lolitu Marovsku par Valmieras zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi. Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret — nav, atturas — 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts — “Par Mārītes Hāzenfuses apstiprināšanu par Tukuma zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Ingrīda Labucka.

I.Labucka (LPP). Juridiskā komisija, izskatot tieslietu ministra Aivara Aksenoka ieteikumu, ir atbalstījusi un lūdz apstiprināt Mārīti Hāzenfusi par Tukuma zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu: apstiprināt Mārīti Hāzenfusi par Tukuma zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi. Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret — nav, atturas — 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts “Par Teiksmas Cīrules apstiprināšanu par Jelgavas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Ingrīda Labucka.

I.Labucka (LPP). Juridiskā komisija, izskatot tieslietu ministra Aivara Aksenoka ieteikumu apstiprināt Teiksmu Cīruli par Jelgavas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma, ir atbalstījusi šo ieteikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu: apstiprināt Teiksmu Cīruli par Jelgavas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi. Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret un atturas — nav. Lēmums pieņemts.

Izskatām lēmuma projektu “Par Baibas Caunītes apstiprināšanu par Madonas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Ingrīda Labucka.

I.Labucka (LPP). Juridiskā komisija, izskatot tieslietu ministra Aivara Aksenoka ieteikumu apstiprināt Baibu Caunīti par Madonas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma, ir atbalstījusi un lūdz šodien atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu: apstiprināt Baibu Caunīti par Madonas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi. Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret un atturas — nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts “Par Birutas Margēvičas apstiprināšanu par Jelgavas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Ingrīda Labucka.

I.Labucka (LPP). Juridiskā komisija, izskatot tieslietu ministra Aivara Aksenoka ieteikumu apstiprināt Birutu Margēviču par Jelgavas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma, ir atbalstījusi un lūdz atbalstīt šodien šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu: apstiprināt Birutu Margēviču par Jelgavas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi. Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret — nav, atturas — 2. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts “Par Andra Ozola apstiprināšanu par Talsu zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Ingrīda Labucka.

I.Labucka (LPP). Juridiskā komisija, izskatot tieslietu ministra Aivara Aksenoka ieteikumu apstiprināt Andri Ozolu par Talsu zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma, ir atbalstījusi šo un lūdz apstiprināt to šodien.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu: apstiprināt Andri Ozolu par Talsu zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi. Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret — nav, atturas — 1. Lēmums pieņemts.

Izskatām lēmuma projektu “Par Intas Orlickas apstiprināšanu par Bauskas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Ingrīda Labucka.

I.Labucka (LPP). Juridiskā komisija, izskatot tieslietu ministra Aivara Aksenoka ieteikumu, ir atbalstījusi un lūdz arī šodien atbalstīt lēmuma projektu par Intas Orlickas iecelšanu par Bauskas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu: apstiprināt Intu Orlicku par Bauskas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi. Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret — nav, atturas — 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts “Par Arņa Nagļa apstiprināšanu par Ogres zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Ingrīda Labucka.

I.Labucka (LPP). Juridiskā komisija, izskatot tieslietu ministra ieteikumu, ir atbalstījusi un lūdz šodien atbalstīt lēmuma projektu par Arņa Nagļa apstiprināšanu par Ogres zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu: apstiprināt Arni Nagli par Ogres zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi! Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret un atturas — nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts “Par Ingas Zālītes apstiprināšanu par Aizkraukles zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā — Ingrīda Labucka.

I.Labucka (LPP). Juridiskā komisija, izskatot tieslietu ministra Aivara Aksenoka ieteikumu, ir atbalstījusi un lūdz arī šodien atbalstīt lēmuma projektu par Ingas Zālītes iecelšanu par Aizkraukles zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu: apstiprināt Ingu Zālīti par Aizkraukles zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi! Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret — nav, atturas — 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts “Par Daces Jansones apstiprināšanu par Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Ingrīda Labucka.

I.Labucka (LPP). Juridiskā komisija, izskatot tieslietu ministra Aivara Aksenoka ieteikumu, ir nolēmusi atbalstīt Daces Jansones iecelšanu par Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Kuldīgas zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu: apstiprināt Daci Jansoni par Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Kuldīgas zemesgrāmatu nodaļas tiesneses amata! Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret un atturas — nav. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim lēmuma projektu “Par Ineses Čakšas apstiprināšanu par Gulbenes zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Ingrīda Labucka.

I.Labucka (LPP). Juridiskā komisija, izskatot tieslietu ministra Aivara Aksenoka ieteikumu, ir atbalstījusi Ineses Čakšas iecelšanu par Gulbenes zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu: apstiprināt Inesi Čakšu par Gulbenes zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi! Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret — nav, atturas — 1. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim lēmuma projektu “Par Ineses Kiršteines apstiprināšanu par Cēsu zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Ingrīda Labucka.

I.Labucka (LPP). Juridiskā komisija, izskatot tieslietu ministra Aivara Aksenoka ieteikumu, ir atbalstījusi Ineses Kiršteines apstiprināšanu par Cēsu zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu: apstiprināt Inesi Kiršteini par Cēsu zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi! Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret — 1, neviens neatturas. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts “Par Sandras Dreijas apstiprināšanu par Valkas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Ingrīda Labucka.

I.Labucka (LPP). Juridiskā komisija, izskatot tieslietu ministra Aivara Aksenoka ieteikumu, ir atbalstījusi Sandras Dreijas apstiprināšanu par Valkas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu: apstiprināt Sandra Dreiju par Valkas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi! Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret un atturas — nav. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim lēmuma projektu “Par Renātes Dzeniņas apstiprināšanu par Saldus zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Ingrīda Labucka.

I.Labucka (LPP). Juridiskā komisija, izskatot tieslietu ministra Aivara Aksenoka ieteikumu, ir atbalstījusi Renātes Dzeniņas apstiprināšanu par Saldus zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “apstiprināt Renāti Dzeniņu par Saldus zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi: Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret — nav, atturas — 1. Lēmums pieņemts.

Izskatām lēmuma projektu “Par Līvijas Slicas apstiprināšanu par Daugavpils zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Ingrīda Labucka.

I.Labucka (LPP). Juridiskā komisija, izskatot tieslietu ministra Aivara Aksenoka ieteikumu, ir atbalstījusi un lūdz apstiprināt Līviju Slicu par Daugavpils zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Preiļu zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu: apstiprināt Līviju Slicu par Daugavpils zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Preiļu zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata! Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret — nav, atturas — 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts “Par Ligitas Vecauziņas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Ingrīda Labucka.

I.Labucka (LPP). Juridiskā komisija, izskatot tieslietu ministra Aivara Aksenoka ieteikumu, ir apstiprinājusi un atbalstījusi Ligitas Vecauziņas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Limbažu zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu: apstiprināt Ligitu Vecauziņu par Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Limbažu zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata. Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret un atturas — nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts “Par Gunāra Siliņa apstiprināšanu par Rēzeknes zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā — Ingrīda Labucka.

I.Labucka (LPP). Juridiskā komisija, izskatot tieslietu ministra Aivara Aksenoka ieteikumu, ir atbalstījusi Gunāra Siliņa apstiprināšanu par Rēzeknes zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu: apstiprināt Gunāru Siliņu par Rēzeknes zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi! Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret un atturas — nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts “Par Intas Pūces apstiprināšanu par Liepājas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Ingrīda Labucka.

I.Labucka (LPP). Juridiskā komisija, izskatot tieslietu ministra Aivara Aksenoka ieteikumu, ir atbalstījusi Intas Pūces apstiprināšanu par Liepājas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu: apstiprināt Intu Pūci par Liepājas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi! Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret un atturas — nav. Lēmums pieņemts.

Izskatām lēmuma projektu “Par Sniedzes Rūjas apstiprināšanu par Liepājas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Ingrīda Labucka.

I.Labucka (LPP). Juridiskā komisija, izskatot tieslietu ministra Aivara Aksenoka ieteikumu, ir atbalstījusi Sniedzes Rūjas apstiprināšanu par Liepājas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu: apstiprināt Sniedzi Rūju par Liepājas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi! Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret — nav, atturas — 1. Lēmums pieņemts.

Izskatām lēmuma projektu “Par Vijas Pužules apstiprināšanu par Balvu zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Ingrīda Labucka.

I.Labucka (LPP). Juridiskā komisija, izskatot tieslietu ministra Aivara Aksenoka ieteikumu, ir atbalstījusi Vijas Pužules apstiprināšanu par Balvu zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu: apstiprināt Viju Pužuli par Balvu zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi. Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret un atturas — nav. Lēmums pieņemts.

Izskatām lēmuma projektu “Par Elīnas Volikas apstiprināšanu par Ludzas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Ingrīda Labucka.

I.Labucka (LPP). Juridiskā komisija, izskatot tieslietu ministra Aivara Aksenoka ieteikumu, ir atbalstījusi Elīnas Volikas apstiprināšanu par Ludzas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu: “apstiprināt Elīnu Voliku par Ludzas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”. Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret — nav, atturas — 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts “Par Liānas Bērziņas atbrīvošanu no Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā — Ingrīda Labucka.

I.Labucka (LPP). Juridiskā komisija, izskatot tieslietu ministra Aivara Aksenoka ieteikumu, ir atbalstījusi Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas tiesneses Liānas Bērziņas atbrīvošanu no Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu: atbrīvot Liānu Bērziņu no Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata. Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret un atturas — nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts “Par Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja ievēlēšanu”. Ņemot vērā to, ka izvirzīta viena kandidatūra, balsošana notiks aizklāti, izmantojot balsošanas aparatūru. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu: ievēlēt Arni Cimdaru par Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju. Lūdzu rezultātu! Par — 87, pret un atturas — nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts “Par Centrālās vēlēšanu komisijas locekļu ievēlēšanu”. Ņemot vērā to, ka uz septiņām vietām ir astoņi kandidāti, balsošana notiks ar vēlēšanu zīmēm.

Lūdzu balsu skaitītāju vārdā — deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (LPP). Cienījamie kolēģi! Centrālās vēlēšanu komisijas locekļu sarakstā ir astoņi kandidāti. Mūsu uzdevums ir ievēlēt septiņus Centrālās vēlēšanu komisijas locekļus. Tāpēc es gribētu aicināt jūs būt uzmanīgiem un saprast to, ka, ja vēlēšanu zīmē būs atstāti visi astoņi kandidāti, tad vēlēšanu zīme būs nederīga. Jūsu tiesības ir izsvītrot vienu vai daudzus, vai visus un vēlēšanu zīme būs derīga. Tāpēc aicinu deputātus organizēti nākt uz Zaļo zāli, saņemt vēlēšanu zīmes un pēc tam ar vēlēšanu zīmi pie urnas iemest vēlēšanu kastē un tad mēs arī pēc tam rezultātus saskaitīsim.

Lūdzu visus balsu skaitītājus pie darba!

Sēdes vadītājs. Ja es pareizi saprotu, tad zvans būs un tad mēs varēsim doties balsot.

J.Stalidzāne. Tad, kad zvans būs, tad arī visi nāksiet.

Sēdes vadītājs. Un pēc tam tad, kad būs zvans, mēs atgriežamies zālē. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pirmā balsošanas kārta ir beigusies. Vārds balsu skaitītājiem. Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (LPP). Tā… Saeimas balsu skaitītāju sēdes protokols nr.7. Balsošanas rezultāti, ievēlot Centrālās vēlēšanu komisijas locekļus.

2003.gada 10.aprīlī. Vēlēšanu zīmes numurs ir nr.6. Kopumā ir izgatavotas 110 vēlēšanu zīmes. Deputātiem izsniegtas 86 vēlēšanu zīmes. Sabojāto un nomainīto vēlēšanu zīmju nav. Un dzēstas atlikušās vēlēšanu zīmes ir 24. No vēlēšanu kastes izņemtas 86 vēlēšanu zīmes.

Par kandidātiem nodotās balsis: Kristīne Kurzemniece — 81 balss, Jānis Lapinskis — 20 balsis, Juris Kokins — 80 balsis, Aivars Berķis — 78 balsis, Pauls Strazdiņš — 39 balsis, par Dainu Medni — 34 balsis, par Sigordu Stradiņu — 77 balsis, par Sniedzi Sproģi — 50 balsis.

Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 26.panta otro daļu Centrālajā vēlēšanu komisijā ir ievēlēti šādi locekļi: Kristīne Kurzemniece, Juris Kokins, Aivars Berķis, Sigords Strazdiņš un Sniedze Sproģe.

Tā kā mums Centrālajā vēlēšanu komisijā bija vajadzīgi 6 locekļi, ievēlēti šobrīd ir 5, būs vēlēšanu otrā kārta… Ir ievēlēti 6…

Sēdes vadītājs. Ir ievēlēti 5, vajadzīgi 7.

J.Stalidzāne. Jā… bet vajadzīgi mums ir 7. Tātad būs vēlēšanu otrā kārta. Vēlēšanu otrajā kārtā būs vēlēšanu zīmēs trīs uzvārdi — Jānis Lapinskis, Pauls Strazdiņš un Daina Medne. Tā kā visus deputātus lūdzu atkal tūliņ pēc zvana nākt nobalsot, un pēc tam, kamēr mēs skaitīsim, jūs varēsiet būt pārtraukumā.

Sēdes vadītājs. Tātad pārtraukums būs līdz pulksten 11, un šo pārtraukumu izmantosim balsošanai. Paldies!

A.K.Kariņš (JL). Labdien, kolēģi! Es gribētu “Jaunā laika”, Latvijas Pirmās partijas, Zaļo un zemnieku savienības apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK vārdā, tas ir, valdošās koalīcijas deputātu vārdā, apsveikt mūsu jauno veselības ministri Ingrīdu Circeni!

Es viņai novēlu veselību, izturību, gudrību, saticību un, kā saka, “riktīgu duku”. Apsveicu, Ingrīda! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Apsveicam!

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedrs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Pārtraukumam paredzētais laiks beidzies. Vārds Balsu skaitīšanas komisijas vārdā — deputātei Jevgenijai Stalidzānei.

J.Stalidzāne (LPP). Tā... Par balsošanas rezultātiem, ievēlot Centrālās vēlēšanu komisijas locekļus. Protokols nr.8, 10.aprīlis. Vēlēšanu zīmes nr.7.

Tātad kopumā izsniegtas 110 vēlēšanu zīmes... izgatavotas 110 vēlēšanu zīmes, deputātiem izsniegtas 86. Sabojātu, nomainītu — nav. Dzēstas atlikušās 24. No vēlēšanu kastes izņemtas 86.

Pret visiem kandidātiem ir balsots 2 vēlēšanu zīmēs. Par kandidātiem nobalsots: par Jāni Lapinski ir nobalsojuši 10 deputāti, par Pauli Strazdiņu ir nobalsojuši 63 balsis, par Dainu Medni ir 71 balss.

Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 26.panta otro daļu Centrālajā vēlēšanu komisijā ir ievēlēts Pauls Strazdiņš un Daina Medne.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tātad par Centrālās vēlēšanu komisijas locekļiem ievēlēti: Kristīne Kurzemniece, Juris Kokins, Aivars Berķis, Pauls Strazdiņš, Daina Medne, Sigords Stradiņš un Sniedze Sproģe.

Pirms turpinām izskatīt darba kārtība iekļautos jautājumus, ir saņemti daži priekšlikumi par izmaiņām darba kārtībā.

Saeimas Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas darba kārtībā un likumprojektu “Grozījums Latvijas Sodu izpildes kodeksā” izskatīt pirmajā lasījumā pēc 39.darba kārtības jautājuma. Vai ir iebildes? Nav.

Pieci deputāti ierosina izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un 48.darba kārtības jautājumu — likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” un 47.jautājumu — likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”” izskatīt pirms 36.jautājuma — likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Vai ir iebildes? Nav. Paldies!

Izskatīsim lēmuma projektu “Par piekrišanu Saeimas deputāta Dzintara Ābiķa saukšanai pie administratīvās atbildības”.

Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā — deputāte Ingrīda Labucka.

I.Labucka (LPP). Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija, izskatot materiālus, kas ir saņemti no Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Ceļu policijas pārvaldes, ir atbalstījusi lēmuma projektu par 8.Saeimas deputāta Dzintara Ābiķa saukšanu pie administratīvās atbildības par ceļu satiksmes negadījuma izraisīšanu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Dzintars Ābiķis.(Starpsauciens no zāles: “Kauns! Kauns!”)

Dz.Ābiķis (TP). Cienījamie kolēģi! Es ļoti lūdzu jūs atbalstīt manu sodīšanu administratīvā kārtā, jo es godīgi atzīstu, ka manas neuzmanības dēļ faktiski šis satiksmes negadījums izraisījās. Nu, vienīgais, paldies Dievam, tajā necieta cilvēki un arī materiālie zaudējumi sevišķi lieli nebija.

Tā ka noteikti es aicinu balsot “par” manu izdošanu sodīt, jo biju vainīgs! (Aplausi).

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par piekrišanu Saeimas deputāta Dzintara Ābiķa saukšanai pie administratīvās atbildības”!

Lūdzu rezultātu! Par — 69, pret — 3, atturas — 1. Lēmums pieņemts.

Pirms sākam izskatīt likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”, lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies kvorumam! Jānospiež pirmā poga kreisajā pusē. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrācija kvorumam. Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies 67 deputāti. Varam sākt izskatīt likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” otrajā lasījumā.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Solvita Mellupe.

S.Mellupe (JL). Cienītais Prezidij! Cienītie kolēģi! Šodien mums ir jālemj par ļoti svarīga likumprojekta — “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” izskatīšanu otrajā lasījumā.

Pirms mēs pievēršamies tabulai un konkrētajiem priekšlikumiem, gribētu izklāstīt Juridiskās komisijas vairākuma viedokli, kāpēc tika pieņemts vai nepieņemts attiecīgais priekšlikums. Un kopumā šos priekšlikumus varētu iedalīt trijās grupās.

Pirmā priekšlikumu grupa attiecas uz jautājumu — vai referendums ir jārīko tikai par iestāšanos Eiropas Savienībā, vai ir nepieciešams arī referendums par Latvijas dalību NATO vai citās starptautiskās militārās organizācijās.

Tātad, kā jau minēju, izklāstīšu Juridiskās komisijas viedokli un argumentus, kas lika vairākumam tātad izšķirties pret to, ka referendums būtu jārīko par NATO.

Eiropas Savienība ir pārnacionāla rakstura valstu savienība, un, iestājoties Eiropas Savienībā, Latvija uzņemās no Eiropas Savienības līgumiem izrietošās saistības, kas noved pie zināmas Latvijas Republikas tiesību deleģēšanas arī Eiropas Savienībai. Eiropas Savienība izdod vispārsaistošus noteikumus normatīvo aktu veidā. Un tas nozīmē, ka tas ir būtisks jautājums, un tautai būtu lemjams šis jautājums par to, vai mēs tādas tiesības Eiropas Savienībai dodam.

Savukārt NATO ir militāra savienība ar precīzi definētu uzdevumu, kas paredz, ka nepieciešamības gadījumā valstīm vienai otru jāaizsargā. Tajā skaitā arī ar militāriem līdzekļiem. NATO neizdod vispārsaistošus noteikumus normatīvo aktu veidā.

Juridiskās komisijas vairākums ņēma vērā ne tikai jau manis pieminētos juridiskos argumentus, bet arī politiskos argumentus un citu valstu pieredzi. Latvijas sabiedriskā un politiskā diskusija, līdz vēlēšanām it īpaši, ir bijusi vērsta uz to, ka viennozīmīgi tautai ir jāpauž savs viedoklis par to, vai Latvija būs Eiropas Savienības dalībvalsts vai nebūs Eiropas Savienības dalībvalsts. Savukārt tāda iekšpolitiskā diskusija par NATO nav notikusi, un neviena no šeit, Saeimā, pārstāvētajām politiskajām partijām un spēkiem nav pirms vēlēšanām deklarējusi to, ka būtu nepieciešams rīkot referendumu arī par Latvijas līdzdalību NATO.

Juridiskās komisijas vairākumam pārliecinoša likās arī starptautiskā pieredze, jo lielākajā daļā Eiropas Savienības un NATO kandidātvalstu referendums tiks rīkots tikai par līdzdalību Eiropas Savienībā. Tikai Slovēnijā un Ungārijā no šīm te valstīm referendums tika rīkots arī par dalību NATO.

Es gribētu uzsvērt to, ka abās valstīs referendums nebija obligāts. Tas nebija obligāts, bet izrietēja no jau manis pieminētās iekšpolitiskās diskusijas, kura Latvijā nav bijusi. Un, lai būtu varbūt deputātiem vienkārši interesanti par to, kas tad notika Slovēnijā?

1997.gadā, kad NATO sammitā Madridē Slovēnija bija jau praktiski, prognozēja to, ka Slovēnija tiks uzaicināta piedalīties NATO, bet pretēji gaidītajam līdz ar Čehijas Republiku, Poliju un Ungāriju Slovēnija šādu uzaicinājumu nesagaidīja. Un attiecīgi pilnīgi normāla bija Slovēnijas iedzīvotāju reakcija, un atbalsts tātad Slovēnijas dalībai NATO vienkārši automātiski sabiedrībā kritās. Un Slovēnijas valdība līdz ar to pieņēma šo lēmumu, ka, lai būtu pārliecināti arī par to, ka tauta tomēr atbalsta, šo referendumu rīkot. Un, kā jūs zināt, šāds referendums tika rīkots, un tas tika rīkots 23.martā, un par dalību NATO nobalsoja 66%. Līdzīga situācija bija arī Ungārijā. Tas par pirmo jautājumu grupu.

Otra grupa attiecas uz to, kas tad var piedalīties referendumā. Tātad tiek iesniegti vairāki priekšlikumi par to, ka arī nepilsoņiem būtu tiesības piedalīties šajā referendumā. Juridiskās komisijas vairākuma viedoklis ir viennozīmīgs. Tas ir definēts Satversmē. Satversmē ir noteikts, ka suverēnā vara Latvijā pieder Latvijas tautai, un Latvijas tauta ir Latvijas pilsoņi. Tātad arī par šo te otro priekšlikumu grupu komisija lēma attiecīgi, kā jūs redzēsiet vēlāk.

Trešā grupa ir priekšlikumi, kuri ir iesniegti par citiem Satversmes pantiem, kuri nav atvērti šeit izskatīšanai, un Juridiskā komisija nevarēja šos priekšlikumus skatīt, jo saskaņā ar Satversmes 76.pantu, kas nosaka, ka katrs grozījums Satversmē skatāms trijos lasījumos, tātad šie iesniegtie priekšlikumi attiecas tikai jau uz otro lasījumu. Tātad tie nebija skatāmi.

Bet tagad es lūdzu klātesošos skatīt dokumentu, Saeimas sēdē izskatāmo dokumentu nr.594, un skatīt tabulu.

Tātad 1.priekšlikums saņemts no frakcijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”. Komisijas lēmums bija šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Atklāju debates. Juris Sokolovskis.

J.Sokolovskis (PCTVL). Godātie kolēģi! Lai vispusīgi izskatītu mūsu frakcijas priekšlikumus sakarā ar piedāvāto tautas nobalsošanu NATO jautājumā, būtu lietderīgi pievērsties starptautiskajam kontekstam. Vai jūs zināt, kas noticis pirms trim nedēļām Slovēnijā? Ir notikusi tautas nobalsošana par valsts dalību Ziemeļatlantijas līguma organizācijā. Šīs nobalsošanas rezultātā NATO pretinieki ir vīlušies, NATO atbalstītāji priecājas, bet neviens nevar pārmest Slovēnijas valdībai, ka šis jautājums ir izlemts nedemokrātiskā ceļā. Tagad neviens nevar apgalvot, ka lēmums par Slovēnijas dalību NATO ir pieņemts, neraugoties uz tautas gribu.

Kāda situācija ir Latvijā? Pašlaik nedz valdība, nedz valdošās partijas negrasās rīkot tautas nobalsošanu. Kāds ir šīs attieksmes racionālais pamatojums? Varbūt Latvijas iedzīvotāji ir mazāk izglītoti? Varbūt mazāk informēti? Mazāk rūpējas par savas valsts nākotni nekā slovēņi? Vai Latvijas valdība baidās no savas tautas un nevēlas ļaut tai piedalīties šī svarīgā lēmuma pieņemšanā? Otrs variants šķiet ticamāks. Ka ir arī finansiāla rakstura iebildumi pret nobalsošanas rīkošanas. Tās izmaksas ir lielākas par 1 miljonu latu. Jā, parasti tā tas ir. Tomēr jāatzīst, ka demokrātija vienmēr maksā dārgi. Ja finanšu iemesli ir noteicošie, mums vispār būtu jāatsakās no vēlēšanu rīkošanas. Paradoksālākais ir tas, ka šodien apspriežamajā gadījumā šie iebildumi ir bezjēdzīgi, jo mums ir unikāla iespēja rīkot gan nobalsošanu par Eiropas Savienību, gan nobalsošanu par NATO vienlaicīgi 20.septembrī. Un līdz ar to samazinās izmaksas. Turklāt jāpiemin, ka izdevumi nobalsošanas rīkošanai ir ļoti mazi salīdzinājumā ar izdevumiem, kas saistīti ar turpmāko dalību NATO. Iestāšanās gadījumā mūsu nodokļu maksātāji katru gadu maksās 200 miljonus par ieroču pirkšanu no ārzemēm. Kas atbildēs par izdevumu lietderīgumu, ja pēc dažiem gadiem izrādīsies, ka lēmums bija nepareizs?

Latvijas pieredze liecina, ka valdības nāk un iet. Neviena no tām neatbild par iepriekšējās valdības saistībām. Ja mūsu tautai nāksies maksāt par dalību NATO, būtu taisnīgi dot tai iespēju pašai lemt par šīs maksas lietderīgumu.

Mums ir zināmi vēl citi iebildumi pret nobalsošanas rīkošanu. NATO jautājumā bieži izteiktas domas, ka tauta var droši uzticēt izvēli saviem vēlētājiem.

Šajā sakarā ir vērts pieminēt jautājumu par Latvijas dalību Eiropas Savienībā. Praktiski visas Saeimā pārstāvētās partijas tā vai citādi atbalsta Latvijas dalību Eiropas Savienībā, tomēr sabiedrības viedoklis nebūt nav tik viennozīmīgs. Attiecībā uz dalību NATO šī situācija ir vēl dramatiskāka. Neskatoties uz to, ka valdošās partijas aktīvi to atbalsta, sabiedrība ļoti šaubās, it īpaši pēc Irākas kara sākuma.

Godātie kolēģi! Mums ir vēsturiska iespēja, kuras vairs nekad nebūs, — pieņemt lēmumu par tautas nobalsošanas rīkošanu, lai izlemtu jautājumu par Latvijas dalību NATO. Ja mēs to neizdarīsim šodien, tad es varu prognozēt tādus pašus pārmetumus, kādus tagad adresē Kārlim Ulmanim, kurš 1939.gadā noslēdza līgumu par savstarpēju palīdzību militārajos jautājumos. Tagad viņam pārmet, ka šis lēmums nebija pieņemts demokrātiskā ceļā un tāpēc Kārlis Ulmanis ir personiski atbildīgs par tā sekām. Neatkārtosim vecas kļūdas! Un ļausim tautai pašai lemt savu nākotni! Pierādīsim, ka šī valsts un politiķi uzticas savai tautai! Paldies!

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Mums tiešām ir vēsturiska iespēja sasniegt to, par ko mēs esam daudzus gadus domājuši. Tāpēc arī ir skaidri saprotamas tās iniciatīvas, kur ir izteikts satraukums par mūsu sasniegumiem. Ir katram likumam gars un burts. Un es domāju, ka arī katram priekšlikumam ir gars un burts.

Un, konkrēti runājot par 1.priekšlikumu, ir skaidri saredzams gars. Tas, kas klejoja kādreiz pa Eiropu, tas sarkanais komunisma gars un rēgs. Kremļa paspārnē tapuši priekšlikumi, protams, ir ārkārtīgi vajadzīgi tieši šajā brīdī. Tad, kad mēs esam praktiski jau sākuši beigu posma apgūšanu virzībā uz NATO, tad, kad jau Kanāda ir ratificējusi Latvijas iestāšanos, tad, kad vairākas citas valstis taisās to darīt tuvākajā laikā. Jā, vēl ir kaut kādi izmisīgi mēģinājumi kaut kā patraucēt. Vai nu izmantojot iespējamo izglītības reformu, vai nu izmantojot kādu citu paņēmienu, bet varbūt, ka kaut kas vēl sanāks. Varbūt var satracināt cilvēkus, varbūt var aicināt iziet uz ielām. Es personīgi uzskatu, ka tas Saeimas deputāts, kas aicina nepildīt Latvijas likumus, tas Saeimas deputāts, kas aicina cilvēkus iet uz ielām, ir jāieliek cietumā, un tur nav nekādu jautājumu. Tādam cilvēkam ir vieta tikai cietumā un nekur citur! Kopā ar Tūnu un varbūt arī kopā ar Eisaku, bet nu Eisaks ir iznācis ārā. Lūk, tur ir viņu īstā vieta! Un nevis tracināt sabiedrību.

Jā, es labi saprotu, ka šodien pamatjautājums ir patracināt kaut kādā veidā sabiedrību, radīt kaut kādas neskaidrības, nesaskaņas un aizsegties ar ārkārtīgi vienkāršu paņēmienu — tautas balss, mums vajag zināt, ko saka tauta… Interesanti gan, tad, kad Latvijai bija diezgan grūts laiks un sarunas par iestāšanos NATO bija krietni smagas, tad nezin kāpēc neparādījās nekādi priekšlikumi par tautas balss piesaukšanu. Nē! Toreiz bija kaut kādas klusas cerības, ka varbūt tomēr nesanāks, varbūt tas NVS bloks kaut kur mums kļūs sirdī mīļāks un tamlīdzīgi. Tā kā, kolēģi, nu vai tiešām jums tā ar to domāšanu ir galīgi jocīgi? Cik es esmu dzirdējis, mans godātais kolēģis Aleksandrs Golubovs pat pašvaldību komisijas sēdē ir aizrunājies tik tālu, ka sācis atzīt okupācijas faktu. Nu, redziet, mums vajadzēja strādāt veselu Saeimu, lai viņš līdz tam nonāktu. Es ceru, ka rūpīga darba rezultātā varbūt ir tīri cerīgi pārliecināt par citiem jautājumiem. Jebkurā gadījumā, kolēģi, es jau saprotu, kāpēc ir šāds priekšlikums. Tas ir skaidrs. Bet vajadzētu tomēr, nu, nedaudz prasmīgāk aizstāvēt savu priekšlikumu, jo tas vecais paņēmiens, kad runā par kaut kādām svētām lietām tur, par demokrātiju, kad runā par tautas balsi un tamlīdzīgi, — tas jau ir no “Staļina tētiņa” laikiem pazīstams. Tam jau arī bija — demokrātija un tautu mīlestība, un tautu tēvi... Kaut kā tautu māte toreiz nesanāca, viņiem ir citas mātes. Lūk!

Un līdz ar to es domāju, kolēģi, acīmredzot te garas diskusijas nebūs, bet lieta ir pārāk skaidra. Bet atstāt bez atbildes tos apgalvojumus, ka nu ir tā īstā reize pienākusi piesaukt tautas balsi... Nu, neņemiet ļaunā, bet jāatbild man bija. Un atbildes jūs sagaidīsiet vienmēr tad, kad būs šādi un līdzīgi priekšlikumi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Golubovs. (No zāles deputāts J. Dobelis: “Atzīsti okupācijas faktu!”)

A.Golubovs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Tikko Dobeļa kungs paziņoja, ka nevar saukt cilvēkus uz ielām, lai viņi nodemonstrētu savu attieksmi pret iestāšanos Eiropas Savienībā, pret iestāšanos NATO. Un par to viņš aicināja visus likt cietumā. Vai tā ir demokrātija? Manā skatījumā — nē. Bet padomājiet vēl par vienu! Ja nu Latvija stāsies NATO, tad mūsu teritorijā atradīsies NATO karaspēks. Un šajā gadījumā tas nebūs tas pats, kad Latvija brīvprātīgi 1940.gadā iestājās Padomju Savienībā. Un tad atzīt to par okupāciju es nevaru. Es varu atzīt par okupāciju vācu okupāciju. Es varēšu atzīt par okupāciju, kad mums parādīsies arī NATO karaspēks.

Un tāpēc es lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu un nobalsot par to, lai arī jautājumu par NATO risinātu caur tautas nobalsošanu.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāte Solvita Mellupe.

S.Mellupe (JL). Cienījamie kolēģi! Es tomēr aicinu atbalstīt komisijas viedokli par to, ka 1.priekšlikums — “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums — nav atbalstāms.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. — politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 64, atturas — 1. Priekšlikums noraidīts. (No zāles deputāts J. Dobelis: “Aleksandr, nesanāca atkal!”)

S.Mellupe. 2. un 3. ... 2.priekšlikums — deputāta Klementjeva priekšlikums, un 3.priekšlikums — deputātu Jurkāna, Urbanoviča, Solovjova, Turlā un Plinera priekšlikums — pēc būtības, pēc satura analogi. Komisija nolēma šos priekšlikumus atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 4.priekšlikums un 5.priekšlikums. 4. — deputāta Klementjeva priekšlikums — un 5. — deputātu Jurkāna, Urbanoviča, Solovjova, Turlā un Plinera priekšlikums. Komisija 4. un 5.priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklāju debates. Valērijs Agešins.

V.Agešins (TSP). Cienījamie kolēģi! Man gribētos šodien paust savu viedokli par nepieciešamību labot Satversmes grozījumu projektu. Lieta ir tāda, ka pašreizējais piedāvātais grozījumu projekts Latvijas Republikas Satversmē ir vērsts uz to, lai konstitucionālā līmenī noregulētu ar Latvijas dalību Eiropas Savienībā saistītus jautājumus. Grozījumu projekts paredz izdarīt grozījumus Satversmes 68. un 79.pantā saistībā ar iespējamo Latvijas dalību Eiropas Savienībā, nodrošināt iespēju deleģēt daļu no valsts varas realizēšanas tiesībām starptautiskām institūcijām, kā arī īpaši atrunājot procedūru, kādā tiek apstiprināta Latvijas dalība Eiropas Savienībā. Tomēr Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas darba grupas izveidots Satversmes grozījumu projekts satur, mūsuprāt, vairākus būtiskus trūkumus, uz kuriem ir nepieciešams norādīt.

Tāpēc gribētos pateikt dažus vārdus par mūsu 4. un 5.priekšlikumu. Piedāvātie grozījumi Satversmes 68.panta trešo daļu paredz izteikt šādā redakcijā: “Latvijas dalība Eiropas Savienībā izlemjama tautas nobalsošanā, kuru ierosina Saeima.” Kā norādīts Tieslietu ministrijas darba grupas grozījumu teorētiskajā pamatojumā, tad vārds “dalība” norāda uz Latvijas iespējām ne tikai iestāties Eiropas Savienībā, bet arī izstāties no tās. Tātad no šīs daļas redakcijas izrietēs, ka par Latvijas iestāšanos un izstāšanos no Eiropas Savienības var lemt tauta. Bet šo nobalsošanu ierosina tikai Saeima. Tikai un vienīgi Saeima. Un līdz ar to pati darba grupa netieši atzīst, ka vienīgais subjekts, kas varēs ierosināt referendumu par dalību Eiropas Savienībā, būs Saeima.

Mūsuprāt, tas ir ne visai demokrātiski, un līdz ar to mēs uzskatām, ka Latvijas tautas tiesības ierosināt referendumu par dalību Eiropas Savienībā ir ārkārtīgi svarīgas, lai pilnvērtīgi realizētu Satversmes 1. un 2.pantā nostiprināto demokrātijas un tautas suverenitātes principu.

Mums šis jautājums īpaši aktuāls kļūst, ņemot vērā pašreiz Eiropas Savienības konventā notiekošās debates par Eiropas Savienības nākotnes konstitucionālo modeli.

Līdz ar to ceru, ka Saeima atbalstīs mūsu 4. un 5.priekšlikumu, sakarā ar kuriem arī vienai desmitai daļai vēlētāju būs tiesības ierosināt tautas nobalsošanu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāte Solvita Mellupe.

S.Mellupe. Cienītie kolēģi! Komisijas vārdā arī gribētu izklāstīt argumentus, kāpēc netika pieņemts 4. un 5.priekšlikums.

Pirmām kārtām tas ir jautājums par to, kas var formulēt jautājumu tādā gadījumā, ja ir ierosināms šis referendums par izstāšanos no Eiropas Savienības. Tātad to nevar noformulēt abstrakti tauta, bet to noformulē acīmredzot tomēr Saeima.

Un attiecībā uz to galveno argumentu — vai vēlētājiem un tautai šādā situācijā ir liegta iespēja izteikt savu gribu vai neizteikt savu gribu. Juridiskās komisijas vairākums uzskatīja, ka šis iebildums neatbilst patiesībai, jo ir Satversmē noteiktās tiesības vēlētājiem ierosināt likumprojektu, ar kuru tiktu piedāvāta izstāšanās no Eiropas Savienības, nekas neaizliedz, un to šis pants neregulē.

Tātad Juridiskās komisijas vārdā aicinu 4. un 5.priekšlikumu neatbalstīt!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. — deputāta Klementjeva priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 64, neviens neatturas. Priekšlikums nav guvis atbalstu. Tālāk, lūdzu!

S.Mellupe. 6. — politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim. Deputāti pieprasa balsojumu? Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. — politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 65, neviens neatturas. Priekšlikums noraidīts.

S.Mellupe. 7. — deputāta Kiršteina priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja ar apsvērumu par to, ka Kiršteina kungs piedāvā nobalsošanu rīkot pēc teritorijas, nevis pēc iedzīvotāju principa. Balso šajā referendumā, piedalās nevis teritorija, bet piedalās cilvēki, un tātad šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

S.Mellupe. 8.priekšlikums. Deputātu Jurkāna, Urbanoviča, Solovjova, Turlā un Plinera priekšlikums. Un tāds pats… nē, savādāks. Komisija nolēma šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Atklāju debates. Aleksandrs Bartaševičs.

A.Bartaševičs (TSP). Cienījamie deputāti! Mūsu priekšlikuma īpatnība — izlemt jautājumu par iestāšanos starptautiskās militārās organizācijās tautas nobalsošanā. Un principā, par cik šobrīd runa ir par dalību NATO un ne par kādu citu organizāciju, militāru organizāciju, tad es runāšu laikam vairāk par tām problēmām, ar kurām mēs varam saskarties, iestājoties NATO.

Par lēmumu, kas attiecas uz dalību NATO, mēs šajā gadījumā pilnībā uzticamies un pilnvarojam valsts aizsardzību citām valstīm, un tas nav noslēpums, ka Aizsardzības ministrija ir gatava piedalīties NATO šaurās darbības sfērā. Kas tās var būt par sfērām? Tagad mūsu armija specializējas sekojoši, ka mums nepietiek līdzekļu, lai aizsargātu pašiem savu valsti, un specializācija notiek atsevišķās sfērās, kā medicīnā, gaisa aizsardzībā, nepieskaitīšu tur konkrētus uzbrukuma līdzekļus, bet tikai gaisa telpas novērošana. Un tas nozīmē, ka aizsargāt Latviju nav iespējams pašiem un Latvijas suverenitāte būs atkarīga no citām valstīm un no citu valstu militārās rīcības. Un tā neapšaubāmi ir Latvijas valsts suverenitātes dalīšana.

Nākošais moments, ka, neskatoties uz NATO aizsardzības raksturu, es varu teikt, ka pēdējie militārie konflikti parāda, ka NATO piedalās militārās akcijās ne tikai savas valsts ... valstu dalībnieku teritorijās, bet arī citu valstu teritorijās, un tas nebūt nav saistīts ar šo dalībvalstu aizsardzību vai pašaizsardzību. Un man liekas, ka Latvijas tautai ir jālemj, vai mūsu puiši karos svešās teritorijās vai ne. Bet diemžēl pagaidām Latvijas tauta pēc visām aptaujām ir pret dalību NATO, un valdība lemj — bez tautas viedokļa ievērošanas — par to, ka mēs tomēr sūtīsim savus puišus karot Irākā.

Nākošais moments ir šī referenduma organizēšanas izmaksas. Mans kolēģis jau teica, ka tas var maksāt dārgi, bet tā nav taisnība. Ja mēs organizēsim referendumu kopā ar referendumu par iestāšanos Eiropas Savienībā, tad izmaksas var palielināties par dažiem desmitiem tūkstošu latu, un tā ir niecīga nauda. Bet tomēr tas ir vērts, lai pajautātu un zinātu savas tautas viedokli šajā jautājumā. Tās nav salīdzināmas vērtības.

Mūsu priekšlikums atbalstīt šo piedāvājumu, ļaut tautai lemt par visiem jautājumiem, kas skar Latvijas aizsardzību. Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Artis Kampars.

A.Kampars (JL). Godātie kolēģi! Nesen, kad Tautas saskaņas partija atšķēlās no vienotā bloka “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”, viņi uzsvēra, ka šī partija un organizācija kļūs vairāk orientēta uz mūsdienu eiropeiskām vērtībām, ka šī komunistiskā pagātne tiks atstāta novārtā. Ko mēs šobrīd redzam? Mēs redzam to, ka, izmantojot jebkādus ieganstus, izmantojot jebkādus, kaut mazākos iemeslus, un šobrīd tas ir ļoti būtisks iemesls, balsojums par Satversmes grozījumiem par iestāšanos Eiropas Savienībā tiek torpedēts. Šādi lēmumi. Kādi ir argumenti? Tautai ir jābalso par iestāšanos NATO. Godātie kolēģi…. Kas ir NATO? NATO ir militāra organizācija, tā ir vienādi domājošu valstu kopa, kura savstarpēji ir vienojusies uz savstarpēju aizsardzību. Tās ir demokrātiskas valstis, kuras sevi kopā grib aizsargāt no citādi domājošām valstīm. Un šeit Latvijas valsts nedeleģē nekādas savas suverēnās pilnvaras, viņa vienkārši vienojas par to, ka, ja kādai citai valstij, demokrātijai kāds uzbruks, mēs nāksim palīgā. Ja, nedod Dievs, mums kāds uzbruks, arī mums nāks palīgā. Tas ir mūsu aizsardzības garants. Un šie argumenti, ka šeit ir vajadzīga tautas nobalsošana, neiztur kritiku tikai tāpēc, ka par iestāšanos Pasaules tirdzniecības organizācijā neviens neprasīja balsošanu vai izmaiņas Satversmē, par Eiropas Drošības un sadarbības organizāciju arī tas netika prasīts. Par Eiropas Padomi un tā tālāk un tā joprojām. Ko mēs varam secināt? Tautas saskaņas partija šobrīd vēl joprojām mērķtiecīgi darbojas, lai torpedētu jebkuru Latvijas iestāšanos NATO, Eiropas Savienībā un citās demokrātisko valstu organizācijās. Paldies.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Tikko uzstājās deputāts, kurš paziņoja, ka ar šo priekšlikumu var apstāties iestāšanās, Latvijas iestāšanās kā NATO, tā Eiropas Savienībā. Tad jūs esat pārliecināts, ka Latvijas tauta negrib stāties ne NATO, ne Eiropas Savienībā? Ja jūs no tā baidāties, tad, lūdzu, nedariet to, bet, ja jūs esat pārliecināts un “Jaunais laiks” arī ir pārliecināts, ka tauta nobalsos par to, tad lūdzu pieņemiet šo priekšlikumu!

Un vēl par vienu. Jūs runājāt par tirdzniecības organizāciju. Tirdzniecības organizācija neaizskar mūsu vienotību un Latvijas suverenitāti, bet NATO sūtīs šeit uzreiz savu karaspēku, savas karadaļas, un tas apdraud Latvijas suverenitāti.

Lūdzu pieņemt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Jā, nu, cienītie kolēģi! Varētu jau, lepni klusējot, noklausīties tās visas muļķības, kas te skan no kreiso puses, un vienkārši nobalsot. Bet tomēr, Saeimas plenārsēdes ir Latvijas vēstures neatņemama sastāvdaļa, mums pašiem ir interesanti studēt stenogrammas, kuras atspoguļo Latvijas sabiedrību 20. un 30.gados, un tāpēc es aicinātu kolēģus būt aktīviem un šad un tad atnākt un pateikt dažas patiesības tiem, kas vai nu tās nesaprot, vai nevēlas saprast, vai grib radīt tādu stāvokli, lai citi to nesaprastu.

Kā jau es pirmīt teicu, viss šis satraukums, pēdiņās, parādās tieši tad, kad mēs speram izšķirošos soļus, kad atkal parādās kaut kādas cerības, ka kāds te no ārpuses iejauksies un traucēs mums mūsu attīstībai. Līdz ar to, kā jau ir skaidrs, aktivitātes ir bijušas un būs. Skraidīs pa skolām, skraidīs pa iestādēm, izgudros visādus pekstiņus tādi cilvēki, kam Latvijā te neko nevajag, kā tikai tikt pie kaut kā. Lūk! Kam neinteresē Latvija kā valsts, nemaz nerunājot par latviešiem kā pamattautu Latvijā. Līdz ar to vēsā mierā vajag tomēr šad un tad nolikt pie vietas visus šos te censoņus. Būtu labi, ka to darītu dažādu koalīcijas partiju pārstāvji, lai katrs no savas puses ar saviem argumentiem to izdarītu. Runāt par to, ka Latvija varētu viena pati aizsargāties… nu, es nezinu, nu cik neizglītotam cilvēkam ir jābūt, lai kaut ko tādu pateiktu. Es domāju, ka praktiski neviena valsts pasaulē vairs nopietni neuzskata, ka bez sabiedrotajiem var kaut ko ļoti nopietnu izdarīt, it īpaši, runājot par valsts aizsardzību. Vai tiešām vēsture mums to nav parādījusi skaidri un gaiši? Un tieši tāpēc, kas tur ko brīnīties, ka mēs gribam sadarboties ar tām valstīm, kuras uzņemas kopā ar mums veidot vienotu aizsardzības sistēmu, kur arī ir vajadzīgi kaut kādi līdzekļi. Lai mēs būtu neatkarīga valsts, mums par to ir kaut kas jāsamaksā! Mēs nevaram gaidīt, ka mums kāds kaut ko dāvinās. Un tas viss ir sen pateikts un saprotams, nu, un šad un tad ir jāparunā par to. Golubova kungs, kāpēc jums tādas bailes no NATO karaspēka? Vai tiešām jūs kaut ko tādu esat “savārījis”, ka nāksies to izmeklēt? Vai tik traki ir? Jau katru reizi, kad te nāk un uzstājas, nu baida: nezin kas te ieradīsies un nezin ko tad ar mani nabadziņu darīs! Lūk!

Nu, es nedomāju, ka NATO pārstāvji Latvijā nodarbosies ar komunistiskās pagātnes izmeklēšanu dažiem. To mums it kā pašiem vajadzēja izdarīt. Diemžēl to mēs neesam izdarījuši. Nu, varbūt vēl te, Saeimā, parādīsies slavenais Lustrācijas likums, un mēs te varēsim dažus “palustrēt” un apskatīties, kā tie aģitatori, kas šodien aģitē uz nepakļaušanos, kādus amatus viņi ir ieņēmuši savā laikā un kurās partijās viņi tad ir bijuši.

Tā ka, kolēģi, šī ir tomēr svarīga saruna tāpēc, ka runa ir par pamatlikumu, runa ir par Latvijas Satversmi. Un līdz ar to vajadzētu skaidri šīs pamatvērtības “salikt pa plauktiem”. Un valsts drošība ir viena no mūsu galvenajām pamatvērtībām, un par to ir jārunā nopietni. Un nevajag to izmantot kā paņēmienu cilvēku tracināšanai, apelēt pie tautas, varbūt vēl iesaistīsim nepilsoņus balsojumā par NATO, tas būtu pavisam jauki. Lūk! Tā ka acīmredzot mierīgā tonī ir jāpasaka savs viedoklis. Protams, tas viss ir jānoraida. Bet esiet, lūdzu, gatavi, cienītie kolēģi, ka būs vēl un vēl daudz un dažādi priekšlikumi. Un ticiet man, ka šo priekšlikumu klāsts stingri samazināsies pēc 2004.gada maija. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Solvita Mellupe.

S.Mellupe. Tātad Juridiskā komisija 8. — deputātu Jurkāna, Urbanoviča, Solovjova, Turlā un Plinera — priekšlikumu neatbalstīja to pašu apsvērumu dēļ, kas jau bija minēti pie 1.priekšlikuma. Vēl gribētu precizēt par to, ka šis ir vēl neprecīzāks formulējums, jo “starptautiskās militārās organizācijas” — tas ir ļoti nekonkrēts jēdziens, pirmkārt. Un, otrkārt, atbildot uz jautājumu par Pasaules tirdzniecības organizāciju un citām starptautiskām organizācijām, kuru dalībvalsts ir Latvija, varētu, ja mēs traktējam salīdzinājumā ar NATO, tad Starptautiskā tirdzniecības organizācija arī uzliek veselu virkni ierobežojumu, pēc kuriem tomēr Latvijas ekonomiskā darbība nav apstājusies un strādā.

Tā ka aicinu neatbalstīt komisijas vārdā šo te priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. — deputātu Jurkāna, Urbanoviča, Solovjova, Turlā un Plinera priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 65, neviens neatturas. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

S.Mellupe. 9.priekšlikums — deputāta Klementjeva priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

S.Mellupe. 10.priekšlikums — PCTVL. Priekšlikums nav izskatāms, jo ir pretrunā ar Satversmes 76.pantu.

Sēdes vadītājs. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 88, pret un atturas — nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

S.Mellupe. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam — 28.aprīlis.

Sēdes vadītājs. 28.aprīlis. Paldies.

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu””. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Solvita Mellupe.

S.Mellupe (JL). Cienījamie kolēģi! Lūdzu strādāt ar dokumentu (reģistrācijas nr.159) Saeimas sēdē izskatāmais dokuments nr.593. Tas ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”. Grozījumi šajā likumprojektā tiek izskatīti ļoti ciešā saistībā ar iepriekšizskatīto jautājumu saistībā ar grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē.

Tātad Juridiskā komisija savā sēdē izskatīja saņemtos priekšlikumus.

1. priekšlikumu iesniegusi politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija. Komisija priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 66, neviens neatturas. Priekšlikums noraidīts.

S.Mellupe. 2. — deputātu Bartaševiča, Orlova, Vidavska priekšlikums. Komisija priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Mellupe. 3. — politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Komisija priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Nikolajs Kabanovs.

N.Kabanovs (PCTVL). Kolēģi deputāti! Cienījamie Latvijas pilsoņi un nepilsoņi! Jautājums par to, kas noteiks Latvijas dalību Eiropas Savienībā, ir izšķirošs sabiedrības integrācijai Latvijā. Izlemjot šo jautājumu, mēs noslēgsim pārejas periodu, kas aizsākās 1991.gadā. Toreiz Vislatvijas aptaujā par republikas neatkarību, piedalījās gan Latvijā dzimušie, gan iebraucēji, Vecrīgas iedzīvotāji un kopmītņu strādnieki, lauku māju, kara pilsētiņu iemītnieki. Tā bija pēdējā vistautas aptauja Latvijā. Latvijas neatkarība tika atjaunota, taču kā ar tautas izvēli izrīkojās varas pārstāvji? Jau 1991.gada rudenī Tautas frontes deputāti pārkāpa savu solījumu — piešķirt Latvijas pilsonību visiem Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem. Tauta tika mākslīgi sadalīta — pilsoņos un nepilsoņos. Šķelšanās līnija gāja caur mūsu cilvēku ģimenēm. Kam tas ir izdevīgi? Vai mums nav vajadzīga vienota Latvija? Referendums par iestāšanos Eiropas Savienībā dod iespēju labot vēsturisku aplamību. Uzticēsimies veselajam saprātam un atļausim pateikt savu vārdu par Latvijas nākotni Eiropā visiem Latvijā pastāvīgi dzīvojošiem cilvēkiem! Un ne tikai. Ja, piemēram, latvietis dzīvo Amerikā vai kur citur un viņam ir Latvijas pilsonība, tad neviens viņam neliedz tiesības izteikties par Latvijas nākotni Eiropas Savienībā. Mūsu balsojums šodien ir 20.septembra ģenerālmēģinājums. Būsim mūsu vēsturiskās misijas cienīgi!

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Es par tām lietām, kuras jūs dzirdējāt no manis iepriekš, nerunāšu. Bet šeit kārtējo reizi es dzirdu seklu analīzi tam, kas notika 1991.gada martā. Acīmredzot cilvēki neorientējas vai tēlo, ka neorientējas.

1991.gada martā Augstākā padome lēma, lūk, par šo nobalsošanu, un jēga bija ļoti vienkārša: šai nobalsošanai vajadzēja ļoti ietekmēt starptautisko sabiedrību, jo starptautiskā sabiedrība ļoti uzmanīgi sekoja tam, kas notiek Latvijā toreiz. Un tas bija pamatīgs arguments arī priekš tiem pašiem PSRS, jo tajā laikā vēl PSRS nebija galīgi sabrukusi. Un visi tie nemiera cēlāji Maskavā meklēja jebkuru argumentu, lai kaut kādā veidā mēģinātu ar varu kaut kam šeit traucēt.

Un tieši tāpēc mēs uzņēmāmies... Jā, mēs tāpēc ka šeit vēl ir daži Augstākās padomes deputāti, kas to atceras, mēs uzņēmāmies skaidri pierādīt, ka pat ar visu milzīgo migrantu baru, kas te bija sabraukuši, ka ir iespējams pierādīt, ka vairākums, vienalga, vēlas, lai PSRS te vairs nevarētu neko komandēt. Un mums izdevās visos Latvijas rajonos, visnejaukākajos, visās pilsētās, kur vien notika šīs te… šī balsošana, vairākums no nobalsojušajiem atbalstīja Latvijas neatkarības atjaunošanu. Tur bija ļoti skaidrs jautājums, paldies Dievam — jā vai nē. Augstākās padomes deputāti piedalījās ļoti aktīvi, apmeklēja dažādus iecirkņus, kur notika šī tautas nobalsošana, un tam bija pavisam cita jēga. Un izmantot šodien to argumentu šeit, padomājiet, kādos apstākļos mēs toreiz atradāmies. Šeit bija PSRS karaspēks, un ne mazais. Vislielākais no visām Baltijas valstīm. Šeit bija visi galvenie štābi, kas tika izvietoti Baltijas valstīs. Lūk, šādos apstākļos vajadzēja skaidru rīcību, vajadzēja tādu rīcību, ko starptautiskā sabiedrība būtu spiesta pieņemt. Nebija jau arī tik viegli toreiz pierādīt ārpus Latvijas kaut ko. Un lūk, tāpēc notika šī tautas nobalsošana. Paldies Dievam, cilvēki bija pietiekami drosmīgi, un liels paldies visiem, kas toreiz atbalstīja Latvijas neatkarības atjaunošanu, un nevajadzētu to izmantot tagad, kad mums ir pavisam skaidrs cits mērķis. Mēs nevēlamies, lai atkārtojas tāds stāvoklis, kad šeit sēdēs okupācijas karaspēks, kurš piedalīsies vēlēšanās. Un tas ir viens no argumentiem, par kuriem te tie iepriekšējie negribēja runāt. Ka okupācijas karaspēks Latvijā toreiz piedalījās visās vēlēšanās. Diemžēl piedalījās arī tajās vēlēšanās, kurās ievēlēja pēdējo Latvijas Republikas Augstāko padomi. Arī tur piedalījās šis okupantu karaspēks. Lūk tā! Arī Čečenijā šodien, šodien Krievijā ir tādi gudreļi, kas Čečenijā vēlēšanās izmantoja 80 tūkstošus okupācijas karaspēku. Paņēmieni ir labi zināmi, un aprēķini arī ir labi zināmi, kas Viļņā 1940.gadā sarēķināja, ka vēlēšanās ir piedalījušies 130 procenti. Tur vajag īpašas prāta spējas, lai šādus skaitļus nosauktu. Līdz ar to, ja jūs gribat godīgi analizēt to, kas ir noticis, tad nāciet un runājiet ar prātu, bet neizvelciet kaut kādus nevajadzīgus argumentus un neparādiet šeit, to nepamatojot, kāpēc jūs to darāt. Nesalīdziniet 1991.gadu un 2003.gadu. Mums šodien ir skaidrs mērķis, un es domāju, ka mēs to kopā sasniegsim ar tiem, kas to grib sasniegt. Un līdz ar to katrā vēsturiskā posmā ir attiecīga rīcība, kuru, protams, vajadzīgs ir arī pamatot. Tā ka šeit nav runa par kaut kādu tautas piesaukšanu kārtējo reizi, un sabāzt iekšā visus pilsoņus un nepilsoņus, es nezinu, vēl ko jūs tur pieliktu klāt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (TP). Augsti godātais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Kas ir valsts? Valsts ir teritorija un pilsoņu kopums. Es to esmu šeit atkārtojis jau vairākkārt. NATO un Eiropas Savienība ir starptautiskas organizācijas vai valstu savienības, kas garantēs mūsu drošību. Mūsu drošību ir pienākums aizstāvēt Latvijas valsts pilsoņiem, jo Latvijas pilsoņi ir pakļauti karaklausībai. Nepilsoņiem nav pienākuma šo valsti aizstāvēt. Diemžēl tā tas ir. Un tāpēc, ņemot vērā, ka šīs institūcijas ir saistītas ar drošību, un šajās institūcijās drošības sistēmās iesaistīsies pirmkārt mūsu pilsoņi, un NATO darbībās iesaistīsies mūsu pilsoņi, kas ir pakļauti karaklausībai, tik svarīgus jautājumus nevar izlemt nepilsoņi, kuriem pienākuma valsti aizstāvēt nav.

Tā tas ir visās civilizētās valstīs, un Latvija ir civilizēta valsts.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Solvita Mellupe.

S.Mellupe. Cienījamie deputāti! Lūdzu pievērsiet vēlreiz uzmanību 3., 4. un 5.priekšlikumam un tam, kāda ir pašreizējā panta redakcija. Tātad pašreiz 2.panta redakcija nosaka: tautas nobalsošanā un likuma ierosināšanā var piedalīties visi Latvijas pilsoņi, kuriem ir tiesības vēlēt Saeimu. Juridiskās komisijas vairākuma viedoklis bija par to, ka šī redakcija ir izsmeļoša un ietver visus sevī, arī tos divus priekšlikumus, kas beigās ir izslēgti: ar Satversmes tiesu… Jo Saeimas vēlēšanu likumā ir jau noteikts, ka personām, kuras izcieš sodu brīvības atņemšanas vietās, un personām, kuras likumā noteiktajā kārtībā atzītas par rīcības nespējīgām, ir tiesības piedalīties Saeimas vēlēšanās.

Tātad lūdzu atbalstīt Juridiskās komisijas viedokli un neatbalstīt 3., 4. un 5.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. — frakcijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 65, neviens neatturas. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Tālāk lūdzu!

S.Mellupe. 6.priekšlikums…

Sēdes vadītājs. 4. ..

S.Mellupe. 4.priekšlikums — deputāta Bartaševiča, Orlova, Vidauska priekšlikums — pēc satura ir analogs 3.priekšlikumam. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Valērijs Agešins.

V.Agešins (TSP). Cienījamie kolēģi! Es un arī citi mani kolēģi, mēs uzskatām, ka tautas nobalsošanā par Latvijas dalību Eiropas Savienībā ir nepieciešams atļaut piedalīties visiem Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, kuri nobalsošanas dienā sasnieguši 18 gadu vecumu.

Šādu iemeslu dēļ. Pirmām kārtām, šis process skar kā pilsoņus, tā arī nepilsoņus. Otrais, Eiropā, kā piemēram Vācijā un Igaunijā, nepilsoņiem ir tiesības paust savu politisko gribu, politisko viedokli. Nu, piemēram, balsot pašvaldību vēlēšanās. Daži nepilsoņi mums Latvijā vienkārši nevarēs naturalizēties subjektīvu iemeslu dēļ. Piemēram, vecums vai vienkārši nepaspēs.

Vēl. Eiropas pilsoņi, ja viņi uzturēsies un strādās Latvijā vairāk nekā trīs mēnešus, varēs piedalīties Latvijā pašvaldību vēlēšanās, bet nepilsoņi joprojām nevarēs. Manuprāt, tā ir diezgan dīvaina situācija. Un galvenais. Eiropas Savienība un dažādas Eiropas Savienības amatpersonas ir ļoti satrauktas par nepilsoņu neskaidro statusu. Un līdz ar to uzskatu, ka mums šodien ir unikāla iespēja novērst nopietnus trūkumus mūsu likumdošanā un veicināt sabiedrības integrāciju.

Lūdzu atbalstīt 4.priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst, Mellupes kundze?

S.Mellupe. Juridiskās komisijas vārdā vēlreiz gribētu uzsvērt, ka jautājums ir nevis par piedalīšanos pašvaldību vēlēšanās, bet par piedalīšanos likuma ierosināšanā un tautas nobalsošanā. Un tātad lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. — deputātu Bartaševiča, Orlova, Vidauska priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 18, pret — 64, neviens neatturas. Priekšlikums noraidīts.

S.Mellupe. 5.priekšlikums — deputāta Klementjeva priekšlikums. Pēc satura analoģisks 3.un 4.priekšlikumam. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāts Klementjevs lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. — deputāta Klementjeva priekšlikumu! Lūdzu rezultātu!

Par — 21, pret — 64, neviens neatturas. Priekšlikums noraidīts.

S.Mellupe. 6.priekšlikums — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

S.Mellupe. 7.priekšlikums — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav — pieņemts.

S.Mellupe. 8.priekšlikums — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 9.priekšlikums — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 10.priekšlikums — Juridiskās komisijas. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 11.priekšlikums — Juridiskās komisijas. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

S.Mellupe. 12.priekšlikums — Juridiskā komisija. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 13.priekšlikums — politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. — politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 64, neviens neatturas. Priekšlikums noraidīts.

S.Mellupe. 14.priekšlikums — deputāti Bartaševičs, Orlovs, Vidavskis. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 15.priekšlikums — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

S.Mellupe. 16.priekšlikums — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 17.priekšlikums — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

S.Mellupe. 18.priekšlikums — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 19.priekšlikums — ārlietu ministres Kalnietes priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Mellupe. 20.priekšlikums — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 21.priekšlikums — ārlietu ministres Kalnietes priekšlikums. Daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Andrejs Klementjevs.

A.Klementjevs (TSP). Labdien, augsti godātie deputāti! Nekas nav pret ministres priekšlikumu. Bet vienīgais: kāpēc mēs atļāvām Latvijas Republikas pilsoņiem ārzemēs balsot ar izziņām, bet Latvijā — nē? Pieņemsim tādu gadījumu. Pase ir nozagta, pase ir nozaudēta. Otrais. Izgājis visu pilnīgu naturalizāciju, “Latvijas Vēstnesī” ir nopublicēts viņa uzvārds, ir tiesības piedalīties balsojumā, bet pases uz rokas nav. Sakarā ar to mēs neatļāvām, kas dzīvo Latvijas Republikas teritorijā, balsot, bet ārzemēs mēs to atļāvām. Es uzskatu, ka tas nav godīgi. Un tāpēc, vai mēs atbalstām vai neatbalstām šo priekšlikumu, bet, ja mēs atbalstīsim, tad mums vajag grozīt nākošreiz un atļaut tad visiem balsot. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāte Solvita Mellupe.

S.Mellupe. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja, jo tas ir saskaņots ar Saeimas vēlēšanu likumu. Un, ņemot vērā to, ka tomēr lielai daļai ārvalstīs dzīvojošo Latvijas pilsoņu nav iespējams tik ātri nomainīt Latvijas Republikas pilsoņu pases, un to, ka šī pasu izsniegšanas procedūra ir mainījusies, jo, kā jūs visi zināt, pases tagad izsniedz centralizēti vienā vietā, lai nomainītu pasi ārvalstīs pastāvīgi dzīvojošs pilsonis, minimālais termiņš, kurā to var izdarīt, ir 3 mēneši. Tātad, ņemot vērā visus šos apsvērumus, komisija atbalstīja ārlietu ministres Kalnietes priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi pret atbildīgās komisijas viedokli par 21., 22. un 23.priekšlikumu? Lūdzu zvanu! Balsosim par 23. — Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 66, pret — 18, neviens neatturas. Priekšlikums atbalstīts.

S.Mellupe. Līdz ar to vairāk priekšlikumu iesniegti nav. Komisija lūdz atbalstīt likumprojekta “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”” pieņemšanu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret un atturas — nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

S.Mellupe. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam — 28.aprīlis.

Sēdes vadītājs. 28.aprīlis. Paldies!

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Jaunups. Lūdzu!

E.Jaunups (JL). Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.188. Juridiskā komisija ir saņēmusi un izskatījusi otrajam lasījumam iesniegtos priekšlikumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā saistībā ar Nacionālās radio un televīzijas padomes tiesībām piemērot raidorganizācijām administratīvos naudassodus.

1. — Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Krišjāņa Petera priekšlikums. Komisijas viedoklis — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

E.Jaunups. 2. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijas viedoklis — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

E.Jaunups. Mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 66, pret — 19, atturas — 1. Likums pieņemts.

Izskatām likumprojektu “Grozījumi Teritorijas plānošanas likumā”. Trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāts Šķesters.

S.Šķesters (ZZS). Cienījamās kolēģes, godātie kolēģi! Izskatām lūdzu likumprojektu “Grozījumi Teritorijas plānošanas likumā” . Trešais lasījums. Uz trešo lasījumu priekšlikumi nav iesniegti. Tāpēc es lūgtu atbalstīt likumprojektu kopumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Teritorijas plānošanas likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Kā nākamo izskatām likumprojektu “Grozījumi Likumā par ostām”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāte Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK). Godātie deputāti! Dokuments nr.620. Otrais lasījums.

1.priekšlikumu iesniedzis vides ministrs Vējonis. Komisija ir atbalstījusi. Tas ir redakcionāls priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. Arī 2.priekšlikumu iesniedzis vides ministrs Vējonis. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. 3. priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs, precizējot redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Seile. Paldies. Un komisija arī ir atbalstījusi.

4.priekšlikumu iesniegusi deputāte Seile. Un tādu pašu priekšlikumu iesniedzis arī deputāts Emsis — par pirmpirkuma tiesībām ostā, ja kāds grib pārdot zemi. Un šīs pirmpirkuma tiesības ir valstij vai pašvaldībai ostas pārvaldes personā. Šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts, komisija ir precizējusi redakciju, precizējusi arī to, ka tālāk ostas pārvalde nedrīkst šo zemi pārdot.

Aicinu atbalstīt 5.priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 4. un 5.priekšlikumu.

A.Seile. 6.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to ir atbalstījusi un izveidojusi tādu kopējo priekšlikumu ar nr.9.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 6., 7., 8. un 9.priekšlikumu.

Tālāk, lūdzu!

A.Seile. Tālāk 10.priekšlikums. 10.priekšlikumu iesniedzis vides ministrs Vējonis. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

A.Seile. 11.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. 12.priekšlikumu arī iesniedzis Juridiskais birojs. Tas ir sakarā ar pārejas noteikumiem. Komisija lūdz šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Seile. Paldies. Visi priekšlikumi ir izskatīti.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā par ostām” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret un atturas — nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

A.Seile. Jā, deputāti ļoti ilgi sprieda un vērtēja, un tomēr vienojās par ļoti ilgu datumu — 26.maiju.

Sēdes vadītājs. 26.maijs. Iebildumu nav. Paldies.

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem””. Trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāts Naglis.

A.Naglis (LPP). Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr.578, ko ir iesniegusi Valsts pārvaldes un pašvaldību komisija izskatīšanai Saeimā trešajā lasījumā — “Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem””.

1.priekšlikums, ko iesniedzis Juridiskais birojs, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Naglis. 2.priekšlikums. Deputāts Buzajevs. Priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. — deputāta Buzajeva priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 62, neviens neatturas. Priekšlikums noraidīts.

A.Naglis. 3.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Naglis. 4.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Buzajevs. Priekšlikums noraidīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 4.priekšlikumu. Nikolajs Kabanovs.

N.Kabanovs (PCTVL). Kolēģi deputāti! Cienījamie Latvijas cilvēki! Pikets ir demokrātijas neatņemama sastāvdaļa, bet apspriežamā priekšlikuma nr.4 būtība ir tāda, lai atceltu ierobežojumu, kurš aizliedz rīkot piketu tuvāk par 50 metriem no dažām valsts pārvaldes vai vēstniecību ēkām. Gribētos atzīmēt, ka šaurās Vecrīgas ielās šis ierobežojums daudzos gadījumos pilnīgi izslēdz iespēju realizēt ar Satversmes 103.pantu garantētās tiesības uz miermīlīgu sapulču un piketu brīvību, proti, šī likuma norma neļauj organizēt tiešajā redzamības zonā gandrīz vai pie puses no ārvalstu vēstniecībām Rīgā. Ja šo likumu normu par nepieciešamo attālumu ievēro, tad kļūst nesaprotami, pret kādu no iestādēm piketētāji vēršas. Šī likuma norma veido divkosīgu situāciju, ka tā viņa tika piemērota izlases kārtībā — tikai pret tiem piketētājiem, kuri nepatīk policijai. Piemēram, aleja, kas atrodas 30 metru attālumā no galvenās ieejas Ministru kabineta ēkā. Tajā vietā tika sankcionēti dažādu organizāciju vairāki pasākumi. Nekādas pretenzijas visām šīm minētajām organizācijām netika izvirzītas. Tajā pašā laikā, kad PCTVL bija spiesta organizēt tikšanos ar vēlētājiem, kas bija sašutuši par denacionalizēto namu iemītnieku izlikšanu no dzīvokļiem, policija ar patiku ierosināja administratīvu lietu. Tas fakts, ka likumā eksistē norma, kas nav izpildāma un atbildība par kuru tiek piemērota izlases kārtībā, tas ir acīmredzams likumdošanas brāķis.

Kolēģi deputāti! Šis ierobežojums nepieder pie tiem, kas ir nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā, un es lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu par tās atcelšanu.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā — deputāts Naglis.

A.Naglis. Godātie deputāti! Šis priekšlikums nav atbalstāms, jo iznāk, lai neradītu bīstamību, tāpēc ir noteikts likumā… ar likuma spēku attālums, kāds ir paredzēts piketiem, un tāpēc jau arī komisija noraidīja šo ierosinājumu. Tā ka izšķirsim ar balsojumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. — deputāta Buzajeva priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — 63, neviens neatturas. Priekšlikums noraidīts.

Tālāk, lūdzu!

A.Naglis. 5. — deputāta Buzajeva priekšlikums. Noraidīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. — deputāta Buzajeva priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 19, pret 58, neviens neatturas. Priekšlikums noraidīts.

Tālāk, lūdzu!

A.Naglis. 6. — deputāta Buzajeva priekšlikums. Noraidīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Ļoti īsi par 6.priekšlikumu. Es paredzēju, ka centieni izslēgt no likuma aizliegumu vēršas pret Latvijas Republikas neatkarību, izteikt priekšlikumus par Latvijas valsts iekārtas vardarbīgu grozīšanu, aicināt nepildīt likumu, sludināt vardarbību, nacionālo un rasu naidu, klaju fašisma vai komunisma ideoloģiju, veikt kara propagandu izsauks pār mani zibeni un pērkonu.

Es piedāvāju aizstāt visu šo sarakstu ar īsu izteicienu: aicināt izdarīt noziedzīgus nodarījumus.

Pie tam esmu pārliecināts, ka mana aizlieguma definīcija ieslēpj sevī visas spēkā esošā likuma pantā minētās, un es savā pārliecībā neesmu vientuļš, citēju 1923. gada likuma Par sapulcēm 12. pantu: atklātās sapulcēs ir aizliegts aicināt uz noziedzīgiem nodarījumiem vai tos slavēt. Un viss. Gandrīz vārds vārdā sakrīt ar manu formulējumu.

Bet tagad sameklēsim spēkā esošā likuma definējuma saknes. 1989.gada likumā, kuru parakstījis Anatolijs Gorbunovs, ierobežojumi tiek formulēti šādi: nav pieļaujama tādu pasākumu rīkošana, kuri virza uz Latvijas PSR valsts un sabiedriskās iekārtas pamatu vardarbīgu grozīšanu, kara propagandu, nacionālā naida sludināšanu un pilsoņu konstitucionālo tiesību ierobežošanu. Nav grūti pamanīt, ka spēkā esošā likuma autori ir tikai aizvietojuši Latvijas PSR ar Latvijas valsti un atriebjoties ievietoja aizliegumu uz komunisma ideoloģijas propagandu, kā arī līdzsvaram pielika klāt aizliegumu uz fašisma propagandu. Tādējādi tagadējais likuma formulējums — tā ir tipiska totalitārisma palieka. Toties es piedāvāju atgriezties pie pirmās Latvijas Republikas, kas patiesi bija demokrātiska valsts, likuma formulējuma. Šis ir tas gadījums, kad, atjaunojot pagātni, mēs ielūkojamies nākotnē.

Aicinu balsot “par”. Paldies.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! No šī priekšlikuma lien ārā nevis āža kāja, bet tā ir ziloņa kāja, bet varbūt arī brontozaura. Jo kas tad nu nepatīk godājamajam iesniedzējam? Ir jau minēts par šiem noziedzīgajiem nodarījumiem esošajā tekstā, ja? Bet nepatīk gan kas cits, kas tur ir minēts. Protams, nepatīk, ka sodīt var par to, ka pasākuma laikā vēršas pret Latvijas Republikas neatkarību. Nu dabiski, ka tas nepatīk!

Tāpat arī noteikti nepatīk tas, ka ir jāsoda par Latvijas valsts iekārtas vardarbīgu grozīšanu. Ņemsim tik ārā! Varbūt pēc tam varēs kaut kā izlocīties. Un patlaban īpaši nepatīk, un es varu ļoti labi saprast gan iesniedzēju, gan viņa domubiedrus, ka ir norma, kas paredz sodīšanu par aicinājumu nepildīt likumu. Šeit jau tas ir skaidri un gaiši pateikts! Tagad ņemsim to ārā. Varbūt atkal būs vienkāršāk kaut ko izdarīt.

Tālāk. Protams, kā tad nu bez tā, ka nepatīk tas, ka ir runa par komunisma ideoloģijas propagandēšanu un varbūt slavēšanu. Jā, arī tas nepatīk! Viss nostājas savās vietās. Un tāpēc nav ko īpaši brīnīties par šādiem mēģinājumiem jebkurā priekšlikumā kaut ko ieslidināt iekšā tādu, kas ļautu traucēt Latvijai sekmīgi attīstīties.

Tā ka, lūdzu, izlasiet, ko iesniedzējs vēlas izmest ārā, lai pēc tam par to nebūtu jārunā. Un tad paliek tikai: aicināt izdarīt noziedzīgus nodarījumus. Un tad spersies uz Strasbūru vai varbūt uz Bagdādi, vairāk nevarēs laikam tik vienkārši aizbraukt, sameklēs kādu citu galvaspilsētu, sūdzēties: “Redziet, ko ar mums, nabagiem, te dara!” Šitā te ar to Ž., tā tagad sūdzas! Nu tik daudz ir sasūdzējusies, ka pat vairs jums pašiem viņa nepatīk.

Lūk, tādas ir tās lietiņas! Tā ka es domāju, ka vajadzētu ļoti uzmanīgi tomēr regulāri analizēt gan pašus priekšlikumus, gan priekšlikumu iesniedzējus, nolikt viņus pie vietas un paskaidrot tiešām arī tiem cilvēkiem, kas interesējas par plenārsēžu gaitu, kas te notiek un kas te ko grib panākt, un ar kādiem paņēmieniem tas notiek. Es saprotu: deputāts ir arī nosodīts par zināmiem pārkāpumiem, un nu tagad gribas kaut kā tikt no tā soda vaļā. Par tiem 50 metriem, par ko bija runa agrāk, nāca, mēģināja kaut ko pierādīt... Es tikai pateikšu vienu: pārāk mīksta mūsu attieksme ir reizēm pret visiem tiem piketu rīkotājiem.

Strādājot Rīgas domē, man bija ļoti vienkārša taktika. Stāvēja četras piecas mašīnas aiz stūra. Bija parādīts, cik tālu drīkst atrasties piketētāji. Jebkurš pārkāpējs momentā tika aizvests uz mašīnu un tika aizvests uz iecirkni. Un bija miers! Un nebija nekādas nesaskaņas, un nekas briesmīgs nenotika

Tā ka es domāju, ka šo pieredzi šad un tad vajadzētu atcerēties. Un vajadzētu skaidru, godīgu valodu — ko drīkst darīt un ko nedrīkst darīt. It īpaši: ko drīkst un ko nedrīkst darīt tautas ievēlēts kalps vai kalpone.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāts Andrejs Naglis.

A.Naglis. Godātie deputāti! Vēlreiz ieskatīsimies uzmanīgi 10.panta otrajā daļā, minēto pasākumu laikā detalizēti norādīts aizliegums. Bet deputāta Buzajeva priekšlikumā aizliegums aicina izdarīt... neizdarīt... izdarīt noziedzīgus nodarījumus, nenorādot, ne uz ko, ne kādus. Un arī otrajā lasījumā līdzīgs priekšlikums tika noraidīts. Tātad lūdzu izšķirt ar balsojumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. — deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 63, neviens neatturas. Priekšlikums noraidīts.

A.Naglis. 7.priekšlikums — deputāts Simsons. Priekšlikums daļēji atbalstīts, skatīt priekšlikumā nr.8.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 7. un 8.priekšlikumu.

A.Naglis. 9.priekšlikums — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija... Iesniegtais priekšlikums noraidīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Par 9. un 10.priekšlikumu vienlaikus. Patiesībā abi šie priekšlikumi ir absolūti identiski, un to būtība ir tāda, lai saglabātu apspriežamo likuma pantu tajā redakcijā, kādā tā laimīgi eksistēja vairāk nekā sešus gadus. Proti, neieviest visai miglainu aizliegumu lietot mītiņos PSRS un fašistiskās Vācijas simboliku, tajā skaitā stilizētu. Gribētos atzīmēt, ka savās simpātijās pret abiem šiem nesimpātiskiem režīmiem atzinos ne tikai es, bet arī visa Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, kas vienbalsīgi atbalstīja šo priekšlikumu.

Bet argumentācija bija sekojoša. Ieviešot likumā šo normu, mēs ieejam simbolismā — indiešu vēdu un rūnu rakstu noslēpumainajā apvidū. Pie tam prast atšifrēt šos rūnu rakstus vajadzētu municipālajam policistam ar nepilnu vidējo izglītību, kurš katrā mītiņa dalībniekā sazīmē ja ne komunistu, tad vismaz fašistu un var kļūdaini aizturēt uz trim stundām jebkuru nejaušu garāmgājēju, kas ir tērpts uzvalkā, kuru rotā auseklītis. Tādas neskaidri formulētas normas ieviešana likumā pēc Valsts cilvēktiesību biroja viedokļa neatbilst ierobežojumiem, kuri ir nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā.

Saskaņā ar to aicinu pievienoties mūsu cilvēktiesību aizstāvju viedoklim un balsot par priekšlikumu! Un pret likuma panta patvaļīgu paplašināšanu! Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Andrejs Naglis.

A.Naglis. Godātie deputāti! 11.pantā ir norādīts, ka sapulces, gājiena un piketa dalībniekam šo pasākumu laikā ir aizliegts, tas ir loģiski, kas izteikts 5.punktā, izmantot bijušās PSRS, LPSR un fašistiskās Vācijas karogus, ģerboņus un himnas. Tāpēc jau arī tika kā 9., tā 10.priekšlikums noraidīts no komisijas. Lūdzu izšķirt ar balsojumu!

Sēdes vadītājs. Balsosim par 9. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 19, pret — 60, neviens neatturas. Priekšlikums nav guvis atbalstu. Tālāk, lūdzu!

A.Naglis. 10.priekšlikums...

Sēdes vadītājs. 11. priekšlikums.

A.Naglis. 11.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Simsons. Priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Naglis. 12.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Simsons. Priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Likumprojekta izskatīšanu turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātei Jevgenijai Stalidzānei.

J.Stalidzāne (LPP). Sociālo un darba lietu komisija! Sociālo un darba lietu komisijas sēde parastajās telpās!

Sēdes vadītājs. Staņislavs Šķesters. Lūdzu!

S.Šķesters (ZZS). Es lūgtu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju uz sēdi!

Sēdes vadītājs. Saeimas sekretāra biedru Aleksandru Bartaševiču lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Andrejs Aleksejevs, Andris Ārgalis, Vladimirs Buzajevs, Boriss Cilevičs, Oļegs Deņisovs, Ina Druviete, Guntis Bērziņš, Ēriks Jēkabsons, Andis Kāposts, Krišjānis Kariņš, Paulis Kļaviņš, Ainars Latkovskis, Linda Mūrniece, Kārlis Strēlis, Andris Tolmačovs, Ingrīda Ūdre, Aleksejs Vidavskis un Inese Vaidere. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedrs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Turpinām izskatīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem””. 12.priekšlikums. Lūdzu, Nagļa kungs!

A.Naglis. Tā, godātie deputāti! Turpinām izskatīt priekšlikumus! Tātad 12.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Pēteris Simsons. Priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Pēteris Simsons.

P.Simsons (LPP). Godājamais priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti! Varbūt nav labs stils kāpt tribīnē atkārtoti par vienu un to pašu jautājumu. Ja atceraties, iepriekšējā lasījumā es mēģināju skaidrot tieši to pašu problēmu, kuru es saskatu šajā lasījumā un kas ir noraidīts kā mans priekšlikums. Un es gribētu uzsvērt, ka tas nav politiskas dabas jautājums. Tas ir juridiskas dabas jautājums. Un ja mēs strādājam demokrātiskā valstī, tad mēs nevaram likumos iekļaut tādas normas, kā varbūt priekšpilsētas čaļi kautiņos — toreiz viņi mūs, tagad mēs viņus. Un šeit jau kolēģis Dobelis minēja, ka ir lietderīgi kādreiz ieskatīties agrāko Saeimu stenogrammās. Un ne tikai tāpēc, lai uzzinātu, kādas problēmas toreiz ir bijušas, bet varbūt arī, lai atskatītos, kā toreiz ir tikušas izdarītas kļūdas, kuras ir jālabo varbūt tagad. Un man ir bažas, ja mēs ieviešam šo normu, ka bez kādiem nosacījumiem, bez kādas motivācijas mēs aizliedzam lietot attiecīgos atribūtus, mēs pēc kāda laika varam nonākt pie problēmas, kura atkal ir jārisina tieši tāpēc, ka ir radušies pārpratumi, neskaidrības, jo mēs labi zinām, kāda ir mūsu policijas kompetence bieži vien un cik daudz laika ir jāpatērē pilsonim, lai viņš tomēr pierādītu tiesu instancēs vai kā savādāk, kuram tad ir bijusi taisnība.

Un es gribētu pievērst jūsu uzmanību, ka 12.grozījums… 12.priekšlikums lielā mērā saskan ar Juridiskā biroja 13.priekšlikumu, tikai ar tādu mazu niansi, ka Juridiskais birojs piedāvā vārdu “uzskatus”, un es savukārt vārdu “propagandu”, jo, redziet, man priekšā ir izkopējums no svešvārdu vārdnīcas, un tur ir skaidrojums, kas ir propaganda. Tā ir ideju, uzskatu, teoriju sistemātiska izplatīšana nolūkā ar pārliecināšanu iegūt piekritējus, lai pamudinātu cilvēkus uz noteiktu rīcību. Un tāpēc, manuprāt, šis vārds “propaganda” vairāk izsaka lietas būtību, kāpēc mēs gribam aizliegt attiecīgās atribūtikas lietošanu. Jo uzskatu paušana dažādos laikos ir bijusi, tikusi reglamentēta, un mēs labi atceramies manifestāciju 1968.gadā, kad mūs ņēma ciet par uzskatu paušanu, un manifestācijas 1988.gadā, kad par to pašu uzskatu paušanu vairs neņēma ciet. Un arī šinī gadījumā, lai izvairītos no pārpratumiem, es domāju, ka demokrātiskā iekārtā tomēr ir strikti jānosaka šī motivācija, kāpēc mēs aizliedzam darīt vienu vai otru lietu, izmantot vienu vai otru priekšmetu, simbolu, atribūtiku un tamlīdzīgi. Un neatkarīgi no tā, kā mēs nobalsosim, es uzskatu, ka tā ir mūsu katra individuāla atbildība, par kuras pareizību, viedokļa pareizību vai kļūdainību mēs varētu pārliecināties tikai pēc laika, kad mēs nonāktu konkrētā situācijā, kad mūsu jaunie cilvēki, kādi mēs kādreiz bijām, varbūt pirms gadiem 30, izies ar tādiem atribūtiem, tādiem simboliem, kas ir ar nolūku stiprināt mūsu valsts demokrātiskos principus un paust patriotiskus uzskatus, bet šī likuma dēļ viņi ar visu likuma bardzību var tikt aizturēti un pēc tam tiesā skaidrot, ko tad ir domājis likumdevējs, un šī likuma izpildītājs. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies! Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāts Andrejs Naglis.

A.Naglis. Godātie deputāti! Vēlreiz gribēju atkārtot, ka 11.pantā ir rakstīts, sapulces, gājiena un piketa dalībniekam ir norādīts, ka ir aizliegts šinī pantā, un arī komisija, izskatot šos priekšlikumus, kā 12., tā 13., kas ir noraidīti, tika apkopoti, iesniegti kā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas 14.priekšlikumā. Tātad tāpēc jau arī šis priekšlikums tika noraidīts, un es domāju, ka izšķirsim balsojot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. — deputāta Simsona priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 5, pret — 64, atturas — 11. Priekšalikums nav guvis atbalstu.

A.Naglis. 13.priekšlikums — Juridiskais birojs iesniedzis priekšlikumu. Priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Naglis. 14.priekšlikums — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Tiek atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Naglis. 15.priekšlikums — deputāts Pēteris Simsons. Priekšlikums noraidīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Pēteris Simsons.

P.Simsons (LPP).Godājamo priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti! Šajā gadījumā es centīšos ļoti īsi vēlreiz pamatot savu priekšlikumu, jo šī norma, kas aizliedz turēt pie personām vai transporta līdzekļos nedemonstrējot, nevienam nerādot šo atribūtiku, šos simbolus, nosakot attālumu, aizliegumu tuvāk par 500 metriem, manā uztverē tā ir absolūti nedemokrātiska norma, kas man ļoti atgādina padomju laika principus, kad no “stūra mājas” varēja jebkurā brīdī gandrīz atrast un pierādīt likuma pārkāpumu. Un iedomājieties situāciju, ka 500 metru attālums nu… no jebkuras vēstniecības, no jebkuras valsts iestādes droši vien šajā attālumā ietilpst kāda autostāvvieta. Un kāds sakars ir automašīnā atrodošamies priekšmetiem, kurus šis cilvēks nu varbūt ir pārdomājis lietot šajā demonstrācijā vai piketā un tāpēc noglabājis savā automašīnā, pats aizgājis uz piketu, bet kāds kārtības sargs vai likuma sargs to ir pamanījis, un šeit ir pamats saukt cilvēku pie atbildības. Ir otrs aspekts. Šāda norma ļoti veicina dažādas provokācijas pret nu.. varētu teikt, politiskajiem pretiniekiem, bet ne tikai, jo mēs zinām, ka mūsu laikos vēl arvien provokācijas notiek ne aiz pārliecības, bet varbūt aiz konkrētas intereses. Un tāpēc man ir bažas. Ja mēs šādu normu, šādu puskilometra attālumu tik strikti nosakām, ka tas nav demokrātisks noteikums, un tas var radīt iespēju arī tad, kad mēs būsim likuma otrā pusē… mūsu priekšrocība ir tā, ka mēs, lūk, tagad esam likuma vienā pusē, bet tad, kad būsim ierindas pilsoņi, tad mēs būsim likuma otrā pusē. Tad cilvēkam neatkarīgi no viņa statusa ir jābūt pasargātam ar likumu no jebkuras amatpersonas vai no jebkura nelabvēļa iespējamās savtīgās darbības.

Tas ir mans arguments, kāpēc es ierosinu šo normu tuvāk par 500 metriem svītrot no šī likuma. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

A.Naglis. 11.panta otrajā daļā ir teikts: pasākumu organizatoriem un dalībniekiem aizliegts nogādāt pasākumu norises vietās priekšmetus, kas minēti šā panta 1.daļas 1., 2. un 5.punktā, kā arī turēt tos pie personām vai transporta līdzekļos, kas atrodas tuvāk par 500 metriem no pasākumu norises vietas. Es domāju, ka šī norma, kā likumā ir iestrādāts, tā ir likuma norma, un tā ir jāizpilda. Nu, protams, deputāta Pētera Simsona priekšlikumā sava loģika ir, un tāpēc izšķirsim šī priekšlikuma nozīmīgumu balsojot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. — deputāta Simsona priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 8, pret — 64, atturas — 11. Priekšlikums noraidīts. Tālāk, lūdzu!

A.Naglis. Tālāk 16.priekšlikums — deputāta Buzajeva priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Man nav īpašas vēlēšanās iedziļināties 16.priekšlikuma būtībā. Negribas iedziļināties kaut vai tamdēļ, ka no diskusijas gaitas ir acīmredzams: likumdošanas iniciatīvas tiesības ir liegtas, kā minimums, 45 deputātiem no 100. Ir gan iespēja aizstāvēt savu viedokli no Saeimas tribīnes. Bet saskaņā ar Dobeļa kunga teikto manas runas ne tikai jāprotokolē, bet uzreiz jāatdod vai nu SAB, vai KNAB. Cienījamais Dobeļa kungs un viņa piekritēji! Tik traki jau ir. Ir tā saucamais dosjē uz mani. Un man kā cilvēktiesību aizstāvim to demonstrēja mūsu jaunā VDK 1990. gadu sākumā un vidū. Esmu pārliecināts, ka uz esošo brīdi materiāls būtiski papildināts.

Pēc lietas būtības es varu apgalvot: tajā hipotētiskajā gadījumā, ja jūs tomēr atbalstīsiet šo 16.priekšlikumu, nekas pretvalstisks nenotiks. Vienkārši pašvaldībās parādīsies skaidra un nepārprotama instrukcija par to, kā vajag izskatīt iesniegumus par masu pasākumiem. Tas krasi samazinās patvaļīgu antikonstitucionālu lēmumu pieņemšanas iespēju, samazinās tiesas prasību skaitu un palielinās iedzīvotāju iespējas aizstāvēt savas dabiskās tiesības. Lūdzu balsot “par”!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāts Andrejs Naglis.

A.Naglis. Godātie deputāti! Deputāta Buzajeva priekšlikumā nav norādītas likuma prasības, kā... kas ir izteiktas 15.panta piektajā daļā, kā arī, ja pasākums var apdraudēt valsts sabiedrisko drošību, sabiedrības veselību un tikumību, kā arī citu cilvēku tiesības un brīvības, izraisīt nekārtības vai noziegumus, pašvaldību amatpersona nekavējoties sniedz organizatoram motivētu rakstveida atteikumu. Tāpēc arī šis priekšlikums tika noraidīts, jo nav prasību izpilde parādīta. Tad izšķirsim to balsojot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. — deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 61, neviens neatturas. Priekšlikums noraidīts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret — 6, neviens neatturas. Likums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījums Latvijas Sodu izpildes kodeksā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Ingrīda Labucka.

I.Labucka (LPP). Cienījamie kolēģi! Šie grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā ir nepieciešami tāpēc, lai tiktu saskaņota likumdošana. Jau iepriekš, budžeta pieņemšanas laikā, mēs esam izdarījuši grozījumus likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību” un esam pagarinājuši termiņu arestā kā kriminālsoda veida piemērošanai, atliekot to līdz 2007.gada 1.janvārim. Taču, grozot šo likumu, vienlaicīgi netika izgrozīts arī Latvijas Sodu izpildes kodekss, kur ir palicis šis vecais datums — 2003.gada 31.marts. Un tāpēc ir sagatavots šis priekšlikums, lai aizstātu pārejas noteikumu 2.punktā Sodu izpildes kodeksā skaitļus un vārdus “2003.gada 31.martam” ar skaitļiem un vārdiem “2007.gada 1.martam”.

Tā kā ir nepieciešams šos likumus saskaņot un tas tiešām ir tīri redakcionāls, tehnisks grozījums, Juridiskā komisija lūdz atzīt šo kā steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu!

Par — 82, pret un atturas — nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Latvijas Sodu izpildes kodeksā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

I.Labucka. Tā kā es domāju, ka iebildumu pret šo likumprojektu nav, varbūt iespējams par to nobalsot arī otrajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā, ja nav iebildumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti iebildumus neceļ. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Izskatām likumprojektu “Grozījumi Dzelzceļa likumā”. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāte Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK). Godātie deputāti! Komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu, lai izgrozītu likuma normas.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Dzelzceļa likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Kā nākamo izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Arnolds Laksa.

A.Laksa (LPP). Godātie kolēģi! Izskatam likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” trešajā lasījumā. Izskatāmā dokumenta nr.582. Komisija saņēma 2 priekšlikumus.

1.priekšlikumu no tieslietu ministra. Komisija šo priekšlikumu noraidīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Laksa. 2.priekšlikums — iesniegusi Aizsardzības un iekšlietu komisija. Komisija savā priekšlikumā atbalsta krimināltiesību speciālistu viedokli, ka Krimināllikuma papildināšana ar likumprojektā ietverto 1921 nav nepieciešama, jo visus šajā pantā paredzētos nodarījumus var kvalificēt pēc 192.panta kā sagatavošanos viltotas naudas izgatavošanai. Komisija uzskata, ka nav pieļaujama situācijas radīšana, kad vienas un tās pašas darbības varētu kvalificēt vienlaicīgi pēc diviem pantiem. Piedevām, ja saskaņā ar vienu no tiem — 1921 pantu — šīs darbības ir kvalificējamas kā sevišķi smags noziegums, bet saskaņā ar likumprojektā ietverto 191.pantu — tikai mazāk smags noziegums. Ņemot vērā teikto, aicinu atbalstīt komisijas viedokli par likumprojekta 2.panta izslēgšanu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu””. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Indulis Emsis.

I.Emsis (ZZS). Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.533. Mēs izskatām Ministru kabineta sagatavotos grozījumus likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”. Šie grozījumi uzlabo likumprojektu, un likumprojekts tiek papildināts pamatā ar jaunu tabulu, kurā tiek uzskaitītas darbības, kurām nepieciešams veikt sākotnējo novērtējumu. Jautājums par sākotnējo novērtējumu līdz šim bija reglamentēts 11.pantā, taču darbības, kurām sākotnējais novērtējums ir nepieciešams, nebija precizētas likumā. Līdz ar to radās bieži vien domstarpības starp reģionālajām vides pārvaldēm un iecerētās darbības veicējiem par to, vai konkrētajā gadījumā ir vai nav nepieciešams šāds sākotnējais novērtējums. Tagad lieta ir precizēta, un likumprojekts līdz ar to atbilst divām Eiropas Savienības direktīvām, kuras regulē šo jautājumu, — 1997.gada direktīvai un 1985.gada direktīvai. Līdz ar to arīdzan mums nav vairs problēmas ar Eiropas Savienības prasību ievērošanu.

Lūdzu apstiprināt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

I.Emsis. 28.aprīlis.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies.

Nākamais — likumprojekts “Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likums”. Pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (JL). Cienījamie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likums” un piedāvā to izskatīt pirmajā lasījumā.

Vēlos jūs informēt, ka 2002.gada jūlijā Saeima pieņēma Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likumu. Sākot projekta realizāciju, atbilstoši šī likuma prasībām radās grūtības ar vairāku likuma nosacījumu praktisku īstenošanu, jo likuma punktos veidojās pretruna ar citiem normatīvajiem aktiem. Tajā skaitā ar likumu “Par iepirkumu valsts un pašvaldību vajadzībām”. Tāpēc nepieciešams izdarīt izmaiņas Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likumā un izteikt likumprojektu jaunā redakcijā. Piedāvātais likumprojekts paredz atbrīvot Ministru kabinetu no finansējuma plāna un grafiku apstiprināšanas, uzliekot to par pienākumu Uzraudzības padomei. Paredzēts, ka Uzraudzības padome divas reizes gadā Ministru kabinetam sniegs projekta progresa ziņojumu. Ministru kabinets reizi gadā sniegs pārskatu Saeimai, tiks nodrošināts trīspakāpju projekta realizācijas, uzraudzības un kontroles mehānisms. Uzraudzības padomes darbu vadīs finanšu ministrs, nevis kultūras ministrs, kurš ir arī pasūtītājs. Valsts nekustamā īpašuma aģentūra tiks atbrīvota no obligātas līdzdalības projekta realizācijā, jo ēkas projektēšanas un būvniecības procesā ir nepieciešams piesaistīt profesionālu būves vadības kompāniju, kurai ir atbilstoša pieredze līdzvērtīgu projektu vadīšanā un uzraudzībā.

Šajā likumprojektā ir precizēti paredzētie projekta finansēšanas nodokļu saglabāšanas nosacījumi, līdzekļu saglabāšanas nosacījumi, nodrošinot iezīmēto līdzekļu saglabāšanu un izmantošanu tikai tur noteiktajiem mērķiem. Tiek novērsta iespēja projekta realizācijai paredzētos līdzekļus izmantot citām vajadzībām.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz noteikt šim likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Gundars Bērziņš vēlas runāt par steidzamību? Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — 38, neviens neatturas. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Atklājam debates. Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš (TP). Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Iepriekšējā nedēļā vienā no avīzēm bija tāds raksts, kura virsraksts bija “Repše kā zemestrīce”. Un es redzēju “Jaunā laika” deputātos dziļu sašutumu un īstenībā pat viņus saprotu.

Šobrīd tiek piedāvāts Nacionālās bibliotēkas īstenošanas likums, kas paredz atcelt iepriekšējo likumu, kaut arī izmaiņas pašā tekstuālajā daļā sastāda mazāk kā 25% no likuma teksta.

Kas tad būtībā tiek mainīts, un vai jaunais likums ir labāks, un kādas no tā izriet sekas?

Es domāju, ka jaunais piedāvātais projekts neļauj uzcelt Nacionālo bibliotēku vai viest skaidrību par šīs celtniecības tālāku virzību. Pirmā lieta, ko minēja arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītāja, Ministru kabinets atsakās no jebkādas līdzdalības projekta uzraudzībā, kontrolē un tāmju vai grafiku apstiprināšanā. Iepriekšējā likuma 1. panta 3. daļā bija noteikts, ka projekta īstenošanas darba un tā finansēšanas plānu un grafiku apstiprina Ministru kabinets. Šobrīd šī te daļa ir nomainīta ar to, ka šo projektu īstenošanas darbu un finansēšanas grafiku apstiprina Uzraudzības padome, kas sastāv no pieciem cilvēkiem. Tātad paši apstiprina grafiku summu, kas apmēram ir tuvu simts miljoniem latu, piecu cilvēku sastāvā, kas nav nedz izpildvaras, ne Saeimas kaut kāda institūcija, un paši arī uzrauga to. Manuprāt, jau šeit ir radikāli sajaukta sistēma, ka… realizētāju un uzraudzības funkcija ir atdalīta. Palasiet. Kantānes kundze, es skatos, ka jūs ļoti interesē, palasiet likuma 1.panta 3. daļu, kur ir: Uzraudzības padome apstiprina, un 3.pants, kas nosaka Uzraudzības padomes sastāvu, funkcijas un kā tās realizējas un vai tur nerodas pretrunas. Iepriekš šo projektu apstiprināja Ministru kabinets. Šobrīd Ministru kabineta līdzdalība, ko arī teica Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītāja, nav nekāda.

Otra lieta. Vai var Latvijā realizēt ļoti lielu projektu, kura izmaksas ir samērojamas ar šīgada nacionālā kopprodukta 2% bez sabiedrības atbalsta. Es jau iepriekš, kad tika nodots likumprojekts komisijām, uzsvēru, ka es uzskatu, ka Nacionālās bibliotēkas atbalsta fonds var patikt un var nepatikt, bet tas ir bijis tāds virzošs spēks, kas šim projektam nav ļāvis nogulties uz plauktiem un kas vienmēr ir aktualizēts diskusijās un sabiedrībā. Un iepriekš gan Nacionālās bibliotēkas pārstāvis, gan arī šī fonda pārstāvis bija Uzraudzības padomē. Šobrīd vienīgā šī organizācija, un arī sabiedrības līdzdalības tāda iespēja caur šo Nacionālās bibliotēkas atbalsta fondu ir pilnībā liegta. Šis fonds nepiedalās nekādā veidā projekta uzraudzībā un citās šinīs lietās, un fonda pārstāvis, runājot komisijā, skaidri pateica, ka, protams, tas, kas tiek it kā atstāts… nu atļauj fondam, tiek atļauts vākt naudu. Nu, kāda jēga vākt viņiem naudu, ja viņi neredz un nespēj kontrolēt, kā tā tiks izlietota. Un viņi diezgan skaidri lika saprast, ka, protams, ja sabiedrības līdzdalība šī projekta realizācijā nav nepieciešama, viņi jau nespiedīs… ne valdību, ne Saeimu. Bet es domāju, ka nav iespējams tik lielu… apmēram 100 miljonu latu kopsummā vērtu projektu realizēt bez sabiedrības atbalsta.

Jūs ziniet, ka daudzās valstīs ir realizēti ļoti lieli projekti, sabiedrības līdzdalība un iesaistīšana šajā projekta realizācijā ir neatņemama šo projektu sastāvdaļa.

Tātad jaunais likumprojekts, manuprāt, šinī jomā arī nerisina šos jautājumus.

Trešais jautājums — par finansēšanu. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītāja teica, ka, viešot skaidrību, neļaujot šos līdzekļus izmantot citiem mērķiem. Es šim apgalvojumam piekrist nevaru. Līdzšinējais likums ļoti precīzi paredz, kādi ir finansējuma avoti, kas ir izmantojami šī projekta finansēšanai. Tā ir “Latvijas kuģniecības” privatizācija, no kuras iepriekšējā valdība ir rezervējusi, un stāv 5,8 miljoni latu, un 18. panta 1. daļas minētie Latvijas Bankas maksājumi. Šogad budžetā ir paredzēti 2,4 miljoni Nacionālās bibliotēkas projekta tālākai realizācijai, kas sastāda knapi 5% no nepieciešamās summas. Latvijas Banka ir veikusi likumā noteiktos maksājumus budžetā. Un šie maksājumi šogad sastādīja 5 miljonus 540 tūkstošus latu. Tātad jau šobrīd iepriekšējais likums un arī šinī likumā šī norma saglabājas — 3 miljonus Brigmanes kundze… jau valdība ir izlietojusi citiem mērķiem, ko nebija tiesības darīt valdībai, jau pēc esošā likuma, un arī jaunais likums to neparedz. Un tāpēc ticība, ka, teiksim, šī nauda netiks izlietota citiem mērķiem, jo resursu trūkums valdībā ir vērojams. Teiksim, nauda atradās varbūt pašu algu palielināšanai, bet citām lietām resursus atrast ir daudz grūtāk. Nav šīs ticības par to, ka varētu šie resursi tikt akumulēti.

Otra lieta. Saistībā ar finansēm. Bija arī Finanšu ministrijas pārstāvis un arī Kultūras ministrijas pārstāvis... parlamentārajam sekretāram Jaunupa kungam tika prasīts: “Kur tad būs šie resursi, ar ko tiks nodrošināta finansēšana šiem projektiem, un kādā veidā tie tiks atmaksāti?” Tad ir pilnīgi skaidrs: ja iepriekš bija nosaukti šie te finansēšanas avoti, arī maksa par valsts kapitālu, kas šogad budžetā ir plānota 28 miljoni latu, kas tiek tālākos gados virzīta, pašreiz tas viss ir izņemts ārā un tas nav paredzēts. Pie tam finansēšanas shēma paredzēja, ka tiek ņemts arī kredīts finanšu plūsmas nodrošināšanai un pēc tam šo resursu segšanai. Šobrīd, neparedzot kreditēšanas iespēju šim te projektam, finansēšana ir nenodrošināta. Un atšķirībā no iepriekšējā likuma, kas ļāva uzcelt šo bibliotēku, tieši finanšu sadaļā šis projekts izslēdz pašreiz vismaz jebkādā veidā bibliotēkas uzcelšanu vai pabeigšanu.

Būtu vēl ļoti daudz argumentu, bet nekavēšu jūsu laiku. Noslēgumā es tiešām gribētu šoreiz solidarizēties ar “Jaunā laika” deputātiem un būt ar viņiem solidāriem tanī apgalvojumā vai pret šo apgalvojumu, ka Repše ir kā zemestrīce, jo es tiešām varu piekrist, ka zemestrīce savu postījumu un savas neprognozējamības ziņā tāds nieks attiecībā pret Repšes kungu vien ir.

Sēdes vadītājs. Jānis Strazdiņš.

J.Strazdiņš (ZZS). Cienījamais Prezidija priekšsēdētāj! Kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija 26.martā uzklausīja mūsu Kultūras ministrijas domas par likumprojektu “Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likums”. Un mēs bijām arī uzaicinājuši uz sēdi Latvijas Nacionālās bibliotēkas atbalsta fonda priekšsēdētāju Kārinu Pētersoni, kura ir ķērusies pie savu pienākumu pildīšanas, un pati Kultūras ministrija pozitīvi vērtē likumprojektu. Un nav taisnība, ja mēs pieņemam, ka šeit pilnīgi nepiedalās Ministru kabinets. Ministru kabinets piedalās finanšu ministra personā un kultūras ministres personā, un Uzraudzības padome pārstāv mūsu Saeimu, pārstāv Rīgas domi un pārstāv arī Latvijas Nacionālās kultūras padomes priekšsēdētāju. Tā ka būtībā padome nesaņem par savu darbu algu, bet ir ieinteresēta projekta realizācijā, veiksmīgā realizācijā, ir paredzēts finanšu mehānisms, kas piesaista naudu, ir arī paredzēta vieta Kārinas Pētersones vadītam fondam ne tikai kā naudas pienesējam no nevalstiskām organizācijām, dažādiem starptautiskiem fondiem, no UNESCO un citiem, bet arī zināmā mērā kā tāda “Delnas” funkcija, kas novēros kā sabiedriskā organizācija, kā šī nauda tiek tērēta. Tā ka būtībā gan Saeimas funkcija, kas zināmā mērā ir maksātāja, un kas maksā, tas pasūta mūziku... Līdz ar to būtībā ir nodrošinātas abas puses — gan uzraudzība, gan izpilde. Un nav šeit interešu konflikta, jo Kultūras ministrija un pati Nacionālā bibliotēka ir pasūtītāji.

Tā ka mūsu komisija pozitīvi akceptēja šo piedāvāto likumprojektu, un lūdzu cienījamos deputātus atbalstīt to tālākai virzībai. Paldies!

Sēdes vadītājs. Edgars Jaunups.

E.Jaunups (JL). Godājamie kolēģi! Kā jau Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja ziņoja, jaunā likumprojekta redakcija ir iesniegta tikai viena iemesla dēļ. Tātad, kā ir norādīts arī anotācijā, sākot projekta īstenošanu atbilstoši pagājušajā gadā pieņemtā likuma prasībām, radās būtiskas grūtības ar vairāku likuma nosacījumu praktisku realizāciju. Un visi šajā likumā, kā Bērziņa kungs arī norādīja, pēc apjoma nemaz ne tik daudz, ap 20% no kopapjoma likumā veiktie grozījumi ir ar vienu mērķi — šīs pretrunas novērst. Un citu neko tātad paredzētajā un iepriekšējā Saeimā apstiprinātajā likuma realizācijas posmā jaunā valdība — Kultūras ministrija nemaz nav piedāvājusi. Taču ir veiktas, mūsuprāt, ļoti būtiskas un ļoti aktuālas lietas. Un pats svarīgākais šajā jautājumā ir neskaidrums. Skaidri un precīzi esam nodalījuši pasūtītāju — Kultūras ministrijas personā, un Kultūras ministrija kā pasūtītājs bija minēta jau iepriekšējā likuma redakcijā vai šobrīd spēkā esošajā likuma redakcijā — no uzraudzības funkciju veikšanas. Mūsuprāt, ir pilnīgi absurdi un nepieņemami, ka kultūras ministrs, no vienas puses, ir projekta pasūtītājs, kurš realizē visus konkursus, bet, no otras puses, viņš ir arī Uzraudzības padomes priekšsēdētājs. Mūsu paredzētais projekts paredz no Uzraudzības padomes izņemt ārā visu institūciju pārstāvjus, tātad Kultūras ministrijas, Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Latvijas Nacionālās bibliotēkas atbalsta fonda pārstāvjus. Tātad visus tos, kas reāli tērē naudu, izlieto līdzekļus šā projekta realizācijas posmā.

Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas atbalsta fondu. Latvijas Nacionālās bibliotēkas atbalsta fonds, lai varētu veikt visas tās funkcijas, kas šajā likumā šai institūcijai, šai sabiedriskajai organizācijai ir uzticētas, reāli projekta realizācijas periodā iztērēs vairāk nekā 2 miljonus ASV dolāru lielu finanšu apjomu. Tas, Kultūras ministrijasprāt, Finanšu ministrijasprāt, un arī valdība šo nostāju ir atbalstījusi, ir pietiekami liels finanšu apjoms, lai šāda finansējuma tērētājs nepiedalītos projekta uzraudzībā.

Runājot nedaudz par finansēm, kurām mēs pieskārāmies. Bērziņa kungs ļoti precīzi norādīja uz to summas apjomu, kas šobrīd ir palicis projekta realizācijai no “Latvijas kuģniecības” privatizācijas iegūtās naudas. Pareizi, Bērziņa kungs, ir palikuši 5,8 miljoni latu.

Bet, ja mēs paskatāmies likumprojekta redakciju, kura šobrīd ir spēkā, tad 5.panta pirmā daļa skan sekojoši: “Projekta īstenošana tiek finansēta no:

1) privatizējamās valsts akciju sabiedrības “Latvijas kuģniecība” privatizācijas rezultātā gūtajiem naudas ieņēmumiem.

Es jums atgādināšu, ka par “Latvijas kuģniecības” privatizāciju tika gūti finanšu līdzekļi vairāk nekā 35 miljonu latu apmērā. Un man būtu tiešām jautājums jums, Gundar Bērziņ, kā iepriekšējās valdības finanšu ministram: “Kur tad šie līdzekļi pretēji likumā skaidri noteiktam mērķim tika iztērēti? Kur tad tie šobrīd ir?” Ja šie finanšu līdzekļi būtu, mums faktiski šobrīd vairs nebūtu jāuztraucas un nebūtu jāmeklē finanšu avoti, lai šo projektu de facto realizētu pilnībā.

Jā, šobrīd jaunā valdība — Kultūras ministrija — ir tādas situācijas apstākļos, ka, lai projektu realizētu, faktiski katru gadu Ministru kabinetam un Saeimai būs jāpieņem politisks lēmums, piešķirot finansējumu katra noteiktā gada un tajā paredzētā būvniecības apjoma veikšanai. Diemžēl, un arī tieši jūsu darbības dēļ, šāda situācija šobrīd ir izveidojusies.

Runājot par Latvijas Bankas tātad ... par Latvijas Bankas apjomu, ko banka ieskaita budžetā 5,8 miljonu latu apmērā, un kāpēc šogad ir paredzēti tikai 2,4 miljonu latu.

Arī, Bērziņa kungs, arī šīs problēmas, kāpēc šogad mēs nevaram pilnā mērā realizēt varbūt un strādāt pie projekta realizācijas, kā tas būtu nepieciešams, ir radušās tikai tāpēc, ka diemžēl iepriekšējās valdības darbības laikā nav veikti visi nepieciešamie darbi, lai šogad vai nākamgad reāli varētu sākties celtniecība. Un tas finanšu apjoms, ko reāli šā projekta realizācijas gaitā šogad var apgūt, ir 2,4 miljoni latu.

Un, Bērziņa kungs, ir pagājuši tie laiki, kad mēs katrā budžetā mēģinājām iegūt arvien lielāku naudas summu, lai to kaut kā kaut kur iztērētu. Šā projekta realizācijai mēs tērēsim tikai tik daudz finansējumu, cik konkrētajā gadā mēs varēsim lietderīgi, mērķtiecīgi un kvalitatīvi investēt šī projekta realizācijā, lai nekādā mērā negrautu sabiedrības uzticību šim faktiski, kā es to uztveru, tādam Latvijas valsts simbolam, par kuru tam noteikti vajadzētu kļūt tajā brīdī, kad šī bibliotēka tiks uzcelta. Un viņa tiks uzcelta. Paldies jums! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Deputāts Gundars Bērziņš otro reizi.

G.Bērziņš (TP). Cienījamais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Man, protams, ir diezgan grūti nākt un skaidrot to, ka lasīšanu principā māca pirmajā klasē, Jaunupa kungs. Un lai jūs esat arī deputāts. Ja jūs būtu izlasījuši iepriekšējo likumu, salīdzinājuši ar šo, tad finansēšanas sadaļā ir divas būtiskas daļas. Jo jūs spējāt izlasīt iepriekšējā likuma pirmo teikumu. Iepriekšējā likuma 5.pants par projekta īstenošanu, tātad ir trīs finansēšanas posmi. Pirmais, jums ir likumprojekts, ja jūs lasīt nemākat, Slaktera kungs jums izlasīs priekšā. 1.punkts ir “Projekta īstenošana”. Otrā daļa “Priekšdarbu veikšana” un trešā daļa “Nacionālās bibliotēkas būvniecība, nodošana ekspluatācijā”. Un katram no šiem trīs posmiem ir finansēšanas avoti, kur pašai būvniecībai trešajā posmā vairs nav “Latvijas kuģniecības” naudas. Tātad “Latvijas kuģniecības” nauda bija paredzēta pirmo divu posmu — projekta un priekšdarbu — veikšanai. Un pirmā posma kopējās izmaksas praktiski tika nosegtas ar visu “Latvijas kuģniecības” atstāto naudu 5,8 miljonu apmērā. Un tā ir būtiska atšķirība. Paskatieties savu, teiksim, likumprojektu, kas ir iesniegts. Tur šie posmi nav sadalīti. Un pirmajiem diviem posmiem, kā to likums paredzēja, jūs ļoti precīzi pateicāt — 5,8 miljoni ir rezervēti, un tā ir summa, kas bija nepieciešama projekta un priekšdarbu veikšanai. Priekšdarbi sevī iekļauj projekta, detālprojekta izstrādāšanu, zemes atsavināšanas lēmuma pieņemšanu, jo šobrīd ir kopējais šis te projekts. Tātad tad, kad jūs labi mācēsiet lasīt, jūs redzēsiet diezgan acīmredzami šo atšķirību. Ja jums nav, kas palīdz, es esmu gatavs ārpus darba laika jums palīdzēt ar lasīšanas prasmes pilnveidošanu latviešu valodā.

Otra lieta. Par projekta pasūtītāju funkciju realizēšanu. Jaunupa kungs kā šobrīd Kultūras ministrijas viens no vadošajiem darbiniekiem, noteikti spožākajiem, kas būs ar laiku, zina, ka Kultūras ministrijā strādājošo skaits ir apmēram 40 cilvēki. 36 cilvēki. Kultūras ministrijā šobrīd īpašumā ir 84 īpašumi, no kuriem mazāk nekā piektā daļa ir reģistrēta zemesgrāmatā. Lai realizētu pasūtītāja funkcijas, Kultūras ministrijai būs būtiski jāpieņem vai nu cilvēki, tātad jākāpina administratīvās vai citas funkcijas, un būs jāpieņem darbā, varbūt dubultojot cilvēku skaitu, un savādāk. Tas bija paredzēts iepriekšējā shēmā, es saprotu, ko arī šobrīd diskutē valdība. Valstī ir Nekustamā īpašuma aģentūra, kas nodarbojas ar tiešiem saimnieciskiem nekustamā īpašuma celtniecības un apsaimniekošanas jautājumiem. Kā labs piemērs tam ir iepriekšējā valdībā Tieslietu ministrijas, Finansu ministrijas sadarbība un tiesu nams Abrenes ielā, kas tapa tieši šādā modelī, kur jau valsts ir ieguvusi ļoti pozitīvu, manuprāt, pieredzi, kā ar minimāliem budžeta līdzekļiem var izdarīt ļoti labu darbu. Šeit tika piedāvāta jau līdzīgi aprobēta shēma, lai nevajadzētu Kultūras ministrijā pieņemt 60, 70, 80 jaunus cilvēkus, kas nodarbosies tieši ar pasūtījumu formulēšanu un citām lietām. Šīs lietas uzticēt tām organizācijām, kur cilvēki nodarbojas ar šo lietu. Un tāpēc es uzskatu, ka, piemēram, minot to, ka uzraudzības funkcija ir atdalīta, nu palasiet šo likuma 1.panta trešo daļu, kur Uzraudzības padome apstiprina grafiku un tāmi un pati to kontrolē. Šeit es neredzu atdalījumu.

Otra lieta. Kādā veidā varēs kontrolēt budžeta izlietojumu, kas ir Finanšu ministrijas tiešais pienākums un valsts kases, ja, teiksim, šo te finanšu kontroli šim projektam būs vadījis finanšu ministrs. Kādā veidā jūs iedomājaties, teiksim, departamenta direktors budžetu vai valsts kase, kas būs spiesti rūpīgi kontrolēt un reizēm varbūt nepiekrist, varēs šeit kaut ko realizēt, ja finanšu ministrs jau būs parakstījis, ka šeit viss ir kārtībā. Es domāju, ka šeit netiek nodrošināta kontrole, jo finanšu ministram finanšu resursu uzraudzība tāpat jau ietilpst funkcijās. Šobrīd būs liegta iespēja šai te valsts kasei, budžeta departamentam to darīt.

Tāpēc es varu piekrist, es domāju, ka šobrīd jau situācija diezgan skaidra. Pašreiz esošajai valdībai ļoti labi izdodas kaut ko izjaukt, kaut ko pārtraukt un kaut ko nedarīt. Vietā jau piedāvājumi pašreiz nav bijuši, un arī šeit vienkārši es domāju, ka šis projekts nerealizēsies, turpināsies šīs te dažādās lietas, un nevarēs jau Jaunupa kungs… jūs jau esat valdībā šobrīd 5 mēnešus. Vidēji Latvijā valdība strādā 11 mēnešus. Draugi mīļie, jūs esat nostrādājuši jau pusi no vidējās Latvijas valdības darba mūža, un tas, ka tikai 5 mēnešos jūs apstiprinājāt savu darbības plānu, jums kļuva skaidrs, ko jūs darīsiet, tas jau jūs neglābs. Un jūs nevarēsiet nākt un teikt, ka redz kur šie ļaunie oranžie, viss nāk no viņiem ļaunums. Nav…

Sēdes vadītājs. Laiks…

G.Bērziņš. … No jums nāk… pieci mēneši… piedāvājumu nav. Esat knapi tikuši skaidrībā, ko jūs vispār taisāties darīt. Paldies arī par to!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane. Cienījamie kolēģi! Neskatoties uz šo viedokļu dažādību par ceļiem, kā realizēt bibliotēkas celtniecību, es domāju, ka mums visiem ir viens mērķis — iespējami ātrāk un efektīvāk realizēt šo projektu un panākt to, ka mēs sākam celt bibliotēku.

Un tāpēc es lūdzu pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likums” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 63, pret — 17, atturas — 7. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš un otrā lasījuma datums jānosaka.

B.Brigmane. Otrajā lasījumā… Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 22.aprīlis.

Sēdes vadītājs. Un izskatīšana?

B.Brigmane. Un izskatīšana — 8.maijs.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Paldies!

B.Brigmane. Joprojām šis pats gads.

Sēdes vadītājs. Vai jums ir iebildumi? Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Gundaram Bērziņam. Nav iebildumu? Paldies!

Nākamais — likumprojekts “Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likums”. Otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Solvita Mellupe.

S.Mellupe (JL). Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likumu saņēma mantojumā no 7.Saeimas.

Kā jūs visi labi zināt, iepriekšējā Saeimā parlamentārās izmeklēšanas komisijas bija samērā populāra lieta, tika veidotas vairākkārtīgi, un katru reizi, kad šīs komisijas tika izveidotas, ap to darbību, rezultātiem izveidojās skaļas diskusijas gan sabiedrībā, gan šeit pat uz vietas parlamentā, gan it sevišķi juristu vidū.

Tiesības veidot parlamentārās izmeklēšanas komisijas ir noteiktas Satversmē. Satversmes 26.pants to nosaka kā vienu no tādām īpašām deputātu tiesībām. Un kā jau manis šis minētais iepriekšējās Saeimas negatīvais piemērs, ka dažkārt tas izvērtās varbūt ne tik labi, kā domāts, un tieši reālajai izmeklēšanai kaitēja, tad tika pieņemts lēmums, ka ir jāizveido šāds likums, lai precizētu, kādā veidā parlamentārās izmeklēšanas komisijas tiek veidotas, pēc kādiem principiem tās strādā, kādus rezultātus vēlas sasniegt, kā tos rezultātus izmantot un kā tas viss ietekmē attiecīgi tiesas un izmeklēšanas iestādes.

Saņemot šo likumu no 7.Saeimas, Juridiskajā komisijā iesākumā nebija vienprātības par piedāvātā likumprojekta koncepciju. Un tādēļ tika izveidota Juridiskajā komisijā darba grupa, kurā bez Juridiskās komisijas locekļiem, deputātiem, tika pieaicināti arī dalībnieki no Juridiskā biroja, no Augstākās tiesas un Prokuratūras. Rezultātā Juridiskā komisija akceptēja un šodien piedāvā arī pārējiem deputātiem praktiski jaunu Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likuma versiju.

Juridiskās komisijas vārdā gribētu vērst jūsu uzmanību uz komisijas akceptētā likumprojekta svarīgākajiem, tādiem būtiskākajiem, nozīmīgākajiem momentiem, kas ir iestrādāti šajā likumprojektā.

Tātad pirmām kārtām ir mainīts 1. nodaļas nosaukums no Vispārīgie noteikumi uz Parlamentārās izmeklēšanas komisiju izveidošana. Un 1.pantā ir skaidri un precīzi norādīts, ka parlamentārās izmeklēšanas komisijas ieceļ Saeima no deputātiem, lai veiktu parlamentāro izmeklēšanu. Tātad, es uzsveru šo vārdu, lai veiktu parlamentāru izmeklēšanu. Neiet runa ne par kādu citu izmeklēšanu, bet par parlamentāru izmeklēšanu.

Pirmajā nodaļā ir regulēti jautājumi par to, kādā kārtībā tiek veidotas parlamentārās izmeklēšanas komisijas, par to, cik ilgi tās darbojas, kā arī precizēts, kas nevar darboties parlamentārās izmeklēšanas komisijā. Likumprojektā atsevišķu Ministru kabineta amatpersonu uzskaitījums aizstāts ar vispārīgu terminu “Ministru kabineta locekļi”. Tas ir tādā gadījumā tātad, lai jau iepriekš novērstu to, ka ar... Ministru kabineta locekļi ir gan Ministru prezidents, gan Ministru prezidenta biedrs, gan ministrs, gan valsts ministrs, gan īpašu uzdevumu ministrs. Tātad, lai to visu nevajadzētu uzskaitīt, ir ieviests šis te kopējais termins.

Otrajā nodaļā ir precizēta parlamentāro izmeklēšanas komisiju sēžu norises kārtība. Kā ļoti būtisku gribētu uzsvērt to, ko komisija atbalstīja vienprātīgi, ka apzināti mēs mēģinājām izvairīties no kriminālprocesuālas terminoloģijas. Šī ir viena no lietām, kas tiešām ir radījusi diskusijas iepriekšējā Saeimā un it īpaši juristu vidū par to, ka tiek jaukti šie te jēdzieni, ka parlamentārās izmeklēšanas komisija veic parlamentāru izmeklēšanu un tā nav kriminālprocesuāla izmeklēšana. Tātad, kā jau es minēju, mēs apzināti mēģinājām izvairīties no šīs terminoloģijas, lai nebūtu nekādu pārpratumu par to, kāda izmeklēšana tad šī ir.

Vēršu uzmanību arī uz to, ka Juridiskās komisijas piedāvātajā redakcijā ir paredzēta arī uzaicināto personu piespiedu atvešana uz parlamentāro izmeklēšanas komisiju. Bet šādu lēmumu par to, ka kāda persona tiek atvesta piespiedu kārtā, pieņems nevis šī te parlamentārā izmeklēšanas komisija, bet pēc parlamentārās izmeklēšanas komisijas šo te ierosinājumu izskatīs attiecīgi tiesa, un, ja būs šāds tiesas lēmums, tad tikai šādā gadījumā policija to arī īstenos un attiecīgo uzaicināto personu uz parlamentārās izmeklēšanas komisiju atvedīs piespiedu kārtā.

Otrajā nodaļā ir atrunāti arī gadījumi, kad un kādu informāciju persona ir tiesīga nesniegt parlamentārai izmeklēšanas komisijai. Kā jūs zināt, šīs te diskusijas — vai to var sniegt vai nesniegt, vai tas ir atrunāts citos likumos —, šajā piedāvātajā likuma versijā tas ir precīzi uzskaitīts.

Trešā nodaļa attiecas uz prokurora piedalīšanos parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbībā. Atkal gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka atšķirībā no iepriekšējā Saeimā skatītās versijas neiet runa par kādu īpašu prokuroru, kā viņš arī bija nosaukts — “īpašais prokurors”, kurš uz šīs parlamentārās izmeklēšanas komisijas laiku strādātu komisijā, un tātad tiktu viņam pieprasīta kaut kāda īpaša neatkarība, un nebūtu skaidrs, kur tad šis prokurors īsti strādātu. Tātad šajā... šoreiz ir runa par ģenerālprokurora nozīmētu prokuroru, kurš piedalās parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbībā un kuram ar parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdes vadītāja atļauju ir tiesības uzdot uzaicinātajām personām jautājumus. Prokurora uzdevums ir pārbaudīt, vai parlamentārās izmeklēšanas komisijas rīcībā esošā informācija nesatur norādījumus uz izdarītu vai gatavotu noziedzīgu nodarījumu, bet prokurors savas tālākās darbības veic Prokuratūras likumā noteiktajā kārtībā, nevis jau šeit, parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē, veic kādas procesuālas darbības, kuras viņam pienāktos veikt kā prokuroram saskaņā ar Prokuratūras likumu.

Ceturtā nodaļa regulē jautājumus par personu atbildību. Pie tam atbildība šajā likumprojektā ir paredzēta gan personām, kas uzaicinātas, ja viņas apzināti nepatiesi sniedz informāciju, apzināti nepatiesi melo komisijai, tātad likumdevējs šoreiz paredz to, ka nevar vienkārši atnākt uz parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdi, kaut ko pastāstīt, skaidri apzinoties... skaidri apzināti melot komisijai un pēc tam domāt, ka par to nekas nebūs. Tāpat ir paredzēta atbildība arī otrai pusei. Ir paredzēta atbildība arī parlamentārās izmeklēšanas komisijas locekļiem, ja viņi izpauž informāciju, gan citos likumos aizsargātu informāciju, kā arī ir šoreiz iestrādāta atbildība par to, ka, kā jūs zināt, iepriekšējās izmeklēšanas komisijas un viņu locekļi izcēlās tieši ar to, ka informāciju, kas bieži vien slēgtās sēdēs tika apspriesta un varbūt nebija izpaužama atklātībā, tūlīt, iznākot aiz šīs komisijas durvīm, vienkārši atklāti izstāstot, no tā nekādu labumu negūstot sabiedrībai vai izmeklējamā lietā, bet vienkārši ceļot savu atpazīstamību un popularitāti. Tātad šajā likumā šāda atbildība būs paredzēta, un Juridiskā komisija ir sagatavojusi arī attiecīgus grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

Pēdējā — piektā nodaļa precizē jautājumus par parlamentārās izmeklēšanas komisijas ziņojumu, par tā publicēšanu un nosaka to, ka šis ziņojums vai starpziņojums, kas tiks sagatavots parlamentārās izmeklēšanas darbības laikā, nav saistošs tiesām un tiesu varai. Tiesu vara un tiesu varas amatpersonas darbojas neatkarīgi un pēc tās informācijas un tiem likumiem, kas ir viņu rīcībā.

Tas varbūt Turlā kungam nebija interesanti, tagad es uzklausu viņa lūgumu un pāreju pie tabulas.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

S.Mellupe. Tātad Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likums. Reģistrācijas nr.20. 1. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisija nolēma atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 2. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Mellupe. 3. — deputātu Agešina un Solovjova priekšlikums. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Valērijs Agešins.

V.Agešins (TSP). Jā, es arī pozitīvi vērtēju mūsu darba grupas galarezultātu un iespēju pieņemt speciālu likumu, kurā noteikti parlamentārās izmeklēšanas komisiju galvenie darbības principi. Bet tomēr man būs tikai viens komentārs.

Gribu pievērst jūsu uzmanību, kolēģi, vienai lietai. Uzskatu, ka ir nepieciešams konkretizēt izmeklēšanas komisiju kompetenci, nosakot, ka pirmām kārtām tās interesē valsts un pašvaldību līdzekļu izmantošana un amatpersonu rīcība ar tiem. Un arī uzskatu, ka kategoriski jānosaka, ka izmeklēšanas komisija nevarēs iejaukties krimināllietu izmeklēšanā un iztiesāšanā, iestrādājot sekojošu normu: “Parlamentārās izmeklēšanas priekšmets nevar būt tiesas procesi un kriminālvajāšanas jautājumi.” Šis mūsu priekšlikums saskaņots ar Prokuratūru, un viss tas ir nepieciešams, lai neveidotu nevajadzīgus precedentus, kā, piemēram, bija iepriekšējā Saeimā, cik es zinu, izmeklēšanas komisijas locekļi tur vēlējās pratināt, piemēram, tiesnešus, lūk! Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāte Solvita Mellupe.

S.Mellupe. Komisijas vārdā informēju, ka komisija noraidīja šo priekšlikumu vienbalsīgi. Un deputātam Agešinam es varu ieteikt iesniegt šo priekšlikumu uz trešo lasījumu. Bet šodien lūdzu šo priekšlikumu neatbalstīt, kā to ir lēmusi komisija.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. — deputātu Agešina un Solovjova priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 48, atturas — 16. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

S.Mellupe. 4. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 5. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

S.Mellupe. 6. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 7. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 8. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 9. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

S.Mellupe. 10. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 11. — Juridiskās komisijas... Deputātes Muižnieces priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 12. — deputātu Agešina un Solovjova priekšlikums. Atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 13. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 14. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 15. — deputātu Agešina un Solovjova priekšlikums. Atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 16. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 17. — deputātes Muižnieces priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

S.Mellupe. 18. — deputātu Agešina un Solovjova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 19. — deputātes Muižnieces priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 20. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 21. — deputātu Agešina un Solovjova priekšlikums. Atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 22. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 23. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 24. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

S.Mellupe. 25. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

S.Mellupe. 26. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 27. — deputātu Agešina un Solovjova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 28. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Abalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 29. — deputātu Agešina un Solovjova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Mellupe. 30. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 31. — deputātu Agešina un Solovjova priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

S.Mellupe. 32. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 33. — deputātu Agešina un Solovjova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Mellupe. 34. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 35. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 36. — deputātu Agešina un Solovjova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 37.priekšlikums. Juridiskā komisija. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

S.Mellupe. 38. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 39. — deputātu Agešina un Solovjova priekšlikums. Atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 40. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

S.Mellupe. 41. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 42. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 43. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 44. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

S.Mellupe. 45. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 46. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 47. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

S.Mellupe. 48. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 49. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 50. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

S.Mellupe. Lūdzu deputātus atbalstīt likumprojektu “Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likums” pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likums” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret — nav, atturas — 1. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

S.Mellupe. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam — 25.aprīlis.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies!

Kā nākamo izskatām likumprojektu “Grozījumi Nacionālās drošības likumā”. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Arnolds Laksa.

A.Laksa (LPP). Godātie kolēģi! Izskatām likumprojektu “Grozījumi Nacionālās drošības likumā”. Otrais lasījums. Izskatāmā dokumenta numurs 584. Kopskaitā komisija saņēma astoņus priekšlikumus.

1.priekšlikums. Iesniedz Aizsardzības un iekšlietu komisija. Redakcionāla rakstura priekšlikums. Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Laksa. 2.priekšlikums. Iesniedz Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Dzintars Rasnačs. Saskaņā ar šo priekšlikumu Nacionālās drošības likuma 3.pants tiek papildināts ar trešo daļu, kur ir noteikts, ka nacionālās drošības sistēmas darbība balstās uz civilmilitāro sadarbību, un tiek sniegta civilmilitārās sadarbības definīcija un tās pamatprincipi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. 3.priekšlikums. Iesniedz deputāti Vladimirs Buzajevs un Nikolajs Kabanovs. Priekšlikums paredz, ka nacionālās drošības sistēmu veidos tostarp arī Latvijas iedzīvotāji, nevis tikai Latvijas pilsoņi. Komisija priekšlikumu noraida.

Sēdes vadītājs. Atklāju debates. Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Bieži politiķi, ierādot savai virmojošai enerģijai pielietojumu, tērē spēkus, meklējot ienaidniekus. Vai nu ārējos ienaidniekus, vai nu iekšējos. Man ir bažas, ka mūsu necilie grozījumi nr.3 un nr.5 Nacionālās drošības likumā tiks iztulkoti tā, ka nu beidzot iekšējais ienaidnieks ir atrasts. Mēģināšu pierādīt, ka tas tā nav. Abi grozījumi ir savstarpēji saistīti, un to jēga ir tāda, lai pielaistu pie darbiem saistījumā ar nacionālās drošības plāna izstrādi, kā arī ļaut ieņemt amatus valsts drošības iestādēs tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri nav tās pilsoņi.

Cienījamās dāmas un kungi! Plānu izstrāde — tas ir daudzpakāpju process, un ne vienmēr tas ir saistīts ar pieejas pie valsts noslēpuma nepieciešamību. Pieņemsim, dzelzceļa un autoceļu caurlaides pieeju plānošana. Vai arī nepieciešams noliktavu tīkla aprēķins. Ja formulē uzdevumu tā, lai izpildītājs nesaprastu, kādēļ ir vajadzīgi ieejas un izejas dati, tad to veikšanu var uzticēt civilspeciālistiem. Un, ja pasūtītājs sāks uzstājīgi interesēties, kādā krāsā ir potenciālā izpildītāja pase, tad šis fakts pats par sevi pievērsīs pie pasūtījuma ārvalstu specdienestu uzmanību, kuru Latvijas teritorijā ir ne mazums.

Kas attiecas uz amatiem, tad arī valsts drošības iestādēs tie ir dažādi. Piemēram, apkopējas vai veļas mazgātājas. Interesanti, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija, ar vienu roku noraidot mūsu priekšlikumus, ar otru roku tos atbalstīja. Tieši 7.apspriežamajā priekšlikumā. Saskaņā ar pēdējo… aizsardzības ministrs……. var iesaistīt valsts aizsardzības plāna izstrādē speciālistus no ārvalstīm. No tā izriet, ka likuma nolikums, kuru mēs gribam atcelt, ir vērsts ne pret ārējo ienaidnieku, bet pret ienaidniekiem iekšienē. Tas ir vērsts pret nepilsoņiem, liedzot tiem pieeju pie darbiem, kuri tiek veikti no nodokļu nomaksas naudas, kas iekasēta no viņu pašu rēķiniem. Mēs esam gatavi apliecināt, ka likuma norma, kuru mēs gribam mainīt, nekad arī netika pildīta, jo Kažociņa kungs, kurš saņēma pilsonību tikai aprīlī, sen jau ieņem svarīgus amatus valsts drošības iestādēs.

Ja ticēt viņa autobiogrāfijai, tad 2001.gadā viņš bija mūsu bruņoto spēku štāba priekšnieka vietnieks. Redzat, kā valsts augstākās amatpersonas visiem spēkiem cenšas teiksim demonstrēt savu lojalitāti pret Ameriku. Var apgalvot, ka Nacionālās drošības plāna izstrāde tiek veikta Vašingtonā.

Cienījamās dāmas un kungi! Mēs negribam, lai šie plāni tiktu izstrādāti arī Maskavā. Mēs tikai gribam, lai tie tiktu izstrādāti Rīgā. Lūdzam iesniegt balsošanai grozījumus nr.3 un nr.5 un atbalstīt tos. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā vēlaties ko piebilst? Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. — deputātu Buzajeva, Kabanova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 18, pret — 60, neviens neatturas. Priekšlikums noraidīts. Tālāk, lūdzu!

A.Laksa. 4.priekšlikums. Saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli kā priekšlikums otrajam lasījumam tiek iesniegts likumprojekts ar reģistrācijas numuru 177 — Ministru kabineta iesniegtajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Laksa. 5.priekšlikums. Iesniedz deputāti Vladimirs Buzajevs un Nikolajs Kabanovs. Priekšlikums paredz, ka tiesības, kas nacionālās drošības jomā tiek piešķirtas tikai Latvijas pilsoņiem, tiek reducētas tikai uz tiesībām pildīt militāro dienestu. Komisija priekšlikumu noraida.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu… (Starpsauciens: “Balsot!”) Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. — deputāta Buzajeva un Kabanova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 65, neviens neatturas. Priekšlikums noraidīts.

A.Laksa. 6.priekšlikums. Iesniedz Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Dzintars Rasnačs. Priekšlikums paredz, ka krīzes situācijās krīzes kontroles centrs koordinē tostarp arī civilo un militāro sadarbību. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Laksa. 7.priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalsta precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Laksa. 8.priekšlikums. Iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Redakcionāla rakstura priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret un atturas — nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

A.Laksa. 28.aprīlis.

Sēdes vadītājs. 28.aprīlis. Paldies!

Izskatīsim likumprojektu “Par Latvijas Mākslas akadēmijas Satversmi”. Pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā... Vai nav referenta? Strazdiņa kungs...

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā — deputāts Strazdiņš.

J.Strazdiņš (ZZS). Cienījamo priekšsēdētāj! Kolēģi! (Smiekli, troksnis zālē.)

Sēdes vadītājs. Lūdzu, turpiniet!

J.Strazdiņš. Es atvainojos! Jā... Mūsu komisija skatīja šo jautājumu. Lūgums pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Tātad...

J.Strazdiņš. ...Pieņemt otro, mūsu alternatīvo variantu, jo diemžēl pirmajā piedāvātajā variantā bija kļūdas, kuras mēs likvidējām.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Tā kā Ministru kabineta vārdā šis likumprojekts nav atsaukts, vispirms balsojam par likumprojekta “Par Latvijas Mākslas akadēmijas Satversmi”, ko iesniedzis Ministru kabinets, pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 3, pret — 81, atturas — 2. Likumprojekts noraidīts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par alternatīvā likumprojekta “Par Latvijas Mākslas akadēmijas Satversmi” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret — 1, atturas — 7. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Strazdiņam! Noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

25.maijs. Paldies!

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Solvita Mellupe.

S.Mellupe (JL). Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja savā sēdē likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģistrācijas numurs 156). Šī te grozījumu pakete praktiski attiecas un to ir iesniegusi Zemkopības ministrija un Vides ministrija, un pamatos tas ir, lai saskaņotu terminoloģiju ar citiem likumiem, kas speciāli nosaka gan jautājumus par mežu, gan par vides aizsardzību, tātad precizēta šī te terminoloģija un precizētas arī sankcijas.

Tātad saņemti par šo likumprojektu ir 116 priekšlikumi.

Tātad 1.priekšlikums — Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

S.Mellupe. 2. — Zemkopības ministrijas priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 3. — Zemkopības ministrijas priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 4. — Zemkopības ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 5. — Zemkopības ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 6. — Zemkopības ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 7.— Zemkopības ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 8.— Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 9.— Zemkopības ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 10.— vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Mellupe. 11.— vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 55.1. pants — redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk, lūdzu!

S.Mellupe. 12.— vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 13.— vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 14.— Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 14.a — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 15.— Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 16.— vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 17.— Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 18.— vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

S.Mellupe. 19.— Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 20.— vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Mellupe. 21.— vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 22.— vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 23.— vides ministra priekšlikums. Atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 24.— Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

S.Mellupe. 25.— vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 26.— Zemkopības ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 27.— Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 28.— Zemkopības ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 29.— Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 30.— Zemkopības ministrijas priekšlikums. Atbalstīts, skatīt 51.1.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Mellupe. 31.— Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 32.— Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 33.— Zemkopības ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 34.— Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 35.— Zemkopības ministrijas priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Mellupe. 36.— Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

S.Mellupe. 37.— Zemkopības ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 38.— Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 39.— Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

S.Mellupe. 40.— Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 41.— Zemkopības ministrijas priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 42.— Zemkopības ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

S.Mellupe. 43.— Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 44.— Zemkopības ministrijas priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Mellupe. 45.— Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 46.— vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 47.— vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

S.Mellupe. 48.— vides ministra priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 49.— Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 50.— vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

S.Mellupe. 51.— vides ministra priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 52.— vides ministra priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 53.— vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 54.— vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 55.— Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 56.— vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 57.— vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

S.Mellupe. 58.— Zemkopības ministrijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

S.Mellupe. 59.— vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 60.— vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

S.Mellupe. 61.— vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 62.— vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

S.Mellupe. 63.— Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 64.— Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 65.— vides ministra priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 66.— Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

S.Mellupe. 67.— vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 68.— vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 69.— vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

S.Mellupe. 70.— vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 71.— vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 72.— vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 73.— vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 74.— vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 75. — vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

S.Mellupe. 76. — vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 77. — vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 78. — Zemkopības ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

S.Mellupe. 79. — Zemkopības ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 80. — Zemkopības ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 81. — Zemkopības ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 82. — Zemkopības ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 83. — Zemkopības ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 84. — Zemkopības ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 85. — Zemkopības ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

S.Mellupe. 86. — Zemkopības ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

S.Mellupe. 87. — Zemkopības ministrijas priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 88. — Zemkopības ministrijas priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 89. — Zemkopības ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 90. — Zemkopības ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 91. — Zemkopības ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

S.Mellupe. 92. — Zemkopības ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav

S.Mellupe. 93. — Zemkopības ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 94. — Zemkopības ministrijas priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 95. — Zemkopības ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 96. — Zemkopības ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 97. — Zemkopības ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 98. — Zemkopības ministrijas priekšlikums. Atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 99. —Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

S.Mellupe. 100.priekšlikums — Zemkopības ministrijas. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 101. — Zemkopības ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 102. — Zemkopības ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

S.Mellupe. 103. — vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu

S.Mellupe. 104. — Zaļo un zemnieku savienības frakcija. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 105. — Zaļo un zemnieku savienības frakcija. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Mellupe. 106. — Zaļo un zemnieku savienības frakcija. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 107. — Zaļo un zemnieku savienības frakcija. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

S.Mellupe. 108.priekšlikums — vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Deputāti atbalsta.

S.Mellupe. 109. — Zaļo un zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 110. — Zaļo un zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti iebildumus neceļ.

S.Mellupe. 111. — Zemkopības ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 112. —Zemkopības ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

S.Mellupe. 113. — Zemkopības ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 114. — Zemkopības ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 115. — vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 116. — vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Mellupe. 117. — Zemkopības ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 118. — Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

S.Mellupe. 119. — vides ministra Vējoņa priekšlikums. Atbalstīts. Vairāk priekšlikumu saņemti nav.

Sēdes vadītājs. 119. — atbalstīts. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret un atturas — nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

S.Mellupe. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam — 2.maijs.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Informēju jūs, ka šodien Saeimas Prezidija sēdē Saeimas Prezidijs saskaņā ar Kārtības ruļļa 8.panta otro daļu ir piešķīris bezalgas atvaļinājumu 10.aprīlī un 16.aprīlī deputātam Andrim Tolmačovam.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm.

Saeimas sekretāra biedram lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (Saeimas sekretāra biedrs). Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Andris Ārgalis, Ingrīda Labucka, Vilnis Edvīns Bresis, Vladimirs Buzajevs, Boriss Cilevičs, Oļegs Deņisovs, Guntis Bērziņš, Ēriks Jēkabsons, Andis Kāposts, Aleksandrs Kiršteins, Paulis Kļaviņš, Andris Tolmačovs, Ingrīda Ūdre, Inese Vaidere, Ēriks Zunda. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8. Saeimas priekšsēdētājas biedrs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Turpināsim darbu.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Jūras kodekss”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Solvita Mellupe.

S.Mellupe (JL). Tātad cienījamie kolēģi! Šodien izskatāmais dokuments — likumprojekts “Jūras kodekss”, dokumenta reģistrācijas numurs 17. Šis arī ir viens no dokumentiem, kuru 8.Saeima ir saņēmusi mantojumā no 7.Saeimas. Šī dokumenta pieņemšana ir ārkārtīgi nepieciešama un ārkārtīgi aktuāla, jo šis dokuments regulē visus ar jūrniecību saistītos jautājumus, ne tikai ar jūrniecību, tas regulē arī tādus ikvienam un ikkatram saprotamus jautājumus kā braukšana ar laivām pa upēm un ezeriem, kā arī braukšana ar ūdensmotocikliem vasarā pa ūdens krātuvēm, un šis dokuments ir viens no mūsu parādiem vēl Eiropas Savienībai. Mums tas bija jāpieņem jau līdz šī gada sākumam.

Tātad lūdzu strādājam ar dokumentu nr.596. Par šo dokumentu ir saņemts 851 priekšlikums.

Tātad 1.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

S.Mellupe. 2.priekšlikums. Juridiskais birojs. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 3., 4.priekšlikums. Daļēji atbalstīts un atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 5. un 6.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikumi. 5.priekšlikums nav atbalstīts, un 6. arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

S.Mellupe. 7., 8.priekšlikums nav atbalstīti. Juridiskā biroja priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk, lūdzu.

S.Mellupe. 9.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 10. — Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 11. — deputātu Bartaševiča, Maksimova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 12., 13., 14.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Mellupe. 15.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 16. — Satiksmes ministra priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 17. — Juridiskā biroja priekšlikums. Tiek atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 18. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 19. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 20. — Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

S.Mellupe. 21. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 22. — satiksmes ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 23. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 24. — deputātu Bartaševiča, Maksimova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 25. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 26.. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 27. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 28. un 29. — Juridiskā biroja priekšlikumi — nav atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

S.Mellupe. 30. un 31. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 32. — Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 33. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 34. — Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 35. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

S.Mellupe. 36. un 37. — strukturāli priekšlikumi, Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīti.

S.Mellupe. 38. — Juridiskā komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 39. — Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 40. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 41. — Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 42., 43., 44., 45., un 46. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Mellupe. 47. — deputātu Bartaševiča un Maksimova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 48. — Satiksmes ministrijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 49., 50., 51., 52., 53., 54., 55., 56., 57., 58., 59., 60. un 61.priekšlikums — Juridiskā biroja priekšlikumi. Ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Mellupe. 62. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 63. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 64., 65., 66. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 67., 68., 69. un 70. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Mellupe. 71. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 72. — Satiksmes ministrijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Mellupe. 73. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 74. — Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 75. — Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 76. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 77. — Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

S.Mellupe. 78. — Satiksmes ministrijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 79. — Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 80. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 81. — Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Mellupe. 82. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 83. — Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 84. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 85. — Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 86. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe.87. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 88., 89., 90., 91., 91.—a un 92. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Mellupe. 93. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 94. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 95. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

S.Mellupe. 96. — Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

S.Mellupe. 97. — Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 98. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 99. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 100. — Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Mellupe. 101. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

S.Mellupe. 102. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 103. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 104. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 105. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 106. un 107. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Nav atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Mellupe. 108., 109., 110. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīti.

S.Mellupe. 111. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 112, 113., 114., 115. un 116. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīti.

S.Mellupe. 117., 118., 119., 120., 121., 122., 123., 124., 125. un 126. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 127., 128., 129., 130., 131., 132., 133. un 134. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīti.

S.Mellupe. 135. un 136. — Juridiskās komisijas un Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 137. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 138., 139., 140., 141., 142. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 143., 144. un 145. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 146. — Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Mellupe. 147. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 148. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 149.— Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

S.Mellupe. 150., 151., 152., 153., 154., 155., 156., 157. un 158. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Mellupe. 159. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 160. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 161., 162., 163. un 164. — Juridiskā biroja un Juridiskās komisijas priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 165. — Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

S.Mellupe. 166. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 167. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 168. un 169. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 170. un 171. — deputātu Bartaševiča, Maksimova priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Mellupe. 172. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 173. — Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 174. un 175. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 176., 177., 178. un 179. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe.180. — Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 181. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 182. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

S.Mellupe. 183. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 184. un 185. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Mellupe. 186. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 187. un 188. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīti.

S.Mellupe. 189., 190., 191., 192. un 193. — Juridiskā biroja un Juridiskās komisijas priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Mellupe. 194. — Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Mellupe. 195., 196. un 197. — Juridiskā biroja un Juridiskās komisijas priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 198. — Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 199. — Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 200. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 201. un 202. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīti.

S.Mellupe. 203. — deputātu Bartaševiča un Maksimova priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 204. un 205. — Juridiskās komisijas priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīti.

S.Mellupe. 206. — Satiksmes ministrijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 207. — Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 208. — deputātu Bartaševiča un Maksimova priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 209., 210., 211., 212. un 213. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 214. un 215. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīti.

S.Mellupe. 216., 217., 218. un 219. — Juridiskā biroja un Juridiskās komisijas priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 220. — Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 221. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 222. — Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 223., 224. un 225. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 226., 227., 228. un 229. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Mellupe. 230., 231., 232., 233. un 234. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 235., 236., 237., 238., 239., 240., 241., 242., 243., 244. un 245. — Juridiskā biroja un Juridiskās komisijas priekšlikumi — visi par 56.pantu. Tiek atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par minētajiem priekšlikumiem. Tālāk, lūdzu!

S.Mellupe. 246. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 247. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 248. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 249. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 250., 251. — Juridiskā biroja un Juridiskās komisijas priekšlikumi tiek atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 252. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 253. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 254. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 255. un 256. — Juridiskās biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 257., 258., 259., 260., 261., 262. — Juridiskā biroja priekšlikumi atbalstīti. Tiek atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 263. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 264., 265., 266. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 267., 268. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

S.Mellupe. 269. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 270. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 271., 272., 273., 274., 275., 276., 277. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

S.Mellupe. 278. — deputātu Bartaševiča un Maksimova priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 279. un 280. — Satiksmes ministrijas priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 281., 282., 283. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīti.

S.Mellupe. 284. un 285. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 286. — deputātu Bartaševiča un Maksimova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Mellupe. 287. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 288. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 289. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 290., 291., 292. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 293., 294., 295., 296., 297., 298., 299., 300., 301. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīti.

S.Mellupe. 302., 303., 304., 305. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Mellupe. 306. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 307., 308. un 309. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīti.

S.Mellupe. 310., 311. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīti.

S.Mellupe. 312., 313., 314.. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

S.Mellupe. 315., 316., 317., 318., 319., 320. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīti.

S.Mellupe. 321., 322., 323., 324., 325. un 326. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 327., 328., 329. — Juridiskā biroja priekšlikumi — un 330. — Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīti.

S.Mellupe. 331., 332., 333., 334. un 335. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīti.

S.Mellupe. 336. un 337. — Juridiskā biroja un Juridiskās komisijas priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 338. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 339., 340., 341., 342. un 343. — Juridiskā biroja un Juridiskās komisijas priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 344. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Mellupe. 345. un 346. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīti.

S.Mellupe. 347., 348., 349., 350. un 351. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīti.

S.Mellupe. 352., 353., 354., 355. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīti.

S.Mellupe. 356., 357. un 358. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

S.Mellupe. 359. un 360. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīti.

S.Mellupe. 361., 362. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīti.

S.Mellupe. 363. un 364. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 365. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

S.Mellupe. 366. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 367., 368. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīti.

S.Mellupe. 369. un 370. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 371., 372., 373. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 374., 375., 376. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīti.

S.Mellupe. 377. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 378., 379., 380. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 381. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 382. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 383. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 384., 385., 386. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 387. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 388., 389., 390. un 391. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 392. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 393. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Mellupe. 394., 395., 396. un 397. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

S.Mellupe. 398. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 399. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 400. un 401. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīti.

S.Mellupe. 402., 403., 404. un 405. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Mellupe. 406. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 407. un 408. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīti.

S.Mellupe. 409. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 410. — Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

S.Mellupe. 411., 412. — Juridiskās komisijas un Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 413. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 414. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 415., 416., 417., 418. un 419. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīti.

S.Mellupe. 420. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 421. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 422. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 423., 424. un 425. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīti.

S.Mellupe. 426. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 427., 428. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 429. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 430., 431., 432. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīti.

S.Mellupe. 433. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Mellupe. 434. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 435., 436. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 437., 438., 439., 440., 441., 442., 443., 444. un 445. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīti.

S.Mellupe. 446. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 447., 448., 449., 450. un 451. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

S.Mellupe. 452., 453. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 454., 455. un 456. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīti.

S.Mellupe. 457. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 458., 459. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīti.

S.Mellupe. 460. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 461. — deputātu Bartaševiča un Maksimova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

S.Mellupe. 462. — Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 463. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 464., 465., 466., 467., 468. un 469. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Mellupe. 470. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 471. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 472., 473. un 474. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīti.

S.Mellupe. 475. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 476., 477. un 478. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Mellupe. 479. — deputātu Bartaševiča un Maksimova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Mellupe. 480. — Satiksmes ministrijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 481., 482., 483., 484. un 485. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Mellupe. 486. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 487., 488., 489. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 490. un 491. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 492. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 493. — Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Mellupe. 494., 495. un 496. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 497. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 498., 499., 500., 501. un 502. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Mellupe. 503. un 504. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīti.

S.Mellupe. 505. un 506. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīti.

S.Mellupe. 507. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 508., 509., 510. un 511. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīti.

S.Mellupe. 512. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 513. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 514. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 515. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

S.Mellupe. 516. un 517. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīti.

S.Mellupe. 518. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 519. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 520. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Mellupe. 521. — deputātu Bartaševiča un Maksimova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

S.Mellupe. 522. — Satiksmes ministrijas priekšlikums. Arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Mellupe. 523. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 524. un 525. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīti.

S.Mellupe. 526. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 527. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 528., 529. un 530. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 531. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 532. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 533. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 534. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 535. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 536., 537., 538., 539. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 540. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

S.Mellupe. 541. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 542., 543., 544. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 545., 546. un 547. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīti.

S.Mellupe. 548. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 549. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 550. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 551., 552. un 553. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 554. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 555. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 556., 557., 558. un 559. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīti.

S.Mellupe. 560. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 561., 562., 563., 564. un 565. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīti.

S.Mellupe. 566. un 567. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

S.Mellupe. 568., 569., 570., 571., 572., 573., 574., 575., 576., 577. un 578. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Tiek atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

S.Mellupe. 579., 580., 581., 582., 583. un 584. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Tiek atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

S.Mellupe. 585. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 586. un 587. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Tiek atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Mellupe. 588. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 589. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 590., 591. un 592. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīti.

S.Mellupe. 593. un 594. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Tiek atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šos priekšlikumus.

S.Mellupe. 595. — Juridiskā biroja priekšlikums. Tiek atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

S.Mellupe. 596. un 597. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Tiek atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīti.

S.Mellupe. 598. — Juridiskā biroja priekšlikums. Tiek atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 599. — Juridiskā biroja priekšlikums. Tiek atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 600. un 601. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Tiek atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Mellupe. 602. — Juridiskā biroja priekšlikums. Tiek atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 603. — Juridiskā biroja priekšlikums. Tiek atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 604. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 605. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 606. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 607. un 608. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīti.

S.Mellupe. 609., 610. un 611. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Mellupe. 612. un 613. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīti.

S.Mellupe. 614. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 615. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 616., 617., 618., 619., 620. un 621. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīti.

S.Mellupe. 622. un 623. — Satiksmes ministrijas priekšlikumi. Arī tiek atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 624. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 625. un 626. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīti.

S.Mellupe. 627., 628., 629., 630. un 631. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Tiek atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

S.Mellupe. 632., 633., 634. un 635. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Tiek atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Mellupe. 636. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 637. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 638. — Satiksmes ministrijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 639. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 640. — Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 641., 642. un 643. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīti.

S.Mellupe. 644., 645. un 646. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 647., 648. un 649. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Mellupe. 650., 651. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīti.

S.Mellupe. 652. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 653. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 654., 655., 656., 657. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 658., 659., 660. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 661. un 662. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīti.

S.Mellupe. 663. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 664. un 665. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 666. un 667. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīti.

S.Mellupe. 668. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Mellupe. 669., 670., 671., 672., 673., 674., 675. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Mellupe. 676., 677., 678. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Tiek atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 679., 680., 681., 682. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīti.

S.Mellupe. 683., 684. un 685. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīti.

S.Mellupe. 686. un 687. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 688. un 689. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīti.

S.Mellupe. 690. un 691. — Juridiskā biroja un Satiksmes ministrijas priekšlikumi. Tiek atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

S.Mellupe. 692., 693., 694. un 695. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Tiek atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 696., 697., 698., 699., 700., 701., 702., 703., 704., 705., 706. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Tiek atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

S.Mellupe. 707., 708., 709. un 710. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Tiek atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

S.Mellupe. 711. — Juridiskā biroja priekšlikums. Tiek atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 712. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 713. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 714. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 715. — Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

S.Mellupe. 716. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 717. — deputātu Bartaševiča, Maksimova priekšlikums. Daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 718. — Satiksmes ministrijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 719. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 720. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

S.Mellupe. 721. — deputātu Bartaševiča un Maksimova priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 722. — Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 723. — deputātu Bartaševiča un Maksimova priekšlikums. Atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 724. — Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

S.Mellupe. 725. — deputātu Bartaševiča un Maksimova priekšlikums. Atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 726. — Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 727. — deputātu Bartaševiča un Maksimova priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 728. — Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

S.Mellupe. 729. — deputātu Bartaševiča un Maksimova priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 730. — Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 731. — deputātu Bartaševiča un Maksimova — un 732. — Satiksmes ministrijas priekšlikums. Tiek atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Mellupe. 733. — deputātu Bartaševiča un Maksimova — un 734. — Satiksmes ministrijas priekšlikums. Tiek atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Mellupe. 735. — deputātu Bartaševiča un Maksimova — un 736. — Satiksmes ministrijas priekšlikums. Tiek atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 737. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Tiek atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 738. — deputātu Bartaševiča, Maksimova — un 739. — Satiksmes ministrijas priekšlikums — atbalstīti daļēji.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

S.Mellupe. 740. — deputātu Bartaševiča, Maksimova priekšlikums. Atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 741. — Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 742. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

S.Mellupe. 743. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 744. un 745. — Juridiskā biroja un Juridiskās komisijas priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 746. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

S.Mellupe. 747. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 748. — Juridiskā biroja priekšlikums. Tiek atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 749. — Juridiskā biroja priekšlikums. Tiek atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 750. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 751. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 752. — deputātu Bartaševiča un Maksimova priekšlikums. Neatbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

S.Mellupe. 753. — deputātu Bartaševiča un Maksimova — un 754. — Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīti.

S.Mellupe. 755. — deputātu Bartaševiča un Maksimova — un 756. — Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 757. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 758., 759. un 760. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 761. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Mellupe. 762. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 763. — deputātu Bartaševiča, Maksimova priekšlikums — atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 764. — Juridiskā biroja priekšlikums — un 765. — deputātu Bartaševiča un Maksimova priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 766. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 767. — Juridiskā biroja priekšlikums — un 768. — deputātu Bartaševiča un Maksimova priekšlikums. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Mellupe. 769. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 770. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 771. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 772. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 773. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

S.Mellupe. 774. un 775., 776. un 777. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Mellupe. 778. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 779. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 780. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 781. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 782. un 783. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 784. — deputātu Bartaševiča un Maksimova priekšlikums. Atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 785. — deputātu Bartaševiča un Maksimova priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

S.Mellupe. 786. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 787. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 788. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

S.Mellupe. 789. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 790. — deputātu Bartaševiča un Maksimova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

S.Mellupe. 791. — deputātu Bartaševiča un Maksimova priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 792. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 793. — deputātu Bartaševiča, Maksimova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Mellupe. 794. — deputātu Bartaševiča, Maksimova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 795. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 796. — deputātu Bartaševiča, Maksimova priekšlikums. 797. — Satiksmes ministrijas priekšlikums. Un 798. — deputātu Bartaševiča, Maksimova priekšlikums. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Mellupe. 799. — deputātu Bartaševiča, Maksimova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 800. — Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 801. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 802. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 803. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 804., 805., 806. un 807. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 808. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 809., 810., 811., 812., 813., 814., 815., 816., 817., 818. un 819. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Mellupe. 820. un 821. — Juridiskā biroja priekšlikumi, 822. — deputātu Bartaševiča un Maksimova priekšlikums un 823. — Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Mellupe. 824., 825., 826., 827., 828. un 829. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīti.

S.Mellupe. 830., 831. un 832. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 833., 834. un 835. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 836. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. Un 837.priekšlikuma nav. Bet 838. un 839. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 840., 841. un 842. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 843. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 844. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 845., 846. un 847. — Juridiskā biroja priekšlikumi, 848., 849. un 850. — Satiksmes ministrijas priekšlikumi, un 851. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. (Ovācijas.) Paldies!

S.Mellupe. Paldies! Diemžēl vairāk priekšlikumi saņemti nav, un es jūs aicinu balsot par Jūras kodeksa pieņemšanu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Jūras kodekss” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 89, pret un atturas — nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

S.Mellupe. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam — 2.maijs.

Sēdes vadītājs. 2.maijs. Paldies!

Nākamais — likumprojekts “Par Troja Ostlera atzīšanu par Latvijas pilsoni”. Pirmais lasījums. Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā — deputāte Anta Rugāte.

A.Rugāte (TP). Labdien, godātie kolēģi! Darba dokuments ir nr. 638. Saeimas sēdē izskatāmais dokuments. Un likumprojekts ir ļoti īss. Tajā ir tikai viens teikums: “Atzīt Troju Ostleru par Latvijas pilsoni.”

Es lūdzu pirmkārt balsot par šā likumprojekta steidzamību, jo tā ir lūgusi Pilsonības likuma izpildes komisija, lai šīs sesijas laikā, otro lasījumu nosakot 16.aprīlī, mēs varētu pabeigt šo darbu.

Anotācija ir jūsu rīcībā. Jūs varat iepazīties ar motivāciju, kādēļ ir nepieciešams šis likumprojekts. Un tajā ir teikts, ka likumprojekts ir izstrādāts, lai atzītu Troju Ostleru par Latvijas pilsoni. Ostlers ir ASV pilsonis, kurš jau divas sezonas spēlē basketbolu klubā “Skonto” un no Latvijas sporta speciālistu puses tiek uzskatīts par vienu no nacionālās basketbola komandas līderiem Latvijā, protams. Līgums ar Ostleru ir noslēgts arī uz nākošo sezonu, un Latvijas pilsonība, kā to apgalvo un pamato arī iesniedzēji, Ostleram ir nepieciešama, lai pārstāvētu Latvijas nacionālā basketbola vīriešu izlasi Eiropas čempionātā, kā arī nākamajos kvalifikācijas posmos un dažādos citos turnīros, kuru mērķis ir Latvijas mērķis, proti, dalība Olimpiskajās spēlēs. Šā likumprojekta sagatavošanas gaitā un iepazīstoties ar pretendentu Troju Ostleru, kurš komisijā nedaudz runāja arī latviski un apliecināja, ka viņš šobrīd mācās latviešu valodu, pie tam sporta klubs “Skonto” viņam palīdz šajos centienos un latviešu valodas skolotājs palīdz viņam latviešu valodu apgūt labāk, mēs esam konsultējušies arī ar nevalstiskajām organizācijām, kā tas pienākas šādos gadījumos. Un tā ir Latvijas Basketbola savienība, kas atbalsta šāda likumprojekta iesniegšanu un izskatīšanu Saeimā. Un tādēļ šis dokuments šodien ir jūsu priekšā.

Vēl izskatot šo jautājumu, Pilsonības likuma izpildes komisija, pārbaudot tos datus, kas ir sniegti naturalizācijas iesniegumā un ko ir izpildījis pats pilsonības pretendents, naturalizācijas... Es atvainojos! Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde ir mums sniegusi savu atzinumu, ka, pārbaudot Troja Ostlera sniegtos datus, tie sakrīt ar Latvijas iedzīvotāju reģistrā esošajiem, tātad ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes reģistrā esošajiem datiem, un visa šī viņa uzturēšanās Latvijā ir likumīga. Visi viņa sniegtie dati ir precīzi un pareizi. Un patiesībā man šobrīd arī vairāk jums, kolēģi, komentāram no komisijas puses nav ko teikt. Vienīgi to, ka es varētu piebilst, ka arī Saeimas Sporta apakškomisija, tiekoties ar Nacionālās vīriešu basketbola izlases galveno treneri Armandu Krauliņu, arī ir vienbalsīgi lēmusi par atbalstu Trojam Ostleram, saņemot Latvijas pilsonību ar īpašu likumu. Likums ir jūsu priekšā. Lūdzu vispirms balsot par šā likumprojekta steidzamību. Un pēc tam par pirmo lasījumu!

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret un atturas — nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Lūdzu, priekšlikumu iesniegšanas termiņš un otrā lasījuma datums.

A.Rugāte. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — rītdiena, 11.aprīlis. Un otrais lasījums 16.aprīlī.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, daži paziņojumi. Tā kā Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāti ir apmierināti ar zemkopības ministra sniegto atbildi uz jautājumu Ministru prezidentam, šodien jautājumu un atbilžu sēde pulksten 17.00 nenotiks.

Otrs paziņojums. Tātad pirmdien Saeimas Prezidija sēdē tiks lemts par pēdējās šīs sesijas kārtējās sēdes sasaukšanu, provizoriskais sēdes sākuma laiks varētu būt pulksten 15.00. Saeimas sekretāra biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Andris Ārgalis, Silva Bendrāte, Boriss Cilevičs, Oļegs Deņisovs, Guntis Bērziņš, Ēriks Jēkabsons, Andis Kāposts, Aleksandrs Kiršteins, Paulis Kļaviņš, Andrejs Naglis, Jānis Strazdiņš, Elita Šnepste, Andris Tolmačovs, Ingrīda Ūdre un Inese Vaidere.
Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Sēde ir slēgta.