Ministru prezidents:

— tiekoties ar Tieslietu ministrijas vadību

Ministru prezidents Andris Bērziņš vakar, 19.aprīlī, tikās ar Tieslietu ministrijas (TM) vadību, kas atskaitījās par valdības deklarācijas rīcības plāna izpildi.

Tikšanās laikā konstatēts, ka Tieslietu ministrija nav izpildījusi četras Valdības deklarācijas rīcības plānā paredzētās darbības un 15 likumos ietvertos kontrolē esošos uzdevumus.

Ministru prezidents uzdeva uzlabot uzdevumu izpildes kontroles sistēmu. Konstatēta nepieciešamība palielināt ministrijas administratīvo kapacitāti un novērst lielo kadru mainību, un atzīts, ka Tieslietu ministrija kopumā ir uzlabojusi rīcības plāna izpildi.

A.Bērziņš par nepietiekamām atzina publiskās aktivitātes korupcijas novēršanas jomā. Ar Ministru prezidenta rīkojumu izveidotajai darba grupai korupcijas novēršanas koncepcijas īstenošanai nepieciešamo normatīvo aktu projektu izstrādāšanai līdz 2001.gada 31.martam bija jāizstrādā jauns Korupcijas novēršanas likums, sākumdeklarēšanas un legālās prezumpcijas ieviešanas tiesiskais pamats. Šī likuma sagatavošana vēl tiek turpināta, jo Tieslietu ministrija joprojām risina vairākas teorētiska rakstura problēmas un ir iesniegusi Ministru kabinetā lūgumu pagarināt likumprojekta iesniegšanas termiņu.

Korupcijas novēršanas likuma pamatteksts ir sagatavots, pašlaik tiek izstrādāti valsts amatpersonu ierobežojumi, kam jābūt teorētiski pamatotiem un praktiski realizējamiem, kā arī uzlabota valsts amatpersonu deklarāciju pārbaudes sistēma. Iekavējusies arī sākumdeklarēšanas ieviešana, tiek meklēts tās piemērotākais risinājums.

Šie visi jautājumi ir saistīti ar legālo prezumpciju, kuras ieviešanai, kā informēja TM vadība, ir vairākas tiesiskas teorētiska rakstura problēmas — pierādījumu nastas pārlikšanas (no apsūdzības puses uz aizstāvības pusi) pieļaujamības robežas, savienojamība ar cilvēktiesībām, kā arī jautājumu loks, uz ko attiecināma legālā prezumpcija. Juristu viedokļi atšķiroties. Tā, piemēram, bijušais ģenerālprokurors Jānis Skrastiņš “Latvijas Vēstnesī” norāda uz visiem pozitīvajiem aspektiem un pamato legālās prezumpcijas ieviešanas nepieciešamību. Jautājumu pētījuši arī “Phare” eksperti, kas norāda, ka atsevišķās Eiropas valstīs (Francijā, Itālijā) legālās prezumpcijas princips noteiktu jautājumu risināšanai ir ieviests. Turpretī Advokātu kolēģijas priekšsēdētāja vietniece Vija Jākobsone aizstāvot viedokli, ka legālā prezumpcija ir teorija, kas konfliktē ar cilvēktiesībām. Ministru prezidents interesējās, kas vēl iebilst pret legālo prezumpciju, nulles deklarāciju un vai to ieviešanas pretinieki var ieteikt citas metodes cīņai pret korupciju.

Tieslietu ministrijai tika arī uzdots sakārtot Valsts zemes dienesta darbības uzraudzības jautājumu un lielāku uzmanību pievērst to tiesnešu darbības publiskai apspriešanai, par kuriem ir saņemtas sūdzības.

Valdības preses departaments