Muitas konvencija par starptautiskajiem kravu pārvadājumiem, izmantojot TIR grāmatiņu

Līgumslēdzējas puses,

Vēloties sekmēt kravu starptautiskos autopārvadājumus ar autotransportu,

Atzīstot, ka pārvadājumu apstākļu pilnveidošana ir viens no savstarpējās sadarbības svarīgiem faktoriem,

Iestājoties par administratīvo, respektīvi, robežas šķērsošanas formalitāšu vienkāršošanu un saskaņošanu starptautisko pārvadājumu jomā,

Vienojās par sekojošo:

 

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

a) Definīcijas

1.pants

Šajā Konvencijā lietotie termini:

a) “TIR procedūra” – kravas pārvadājums no izvešanas muitas iestādes līdz ievešanas muitas iestādei, ievērojot TIR procedūru, kādu paredz šī konvencija;

b) “ievedmuitas un izvedmuitas maksājumi” – muitas nodoklis, citi nodokļi, nodevas un maksājumi, kurus iekasē, ievedot vai izvedot kravas, kā arī saistībā ar kravu ievešanu vai izvešanu, izņemot maksājumus, kuru lielums ir ierobežots līdz sniegto pakalpojumu izmaksām;

c) “transportlīdzeklis” – ne vien mehāniskais autotransporta līdzeklis, bet arī jebkura piekabe vai puspiekabe, kura paredzēta vilkšanai ar šo transportlīdzekli.

d) “transportlīdzekļu sastāvs” – sakabināti transportlīdzekļi, kuri pārvadājumu veic kā viens transportlīdzeklis;

e) “konteiners”- transportējama ierīce (tilpne, noņemama cisterna vai cita līdzīga ierīce):

i) kura ir pilnīgi vai daļēji slēgta tvertne, kas paredzēta kravu ievietošanai tajā;

ii) kura ir pietiekami izturīga, lai to izmantotu vairākkārt;

iii) kurai ir speciāla konstrukcija, kas atvieglo kravu pārvadāšanu ar viena vai dažāda veida transportlīdzekļiem, nepārkraujot to saturu;

iv) kura konstrukcija atvieglo pārkraušanu no viena transportlīdzekļa otrā transportlīdzeklī;

v) kura konstruēta tā, lai tajā varētu kravu ērti iekraut un izkraut; un

vi) kura iekšējais tilpums ir ne mazāks par vienu kubikmetru.

“No transportlīdzekļa noņemamās kravas kastes” uzskatāmas par konteineriem;

f) “izvešanas muitas iestāde” - ikviena Līgumslēdzējas Puses muitas iestāde, kur sākas kravas vai tās daļas starptautiskais pārvadājums, ievērojot TIR procedūru;

g) “ievešanas muitas iestāde” - ikviena Līgumslēdzējas Puses muitas iestāde, kur beidzas kravas vai tās daļas starptautiskais pārvadājums, ievērojot TIR procedūru;

h) “tranzīta muitas iestāde” - ikviena Līgumslēdzējas Puses muitas iestāde, cauri kurai transporta līdzeklis, transportlīdzekļu sastāvs vai konteiners tiek ievests vai izvests TIR procedūras gaitā;

j) “persona” – fiziska vai juridiska persona;

k) “smaga vai lielgabarīta krava”- ikviens smags vai lielu gabarītu priekšmets, kuru tā svara, izmēru vai citu īpašību dēļ parasti nepārvadā slēgtā transportlīdzeklī vai konteinerā;

l) “garantijas asociācija” – asociācija, kuru Līgumslēdzējas Puses muitas iestādes atzinušas par to personu garantu, kuras izmanto TIR procedūru.

 

b) Piemērošanas sfēra

2.pants

Šī konvencija piemērojama kravu pārvadājumiem, kurus bez kravas pārkraušanas veic ar transportlīdzekļiem, transportlīdzekļu sastāviem vai konteineriem, šķērsojot vienu vai vairākas robežas no vienas Līgumslēdzējas Puses izvešanas muitas iestādes līdz otras Līgumslēdzējas Puses ievešanas muitas iestādei vai līdz tās pašas Līgumslēdzējas Puses ievešanas muitas iestādei ar noteikumu, ka kāds TIR procedūras posms starp tās sākumu un beigām tiek veikts ar autotransportu.

 

3.pants

Šīs konvencijas noteikumus piemēro, ja:

a) pārvadājumus veic:

i) ar transportlīdzekļiem, transportlīdzekļu sastāviem vai konteineriem, ar kuriem ir iepriekšēji atļauts veikt pārvadājumus, ievērojot III a) nodaļas noteikumus; vai

ii) ar citiem transportlīdzekļiem, citiem transportlīdzekļu sastāviem vai citiem konteineriem, ievērojot III c) nodaļas noteikumus;

b) saskaņā ar 6.panta noteikumiem atzītās asociācijas garantē pārvadājumus, kurus veic, lietojot šīs Konvencijas 1.pielikumā dotajam paraugam atbilstošas TIR karnetes grāmatiņas.

 

c) Pamatnoteikumi

4.pants

Kravas, kuras pārvadājot ievēro TIR procedūru, ir atbrīvotas no izvedmuitas vai ievedmuitas maksājumiem tranzīta muitas iestādēs.

 

5.pants

1. Kravas, kuras pārvadājot ievēro TIR procedūru un pārvadā aizplombētos transportlīdzekļos, aizplombētos transportlīdzekļu sastāvos vai aizplombētos konteineros, parasti atbrīvo no muitas kontroles tranzīta muitas iestādēs.

 

II nodaļa

TIR karnešu izsniegšana; garantijas asociāciju atbildība

6.pants

1. Jebkura Līgumslēdzēja Puse var, nosakot šim nolūkam zināmas garantijas un ar zināmiem noteikumiem, piešķirt dažām asociācijām tiesības izsniegt tieši vai ar asociāciju, kas ir to korespondentes, starpniecību TIR karnetes un sniegt garantijas.

2. Asociācija var būt atzīta konkrētajā valstī tikai ar noteikumu, ka tai piešķirtā garantija nosedz arī atbildību, kuru tā ir uzņēmusies šajā valstī sakarā ar procedūrām, kuras veic, lietojot TIR karnetes, kuras ir iesniegušas ārvalstu asociācijas, kas ir tādas starptautiskas organizācijas dalībnieces, kuras dalībniece ir arī šī asociācija.

 

7.pants

TIR karnetes, kuras garantijas asociācijām nosūta to korespondentes – ārvalstu garantijas asociācijas – vai starptautiskas organizācijas, tiek atbrīvotas no ievedmuitas un izvedmuitas maksājumiem, kā arī jebkādiem aizliegumiem un ierobežojumiem, kas saistīti ar ievešanu vai izvešanu.

 

8.pants

1. Garantijas asociācijas apņemas samaksāt nepieciešamos ievedmuitas vai izvedmuitas maksājumus, kā arī nokavējuma procentus, kurus aprēķina saskaņā ar Muitas likumu un noteikumiem valstī, kurā konstatēti pārkāpumi saistībā ar TIR procedūru. Garantijas asociācija apņemas maksāt minētās summas, būdama solidāri atbildīga ar personām, kurām šīs summas jāmaksā.

2. Gadījumos, kad vienas vai otras Līgumslēdzējas Puses likumi un noteikumi neparedz ievedmuitas vai izvedmuitas maksājumu segšanu, kā paredzēts šī panta 1.daļā, garantijas asociācija apņemas ar tādiem pašiem noteikumiem samaksāt summu, kas ir līdzvērtīga ievedmuitas vai izvedmuitas maksājumiem vai nokavējuma procentiem.

3. Katrai Līgumslēdzējai Pusei jānosaka maksimālais to summu apmērs, kuru samaksāšanu, rēķinot uz vienu TIR karneti, var prasīt no garantijas asociācijas, pamatojoties uz šī panta 1. un 2.daļu.

4. Garantijas asociācijas atbildība attiecībā pret tās valsts kompetento institūciju, kurā atrodas izvešanas muitas iestāde, iestājas, kad šī muitas iestāde ir saņēmusi noformēšanai TIR karneti. Nākamajās valstīs, caur kuru teritorijām turpina pārvest kravu, ievērojot TIR procedūru, šī atbildība iestājas ievešanas brīdī vai arī, ja TIR procedūra tiek apturēta atbilstoši 26.panta 1.un 2.daļai, ar brīdi, kad TIR karnete tiek pieņemta noformēšanai muitas iestādē, kurā atsāk TIR procedūru.

5. Garantijas asociācija ir atbildīga ne vien par TIR karnetē reģistrētajām kravām, bet arī par jebkuru karnetē nenorādīto kravu, kura ir transportlīdzekļa aizplombētajā nodalījumā vai aizplombētajā konteinerā. Par citām kravām asociācija nav atbildīga.

6. Lai noteiktu šī panta 1. un 2. daļā minēto maksājumu summas, TIR karnetē ierakstītās ziņas par kravām tiek uzskatītas par pareizām, ja netiek piestādīti citi pierādījumi.

7. Kad iestājas šī panta 1. un 2.daļā minēto summu maksāšanas termiņš, kompetentām institūcijām savu iespēju robežās pirms prasības iesniegšanas tiesā pret garantijas asociāciju jāpieprasa maksa no personas vai personām, no kurām tā pienākas.

 

9.pants

1. Garantijas asociācija nosaka TIR karnetes derīguma termiņu, norādot, pēc kāda datuma tiek pārtraukta iesniegšana noformēšanai izvešanas muitas iestādē.

2. Ja karnete tika izsniegta izvešanas muitas iestādē derīguma termiņa pēdējā dienā vai pirms tās, kā paredzēts šā panta 1.daļā, karnete ir derīga līdz TIR procedūras nobeigšanai ievešanas muitas iestādē.

 

10.pants

1. TIR karneti muitas iestādē var noslēgt ar nosacījumiem vai bez tiem. Nosacījumiem jāattiecas uz faktiem, kas saistīti ar pašu TIR procedūru. Šie fakti jānorāda TIR karnetē.

2. Ja kādas valsts muitas iestāde noslēgusi TIR karneti bez nosacījumiem, tā vairs nedrīkst prasīt garantijas asociācijai maksāt 8.panta 1. un 2. daļā minētās summas, izņemot tos gadījumus, kad apliecinājums par nobeigšanu tika iegūts nelikumīgā vai krāpšanas ceļā.

 

11.pants

1. Ja TIR karnete netiek noslēgta vai tā tiek noslēgta ar nosacījumiem, kompetentas iestādes nav tiesīgas prasīt garantijas asociācijai samaksāt 8.panta 1. un 2. daļā minētās summas, ja gada laikā kopš dienas, kad šī institūcija ir pieņēmusi TIR karneti, tā nav rakstiski darījusi zināmu garantijas asociācijai par nenobeigšanu vai pabeigšanu ar nosacījumiem. Šo noteikumu piemēro arī gadījumā, ja apliecinājums par nobeigšanu iegūts nelikumīgā vai krāpšanas ceļā, taču šajā gadījumā paredzētais termiņš ir divi gadi.

2. 8. panta 1.un 2. daļā minēto summu maksāšanas prasība tiek nosūtīta garantijas asociācijai ne ātrāk kā trīs mēnešus kopš tās dienas, kad šai asociācijai darīts zināms par karnetes nenobeigšanu, tās nobeigšanu ar nosacījumiem vai par nobeigšanu, kas izdarīta nelikumīgā vai krāpšanas ceļā, bet ne vēlāk kā divus gadus kopš tās pašas dienas. Tomēr attiecībā uz lietām, kas minēto divu gadu laikā nodotas izskatīšanai tiesā, maksāšanas prasība nosūtāma viena gada laikā kopš tiesas lēmuma stāšanās spēkā.

3. Garantijas asociācijas pienākums ir samaksāt pieprasīto summu trīs mēnešu laikā, skaitot no pieprasījuma izsūtīšanas dienas. Samaksātās summas tiks atmaksātas garantijas apvienībai, ja divu gadu laikā kopš maksāšanas pieprasījuma izsniegšanas dienas muitas iestādei tiks iesniegti pārliecinoši pierādījumi, ka attiecīgais pārvadājums veikts bez pārkāpumiem.

 

III nodaļa

Kravu pārvadājumi, lietojot TIR karnetes

a) Transportlīdzekļu un konteineru sertifikācija

12.pants

Lai katram transportlīdzeklim piemērotu šīs nodaļas a) un b) apakšnodaļas noteikumus, tam pēc savas konstrukcijas un iekārtojuma jāatbilst šīs Konvencijas 2.pielikuma noteikumiem un jābūt sertificētam atbilstoši šīs Konvencijas 3.pielikumā paredzētajai procedūrai. Atestācijas sertifikātam jāatbilst 4.pielikumā dotajam paraugam.

 

13.pants

1. Lai konteineriem piemērotu šīs nodaļas a) un b) apakšnodaļas noteikumus, to konstrukcijai jāatbilst 7.pielikuma 1.daļas prasībām un tiem jābūt sertificētiem atbilstoši tā paša pielikuma II daļā noteiktajai procedūrai.

2. Konteineri, ar kuriem ir atļauts pārvadāt kravu, tos noplombējot, saskaņā ar 1956.gada Muitas konvenciju par konteinerpārvadājumiem, no tās izrietošiem nolīgumiem, kas noslēgti Apvienoto Nāciju Organizācijas vadībā, 1972.gada Muitas konvenciju par konteinerpārvadājumiem un jebkuriem aktiem, kuri var aizstāt vai grozīt minēto konvenciju, uzskatāmi par atbilstošiem šī panta 1.daļas noteikumiem, un ar tiem atļauts veikt pārvadājumus, ievērojot TIR procedūru, bez jaunas sertifikācijas procedūras.

 

14.pants

1. Ikvienai Līgumslēdzējai Pusei ir tiesības neatzīt tādu transportlīdzekļu vai konteineru sertifikāciju, kas neatbilst 12. un 13.panta noteikumiem. Tomēr Līgumslēdzējām Pusēm nav jākavē pārvadājums, ja konstatētie defekti ir nenozīmīgi un nerada iespējas kontrabandai.

2. Pirms atkārtotas transportlīdzekļa vai konteinera izmantošanas kravas pārvadājumiem, tos noplombējot, tas jāsaved iepriekšējā kārtībā vai arī no jauna jāsertificē, ja tas vairs neatbilst tiem noteikumiem, uz kuru pamata tam bija izsniegts sertifikāts.

 

b) Pārvadājumu procedūra, lietojot TIR karneti

15.pants

1. Transportlīdzekļa, transportlīdzekļu sastāva vai konteinera, kuru izmanto kravu pārvadājumiem, ievērojot TIR procedūru, ievešanai uz laiku nav nepieciešams speciāls muitas dokuments. Transportlīdzeklim, transportlīdzekļu sastāvam vai konteineram nekādas garantijas nav vajadzīgas.

2. Šī panta 1.daļas noteikumi neaizliedz Līgumslēdzējai Pusei pieprasīt ievedmuitā veikt formalitātes, kādas paredzētas tās nacionālajā likumdošanā, lai nodrošinātu pēc TIR procedūras beigām transportlīdzekļa sastāva vai konteinera izvešanu no valsts.

 

16.pants

Kad TIR procedūru veic ar transportlīdzekli vai transportlīdzekļu sastāvu, pie tiem jāpiestiprina taisnstūrveida plāksnītes ar uzrakstu TIR, kuras atbilst šīs Konvencijas 5.pielikuma prasībām; vienu plāksnīti piestiprina transportlīdzekļa vai transportlīdzekļu sastāva priekšpusē, bet otru aizmugurē. Šīs plāksnītes piestiprināmas tādā veidā, lai tās būtu labi saskatāmas un tām jābūt noņemamām.

 

17.pants

1. Katram transportlīdzeklim vai konteineram izsniedz vienu TIR karneti. Taču vienotu TIR karneti var izsniegt transportlīdzekļu sastāvam vai vienā transportlīdzeklī vai vienā transportlīdzekļu sastāvā iekrautiem konteineriem. Šādā gadījumā TIR karnetes kravas manifestā atsevišķi jānorāda katra transportlīdzekļa, respektīvi, transportlīdzekļu sastāva daļas saturs vai katra konteinera saturs.

2. TIR karnete ir derīga tikai vienam pārvadājumam. Karnetē jābūt vismaz tādam noplēšamo lapu skaitam, kāds nepieciešams tās noformēšanai muitas iestādē transporta operāciju veikšanai.

 

18.pants

TIR procedūru var veikt cauri vairākām ievešanas vai izvešanas muitas iestādēm, izņemot tos gadījumus, kad ieinteresētā Līgumslēdzēja Puse vai Līgumslēdzēju Puses devušas īpašu atļauju,

a) izvešanas muitas iestādēm jāatrodas tikai vienā valstī;

b) ievešanas muitas iestādēm jāatrodas ne vairāk kā divās valstīs;

c) izvešanas un ievešanas muitas iestādes kopumā nedrīkst būt vairāk par četrām.

 

19.pants

Kravu un transportlīdzekli, transportlīdzekļu sastāvu vai konteineru jāuzrāda izvešanas muitas iestādē kopā ar TIR karneti. Muitas iestādēm, kas kontrolē izvešanu, jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai pārliecinātos par kravas manifesta pareizību, lai nodrošinātu muitas plombu uzlikšanu vai lai kontrolētu muitas plombas, kuras pienācīgā veidā uzlikušas atbildīgo muitas iestāžu pilnvarotas personas.

 

20.pants

Muitas iestādes savas valsts teritorijā var noteikt konkrētu kravas pārvadājuma termiņu un prasīt, lai transportlīdzekli, transportlīdzekļu sastāvu vai konteineru virzīt pa noteikto maršrutu.

 

21.pants

Transportlīdzekli, transportlīdzekļu sastāvu vai konteineru kopā ar kravu, kuru tie satur, kā arī TIR karneti, kas attiecas uz pārvedamo kravu, jāuzrāda katrā tranzīta vai ievešanas muitas iestādē.

 

22.pants

1. Ikvienas Līgumslēdzēju Puses tranzīta muitas iestādes parasti atzīst plombas, kuras uzliktas citu Līgumslēdzēju Pušu muitās ar noteikumu, ka tās nav bojātas, izņemot gadījumus, kad muitā kravu pārbauda saskaņā ar 5.panta 2.daļas noteikumiem. Tomēr šīs muitas iestādes var uzlikt papildus savas plombas, ja tas nepieciešams kontroles nolūkiem.

2. Muitas zīmogiem un plombām, kuras atzinušas Līgumslēdzējas Puses, šo valstu teritorijā piemērojama tā pati tiesiskā aizsardzība, kāda nacionāliem muitas zīmogiem un plombām.

 

23.pants

Muitas iestādes tikai izņēmuma gadījumos drīkst:

— pieprasīt, lai transportlīdzekļus, transportlīdzekļu sastāvus vai konteinerus pavadītu par pārvadātāju līdzekļiem viņu valsts teritorijā;

— veikt transportlīdzekļu, transportlīdzekļu sastāvu vai konteineru kravas pārbaudi un apskati ceļā.

 

24.pants

Ja muitas iestādes veic kravas apskati transportlīdzeklī, transportlīdzekļu sastāvā vai konteinerā uz ceļa vai tranzīta muitā, tām jāizdara atzīmi par no jauna uzliktām plombām, kā arī par veikto pārbaudi šajā valstī lietotajās TIR karnetes noplēšamajās lapās, tās attiecīgajos pasakņos, kā arī pārējās TIR karnetes noplēšamajās lapās.

Tiek uz laiku pārtraukta.

 

25.pants

Ja muitas plombas ceļā ir bojātas citos apstākļos, nekā minēti 24. un 35.pantā, vai arī krava ir bojāta vai pilnīgi zaudēta, plombām paliekot neskartām, jāievēro kartība, kāda noteikta šīs Konvencijas 1.pielikumā attiecībā uz TIR karnetes lietošanu, nekaitējot nacionāliem likumdošanas aktiem, un jāaizpilda TIR karnetē esošais protokols.

 

26.pants

1. Ja kāds pārvadājuma posms tiek veikts, lietojot TIR karneti tādas valsts teritorijā, kura nav Līgumslēdzējas Puse, TIR procedūra šajā maršruta posmā tiek uz laiku pārtraukta. Šādā gadījumā tās Līgumslēdzējas Puses muita, kuras teritorijā pārvadājums turpinās, pieņem TIR karneti TIR procedūras atsākšanai, ja muitas plombas, kā arī pazīšanās zīmes nav bojātas.

2. Šāds noteikums piemērojams arī tajā maršruta posmā, kurā saistībā ar vienkāršāku tranzīta procedūru vai ja tranzīta procedūra nav nepieciešama, TIR karnetes īpašnieks to nelieto.

3. Šādos gadījumos muitas iestādes, kurās TIR procedūra tiek pārtraukta vai atjaunota, iebraucot vai izbraucot no valsts, tiek uzskatītas par trazītmuitas iestādēm.

 

27.pants

Ievērojot šīs Konvencijas, respektīvi, tās 18.panta noteikumus, sākotnēji norādīto ievešanas muitas iestādi var nomainīt pret citu ievešanas muitas iestādi.

 

28.pants

Kravai ienākot ievešanas muitas iestādē, TIR karnete tiek noslēgta nekavējoties ar noteikumu, ka krava pāriet citā muitas kontroles sistēmā vai tā tiek izlaista brīvam apgrozījumam.

 

c) Smagu un lielgabarīta kravu pārvadājumu noteikumi

29.pants

1. Šīs apakšnodaļas noteikumus piemēro, tikai pārvadājot smagas un lielgabarīta kravas, kuru definīcija dota šīs Konvencijas 1.panta k) punktā.

2. Ja tiek piemēroti šīs apakšnodaļas noteikumi, smagus un lielgabarīta kravu pārvadājumus pēc izvešanas muitas iestādes lēmuma var veikt ar neaizzīmogotiem transportlīdzekļiem vai konteineriem.

3. Šīs apakšnodaļas noteikumi tiek piemēroti tikai tādā gadījumā, kad pēc izvešanas muitas iestādes ieskatiem smagu un lielgabarīta kravas, kā arī kopā ar tām pārvadājamos piederumus var viegli identificēt pēc to apraksta vai nodrošināt ar muitas plombām, kā arī pazīšanās zīmēm tādā veidā, lai novērstu minēto kravu jebkādu nomaiņu vai izņemšanu bez redzamu bojājuma pēdu atstāšanas.

 

30.pants

Visi šīs Konvencijas noteikumi, izņemot tos, kuros atkāpes ir paredzētas šīs apakšnodaļas īpašos noteikumos, attiecas uz smagu un lielgabarīta kravu pārvadājumiem, ievērojot TIR procedūru.

 

31.pants

Garantijas asociācija ir atbildīga ne tikai par TIR karnetē uzrādīto kravu, bet arī par tām precēm, kas nav uzrādītas karnetē, bet atrodas vai nu uz kravas platformas vai starp karnetē uzskaitītajām precēm.

 

32.pants

Uz TIR karnetes vāka un visās noplēšamajās lapās trekniem burtiem jāuzraksta angļu vai franču valodā – “ smaga vai lielgabarīta krava” (“heavy or bulky goods”).

 

33.pants

Izvešanas muitas iestāde var pieprasīt, lai TIR karnetei būtu pievienoti pārvadājamās kravas identificēšanai nepieciešamie iesaiņojumu apraksti, fotoattēli, rasējumi utt. Šādos gadījumos muita apstiprina šos dokumentus; vienu eksemplāru piestiprina TIR karnetes vāka iekšpusē un visos karnetes manifestos izdara atzīmi par šo dokumentu pievienošanu.

 

34.pants

Ikvienas Līgumslēdzējas Puses tranzīta muitām jāatzīst citu Līgumslēdzēju Pušu kompetento institūciju uzliktās plombas un to pazīšanas zīmes. Lai gan tās drīkst uzlikt jaunas plombas un pazīšanas zīmes, par to jāizdara atzīme attiecīgajā valstī lietotās TIR karnetes lapas kontroltalonā, tai atbilstošajā pasaknī un paliekošo TIR karnetu lapu kontroltalonos.

 

35.pants

Ja ceļā vai tranzīta muitā, pārbaudot kravu, muitnieki ir spiesti noņemt muitas plombas, kā arī pazīšanas zīmes, tai jāizdara atzīmes tās valstī lietotās TIR karnetes lapas kontroltalonā un tās atbilstošajos pasakņos, kā arī paliekošajos TIR karnetes lapu kontroltalonos par jaunu muitas plombu, kā arī pazīšanas zīmju uzlikšanu.

 

IV nodaļa

Konvencijas noteikumu pārkāpumi

36.pants

Par ikvienu šīs Konvencijas pārkāpumu vainīgajam piemēro sankcijas, kādas paredzētas tās valsts likumdošanā, kurā izdarīts pārkāpums.

 

37.pants

Ja nevar konstatēt, kuras valsts teritorijā izdarīts pārkāpums, tad tiek uzskatīts, ka tas izdarīts tās Līgumslēdzējas Puses teritorijā, kurā šis pārkāpums konstatēts.

 

38.pants

1. Katrai Līgumslēdzējai Pusei ir tiesības aizliegt izmantot šīs Konvencijas noteikumus uz laiku vai pavisam ikvienai personai, kura izdarījusi nopietnu muitas likumdošanas pārkāpumu un noteikumu pārkāpumu kravu starptautisko pārvadājumu jomā.

2.Par šādu aizliegumu nekavējoties jāziņo tās Līgumslēdzējas Puses muitas iestādei, kuras teritorijā atrodas vai pastāvīgi uzturas minētā persona, kā arī tās valsts garantijas asociācijai (-ām), kurā izdarīts pārkāpums.

 

39.pants

Ja TIR procedūra citādā ziņā veikta nevainojami:

1. Līgumslēdzējas Puses neņem vērā nelielas novirzes attiecībā uz noteiktiem termiņiem vai maršrutiem;

2. arī atšķirības starp TIR karnetes kravas manifestā sniegtajām ziņām un transportlīdzekļa, transportlīdzekļu sastāva vai konteinera saturu netiek uzskatītas par TIR karnetes īpašnieka pārkāpumu, ja kompetentā institūcija pierāda, ka šīs atšķirības nav ieviesušās apzināti vai nevērības dēļ kravas iekraušanas, nosūtīšanas vai manifesta sastādīšanas gaitā.

 

40.pants

Izvešanas muitas iestāde vai ievešanas muitas iestāde neuzskata TIR karnetes īpašnieku par atbildīgu atšķirībās, kuras var tikt konstatētas tā valstī, ja šīs atšķirības attiecas uz pirms vai pēc TIR procedūrai sekojošiem muitas režīmiem, ar kuriem minētās karnetes īpašniekam nav bijis nekāda sakara.

 

41.pants

Ja muitas iestādes atzīst paskaidrojumus par TIR karnetes manifestā uzrādītās kravas pilnīgu zaudēšanu nepārvaramas varas, ceļa negadījuma vai kravas specifisko īpašību dēļ par pietiekošiem, tad tās atbrīvo no parasti iekasējamo maksājumu samaksas.

 

42.pants

Pēc Līgumslēdzējas Puses pieprasījuma, kurā izklāstīti attiecīgie iemesli, TIR procedūrā ieinteresēto Līgumslēdzēju Pušu kompetentās institūcijas sniedz visas tās rīcībā esošās ziņas, kuras nepieciešamas 39., 40. un 41.panta noteikumu piemērošanai.

 

V nodaļa

Paskaidrojumi

43.pants

6. un 7.pielikuma (III daļa) paskaidrojumos doti dažu šīs Konvencijas noteikumu un tās pielikumu skaidrojumi. Tajos aprakstīti arī praktiskās rīcības veidi.

 

VI nodaļa

Dažādi lēmumi

44.pants

Katra Līgumslēdzēja Puse ieinteresētajām garantijas asociācijām piešķir atvieglojumus:

a) pārskaitot valūtu, kas nepieciešama to summu nomaksāšanai, kuras saskaņā ar šīs Konvencijas 8.pantu iekasē Līgumslēdzēju Pušu kompetentās institūcijas; un

b) pārskaitot valūtu, kas nepieciešama, lai samaksātu par TIR karnetēm, kuras garantijas asociācijām nosūta ārvalstu asociācijas – to korespondentes vai starptautiskās organizācijas.

 

45.pants

Katra Līgumslēdzēja Puse publicē to izvešanas muitas iestāžu, tranzīta muitu un ievešanas muitas iestāžu sarakstus, kuras pēc tās domām būs iesaistītas TIR procedūras veikšanā. Tādu valstu Līgumslēdzējas Puses, kuru teritorijas saskaras, konsultēsies, lai abpusēji vienojoties, noteiktu atbilstošas robežmuitas iestādes un to darba laiku.

 

46.pants

1. Šajā Konvencijā minēto formalitāšu kārtošana nedod tiesības muitniekam pieprasīt samaksu, izņemot gadījumus, kad šīs formalitātes kārto neparedzētā laikā un vietā.

2. Līgumslēdzēju Puses veiks visus no tām atkarīgos pasākumus, lai atvieglotu muitas operācijas, kas saistītas ar ātri bojājošos kravu.

 

47.pants

1. Šīs Konvencijas noteikumi neliedz tādu ierobežojumu vai kontrolpasākumu piemērošanu, kas paredzēti nacionālajā likumdošanā un kuri izriet no sabiedriskās morāles, drošības, veselības aizsardzības un higiēnas prasībām vai veterināras un augu aizsardzības kārtības apsvērumiem, kā arī tie neliedz šajos noteikumos paredzēto maksājumu samaksu.

2. Šīs Konvencijas noteikumi neliedz nacionālo vai starptautisko noteikumu, kas reglamentē pārvadājumus, piemērošanu.

 

48.pants

Neviens šīs Konvencijas noteikums nenoliedz to Līgumslēdzēju Pušu tiesības, kuras izveidojušas Muitas vai ekonomiskas savienības, piemērot īpašus noteikumus pārvadājumiem, kuriem nosūtīšanas vai saņemšanas vieta atrodas to teritorijās vai kurus veic cauri to teritorijai ar noteikumu, ka tie neierobežo šajā Konvencijā paredzētos atvieglojumus.

 

49.pants

Šīs Konvencijas noteikumi neliedz lielāku atvieglojumu piemērošanu, kādus Līgumslēdzējas Puses piešķir vai vēlēsies piešķirt, pamatojoties uz vienpusējiem noteikumiem, divpusējiem vai daudzpusējiem nolīgumiem, ja šie atvieglojumi neierobežo šīs Konvencijas noteikumus, respektīvi, TIR procedūras veikšanu.

 

50.pants

Līgumslēdzējas Puses pēc attiecīga lūguma sniedz viena otrai informāciju, kas nepieciešama šīs Konvencijas noteikumu piemērošanai, piemēram, par transportlīdzekļu vai konteineru sertifikāciju, kā arī par to konstrukcijas tehniskajiem rādītajiem.

 

51.pants

Šīs Konvencijas pielikumi ir šīs Konvencijas neatņemama sastāvdaļa.

 

VII nodaļa

Nobeiguma noteikumi

52.pants

Parakstīšana, ratificēšana, pieņemšana, apstiprināšana un pievienošanās

1. Ikviena valsts, kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalsts, jebkuras specializētas organizācijas vai Starptautiskās Atomenerģētikas aģentūras locekle vai Starptautiskās Justīcijas tiesas statūtu dalībvalsts, kā arī jebkura cita Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas pieaicināta valsts var kļūt par šīs Konvencijas Līgumslēdzēju Pusi:

a) parakstot Konvenciju bez atrunu izdarīšanas par ratifikāciju, pieņemšanu vai apstiprināšanu;

b) iesniedzot depozitārijam ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumentu pēc tā parakstīšanas ar atrunu par ratifikāciju, pieņemšanu vai apstiprināšanu;

c) iesniedzot depozitārijam pievienošanās instrumentu.

2. Valstīm, kas minētas šī panta 1.daļā, ir dotas tiesības parakstīt Konvenciju Apvienoto Nāciju Organizācijas nodaļā Ženēvā no 1976.gada 1.janvāra līdz 1976.gada 31.decembrim, ieskaitot. Pēc šī datuma tās varēs Konvencijai pievienoties.

3. Muitas vai ekonomiskās savienības saskaņā ar šī panta 1. un 2.daļu var kļūt par šīs Konvencijas Līgumslēdzējām Pusēm vienlaikus ar savām valstīm dalībniecēm vai arī jebkurā citā laikā pēc tam, kad visas to valstis dalībnieces kļuvušas par šīs Konvencijas Līgumslēdzējām Pusēm. Taču šīm savienībām nav balsstiesību.

4. Ratificēšanas, atzīšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentus nodod glabāšanā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāram.

 

53.pants

Stāšanās spēkā

1. Šī Konvencija stājas spēkā sešus mēnešus pēc tam, kad piecas no valstīm, kas minētas 52.panta 1.daļā, ir parakstījušas šo Konvenciju bez atrunas par tās ratifikāciju, pieņemšanu vai apstiprināšanu vai arī ir nodevušas depozitārijam savus ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentus.

2. Pēc tam, kad piecas no 52.panta 1.daļā minētajām valstīm ir parakstījušas Konvenciju bez atrunas par tās ratifikāciju, pieņemšanu vai apstiprināšanu vai arī ir nodevušas depozitārijam savus ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentus, šī Konvencija stājas spēkā visām pārējām Līgumslēdzējām Pusēm sešus mēnešus pēc tam, kad tās nodevušas glabāšanā savus ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentus.

3. Ikviens instruments par Konvencijas ratifikāciju, pieņemšanu, apstiprināšanu vai pievienošanos tai, kurš nodots glabāšanā pēc Konvencijas grozījumu stāšanos spēkā, attiecināms uz grozīto Konvenciju.

4. Ikviens šāds instruments, kurš nodots glabāšanā pēc grozījumu pieņemšanas, bet pirms to stāšanās spēkā, attiecināms uz grozīto Konvenciju dienā, kad šie grozījumi stājas spēkā.

 

54.pants

Denonsēšana

1. Ikviena Līgumslēdzēja Puse ir tiesīga denonsēt šo Konvenciju, par to paziņojot Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāram.

2. Denonsācija stājas spēkā piecpadsmit mēnešus pēc tam, kad Ģenerālsekretārs ir saņēmis denonsācijas paziņojumu.

3. Izvešanas muitas iestādēs pieņemtās TIR karnetes ir derīgas līdz denonsācijas spēkā stāšanās brīdim, un garantijas asociāciju sniegtās garantijas paliek spēkā atbilstoši šīs Konvencijas noteikumiem.

 

55.pants

Darbības izbeigšanās

Ja pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā Līgumslēdzēju Pušu valstu skaits ir mazāks par pieciem kādā no periodiem, kas ir nepārtrauktus divpadsmit mēnešus gari, esošā Konvencija pēc šiem divpadsmit mēnešiem zaudē spēku.

 

56.pants

1959.gada TIR Konvencijas darbības izbeigšanās

1. Kopš šīs Konvencijas spēkā stāšanās brīža tā atceļ 1959.gada TIR Konvenciju un nomaina attiecības starp tās Līgumslēdzējām Pusēm.

2. Atbilstoši 1959.gada TIR Konvencijas noteikumiem izsniegtos transportlīdzekļu un konteineru atestācijas sertifikātus muitas noplombētu kravu pārvadāšanai šīs Konvencijas Līgumslēdzējas Puses atzīst tik ilgi, kamēr nav notecējis to derīguma vai derīguma pagarinājuma termiņš, ar noteikumu, ka šie transportlīdzekļi vai konteineri joprojām atbilst tām prasībām, atbilstoši kurām ar tiem tika atļauts veikt pārvadājumus.

 

57.pants

Strīdu izšķiršana

1. Ikviens divu vai vairāku Līgumslēdzēju Pušu strīds, kas attiecas uz šīs Konvencijas interpretāciju vai pielietošanu, iespēju robežās jāatrisina sarunu ceļā vai citiem mierīgiem strīdus regulējošiem līdzekļiem.

2. Jebkuru divu vai vairāku Līgumslēdzēju Pušu strīdīgo jautājumu par šīs Konvencijas interpretāciju vai pielietošanu, kuru nevar atrisināt ar šī panta 1.daļā paredzētajiem līdzekļiem, pēc vienas Puses lūguma nodod arbitrāžā, kuru izveido šādi: katrs strīda dalībnieks ieceļ arbitru, un tie savukārt ievēlē priekšsēdētāju. Ja trīs mēnešu laikā pēc lūguma iesniegšanas kāds dalībnieks nav iecēlis arbitru vai arī arbitri nav varējuši ievēlēt priekšsēdētāju, ikviena strīdīgā Puse var lūgt Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāru iecelt arbitru vai arbitrāžas priekšsēdētāju.

3. Saskaņā ar 2.daļas noteikumiem izveidotās arbitrāžas lēmumi ir obligāti abām strīdā iesaistītajām Pusēm.

4. Arbitrāža izstrādā savus tiesas procesa noteikumus.

5. Arbitrāžas lēmumus pieņem ar balsu vairākumu.

6. Sakarā ar nesaskaņām, kuras var rasties starp strīdīgajām Pusēm attiecībā uz arbitrāžas lēmuma interpretāciju vai izpildi, viena no Pusēm var lūgt arbitrāžu, kura šo lēmumu pieņēmusi, izskatīt strīdu no jauna.

 

58.pants

Atrunas

1. Ikviena valsts šīs Konvencijas parakstīšanas, ratificēšanas vai tai pievienošanās brīdī var paziņot, ka nepieņem šīs Konvencijas 57.panta 2.–6.daļu. Citām Līgumslēdzējām Pusēm attiecībās ar jebkuru no Līgumslēdzējām Pusēm, kura izteikusi šādu iebildumu, šo daļu noteikumi nebūs saistoši.

2. Ikviena Līgumslēdzēja Puse, kura izdarījusi atrunu uz šī panta 1.daļu, jebkurā laikā to var atsaukt, par to paziņojot Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāram.

3. Izņemot šī panta 1.daļā minētās atrunas, nekādas citas atrunas šīs Konvencijas sakarā nav pieļaujamas.

 

59.pants

Konvencijas labojumu izdarīšanas procedūra

1. Labojumus šajā Konvencijā un tās pielikumos var izdarīt pēc jebkuras Līgumslēdzējas Puses priekšlikuma atbilstoši šajā pantā noteiktajai kārtībai.

2. Jebkuru ieteikto šīs Konvencijas labojumu izskata Administratīvā komiteja, kuru veido visas Līgumslēdzējas Puses saskaņā ar 8.pielikumā izklāstītās procedūras noteikumiem. Jebkuru Administratīvās komitejas sesijā izskatīto vai izstrādāto un ar divu trešdaļu klātesošo balsu vairākumu pieņemto labojumu Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretārs nosūta akceptēšanai Līgumslēdzējām Pusēm.

3. Izņemot 60.pantā paredzētos gadījumus, ikviens labojums, kurš izsūtīts saskaņā ar iepriekšējās daļas noteikumiem, stājas spēkā visām Līgumslēdzējām Pusēm trīs mēnešus pēc divpadsmit mēnešu termiņa izbeigšanās no labojuma iesniegšanas dienas, ja Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretārs nav saņēmis kādas valsts Līgumslēdzējas Puses iebildumus par šo labojumu.

4. Ja saskaņā ar šī panta 3.daļas noteikumiem saņemti iebildumi par attiecīgiem labojumiem, tie netiek pieņemti un tie nestājas spēkā.

 

60.pants

1.,2.,3.,4.,5.,6. un 7.pielikuma labojumu izdarīšanas īpašā procedūra

1. Ikviens labojums 1.,2.,3.,4.,5.,6., un 7.pielikumā, kas izskatīts saskaņā ar 59.panta 1. un 2.daļu, stājas spēkā Administratīvās komitejas noteiktajā termiņā labojuma pieņemšanas laikā, ja pirms Administratīvās komitejas noteiktā termiņa viena piektā daļa vai piecas Līgumslēdzējas Puses valstis, turklāt vērā ņem mazāko no šiem diviem skaitļiem, nepaziņo Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāram par saviem iebildumiem attiecībā uz šo labojumu. Šajā punktā minēto termiņu Administratīvā komiteja nosaka ar klātesošo un balsojošo divu trešdaļu balsu vairākumu.

2. Ikviens labojums, kurš pieņemts saskaņā ar šī panta 1.daļā izklāstīto procedūru pēc tā stāšanās spēkā, ir obligāts visām Līgumslēdzējām Pusēm, un tas stājas iepriekšējā noteikuma vietā.

 

61.pants

Priekšlikumi, paziņojumi un iebildumi

Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretārs informē visas Līgumslēdzējas Puses, kā arī šīs Konvencijas 52.panta 1.daļā minētās valstis par visiem priekšlikumiem, paziņojumiem un iebildumiem, kuri iesniegti atbilstoši 59. un 60.panta prasībām, un par katra labojuma spēkā stāšanās termiņu.

 

62.pants

Konvencijas pārskatīšanas konference

1. Ikviena Līgumslēdzējas Puses valsts var, par to paziņojot Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāram, prasīt sasaukt konferenci Konvencijas pārskatīšanai.

2. Konvencijas pārskatīšanas konferenci, aicinot piedalīties visas Līgumslēdzējas Puses un 52.panta 1.daļā minētās valstis, sasauc Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretārs, ja sešu mēnešu laikā pēc Ģenerālsekretāra paziņojuma vismaz ceturtā daļa Līgumslēdzēju Pušu valstu informē viņu par savu piekrišanu šai prasībai.

3. Konvencijas pārskatīšanas konferenci, aicinot piedalīties visas Līgumslēdzējas Puses un 52.panta 1.daļā minētās valstis, tāpat sasauc Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretārs pēc Administratīvās komitejas prasības. Lēmumu par šādas prasības iesniegšanu Administratīvā komiteja pieņem ar klātesošo un balsojošo vairākumu.

4. Ja saskaņā ar šī panta 1. un 3.daļu tiek sasaukta konference, Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretārs dara to zināmu visām Līgumslēdzējām Pusēm un lūdz tās 3 mēnešu laikā iesniegt priekšlikumus, kuru izskatīšanā tās ir ieinteresētas. Vismaz 3 mēnešus pirms konferences atklāšanas Ģenerālsekretārs paziņo visām Līgumslēdzējām Pusēm provizorisko darba kārtību un priekšlikumu tekstus.

 

63.pants

Paziņojumi

Līdztekus 61. un 62.pantā paredzētajiem paziņojumiem Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretārs informē visas 52.pantā minētās valstis par:

a) parakstīšanu, ratifikāciju, atzīšanu, apstiprināšanu un pievienošanos atbilstoši 52.pantam;

b) šīs Konvencijas spēkā stāšanās datumu atbilstoši 53.pantam;

c) denonsācijām atbilstoši 54.pantam;

d) atrunām, kas izdarītas atbilstoši 58.pantam.

 

64.pants

Teksta autentiskums

Pēc 1976.gada 31.decembra šīs Konvencijas oriģinālu nodod glabāšanā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāram, kurš noteiktajā kārtībā nosūta apstiprinātas kopijas katrai Līgumslēdzējai Pusei un katrai 52.panta 1.daļā minētajai valstij, kura nav Līgumslēdzēja Puse.

TO APLIECINOT, apakšā parakstījušies un noteiktā kārtībā pilnvaroti, parakstījuši šo Konvenciju.

PIEŅEMTA Ženēvā tūkstoš deviņi simti septiņdesmit piektā gada četrpadsmitajā novembrī vienā eksemplārā angļu, franču un krievu valodā, turklāt visi trīs teksti ir autentiski.

 

1.pielikums

TIR karnetes paraugs

TIR karnete tiek iespiesta franču valodā, izņemot apvāka 1.lappusi, kur aiļu nosaukumus iespiež arī angļu valodā. “TIR karnetes lietošanas noteikumi” franču valodā, kas ir iespiesti vāka 2.lappusē, tiek iespiesti arī angļu valodā vāka 3.lappusē.

TIR karnetes apvāka

2.,3.lpp.

 

TIR KARNETES LIETOŠANAS NOTEIKUMI

A. Vispārīgie noteikumi

1.IZSNIEGŠANA: TIR karneti izsniedz nosūtītāja valstī jeb valstī, kurā atrodas vai pastāvīgi uzturas karnetes turētājs.

2.VALODA: TIR karneti iespiež franču valodā, izņemot tās apvāka 1.lappusi, kuras ailes iespiež arī angļu valodā. “TIR karnetes lietošanas noteikumi” angļu valodā ir atkārtoti šī apvāka 3.lappusē. Turklāt karnetē var pielikt lappuses ar iespiestā teksta tulkojumu citās valodās.

3.DERĪGUMA TERMIŅŠ: TIR karnete derīga līdz TIR procedūras beigām ievešanas muitas iestādē, ja izvešanas muitas iestādē tā noformēta uz laiku, kādu noteikusi asociācija – dokumenta izsniedzēja (vāka 1.lappuses 1.aile un noplēšamo lapu 4.aile).

4.KARNEŠU SKAITS: Uz transportlīdzekļu sastāvu (sakabinātiem transportlīdzekļiem) vai uz vairākiem vienā transportlīdzeklī vai transportlīdzekļu sastāvā iekrautiem konteineriem izsniedz vienu TIR karneti (skat. arī 10.d) punktu).

5.IZVEŠANAS UN IEVEŠANAS MUITAS IESTĀŽU SKAITS: Pārvadājumu, lietojot TIR karneti, maršruti var iet cauri vairākām izvešanas un ievešanas muitas iestādēm, taču izvešanas un ievešanas muitas iestāžu kopējais skaits nedrīkst būt lielāks par četrām (skat.10.e) punktu).

6.LAPU SKAITS: Ja pārvadājuma maršruts iet cauri tikai vienai izvešanas un vienai ievešanas muitas iestādei, tad TIR karnetē jābūt vismaz 2 lapām lietošanai nosūtītāja valstī, 3 lapām lietošanai saņēmēja valstī un pa 2 lapām lietošanai ikvienā valstī, cauri kuras teritorijai veic pārvadājumu. Katrai papildus izvešanas vai ievešanas muitas iestādei nepieciešamas attiecīgi 2 vai 3 lapas; turklāt karnete jāpapildina vēl ar 2 lapām, ja ievešanas muitas iestādes atrodas divās dažādās valstīs.

7. UZRĀDĪŠANA MUITAS IESTĀDĒS: TIR karnete kopā ar transportlīdzekli, transportlīdzekļu sastāvu vai konteineru uzrādāma katrā izvešanas, tranzīta vai ievešanas muitas iestādē. Pēdējās izvešanas muitas iestādes amatpersona paraksta, apzīmogo un atzīmē datumu kravas manifestā, visās noplēšamajās lapās, kuras tiks izmantotas turpmākajā maršruta daļā (17.aile).

 

B. TIR karnetes aizpildīšana

8.IZDZĒSUMI, LABOJUMI: TIR karnetē nedrīkst dzēst un izdarīt labojumus. Visus kļūdainos norādījumus drīkst labot, svītrojot un nepieciešamības gadījumā papildinot ar vajadzīgajiem norādījumiem. Ikvienas izmaiņas jāapstiprina personai, kas tās izdarījusi, kā arī muitas iestādei.

9.ZIŅAS PAR REĢISTRĀCIJU: Ja nacionālās likumdošanas aktos nav paredzēta piekabju vai puspiekabju reģistrācija, tad reģistrācijas numura vietā norāda identifikāciju vai rūpnīcas numuru.

10. MANIFESTS:

a) Manifestu aizpilda nosūtītāja valsts valodā, ja vien muitas iestādes nedod atļauju to aizpildīt citā valodā. Muitas iestādes citās valstīs, kuru teritorijās veic pārvadājumu, patur sev tiesības pieprasīt manifesta tulkojumu savas valsts valodā. Lai izvairītos no kavēšanās, kādu varētu izraisīt šī prasība, ieteicams, lai pārvadātāju rīcībā būtu attiecīgie tulkojumi.

b) Ierakstus manifestā jāizdara ar rakstāmmašīnu vai hektogrāfu tā, lai tie būtu salasāmi visās lappusēs. Neskaidri aizpildītas lapas muitas iestādes nepieņem.

c) Ja manifestā trūkst vietas visu datu ierakstīšanai par pārvadājamo kravu, noplēšamās lapas papildina ar identiskām lapām vai komercdokumentiem, norādot visus manifestā rakstāmos datus. Šādā gadījumā visās noplēšamās lapās jāsniedz šādas ziņas:

i) papildlapu skaits (8.aile),

ii) saiņu vietu vai priekšmetu skaits un veids, kā arī šajās papildlapās norādīto kravu bruto svars (9.-11.aile).

d) Ja TIR karnete izsniegta uz transportlīdzekļu sastāvu vai uz vairākiem konteineriem, manifestā atsevišķi jānorāda katra transportlīdzekļa numurs vai konteinera identifikācijas numurs (manifesta 9.aile).

e) Ja pārvadājuma maršrutā ir vairākas izvešanas vai ievešanas muitas iestādes, tad ziņas, kas attiecas uz noformēšanai paredzētajām precēm, vienā vai katrā no muitas iestādēm jāieraksta manifestā atsevišķi viena no otras.

11.SAIŅU SARAKSTI, FOTOATTĒLI, SHĒMAS utt.: Ja muitas iestāde pieprasa pievienot TIR karnetei sevišķi smago vai lielgabarītu kravu identificēšanai nepieciešamos dokumentus, tiem jābūt apstiprinātiem muitas iestādē un piestiprinātiem pie karnetes vāka 2.lappuses. Turklāt šie dokumenti jāuzskaita visu noplēšamo lapu 8.ailē.

12.PARAKSTS: Visās noplēšamajās lapās (14. un 15.ailē) jābūt datumam un TIR karnetes īpašnieka vai tā pārstāvja parakstam.

 

C. Ceļu satiksmes negadījumi

13. Ja ceļu satiksmes negadījumu rezultātā ir bojātas muitas plombas, krava pilnīgi zaudēta vai bojāta, pārvadātājam nekavējoties jāgriežas muitas iestādē, ja tāda atrodas tuvumā vai citā kompetentā tās valsts institūcijā, kurā viņš atrodas. Šī institūcija iespējami īsā laikā uzraksta protokolu par TIR karnetē norādītajām precēm.

14. Ja ceļu satiksmes negadījuma rezultātā krava jāpārkrauj citā transportlīdzeklī vai konteinerā, pārkraušanu drīkst veikt tikai kāda no 13.punktā minēto institūciju pārstāvja klātbūtnē. Šī institūcija sastāda protokolu. Ja TIR karnetē nav norādījuma “smaga vai lielgabarīta krava”, tad transportlīdzeklim vai konteineram, kurā pārkrauta krava, jābūt sertificētam, lai veiktu muitas noplombētu kravu pārvadājumus. Turklāt krava jānoplombē, ko apraksta protokolā. Taču, ja nav šādiem pārvadājumiem sertificēta transportlīdzekļa vai konteinera, kravu var pārkraut transportlīdzeklī vai konteinerā, kas nav sertificēts, bet ir pietiekoši drošs. Šādā gadījumā sekojošo valstu, cauri kurām iet maršruts, muitas iestādes lems, vai var atļaut turpināt kravas pārvadājumu ar šo transportlīdzekli vai konteineru, lietojot TIR karneti.

15. Kravai draudošo briesmu gadījumā, kad nepieciešams izkraut visu kravu vai tās daļu, pārvadātājs pēc saviem ieskatiem var veikt nepieciešamos pasākumus, negaidot 13.punktā minēto institūciju atļauju. Šajā gadījumā pārvadātājam jāpierāda, ka viņš attiecīgi rīkoties bijis spiests, lai glābtu transportlīdzekli, konteineru vai kravu, un pēc steidzamo pirmspasākumu veikšanas attiecīgais fakts jādara zināms 13.punktā minētajai institūcijai, lai pārbaudītu kravu, to noplombētu un uzrakstītu protokolu.

16. Protokolam jāpaliek TIR karnetē, līdz krava sasniedz ievešanas muitas iestādi.

17.Ieteikums asociācijām: izsniegt pārvadātājiem papildus TIR karnetē esošajai protokola veidlapai dažas protokola veidlapas to valstu valodās, kas atrodas pārvadājuma maršrutā.

 

2.pielikums

Noteikumi attiecībā uz transportlīdzekļu tehniskajām prasībām, kuras izpildot atļauts veikt starptautiskos muitas noplombētos kravas pārvadājumus

1.pants

Galvenie principi

Muitas noplombēto kravu starptautiskos pārvadājumus atļauts veikt tikai tiem transportlīdzekļiem, kuri konstruēti un iekārtoti tā, lai:

a) kravu nevarētu izņemt no transportlīdzekļa aizzīmogotā nodalījuma vai iekraut tajā kravu, neatstājot acīmredzamas muitas plombu uzlaušanas vai bojājuma pēdas;

b) muitas plombas varētu uzlikt ar vienkāršiem un drošiem paņēmieniem;

c) tajos nebūtu kravas slēptuvju;

d) visas vietas, kur var ievietot kravu, būtu ērti pieejamas muitas apskatei.

 

2.pants

Kravas nodalījumu konstrukcija

1. Lai nodrošinātu šo noteikumu 1.panta prasības:

a) kravas nodalījuma sastāvdaļām (sienām, grīdai, durvīm, jumtam, statņiem, rāmjiem, šķēršļiem utt.) jābūt savienotām, izmantojot ierīces, kuras nevar noņemt no ārpuses un pielikt atpakaļ, neatstājot bojājumu pēdas, jeb ar metodēm, kuras nodrošina tādu konstrukciju, kuru nevar mainīt, neatstājot bojājumu pēdas. Ja sienas, grīda, durvis un jumts izgatavoti no dažādiem elementiem, tiem jāatbilst šīm prasībām un jābūt pietiekoši stipriem;

b) durvīm un citām aizvēršanas sistēmām (lūku vākiem, atlokiem utt.) jābūt ar ierīcēm, kurām var uzlikt muitas plombas. Šīm ierīcēm jābūt tādām, lai tās nevarētu noņemt no ārpuses un pielikt atpakaļ, neatstājot bojājuma pēdas, un lai aizvēršanas ierīces nevarētu atvērt, nenodarot bojājumu muitas plombām. Tiem jābūt atbilstoši aizsargātiem. Atļauts ierīkot atveramus jumtus;

c) ventilācijas un drenāžas lūkas jānodrošina ar ierīcēm, kas neļauj iekļūt kravas nodalījumā. Šādas ierīces konstrukcijai jābūt tādai, lai to nevarētu noņemt no ārpuses un pielikt atpakaļ, neatstājot bojājuma pēdas;

2. Neņemot vērā šo Noteikumu 1.panta c) apakšpunkta prasības, pieļaujamas tādas kravas nodalījuma sastāvdaļas, kurām praktisku apsvērumu dēļ ir dobas telpas (piemēram, starp dubultsienu sastāvdaļām). Lai šīs telpas nevarētu izmantot kravas slēpšanai:

i) ja kravas nodalījuma iekšējais apšuvums ir visā augstumā no grīdas līdz griestiem vai ja telpa starp ārsienu un apšuvumu ir pilnīgi slēgta, jānodrošina iekšējā apšuvuma nostiprināšana tādējādi, lai to nevarētu noņemt un atlikt atpakaļ, neatstājot bojājuma pēdas; un

j) ja kravas nodalījuma apšuvums nav visā augstumā un ja telpa starp ārsienu un apšuvumu nav pilnīgi noslēgta, kā arī visos citos gadījumos, kad kravas nodalījuma konstrukcijā ir dobas telpas, jānodrošina to skaita samazināšana un lai tās būtu viegli pieejamas muitas kontrolei.

3. Atļauts ierīkot logus ar noteikumu, ka tie izgatavoti no izturīga materiāla un tos nav iespējams izņemt no ārpuses un atlikt atpakaļ, neatstājot bojājuma pēdas. Atļauta logu iestiklošana, taču šajā gadījumā logam jāpierīko drošs metāla režģis, kuru nevar noņemt no ārpuses un kura acs izmērs nepārsniedz 10 mm.

4. Tehniskiem mērķiem (eļļošanai, apkopei, smilšu uzpildīšanai) paredzētās atveres grīdā atļautas tikai ar noteikumu, ka tām pierīkoti vāki, kas savukārt ierīkoti tā, lai kravas nodalījumā nevarētu iekļūt no ārpuses.

 

3.pants

Ar brezentu pārklātie transportlīdzekļi

1. Šo noteikumu 1. un 2.pants ar brezentu pārklātiem transportlīdzekļiem piemērojams tiktāl, cik tas nepieciešams. Turklāt šiem transportlīdzekļiem jāatbilst šī panta noteikumiem.

2. Brezentam jābūt no izturīga audekla vai no nestaipīga, samērā izturīga, gumijota vai ar plastmasu pārklāta auduma. Brezents nedrīkst būt bojāts un tam jābūt izgatavotam tā, lai pēc noslēgšanas ierīces nostiprināšanas kravas nodalījumam nevarētu piekļūt, neatstājot redzamas bojājuma pēdas.

3. Ja brezentu izgatavo no vairākiem gabaliem, to malām jābūt ielocītām vienai otrā un nošūtām ar divām šuvēm, starp kurām attālums ir vismaz 15 mm. Šīs šuves nostrādā atbilstoši šiem noteikumiem pieliktajam 1.zīmējumam; taču, ja dažas brezenta daļas (piemēram, atvāžamās malas un pastiprinātos stūrus) nevar sašūt ar šo paņēmienu, pietiek, ka ieloka brezenta augšējās daļas malu un atsevišķos gabalus nošuj ar šo noteikumu 2. vai 2.a zīmējumā attēlotiem paņēmieniem. Vienai no šuvēm jābūt redzamai tikai iekšpusē, un tās diega krāsai būtiski jāatšķiras no brezenta un otras šuves diega krāsas. Visas šuves jānošuj ar šujmašīnu.

4. Brezentu izgatavo no auduma gabaliem, kas pārklāti ar plastikātu pārklāta auduma gabaliem, tos savieno, arī sakausējot atbilstoši šo noteikumu 3.zīmējumam. Viena gabala malai jābūt pāri otra gabala malai vismaz 15 mm. Gabalu savienojumam jābūt drošam visā šajā platumā. Savienojuma ārmalai jābūt pārklātai ar vismaz 7 mm platu plastmasas lenti, kuru uzkausē ar to pašu paņēmienu. Uz šīs lentes, kā arī abās pusēs, vismaz 3 mm platumā, jābūt iespiestam vienveidīgam, skaidram reljefam. Šie auduma gabali jākausē tā, lai tos nevar atplēst un savienot no jauna, neatstājot bojājuma pēdas.

5. Bojājumus novērš ar šo noteikumu 4.zīmējumā attēlotiem paņēmieniem. Sašujamās malas jāieloka viena otrā un jānošuj ar divām skaidri saskatāmām šuvēm, starp kurām attālums ir vismaz 15 mm; iekšpusē redzamās šuves diega krāsai jāatšķiras no brezenta un ārpusē redzamās šuves diega krāsas; visas šuves jānošuj ar šujmašīnu. Gadījumos, kad, remontējot brezenta bojātās malas, bojātajai vietai liek ielāpu, šuvi var nošūt atbilstoši šī panta 3.daļas noteikumiem un šiem noteikumiem pieliktajā 1.zīmējumā attēlotajiem paņēmieniem. Ar plastikātu pārklāto brezentu var remontēt atbilstoši šī panta 4.daļā norādītajām metodēm, taču tad lentei jābūt uzliktai abās brezenta pusēs, bet ielāpam iekšpusē.

6. a) Pie transportlīdzekļa brezentu piestiprina precīzi saskaņā ar šo noteikumu 1.a) un b) panta prasībām. Paredzēti šādi piestiprināšanas paņēmieni:

i) ar metāla gredzeniem, kurus piestiprina transportlīdzekļiem;

ii) ar cilpām brezenta malās;

iii) ar auklu vai trosi, kuru izver cauri gredzeniem brezenta virspusē un kura redzama ārpusē visā garumā.

Brezentam jāsedz transportlīdzekļa stingrā daļa vismaz 250 mm platumā, ko mēra no stiprinājuma gredzenu centra, izņemot tos gadījumus, kad pati transportlīdzekļu konstrukcija neļauj iekļūt kravas nodalījumā;

b) ja nepieciešams nodrošināt pilnīgi slēgtu brezenta piestiprināšanu pie transportlīdzekļa, savienojumam jābūt vienlaidu un tas jānodrošina ar izturīgām detaļām.

7. Brezentam jābalstās uz atbilstošu konstrukciju (statņiem, sānmalām, lokiem, šķēršļiem utt.).

8. Attālums starp gredzeniem un starp cilpām nedrīkst būt lielāks par 200 mm. Cilpām jābūt no stingra materiāla.

9. Jālieto šādi nostiprināšanas paņēmieni:

a) ar tērauda trosi, kuras diametrs ir vismaz 3 mm;

b) ar kaņepāju vai sizala auklu, kuras diametrs ir vismaz 8 mm un kura iekļauta caurspīdīgā plastmasas apvalkā.

Troses var būt iekļautas caurspīdīgā plastmasas apvalkā.

10. Visām trosēm vai auklām jābūt no viena gabala ar metāla uzgaļiem abos galos. Katrā metāla uzgaļa aizspiednī jābūt dobai kniedei, kas iet cauri trosei vai auklai un caur kuru var izvērt aukliņu vai lenti muitas plombām. Trosei vai auklai jāpaliek redzamai abās dobās kniedes pusēs, lai varētu pārliecināties, ka tā tiešām ir no viena gabala (skat. šiem noteikumiem pielikto 5.zīmējumu).

11. Vietās, kurās brezentā paredzētas lūkas iekraušanai vai izkraušanai, abām brezenta malām jābūt atbilstošā veidā pārklātām. Tām jābūt nostiprinātām ar:

a) atvāžamu malu, kas piešūta vai piekausēta atbilstoši šī panta 3. un 4.daļas noteikumiem;

b) gredzeniem un cilpām atbilstoši šī panta 8.daļas prasībām; un

c) vismaz 20 mm platu un vismaz 3 mm biezu no nestaipīga materiāla izgatavotu un viengabalainu siksnu, kuru izver cauri gredzeniem un kura savieno abas brezenta malas ar atvāžamo malu. Siksnu piestiprina brezenta iekšpusē un tajā jābūt cilpai, kurā var ievērt šī panta 9.daļā minēto trosi vai auklu.

Atvāžamā mala nav nepieciešama, ja ir īpaša ierīce (starpsiena utt.), kas neļauj iekļūt kravas nodalījumā, neatstājot redzamas bojājuma pēdas.

 

3.pielikums

2. pielikuma noteikumos paredzētajām tehniskajām prasībām atbilstošo transportlīdzekļu sertificēšanas procedūra

 

Vispārīgie noteikumi

1. Transportlīdzekļi var tikt sertificēti pārvadājumu veikšanai saskaņā ar vienu no šādām procedūrām:

a) individuālā kārtā vai

b) pēc konstrukcijas tipa (transportlīdzekļu sērija).

2. Katram pārvadājumam sertificētam transportlīdzeklim izsniedz atestācijas sertifikātu, kas atbilst 4.pielikumā norādītajam paraugam. Šim sertifikātam jābūt tās valsts valodā, kas to izsniegusi, un franču vai angļu valodā. Kompetentā institūcija, kura izsniegusi sertifikātu, nepieciešamības gadījumā sertifikātam pievieno šīs institūcijas apstiprinātus fotoattēlus vai zīmējumus. Šādos gadījumos šī institūcija norāda šo dokumentu skaitu sertifikāta 6.ailē.

3. Sertifikātam jāatrodas transportlīdzeklī.

4. Ik pēc diviem gadiem transportlīdzekļi jāuzrāda pārbaudei sertifikāta iegūšanai vai tā atjaunošanai tās valsts kompetentai institūcijai, kurā tie reģistrēti, vai nereģistrētos transportlīdzekļus tās valsts kompetentajai institūcijai, kurā dzīvo to īpašnieks vai lietotājs.

5. Ja transportlīdzeklis vairs neatbilst sertificēšanas procedūrā noteiktajām tehniskajām prasībām, tad pirms tā izmantošanas kravu pārvadājumiem, lietojot TIR karneti, tas jāsakārto tā, lai atkal atbilstu šīm tehniskajām prasībām.

6. Ja izmainīti transportlīdzekļa galvenie tehniskie rādītāji, atestācijas sertifikāts zaudē spēku un pirms transportlīdzekļa izmantošanas kravu pārvadājumiem, lietojot TIR karneti, tam atkal jāiziet sertificēšanas procedūra kompetentajā institūcijā.

7. Transportlīdzekļa reģistrācijas valsts kompetentā institūcija vai, ja transportlīdzekļa reģistrācija nav nepieciešama, transportlīdzekļa īpašnieka vai lietotāja dzīves vietas valsts kompetentā institūcija nepieciešamības gadījumā drīkst atsavināt vai piešķirt jaunu atestācijas sertifikātu gadījumos, kādi norādīti šīs Konvencijas 14.pantā un šī pielikuma 4., 5. un 6.punktā.

 

Individuālās sertificēšanas procedūra

8. Iesniegumu par individuālo sertificēšanu kompetentajai institūcijai iesniedz transportlīdzekļa īpašnieks vai persona, kura to lieto, vai šo personu pārstāvis. Kompetentā institūcija, veicot transportlīdzekļa pārbaudi saskaņā ar 1.-7.punktā minētajiem noteikumiem, pārliecinās par to, vai tas atbilst 2.pielikumā noteiktajām tehniskajām prasībām, un izsniedz atestācijas sertifikātu atbilstošu 4.pielikumā norādītajam paraugam.

 

Transportlīdzekļa (transportlīdzekļu sērijas) sertificēšanas procedūra pēc konstrukcijas tipa

9. Ja vienas konstrukcijas transportlīdzekļus izgatavo sērijveidā, izgatavotājrūpnīca var lūgt tās valsts kompetento institūciju, kurā šos transportlīdzekļus izgatavo, sertificēt tos pārvadājumiem pēc konstrukcijas tipa.

10. Izgatavotājrūpnīca savā pieteikumā norāda identifikācijas ciparus vai burtus, ko tā piešķīrusi attiecīgajam transportlīdzekļa konstrukcijas tipam.

11. Pieteikumam pievieno sertificēšanas procedūrai pakļaujamā transportlīdzekļa rasējumus un tās konstrukcijas tipa detalizētu aprakstu.

12. Izgatavotājrūpnīca rakstiski apņemas:

a) uzrādīt kompetentajai institūcijai tos attiecīgā tipa transportlīdzekļus, kurus tā vēlēsies pārbaudīt;

b) atļaut kompetentajai institūcijai pārbaudīt citus šī tipa eksemplārus jebkurā sērijveida ražošanas procesa posmā;

c) informēt kompetento institūciju par ikvienu vismazāko izmaiņu konstrukcijas rasējumos vai aprakstos pirms šo izmaiņu izdarīšanas;

d) redzamā vietā uz transportlīdzekļa atzīmēt tā konstrukcijas tipa identifikācijas ciparus vai burtus, kā arī katra sērijveidā ražotā transportlīdzekļa kārtas numuru (rūpnīcas numuru);

e) reģistrēt visus atbilstoši sertificētajam tipam izgatavotos transportlīdzekļus.

13. Nepieciešamības gadījumā kompetentā institūcija norāda, kādas izmaiņas konstrukcijā jāizdara, lai paredzētais konstrukcijas tips varētu būt sertificēts pārvadājumiem.

14. Ja kompetentā institūcija, pārbaudot vienu vai vairākus attiecīgā konstrukcijas tipa transportlīdzekļus, konstatējusi, ka tie neatbilst 2.pielikumā paredzētajām tehniskajām prasībām, neviens transportlīdzeklis nevar saņemt atļauju pārvadājumiem atbilstoši sertificēšanas procedūrai pēc konstrukcijas tipa.

15. Kompetentā institūcija rakstiski paziņo izgatavotājrūpnīcai savu lēmumu sertificēt transportlīdzekli pārvadājumiem pēc konstrukcijas tipa. Šajā lēmumā jānorāda datums, numurs un precīzs lēmumu pieņēmušās institūcijas nosaukums.

16. Kompetentā institūcija veic nepieciešamos pasākumus, lai izsniegtu noteiktajā kārtībā apstiprinātu sertifikātu par katra transportlīdzekļa, kas izgatavots atbilstoši sertificētajam konstrukcijas tipam, atļauju veikt pārvadājumus.

17. Pirms transportlīdzekļa izmantošanas kravas pārvadājumos, lietojot TIR karneti, sertifikāta īpašnieks nepieciešamības gadījumā tajā ieraksta:

— transportlīdzeklim piešķirto reģistrācijas numuru (1.ailē); vai

— ja tas attiecas uz nereģistrējamiem transportlīdzekļiem, — savu uzvārdu un dienesta adresi (8.ailē).

18. Kad pēc konstrukcijas tipa pārvadājumiem sertificētu transportlīdzekli eksportē uz citu valsti, kas ir šīs Konvencijas Līgumslēdzēja Puse, tad šajā valstī nekāda sertificēšanas papildprocedūra sakarā ar ievešanu nav vajadzīga.

 

Atzīmju izdarīšanas procedūra atestācijas sertifikātā

19. Kad pārvadājumiem sertificētajam transportlīdzeklim kravas pārvadājuma veikšanas laikā, lietojot TIR karneti, konstatē nopietnus bojājumus, Līgumslēdzēju Pušu kompetentās institūcijas var aizliegt ar šo transportlīdzekli turpināt pārvadājumu vai arī aizliegt turpināt pārvadājumu savā teritorijā, kamēr netiks veikti nepieciešamie drošības pasākumi. Šādā veidā pārvadājumam sertificētais transportlīdzeklis jāsaved apmierinošā kārtībā iespējami īsā laikā un noteikti līdz jauna kravas pārvadājuma, kas veicams ar TIR karneti, uzsākšanai.

20. Šajos gadījumos muitas iestādes transportlīdzekļa atestācijas sertifikāta 10.ailē izdara attiecīgu atzīmi. Pēc tam, kad remonta rezultātā transportlīdzeklis atbilst sertificēšanas kritērijiem, tas jāuzrāda Līgumslēdzējas Puses kompetentajai institūcijai, kura atjauno atestācijas sertifikāta derīgumu, izdarot sertifikāta 11.ailē par to atzīmi, kura anulē iepriekš izdarītās atzīmes. Nevienu transportlīdzekli, kura sertifikāta 10.ailē atbilstoši minētajiem noteikumiem ir izdarīta atzīme, nedrīkst izmantot kravu pārvadājumiem, lietojot TIR karneti, līdz attiecīgā remonta paveikšanai un 10.ailē izdarītās atzīmes anulēšanai, kā minēts iepriekš.

21. Ikvienu sertifikātā ierakstīto atzīmi apstiprina un datē muitas iestāde.

22. Ja transportlīdzekļa bojājumiem pēc muitas iestādes ieskatiem nav nopietns raksturs un tie nerada kontrabandas iespējas, tad var atļaut izmantot turpmāk šo transportlīdzekli kravu pārvadājumiem, lietojot TIR karneti. Par šādiem bojājumiem informē sertifikāta īpašnieku, kuram jāveic sava transportlīdzekļa remonts iespējami īsākā laikā.

 

4.pielikums

Transportlīdzekļa atestācijas sertifikāta paraugs

Otra puse Svarīgi norādījumi 1. Ja sertifikāta izsniedzējs uzskata par nepieciešamu, tad sertifikātam jāpievieno šīs organizācijas apstiprināti fotoattēli un zīmējumi, to skaitu norādot sertifikāta 6.ailē. 2. Sertifikātam jāatrodas transportlīdzeklī. 3. Ik pēc diviem gadiem transportlīdzekli jāuzrāda pārbaudei un sertifikāta atjaunošanai tās valsts kompetentai organizācijai, kurā tie reģistrēti, vai nereģistrētie transportlīdzekļi –tās valsts kompetentajai organizācijai, kurā dzīvo īpašnieks vai lietotājs. 4. Ja transportlīdzeklis vairs neatbilst sertifikācijas procedūrā noteiktajām tehniskajām prasībām, tad pirms tā izmantošanas kravu pārvadājumiem, lietojot TIR karneti, tas jāsakārto tā, lai atbilstu tehniskajām prasībām. 5. Ja mainīti transportlīdzekļa galvenie tehniskie rādītāji, atestācijas sertifikāts zaudē spēku, un pirms transportlīdzekļa izmantošanas kravu pārvadājumiem, lietojot TIR karneti, tam atkal jāiziet sertifikācija.

1975.gada 14.novembra TIR Konvencija               TRANSPORTLĪDZEKĻA ATESTĀCIJAS SERTIFIKĀTS Kravas pārvadāšanai ar muitas plombām Sertifikāta Nr.

5.pielikums

TIR plāksnītes

1. Plāksnītes izmēriem jābūt: 250 mm x 400 mm.

2. Abreviatūras TIR burtiem jābūt 200 mm augstiem un līnijas platumam – vismaz 20 mm. Abreviatūrai jābūt baltā krāsā uz zila fona.

 

6.pielikums

Paskaidrojumi

Ievads

i) Saskaņā ar šīs Konvencijas 43.panta noteikumiem Paskaidrojumi interpretē dažus šīs Konvencijas noteikumus un tās Pielikumus. Paskaidrojumos aprakstīti arī daži ieteicamās rīcības veidi.

ii) Paskaidrojumi negroza šīs Konvencijas noteikumus un tās Pielikumus, tie precizē to saturu jēgu un piemērošanas sfēru.

iii) Piemēram, saskaņā ar šīs Konvencijas 12.panta un 2.pielikuma prasībām attiecībā uz tehniskajiem noteikumiem par transportlīdzekļu sertificēšanu muitas noplombētu kravu pārvadājumiem attiecīgajos Paskaidrojumos jābūt norādījumiem par konstrukcijas īpatnībām, kuras Līgumslēdzējas Puses uzskata par atbilstošām šīm prasībām.

iv) Paskaidrojumi dod iespēju piemērot šīs Konvencijas un tās Pielikumu prasības, ņemot vērā tehnisko progresu un ar ekonomiku saistītas prasības.

 

0. Konvencijas teksts

0.1 1.pants

0.2 b) Ar maksājumiem saprotamas visas summas, izņemot ievedmuitas un izvedmuitas maksājumus, ko iekasē, ievedot vai izvedot Līgumslēdzējas Puses kravas. Šīs summas nedrīkst būt lielākas par sniegto pakalpojumu aptuvenām izmaksām, un tās nedrīkst būt netiešs nacionālo ražojumu aizsardzības paņēmiens, kā arī nodoklis eksporta vai importa precēm. Šajās summās ietverti maksājumi, kas saistīti cita starpā ar:

— kravas piederības apliecināšanu, ja tāda nepieciešama tranzīta pārvadājumiem;

— analīzēm, kuras kontroles nolūkā veic muitas laboratorijās;

— muitas kontroli un citām muitas operācijām, kuras tiek veiktas ārpus oficiālā darba laika vai ārpus muitas teritorijas;

— apskatēm, kas attiecas uz sanitāro, veterināro vai fitosanitāro kontroli.

0.1 e) Par “ noņemamu kravas kasti” uzskatāms kravas nodalījums, kurš pats nevar pārvietoties, bet kurš paredzēts pārvadāšanai uz transportlīdzekļa, kura šasija kopā ar kravas kastes pamatni paredzēta šim nolūkam.

0.1 e) i) Definīcija “daļēji slēgta” attiecas uz tādu iekārtu, kas parasti sastāv no grīdas un augšējās konstrukcijas un veido iekraušanas telpu, kas ir līdzvērtīga slēgtai konteinera iekraušanas telpai. Augšējā konstrukcija parasti sastāv no metāla elementiem, kuri veido konteinera karkasu. Šāda tipa konteineriem var būt viena vai vairākas sānu vai gala sienas. Dažos gadījumos ir tikai jumts, kurš ar statņiem piestiprināts grīdai. Šāda tipa konteinerus izmanto, piemēram, lielu kravu (vieglo automobiļu) pārvadāšanai.

 

0.2 2.pants

0.2-1 2.pants paredz, ka pārvadājumu, lietojot TIR karneti, var sākt un beigt vienas valsts teritorijā ar noteikumu, ka kāds maršruta posms iet cauri citas valsts teritorijai. Šādā gadījumā izvešanas muitas iestādēm nevar liegt pieprasīt uzrādīt ne vien TIR karneti, bet arī nacionālo dokumentu, ar kuru atļauts brīvi izvest kravu. Tomēr ir ieteicams, lai muitas iestādes neuzstāj uzrādīt šādu dokumentu un piekrīt tā aizvietošanai ar attiecīgu atzīmi TIR karnetē.

0.2-2 Šī panta noteikumi atļauj veikt kravu pārvadājumus, lietojot TIR karneti, ja ar autotransportu tiek veikts tikai pārvadājuma posms. Šajos noteikumos nav paredzēts, cik liels posms veicams ar autotransportu; ir pietiekoši, ja tas notiek kādā posmā starp TIR procedūras sākumu un beigām. Taču, neskatoties uz kravas nosūtītāja iepriekšējiem nodomiem, neparedzētu apstākļu dēļ, kurus izraisījuši komerciāli vai ceļu satiksmes apstākļi, var gadīties, ka neviens pārvadājuma posms netiek veikts ar autotransportu. Šādos gadījumos Līgumslēdzējām Pusēm tomēr jāpieņem TIR karnetes un garantijas asociācijas atbildība paliek spēkā.

 

0.5 5.pants

Šis pants neliedz tiesības izvēles veidā veikt kravu pārbaudi, taču tajā uzsvērts, ka šādu pārbaužu skaits ir jāierobežo. Jāievēro, ka starptautiskā kravu pārvadāšanas sistēma, lietojot TIR karnetes, paredz papildu garantijas salīdzinājumā ar nacionālām procedūrām; no vienas puses TIR karnetē sniegtajām ziņām par kravu jāatbilst nosūtītāja valstī sastādītajos muitas dokumentos ierakstītajām ziņām; no otras puses kontrole, kuru veic nosūtīšanas vietā un kuru apstiprina izvešanas muitas iestāde, ir papildu garantija tranzīta un saņēmējām valstīm (sk. Piezīmes 19.pantam).

 

0.6.2 6.panta 2.daļa

Saskaņā ar šī panta noteikumiem vienas valsts muitas iestādes var atzīt vairākas asociācijas, no kurām katra ir atbildīga par noformētajām TIR karnetēm, kuras izdevusi pati asociācija vai tās korespondentes.

 

0.8.3 8.panta 3.daļa

Muitas iestādēm ieteicams ierobežot maksimālo summu, kādu var pieprasīt no garantijas asociācijas, t.i., līdz 50000 ASV dolāru par vienu karneti.

 

0.8.6 8.panta 6.daļa

1. Ja TIR karnetē nav pietiekami precīzu ziņu par kravu, pēc kurām iespējams noteikt nodevu apmēru, ieinteresētā puse var piestādīt pierādījumus, pēc kuriem varētu spriest par esošās kravas raksturu.

2. Ja nekādu pierādījumu nav, nodevas iekasē nevis pēc vienveidīgajām likmēm, nenorādot kravas saturu, bet pēc augstākās likmes, kāda piemērojama TIR karnetē norādītajai kravai.

 

0.9 10.pants

Tiek uzskatīts, ka apstiprinājums par TIR karnetes nobeigšanu muitā iegūts nelikumīgi vai viltus ceļā, ja TIR procedūrā izmanto kravas nodalījumus un konteinerus, kas ļaunprātīgi pārbūvēti, vai ja konstatēta viltotu vai neprecīzu dokumentu lietošana, kravu apmainīšana, muitas plombu viltošana utt., vai arī gadījumos, kad šis apstiprinājums iegūts citādā nelikumīgā veidā.

 

0.11 11.pants

0.11-1 Risinot jautājumu par kravas vai transportlīdzekļa izlaišanu, muitas iestādēm nevajadzētu vadīties no tā, ka garantijas asociācija ir atbildīga par to, ka TIR karnetes īpašniekam ir jāsamaksā nodokļi, nodevas un nokavējuma procenti, ja to interešu nodrošināšanai, par kurām muitas iestādes ir atbildīgas, to valstu likumdošanā paredzēti citi aizsarglīdzekļi.

0.11-2 Ja saskaņā ar 11.pantā paredzēto procedūru garantijas asociācijai ierosināts samaksāt 8.panta 1. un 2.daļā minētās summas, un tā to neizdara Konvencijā noteikto triju mēnešu laikā, kompetentās institūcijas var pieprasīt samaksāt minēto summu, pamatojoties uz nacionālo likumdošanu, jo šajā gadījumā runa ir par līguma nepildīšanu garantiju sniegšanā, kuru garantijas asociācija noslēgusi, pamatojoties uz nacionālo likumdošanu.

 

0.15 15.pants

Nepieprasot uzrādīt muitas dokumentus par kravas pagaidu ievešanu, var rasties grūtības sakarā ar dažās valstīs nereģistrējamiem transportlīdzekļiem, piemēram, piekabēm un puspiekabēm. Šajā gadījumā 15.panta noteikumi būs ievēroti, ja muitai tiks dotas garantijas, norādot TIR karnetes 1.un 2.noplēšamajā lapā, kuru izmanto ieinteresētā valsts, kā arī attiecīgajos pasakņos ziņas par šiem transportlīdzekļiem, piemēram markas un numurus.

 

0.17 17.pants

0.17-1 Noteikumi par to, ka TIR karnetes kravas manifestā jānorāda katra transportlīdzekļa sastāvā ietilpstošā transportlīdzekļa vai katra konteinera saturs atsevišķi, paredzēti, lai atvieglotu katra transportlīdzekļa vai konteinera satura muitas kontroli. Tādēļ šos noteikumus nevajadzētu traktēt tik stingri, ka jebkuru nesaskaņu starp transportlīdzekļa vai konteinera faktisko saturu un to, kam tajos jābūt saskaņā ar kravas manifestu, varētu uzskatīt par Konvencijas pārkāpumu. Ja pārvadātājs var pierādīt kompetentajai institūcijai, ka, neraugoties uz tādu atšķirību, kravas manifestā norādītā krava kopumā atbilst tai transportlīdzekļu sastāvā vai visos konteineros, attiecībā uz kuru ir izsniegta TIR karnete, esošajai kravai, tad šādu gadījumu būtībā nav jāuzskata par muitas noteikumu pārkāpumu.

0.17-2 Sadzīves priekšmetu pārvadājumos var piemērot TIR karnetes lietošanas noteikumu 10.c) punktā paredzēto procedūru, saprātīgi ierobežojot šo priekšmetu sarakstu.

 

0.18 18.pants

0.18-1 TIR procedūras normālas funkcionēšanas nolūkā nepieciešams, lai muitas iestādes attiecībā uz pārvadājumiem, kuri turpinās kaimiņvalsts teritorijā, kura arī ir šīs Konvencijas Līgumslēdzēja Puse, atteiktu atzīt izbraukšanas muitas iestādi par ievedmuitas iestādi, izņemot gadījumus, kad šādas prasības pamatā ir īpaši apstākļi.

0.18-2 1. Krava jānovieto tā, lai pirmajā punktā izbraukšanai paredzēto kravas partiju varētu izkraut no transportlīdzekļa vai konteinera, neskarot citos punktos izkraušanai paredzētās kravas partijas.

2. Veicot pārvadājumus ar kravas izkraušanu vairākās muitas iestādēs, pēc katras daļējas izkraušanas TIR karnetes palikušo manifestu 12.ailē, kā arī palikušajās noplēšamajās lapās un to pasakņos jāatzīmē jauna muitas plombu uzlikšana.

 

0.19 19.pants

Izvešanas muitas iestādes pienākums pārliecināties par kravas manifesta precizitāti nozīmē salīdzināt vismaz kravas manifestā norādītās ziņas ar eksporta vai transporta un citos dokumentos norādītajām ziņām par attiecīgo kravu; nepieciešamības gadījumā izvešanas muitas iestāde var veikt arī kravas kontroli. Pirms muitas plombu uzlikšanas izvešanas muitas iestāde pārbauda transportlīdzekļa vai konteinera stāvokli, kā arī brezenta un noslēgšanas ierīču stāvokli ar brezentu segtajiem transportlīdzekļiem vai konteineriem, jo šīs ziņas nav norādītas atestācijas sertifikātā.

 

0.20 20.pants

Nosakot kravu pārvadāšanas termiņus savās teritorijās, muitas iestādēm jāņem vērā īpaši priekšraksti pārvadātājiem, sevišķi attiecībā uz transportlīdzekļu vadītāju darba laiku un to atpūtas periodiem. Ieteicams, lai savas tiesības noteikt maršrutu muitas iestādes izmantotu tikai nepieciešamības gadījumos.

 

0.21 21.pants

0.21-1 Šī panta noteikumi nekādā gadījumā neierobežo muitas iestāžu tiesības kontrolēt un apskatīt ne tikai noplombēto kravas nodalījumu, bet arī jebkuru transportlīdzekļa daļu.

0.21-2 Ievešanas muitas iestāde var nosūtīt pārvadātāju atpakaļ uz izvešanas muitas iestādi kaimiņvalstī, ja tā konstatēs, ka TIR karnete izbraukšanas valstī nav noformēta vai ir noformēta nepareizi. Šādā gadījumā izvešanas muitas iestādes ievērībai ievešanas muitas iestāde izdara atzīmi TIR karnetē.

0.21-3 Ja kontroles laikā muitas iestāde ņem kravu paraugus, tā izdara TIR karnetes kravas manifestā attiecīgu atzīmi, sniedzot visas nepieciešamās ziņas par izņemto kravu.

 

0.28 28.pants

1. Atbilstoši 28.pantam atzīme TIR karnetē par tās noslēgšanu ievešanas muitas iestādē jāizpilda nekavējoties ar noteikumu, ka krava tiek pieteikta citai muitas procedūrai vai tiek nomuitota vietējai lietošanai.

2. TIR karnetes lietošana jāierobežo ar to funkciju, kurai tā paredzēta, t.i., tranzīta pārvadājumiem. TIR karneti nedrīkst izmantot, piemēram, muitas kontrolē, uzglabājot kravu saņemšanas vietā. Ja nav konstatēti pārkāpumi, ievešanas muitas iestādei jānoslēdz TIR karnete, līdzko karnetē norādītajām precēm piemērota cita muitas procedūra vai tās nomuitotas vietējai lietošanai. Praktiski šādu noslēgšanu veic tūlīt pēc kravu atpakaļizvešanas (piemēram, to tieša iekraušana ostā kuģī) vai pēc muitas deklarācijas aizpildīšanas kravas saņemšanas vietā, vai arī tūlīt, kā gaidot muitas deklarācijas aizpildīšanu, krava novietota paredzētā uzglabāšanas vietā (piemēram, muitas noliktavā) saskaņā ar saņēmējas valsts noteikumiem.

 

0.29 29.pants

Transportlīdzekļiem vai konteineriem, ar kuriem pārvadā smagas vai lielgabarītu kravas, atestācijas sertifikāti nav nepieciešami. Tomēr izvešanas muitas iestādes pienākums ir pārbaudīt, vai tiek ievēroti citi šajā punktā paredzētie noteikumi konkrētam pārvadājuma veidam. Pārējām Līgumslēdzēju Pušu muitām jāatzīst izvešanas muitas iestādes lēmums, ja vien, pēc viņu domām, tas nav pretrunā ar 29.panta noteikumiem.

 

0.38.1 38.panta 1.daļa

Uzņēmumam nedrīkst atņemt tiesības izmantot TIR procedūru, ja kāds tā transportlīdzekļa vadītājs pieļāvis pārkāpumu, neinformējot par to uzņēmuma atbildīgās personas.

 

0.38.2 38.panta 2.daļa

Ja Līgumslēdzēja Puse ir informēta, ka persona, kura uzturas vai pastāvīgi dzīvo tās teritorijā, izdarījusi pārkāpumu citas valsts teritorijā, tai nevajadzētu liegt izsniegt TIR karneti šai personai.

 

0.39 39.pants

“Kļūda, kas nav pieļauta tīši vai nevērības dēļ” ir jāsaprot tā, ka darbība nav veikta tīši un pilnībā pārzinot apstākļus, bet gan nav veikti visi nepieciešamie pasākumi precīzu ziņu nodrošināšanai ikvienā konkrētajā gadījumā.

 

0.45 45.pants

TIR procedūru realizēšanas nolūkā Līgumslēdzējām Pusēm ieteicams atvērt pēc iespējas vairāk iekšzemes, kā arī robežmuitas iestādes.

 

1. 2.pielikums

2.2 2.panta 2.daļa

2.2.1 a)apakšpunkts – Sastāvdaļu savienošana

a) Sastiprināšanas detaļu (kniežu, skrūvju, bultskrūvju un uzgriežņu utt.) lietošanas gadījumā nepieciešamam skaitam šo detaļu ir jābūt ieliktām no ārpuses, izejot caur saliktajām sastāvdaļām un jāiznāk ārā iekšpusē, kur tās drošības apsvērumu dēļ jāsastiprina (sakniedējot, sametinot, attvaicējot vai atkniedējot bultskrūvi uz uzgriežņa). Tomēr parastās kniedes (piemēram, tās, kuru kniedēšana ir jāveic no abām savienojuma pusēm) var tikt ieliktas arī no iekšpuses. Neatkarīgi no iepriekš minētā kravas telpas grīda var būt piestiprināta no iekšpuses ar pašgriezējām skrūvēm, skrūvkniedēm vai kniedēm, kuras kniedējamas ar sprāgstvielu vai pneimatiski, tām izejot cauri grīdai un metāla šķēršļiem zem taisna leņķa ar noteikumu, izņemot pašgriezēju skrūvju gadījumā, ka daļai to galu ir jābūt vienā līmenī ar šķēršļu ārējo virsmu vai piemetinātiem pie tiem.

b) Kompetentā institūcija norāda, kādas un cik daudz sastiprinājuma detaļu atbilst šo paskaidrojumu a) punkta prasībām, turklāt tai jābūt pārliecinātai, ka šādi savienotas sastāvdaļas nevar tikt noņemtas un atliktas atpakaļ, neatstājot bojājumu pēdas. Pārējo sastiprinājumu detaļu izvēle un izvietošana netiek ierobežota.

c) Saskaņā ar šo paskaidrojumu a) punktu nedrīkst lietot tādas sastiprināšanas detaļas, kuras var izņemt vai apmainīt no vienas puses, neatstājot bojājumu pēdas, respektīvi, detaļas, kuras neprasa apstrādi no abām tās pusēm. Šādu detaļu piemēri ir sprosttapas un tamlīdzīgi.

d) Iepriekš minētās savienošanas metodes attiecināmas uz speciāliem transportlīdzekļiem, piemēram, izotermiskiem transportlīdzekļiem, refrižeratoriem un autocisternām, ciktāl tās nav pretrunā ar tehniskajām prasībām, kas šiem transportlīdzekļiem jāievēro atbilstoši to pielietojumam. Ja tehnisku iemeslu dēļ sastāvdaļas nevar savienot, lietojot šo Paskaidrojumu a) punktā minētās metodes, tās savieno ar šo Paskaidrojumu c) punktā aprakstītajām detaļām ar noteikumu, ka savienojuma detaļas, kas iestiprinātas no sienas iekšpuses, nav pieejamas no ārpuses.

 

2.2.1b 1 b) apakšpunkts – Durvis un citas aizvēršanas sistēmas

 

a) Ierīcēm, uz kurām var uzlikt muitas plombas, jābūt:

i) piestiprinātām metinot vai arī ar divām sastiprinājuma detaļām, kuras atbilst šo Paskaidrojumu 2.2.1a) punkta prasībām; vai

ii) konstruētām tā, ka neļauj noņemt šo ierīci no aizvērtā un aizzīmogotā kravas nodalījuma, neatstājot bojājuma pēdas.

Tajās jābūt arī:

iii) urbumiem, ne mazākiem kā 11 mm diametrā vai spraugām vismaz 11 mm garām un 3 mm platām un

iv) jāsniedz vienāda drošība neatkarīgi no lietotā plombu tipa.

b) Eņģes, uzkares, šarnīri un citas durvju piekāršanai paredzētās detaļas jāpiestiprina atbilstoši i) un ii) apakšpunktu prasībām. Turklāt dažādas šīs ierīces sastāvdaļas, piemēram, eņģu plāksnes, tapas, šarnīri, jāpiestiprina tā, lai no aizvērta un aizzīmogota kravas nodalījuma tās nevarētu noņemt vai pārlikt bez bojājuma pēdām. Taču, ja pie šādas ierīces nevar piekļūt no ārpuses, pietiek, ja aizvērtas un aizzīmogotas durvis nevar izcelt no eņģēm vai citām līdzīgām ierīcēm, neatstājot bojājuma pēdas. Ja durvīm vai aizvēršanas sistēmai ir vairāk par divām eņģēm, tikai divas, durvju galiem tuvākās eņģes, piestiprina atbilstoši a) punkta i) un ii) apakšpunkta prasībām.

c) Izņēmuma gadījumos, kad transportlīdzekļiem ir izotermiskie kravas nodalījumi, ierīcēm muitas plombu uzlikšanai, eņģēm un citām detaļām, kuru noņemšana dod iespēju iekļūt kravas nodalījumā un citās vietās, kurās var noslēpt kravu, jābūt piestiprinātām pie kravas nodalījumu durvīm ar bultskrūvēm vai kokskrūvēm, kuras ievieto no ārpuses, taču citādi neatbilst paskaidrojumu 2.2.1 a) punkta prasībām, ar noteikumu, ka:

i) bultskrūvju vai kokskrūvju kāti tiek ieskrūvēti durvju ārējā paneļa iekšpusē novietotās loksnes vītņotajos urbumos;

ii) attiecīgā daudzuma bultskrūvju vai kokskrūvju galvas piemetina pie ierīces muitas zīmogu un plombu uzlikšanai, pie eņģēm utt. tādā veidā, ka tās pilnīgi deformētos un ieskrūvētās bultskrūves vai kokskrūves nevarētu demontēt, neatstājot redzamas bojājuma pēdas (skat. šī pielikuma 1.zīmējumu).

Izotermiskais kravas nodalījums ir gan refrižerators, gan kravas nodalījums ar siltumizolāciju.

d) Transportlīdzekļiem ar daudziem noslēgšanas mehānismiem, piemēram, vārstiem, krāniem, lūku vākiem utt., jābūt konstruētiem tā, lai muitas zīmogu un plombu skaits būtu iespējami mazāks. Šajā nolūkā blakus esošajām slēgierīcēm jābūt saistītām ar vienu kopēju ierīci, kurai nepieciešama tikai viena plomba, vai tām jābūt ar vāku, kas atbilst tām pašām prasībām.

e) Transportlīdzekļiem ar atveramu jumtu jābūt konstruētiem tā, lai uzliekamo muitas plombu skaitu varētu samazināt līdz minimumam.

 

2.2.1c) – 1.1.c) apakšpunkts – Ventilācijas lūkas

a) To maksimālais izmērs nedrīkst pārsniegt 400 mm.

b) Lūkas, kuras ļauj tieši iekļūt kravas nodalījumā, jānosedz ar stiepļu režģi vai perforētu metāla aizsegu (ar aiļu maksimālo izmēru abos gadījumos 3 mm) un jāaizsargā ar metinātu metāla režģi, kura aiļu maksimālais izmērs – 10 mm.

c) Lūkām, caur kurām nevar tieši iekļūt kravas nodalījumā, piemēram, līkumu sistēmas vai deflektoru dēļ, jāpierīko tādas pašas ierīces, taču to aiļu izmēri var būt attiecīgi ne lielāki par 10 mm un 20 mm.

d) Ja lūkas ierīko brezentā, tām pieliek ierīces, kas atbilst šo Paskaidrojumu b) punktā minētajiem noteikumiem. Taču atļauta arī perforēta metāla ekrāna pierīkošana ārpusē un stiepļu vai cita režģa pierīkošana iekšpusē.

e) Atļautas arī līdzīgas ierīces no nemetāliskiem materiāliem, ja ievēro aiļu izmērus un izmantotais materiāls ir tik izturīgs, ka aiļu izmērus nevar palielināt bez redzama bojājuma pēdām. Turklāt ventilācijas ierīcei jābūt konstruētai tā, lai to nevarētu nomainīt tikai no vienas brezenta puses.

 

2.2.1.c – 2.1.c) apakšpunkts – Drenāžas atveres

a) To maksimālais izmērs nedrīkst pārsniegt 35 mm.

b) Atverēm, kuras ļauj tieši piekļūt kravas nodalījumam, jāpierīko 2.2.1.c)-1 Paskaidrojuma par ventilācijas iekārtām b) apakšpunktā minētās ierīces.

c) Ja drenāžas atveres neļauj tieši piekļūt kravas nodalījumam un ja atverēm ir droša deflektoru sistēma, kas viegli pieejama no kravas nodalījuma iekšpuses, šo Paskaidrojumu b) apakšpunktā minētās ierīces nav vajadzīgas.

 

2.3. 3.pants

2.3.3 3.daļa – No vairākiem gabaliem savienots brezents

a) Atsevišķi gabali, no kuriem sastāv viens brezents, var būt izgatavoti no dažādiem materiāliem, kas atbilst 2.pielikuma 3.panta 2.daļas prasībām.

b) Izgatavojot brezentu, tā atsevišķus gabalus drīkst izkārtot jebkurā veidā, ja vien tas nemazina drošību ekspluatācijā un to savienošanu veic saskaņā ar 2.pielikuma 3.panta prasībām.

 

2.3.6.a) 6.a) apakšpunkts – Transportlīdzekļi, kuriem iekārtoti slīdgredzeni

Brezenta nostiprināšanas metāla gredzeni, kuri slīd pa transportlīdzeklim piestiprinātiem metāla stieņiem (sk.2.zīmējumu), atļauti, ja:

a) stieņi piestiprināti pie transportlīdzekļa ar 60 cm atstarpēm un tā, lai tos nevarētu noņemt un pielikt atpakaļ, neatstājot redzama bojājuma pēdas;

b) gredzeni ir dubulti vai diametrāli sadalīti un izgatavoti viengabalaini, respektīvi, nemetināti;

c) brezents piestiprināts pie transportlīdzekļa saskaņā ar šīs Konvencijas 2.pielikuma 1.panta a) apakšpunktu.

 

2.3.6.b 6.b) apakšpunkts – Transportlīdzekļi ar skavās iestiprinātiem gredzeniem

Ja viena vai vairākas brezenta malas cieši piestiprina pie transportlīdzekļa kravas kastes, brezents jānostiprina ar metāla vai cita piemērota materiāla lenti, kuru nostiprina ar šā pielikuma 2.2.1.a) paskaidrojuma a) apakšpunktā minētajām prasībām atbilstoši sastiprināšanas detaļām.

 

2.3.9. 9.daļa – Tērauda troses ar tekstilmateriālu

Saskaņā ar šī punkta prasībām atļauts izmantot troses, kuru tekstilmateriāla serdenis ir apvīts ar sešiem tērauda stiepļu vijumiem, kas pilnīgi sedz serdeni, trošu diametram (neņemot vērā caurspīdīgo plastmasas apvalku, ja tāds ir) jābūt vismaz 3 mm.

 

2.3.11.a) 11.a) apakšpunkts – Atvāžama nostiepjama brezenta mala

Daudzu transportlīdzekļu brezentam ārpusē ir horizontāla atvāžama mala ar cilpām transportlīdzekļa sānmalas visā garumā. Šādas atvāžamās malas izmanto brezenta nostiepšanai ar trosēm vai citām ierīcēm. Šīs malas izmantoja tādu horizontālo iegriezumu brezentā aizsegšanai, caur kuriem var neatļauti piekļūt pie transportlīdzeklī pārvadājamās kravas. Tādēļ nav ieteicams lietot šāda tipa atvāžamās malas. To vietā drīkst lietot šādas ierīces:

a) līdzīgas konstrukcijas atvāžamās malas. Kuras nostiprina brezenta iekšpusē, vai

b) nelielas atsevišķas atvāžamās malas ar vienu cilpu un kuras piestiprina brezenta ārpusē tādā attālumā, kas nodrošina atbilstošu brezenta nostiepšanu. Dažos alternatīva risinājuma gadījumos var atteikties no šādi nostiepjamu malu lietošanas.

 

2.3.11 c) 11.c) apakšpunkts – Siksnas

2.3.11.c)-1 Siksnu izgatavošanai var izmantot šādus materiālus:

a) ādu;

b) nestaipīgu tekstilmateriālu, tajā skaitā gumijotu vai ar plastmasas pārklājumu, ar noteikumu, ka šos materiālus pēc sabojāšanas nevar sakausēt vai atjaunot, neatstājot redzamas bojājuma pēdas. Turklāt siksnas plastmasas pārklājumam jābūt caurspīdīgam un ar gludu virsmu.

2.3.11.c).-2 Šī pielikuma 3.zīmējumā parādītā ierīce atbilst 2.pielikuma 3.panta 11.daļas pēdējās rindkopas prasībām un 2.pielikuma 3.panta 6.daļas prasībām.

 

3. 3.pielikums

3.0.17. Sertifikācijas procedūra

 

1. 3.pielikuma noteikumi paredz, ka Līgumslēdzējas Puses kompetentā institūcija var izsniegt transportlīdzekļa atestācijas sertifikātu savas valsts teritorijā izgatavotam transportlīdzeklim un ka papildu procedūra nav jāveic attiecībā uz šo transportlīdzekli valstī, kur tas reģistrēts vai kur atrodas tā īpašnieka pastāvīgā dzīvesvieta.

2. Šie noteikumi neierobežo Līgumslēdzēju Pušu kompetentās institūcijas tiesības pieprasīt uzrādīt atestācijas sertifikātu, transportlīdzekli ievedot vai vēlāk reģistrācijas vai ar transportlīdzekļa pārbaudi saistītos nolūkos, kā arī citu līdzīgu formalitāšu kārtošanas gadījumos.

 

3.0.20 Atzīmju izdarīšanas procedūra atestācijas sertifikātā

Anulējot atzīmi par bojājumu pēc transportlīdzekļu salabošanas, pietiek, ja šim mērķim paredzētajā 11.ailē “Novērstie bojājumi” ieraksta kompetentās institūcijas nosaukumu, uzliek zīmogu un parakstās atbildīgā persona.

 

7.pielikums

Pielikums, kas attiecas uz konteineru sertifikāciju

I daļa

Noteikumi, kas attiecas uz tehniskajām prasībām konteineriem, kuriem atļauts veikt starptautiskos muitas noplombēto kravu pārvadājumus

 

1.pants

Galvenie principi

Muitas noplombēto kravu starptautiskos pārvadājumus atļauts veikt tikai ar tiem konteineriem, kuri konstruēti un iekārtoti tā, lai:

a) kravu nevarētu izņemt no konteinera aizplombētā nodalījuma vai iekraut tajā kravu, neatstājot tajā acīmredzamas plombu uzlaušanas vai bojājuma pēdas;

b) muitas plombas varētu uzlikt ar vienkāršiem un drošiem paņēmieniem;

c) tajos nebūtu kravas slēptuvju;

d) visas vietas, kur var ievietot kravu, būtu ērti pieejamas muitas apskatei.

 

2.pants

Konteineru konstrukcija

1. Lai nodrošinātu šo Noteikumu 1.panta prasības:

a) konteinera sastāvdaļām (sienai, grīdai, durvīm, jumtam, statņiem, rāmjiem, šķēršļiem utt.) jābūt savienotām, izmantojot ierīces, kuras nevar noņemt no ārpuses un pielikt atpakaļ, neatstājot bojājuma pēdas, vai ar metodēm, kuras nodrošina tādu konstrukciju, kuru nevar mainīt, neatstājot bojājuma pēdas. Ja sienas, grīda, durvis un jumts izgatavoti no dažādiem elementiem, tiem jāatbilst šīm prasībām un jābūt pietiekami stipriem;

b) durvīm un citām aizvēršanas sistēmām (lūku vākiem, atlokiem utt.) jābūt ar ierīcēm, kurām var uzlikt muitas plombas. Šīm ierīcēm jābūt tādām, lai tās nevarētu noņemt no ārpuses un pielikt atpakaļ, neatstājot bojājuma pēdas, un lai aizvēršanas ierīces nevarētu atvērt, nenodarot bojājumu muitas plombām. Tiem jābūt atbilstoši aizsargātiem. Atļauts ierīkot atveramus jumtus;

c) ventilācijas lūkas un drenāžas atveres jānodrošina ar ierīcēm, kas neļauj iekļūt konteinerā. Šādas ierīces konstrukcijai jābūt tādai, lai to nevarētu noņemt no ārpuses un pielikt atpakaļ, neatstājot bojājuma pēdas.

2. Neņemot vērā šo Noteikumu 1.panta c) apakšpunkta prasības, pieļaujamas tādas konteinera sastāvdaļas, kurām praktisku apsvērumu dēļ ir dobas telpas (piemēram, telpa starp dubultsienu). Lai šīs telpas nevarētu izmantot kravas slēpšanai:

i) konteinera iekšējam apšuvumam jābūt ierīkotam tā, lai to nevarētu noņemt un atlikt atpakaļ savā vietā, neatstājot bojājuma pēdas;

ii) norādīto telpu skaitu jāierobežo līdz minimumam un jānodrošina, lai tie būtu ērti pieejami muitas kontrolei.

 

3.pants

Saliekamie vai izjaucamie konteineri

Saliekamajiem un izjaucamajiem konteineriem jāatbilst šo Noteikumu 1. un 2.panta prasībām; turklāt tiem jābūt aprīkotiem ar ierīcēm, kas fiksē dažādas konteinera sastāvdaļas pēc to salikšanas. Šīm fiksējošām ierīcēm jābūt konstruētām tā, lai tām, ja tās atrodas salikta konteinera ārpusē, varētu uzlikt muitas plombas.

 

 

4.pants

Ar brezentu pārklātie konteineri

1. Šo noteikumu 1. un 2.pants ar brezentu pārklātiem konteineriem piemērojams tādā mērā, cik tas nepieciešams. Turklāt šiem konteineriem jāatbilst šī panta noteikumiem.

2. Brezentam jābūt no izturīga audekla vai no nestaipīga, samērā izturīga gumijota vai ar plastmasu pārklāta auduma. Brezents nedrīkst būt bojāts un tam jābūt izgatavotam tā, lai pēc noslēgšanas ierīces nostiprināšanas kravai nevarētu piekļūt, neatstājot redzamas bojājuma pēdas.

3. Ja brezentu izgatavo no vairākiem gabaliem, to malām jābūt ielocītām vienai otrā un nošūtām ar divām šuvēm, starp kurām attālums ir vismaz 15 mm. Šīs šuves izpilda atbilstoši šiem Noteikumiem pieliktajam 1.zīmējumam; taču, ja dažas brezenta daļas (piemēram, atvāžamās malas un pastiprinātos stūrus) nevar sašūt ar šo paņēmienu, pietiek, ka ieloka brezenta augšējās daļas malu un atsevišķos gabalus nošuj ar šo Noteikumu 2. vai 2.a zīmējumā attēlotajiem paņēmieniem. Vienai no šuvēm jābūt redzamai tikai iekšpusē un tās diega krāsai būtiski jāatšķiras no brezenta un otras šuves diega krāsas. Visas šuves jānošuj ar šujmašīnu.

4. Ja brezentu izgatavo no ar plastmasu pārklāta auduma gabaliem, tos arī savieno, sakausējot atbilstoši šo Noteikumu 3.zīmējumam. Viena gabala malai jābūt pāri otra gabala malai vismaz 15 mm. Gabalu savienojumam jābūt drošam visā šajā platumā. Savienojuma ārmalai jābūt pārklātai ar vismaz 7 mm platu plastmasas sloksnīti, kuru uzkausē ar to pašu paņēmienu. Uz šīs sloksnītes, kā arī abās pusēs, vismaz 3 mm platumā, jābūt iespiestam vienveidīgam, skaidram reljefam. Šie auduma gabali jāsakausē tā, lai tos nevar atplēst un savienot no jauna, neatstājot bojājuma pēdas.

5. Bojājumus novērš ar šo Noteikumu 4.zīmējumā attēlotajiem paņēmieniem. Sašujamās malas jāieloka viena otrā un jānošuj ar divām skaidri saskatāmām šuvēm, starp kurām attālums ir vismaz 15mm; iekšpusē redzamās šuves diega krāsai jāatšķiras no brezenta un ārpusē redzamās šuves diega krāsas; visas šuves jānošuj ar šujmašīnu. Gadījumos, kad, remontējot brezenta bojātās malas, bojātajai vietai liek ielāpu, šuvi var nošūt atbilstoši šī panta 3.daļas noteikumiem un šiem Noteikumiem pievienotajā 1.zīmējumā attēlotajiem paņēmieniem. Ar plastmasu pārklāto brezentu var remontēt atbilstoši šī panta 4.daļā norādītajām metodēm, taču šajā gadījumā sakausēšanu veic no abām brezenta pusēm, bet ielāpu izliek iekšpusē.

6. a) Pie konteinera brezentu piestiprina precīzi saskaņā ar šo Noteikumu 1. a) un b) panta prasībām. Paredzēti šādi piestiprināšanas paņēmieni:

i) ar metāla gredzeniem, kurus piestiprina transportlīdzekļiem;

ii) ar cilpām brezenta malās;

iii) ar auklu vai trosi, kuru izver cauri gredzeniem brezenta virspusē un kura redzama ārpusē visā garumā.

Brezentam jāsedz konteinera cietā daļa vismaz 250 mm platumā, ko mēra no stiprinājuma gredzenu centra, izņemot tos gadījumus, kad pati konteinera konstrukcija neļauj piekļūt pie kravas.

b) ja nepieciešams nodrošināt pilnīgi slēgtu brezentu piestiprināšanu pie konteinera, savienojumam jābūt vienlaidu un tas jānodrošina ar izturīgām detaļām.

7. Attālums starp gredzeniem un cilpām brezentā nedrīkst būt lielāks par 200 mm. Cilpām jābūt no stingra materiāla.

8. Jālieto šādi stiprināšanas paņēmieni:

a) ar tērauda trosi, kuras diametrs ir vismaz 3 mm;

b) ar kaņepāju vai sizala auklu, kuras diametrs ir vismaz 8 mm un kura iekļauta caurspīdīgā, nestaipīgā plastmasas apvalkā.

Troses var būt iekļautas caurspīdīgā, nestaipīgā plastmasas apvalkā.

9. Visām trosēm vai auklām jābūt no viena gabala ar metāla uzgaļiem abos galos. Katrā metāla uzgalī jābūt dobai kniedei, kas iet cauri trosei vai auklai un caur kuru var izvērt auklu vai lenti muitas plombām. Trosei jāpaliek redzamai abās dobās kniedes pusēs, lai varētu pārliecināties, ka tā tiešām ir no viena gabala (skat. šiem Noteikumiem pievienoto 5.zīmējumu).

10. Vietās, kurās brezentā iekraušanai vai izkraušanai paredzētas lūkas, abām brezenta malām jābūt savienotām. Var lietot šādus paņēmienus:

a) atvāžamu malu, kas piešūta vai piekausēta atbilstoši šī panta 3. un 4.daļas noteikumiem;

b) gredzeniem un cilpām atbilstoši šī panta 8.daļas prasībām;

c) vismaz 20 mm platu un vismaz 3 mm biezu no nestaipīga materiāla izgatavotu viengabalainu siksnu, kuru izver cauri gredzeniem un kura savieno abas brezenta malas ar atvāžamo malu. Siksnu piestiprina brezenta iekšpusē, un tajā jābūt cilpai, kurā var ievērt šī panta 9.daļā minēto trosi vai auklu. Atvāžamā mala nav neieciešama, ja ir īpaša ierīce (starpsiena utt.), kas neļauj piekļūt pie kravas, neatstājot redzamas bojājuma pēdas.

11. Konteinera identifikācijas zīmes un sertifikācijas plāksnīti, kas paredzēta šī Pielikuma II daļā, nekādā gadījumā nedrīkst aizklāt ar brezentu.

 

5.pants

Pārejas noteikumi

Līdz 1977.gada 1.janvārim atļauts izmantot šo Noteikumu 5.zīmējumā attēlotos uzgaļus pat tad, ja tiem ir agrāk pieņemtā tipa dobās kniedes ar spraugas izmēriem, mazākiem nekā uzrādītie šajā zīmējumā.

II daļa

I daļas noteikumos noteiktajām tehniskajām prasībām atbilstošo konteineru sertifikācijas procedūra

 

Vispārīgie noteikumi

1. Konteinerus var atzīt par derīgiem muitas noplombētu kravu pārvadājumiem:

a) vai nu ražošanas stadijā – pēc konstrukcijas tipa (sertifikācijas procedūra ražošanas stadijā);

b) vai kādā citā posmā – individuālā kārtā vai viena tipa konteineru partijai (sertifikācijas procedūra kādā posmā pēc izgatavošanas).

 

Kopējie noteikumi abām sertifikācijas procedūrām

2. Kompetentā institūcija, kura veic sertifikācijas procedūru, pēc sertifikācijas izsniedz uzņēmumam, kas izdarījis pieteikumu, atkarībā no apstākļiem atestācijas sertifikāciju vai nu neierobežotam sertificēta tipa konteineru skaitam, vai arī noteiktam konteineru skaitam.

3. Pirms muitas noplombētu kravu pārvadāšanas sertifikāta īpašniekam pie sertificētā konteinera (sertificētajiem konteineriem) jāpiestiprina sertifikācijas plāksnīte.

4. Sertifikācijas plāksnītei jābūt piestiprinātai labi saredzamā vietā līdzās ikvienai oficiāli izsniegtajai plāksnītei.

5. Šīs daļas 1.papildinājumā norādītajam 1.paraugam jābūt no metāla un vismaz 20cm x 10cm lielam. Uz tā virsmas vismaz franču vai angļu valodā jābūt iegravētiem, reljefi iespiestiem vai ar citiem paņēmieniem precīzi un izturīgi izdarītiem šādiem uzrakstiem:

a) “Derīgs muitas noplombētu kravu pārvadājumiem”;

b) valsts, kurā konteiners bija atzīts par derīgu, pilns nosaukums vai atšķirības zīmes veidā, kuru lieto starptautiskajā transportā transportlīdzekļa reģistrācijas valsts apzīmēšanai, atestācijas sertifikāta numurs (cipari, burti utt.), kā arī sertifikāta izsniegšanas gads (piemēram, “NL/26/73” nozīmē – Nīderlande, sertifikāta Nr.26, izsniegts 1973.gadā);

c) konteinera kārtas numurs, kuru piešķīrusi izgatavotājrūpnīca (rūpnīcas numurs);

d) ja konteiners atzīts par derīgu pēc konstrukcijas tipa, jānorāda attiecīgā konteinera tipa identifikācijas cipari un burti.

6. Ja konteiners vairs neatbilst sertifikācijas procedūrā paredzētajām tehniskajām prasībām, tad pirms tā izmantošanas muitas noplombētu kravu pārvadājumiem tas jāsakārto tā, lai atkal atbilstu šīm tehniskajām prasībām.

7. Ja mainās konteinera raksturojuma galvenie parametri, tā atestācijas sertifikāts zaudē spēku un pirms konteinera izmantošanas muitas noplombētu kravu pārvadājumiem tas atkal jāpakļauj sertifikācijas procedūrai kompetentajā institūcijā.

 

Īpašie noteikumi, kas attiecas uz sertifikāciju pēc konstrukcijas tipa ražošanas posmā

8. Ja viena konstrukcijas tipa konteinerus izgatavo sērijveidā, izgatavotājrūpnīca var lūgt savs valsts kompetento institūciju sertificēt šos konteinerus pārvadājumiem pēc konstrukcijas tipa.

9. Izgatavotājrūpnīcai savā pieteikumā jānorāda šī konteineru tipa identifikācijas cipari un burti.

10. Pieteikumam jāpievieno konteineru konstrukcijas tipa rasējumi un detalizēts apraksts.

11. Izgatavotājrūpnīcai rakstiski jāapņemas:

a) uzrādīt kompetentajai institūcijai tos attiecīgā tipa konteinerus, kurus tā vēlēsies pārbaudīt;

b) atļaut kompetentajai institūcijai apskatīt citus konteineru eksemplārus šī tipa sērijveida ražošanas jebkurā posmā;

c) informēt kompetento institūciju par ikvienu vismazāko izmaiņu konstrukcijas rasējumos vai aprakstā pirms šo izmaiņu izdarīšanas;

d) redzamā vietā papildus zīmēm, kas rakstītas uz sertifikācijas plāksnītes, uzrakstīt konstrukcijas tipa identifikācijas ciparus un burtus, kā arī katra sērijveidā ražotā attiecīgā tipa konteinera kārtas numuru (rūpnīcas numuru);

e) reģistrēt visus atbilstoši sertificētajam tipam izgatavotus konteinerus.

12. Nepieciešamības gadījumā kompetentā institūcija norāda, kā jāizmaina paredzētais konstrukcijas tips, lai to varētu sertificēt pārvadājumiem.

13. Ja kompetentā institūcija, pārbaudot vienu vai vairākus attiecīgā konstrukcijas tipa konteinerus, konstatē, ka tie neatbilst I daļā paredzētajām prasībām, neviens konteiners nevar būt sertificēts pārvadājumiem sertifikācijas procedūrā pēc konstrukcijas tipa.

14. Pēc attiecīgā konteinera tipa sertifikācijas uzņēmumam, kas izdarījis pieteikumu, tiek izsniegts vienā eksemplārā atestācijas sertifikāts, kurš atbilst šīs daļas 2.papildinājuma 2.paraugam, un tas ir derīgs visiem konteineriem, kurus izgatavo atbilstoši sertificētā tipa specifikācijām. Šis sertifikāts dod tiesības izgatavotājrūpnīcām katram sērijveidā izgatavotajam konteineram piestiprināt sertifikācijas plāksnīti, kāda paredzēta šīs daļas 5.punktā.

 

Īpašie noteikumi, kas attiecas uz sertifikāciju attiecīgajā posmā pēc izgatavošanas

15. Ja ražošanas posmā nebija iesniegts pieteikums par sertifikāciju, konteineru īpašnieks, uzņēmums, kas tos izmanto, kā arī viena vai otra pārstāvis var griezties ar lūgumu par sertifikāciju pie kompetentās institūcijas, kur tie var uzrādīt sertifikācijai pakļaujamo konteineru vai konteinerus.

16. Jebkurā pieteikumā par sertifikāciju, kā paredzēts šīs daļas 15.pantā, jānorāda konteinera kārtas numurs (rūpnīcas numurs), kuru izgatavotājrūpnīca raksta uz katra konteinera.

17. Kad kompetentā institūcija ir veikusi apskati tādam konteineru skaitam, kādu tā uzskata par nepieciešamu, un ir pārliecinājusies par to, ka šis konteiners vai šie konteineri atbilst I daļā noteiktajām tehniskajām prasībām, tā izsniedz šīs daļas 3.papildinājuma 3.paraugam atbilstošu atestācijas sertifikātu, kurš ir derīgs tikai pielaisto konteineru skaitam. Šis sertifikāts, kurā ir norādīts izgatavotājrūpnīcas konteineram piešķirtais kārtas numurs vai konteineriem piešķirtie kārtas numuri, ļauj uzņēmumam, kurš ir izdarījis pieteikumu, piestiprināt katram sertificētajam konteineram sertifikācijas plāksnīti, kāda paredzēta šīs daļas 5.pantā.

II daļas 2.papildinājums

2. paraugs

1975. gada Muitas konvencija par kravu starptautiskajiem autopārvadājumiem, lietojot TIR karneti

 

Atestācijas sertifikāts pēc konstrukcijas tipa

 

1. Sertifikāta Nr.*…………………………………………………………………

2. Apliecina, ka zemāk norādītais konteinera tips sertificēts un ka atbilstoši šim tipam izgatavotie konteineri ir atzīti par derīgiem muitas noplombētu kravu pārvadājumiem.

3. Konteinera veids………………………………………………………………

4. Konstrukcijas tipa identifikācija cipari vai burti………………………………

5. Rasējumu identifikācijas numurs……………………………………………

6. Konstrukcijas aprakstu identifikācijas numurs………………………………

7. Taras svars……………………………………………………………………

8. Ārējie izmēri, cm………………………………………………………………

9. Konstrukcijas raksturojums (materiālu veids, konstrukcijas tips)

………………………………………………………………………………………

10. Šis sertifikāts derīgs visiem atbilstoši norādītajiem rasējumiem un konstrukcijas aprakstiem izgatavotajiem konteineriem.

11. Izsniegts………………………………………………………………………

(Izgatavotājrūpnīcas nosaukums un adrese)

kuram(-ai) atļauts piestiprināt sertifikācijas plāksnīti ikvienam tā(-s) izgatavotajam pielaista tipa konteineram.

………………………………… ………19.……………………

(vieta) (datums)

…………………………………………………………………………………

(sertifikāta izsniedzējas iestādes vai organizācija zīmogs un atbildīgās personas paraksts)

 

( sk.piezīmi otrā pusē)

 

SVARĪGA PIEZĪME

 

(1975.g. Muitas konvencijas par kravu starptautiskajiem autopārvadājumiem, lietojot TIR karneti, 7.pielikuma II daļas 6. un 7.pants)

 

 

* Norādīt sertifikācijas plāksnītēs rakstāmos burtus un ciparus (sk.1975.gada Muitas konvencijas par kravu starptautiskajiem pārvadājumiem, lietojot TIR karneti, 7.pielikuma II daļas 5.b) apakšpunktu.

 

II daļas 3.papildinājums

3. paraugs

1975. gada Muitas konvencija par kravu starptautiskajiem autopārvadājumiem, lietojot TIR karneti

Atestācijas sertifikāts (izsniegts pēc izgatavošanas)

1. Sertifikāta numurs*……………………………………………………………

2. Apliecina, ka zemāk norādītais(-ie) konteiners(-i) pielaists(-i) kravu pārvadājumiem ar muitas zīmogiem.

3. Konteinera veids………………………………………………………………

4. Konteineram(-iem) piešķirtais(-ie) izgatavotājrūpnīcas kārtas numurs(-i)

………………………………………………………………………………………

5. Taras svars……………………………………………………………………

6. Ārējie izmēri, cm………………………………………………………………

7. Konstrukcijas raksturojuma galvenie parametri (materiālu veids, konstrukcijas tips utt.)………………………………………………….………………

8. Izsniegts…………………………………………………………….…………

(uzņēmuma, kas iesniedzis pieteikumu, nosaukums un adrese)

kuram atļauts piestiprināt sertifikācijas plāksnīti minētajam (-iem) konteineram(-iem)

…………………………… ………..19………………………

(vieta) (datums)

…………………………………………………………………………..………

(sertifikāta izsniedzējas iestādes vai organizācijas zīmogs un atbildīgās personas paraksts)

 

(skat. piezīmi otrā pusē)

 

SVARĪGA PIEZĪME

(1975.g. Muitas konvencijas par kravu starptautiskajiem autopārvadājumiem, lietojot TIR karneti, 7.pielikuma II daļas 6. un 7.pants)

 

 

* Norādīt sertifikācijas plāksnītēs rakstāmos burtus un ciparus (sk.1975.gada Muitas konvenciju par kravu starptautiskajiem pārvadājumiem, lietojot TIR karneti, 7.pielikuma II daļas 5.b) apakšpunktu.

 

III daļa

Paskaidrojumi

1. Šīs Konvencijas 6.pielikumā sniegtie paskaidrojumi 2.pielikumam ir piemērojami ar atbilstošām izmaiņām attiecībā uz konteineriem, kuri, izpildot šīs Konvencijas noteikumus, ir sertificēti muitas noplombētu kravu pārvadājumiem.

2. I daļas 4.panta 6.daļas a) apakšpunkts

III daļai pievienotajā zīmējumā attēlota no muitas iestāžu viedokļa atzīstama sistēma brezenta nostiprināšanai pie konteinera stūra elementiem.

3. II daļas 5.daļa

Ja divi ar brezentu pārklāti konteineri, kas sertificēti muitas noplombētu kravu pārvadājumiem, savienoti tā, ka to pāris veido vienu ar vienu brezentu segtu konteineru, kurš atbilst muitas noplombētu kravu pārvadājumu prasībām, tad šādai konteineru kombinācijai nav nepieciešams atsevišķs atestācijas sertifikāts vai atsevišķa sertifikācijas plāksnīte.

 

8. pielikums

Administratīvās komitejas sastāvs un procedūras noteikumi

 

1.pants.

i) Līgumslēdzējas Puses ir Administratīvās komitejas dalībnieces;

ii) Komiteja var atļaut šīs Konvencijas 52.panta 1.daļā minētajām to valstu kompetentajām administrācijām, kuras nav Līgumslēdzējas Puses, vai starptautisko organizāciju pārstāvjiem piedalīties Komitejas sesijās kā novērotājiem, ja tiek apspriesti tos interesējošie jautājumi.

 

2.pants

Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretārs atļauj Komitejai izmantot sekretariāta pakalpojumus.

 

3.pants

Katru gadu Komiteja savā pirmajā sesijā ievēlē priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku.

 

4.pants

Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretārs Eiropas Ekonomiskās komisijas ietvaros katru gadu, kā arī pēc vismaz piecu Līgumslēdzēju Pušu valstu kompetento administrāciju lūguma sasauc Komiteju.

 

5.pants

Par iesniegtajiem priekšlikumiem balso. Katrai sesijā pārstāvētajai Līgumslēdzējas Puses valstij ir viena balss. Priekšlikumi, kuri nav iesniegti kā labojumi šai Konvencijai, Komitejā tiek pieņemti ar klātesošo un balsojošo balsu vairākumu. Labojumi un šīs Konvencijas 59. un 60.pantā minētie lēmumi tiek pieņemti ar divu trešdaļu klātesošo un balsojošo balsu vairākumu.

 

6.pants

Lēmumu pieņemšanai nepieciešams kvorums, kuru sastāda vismaz puse no valstīm, kas ir Līgumslēdzējas Puses.

 

7.pants

Pirms sesijas slēgšanas Komiteja apstiprina pārskata ziņojumu.

 

8.pants

Ja šajā pielikumā nav attiecīgo noteikumu, piemēro Eiropas Ekonomiskās komisijas procedūras noteikumus, ja Komiteja nenolemj citādi.