Valsts prezidente:

— atklājot Annas Frankas izstādi

Uzruna Annas Frankas izstādes atklāšanā Ebreju kopienas muzejā 2001. gada 21. aprīlī

Augsti godātās dāmas un kungi! Mīļie bērni, draugi!

Šodien noslēdzas virkne vesela gada garumā noritējušu izglītojošu pasākumu, kas aizsākās Latvijas Kara muzejā un ir apceļojuši daudzas Latvijas pilsētas un sabiedriskos centrus.

Šī izstāde, kas izveidota sadarbībā ar Amsterdamas Annas Frankas muzeju, balstās uz meitenes dienasgrāmatu, liecībām viņas īsā mūža gaitā, pēc kurām mēs šodien cenšamies izprast to dienu notikumus, holokaustu un tā sekas šeit, Latvijā.

Ir svarīgi, lai katrs bērns iepazītos ar šiem pagātnes notikumiem visā to traģiskumā. Tie bija šausmīgi notikumi, bet mēs lasām par tiem šodien, lai saprastu, kā tie notika un kāpēc, kas darāms, lai nekas tāds vairs neatkārtotos nākotnē. Tā ir nepieciešamība pēc zināšanām par šiem jautājumiem, jo tā ir daļa no mūsu vēstures, ko nevar izdzēst.

Mūsu pienākums un atbildība ir gādāt par to, lai visi Latvijas iedzīvotāji saprastu, ka valsts politiskajā līmenī nedrīkst tikt pieļauta doma, ka kāda sabiedrības grupa ir nevērtīgāka par citu. No šīs domas mums kategoriski jānorobežojas un jebkurā cilvēkā jāsaskata viņa īpašā personība, viņa īpašā vērtība. Ikviens sabiedrībā uzskatāms par līdzvērtīgu, līdztiesīgu. Mūsu pienākums ir gādāt par visiem Latvijas iedzīvotājiem, mūsu atbildība ir gādāt, lai starp mūsu iedzīvotājiem valdītu savstarpēja cieņa un saticība. Lai cilvēkmīlestība valdītu starp mums, lai katrā cilvēkā mēs redzētu personību.

Es priecājos šeit redzēt tik daudz bērnu un esmu gandarīta, ka ebreju centrā tiek koptas savas tautas tradīcijas un kultūra. Novēlu jums arī turpmāk ar tādu pašu atsaucību un sirdsdegsmi šeit kopā pulcēties.

— tiekoties ar Latvijas karavīriem

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vakar, 19. aprīlī, apmeklēja Aizsardzības ministriju un NBS štābu, lai kopā ar aizsardzības ministru Ģirtu Valdi Kristovski, NBS komandieri Raimondu Graubi un aizsardzības speciālistiem pirms došanās darba vizītē uz ASV pievērstu uzmanību Latvijas īstermiņa mērķiem līdz 2002.gada NATO dalībvalstu sanāksmei Prāgā, kā arī ilgtermiņa attīstības iecerēm. Prezidente interesējās par konkrētiem uzdevumiem, ko ministrija un NBS štābs ir izvirzījuši par īstenojamiem jau tuvākajos gados, tai skaitā par personāla izglītības celšanu, aizsardzības spēju palielināšanu, rezerves karavīru sagatavošanu, infrastruktūras stiprināšanu, līdzekļu efektīvu izmantošanu attīstības programmām un citiem jautājumiem.

Kā vienu no svarīgākajiem priekšnoteikumiem sekmīgā Latvijas aizsardzības attīstībā V.Vīķe-Freiberga minēja sabiedrības atbalstu un skaidrošanas nepieciešamību sabiedrībā par dažādiem valsts aizsardzības jautājumiem un valsts nākotnes mērķi iestāties NATO. Prezidente uzsvēra, ka drošība ir pamats valsts labklājībai un izaugsmei. Pēc viņas sacītā, NATO dalībvalstu pieredze rāda, ka pēc iekļaušanās Ziemeļatlantijas savienībā valsts ekonomiskā attīstība strauji pieaug.

Kā būtiska bruņoto spēku funkcija miera laikā tika atzīmēta spēja garantēt sabiedrības drošību, novēršot krīzes situācijas.

Pēc sarunas prezidente žurnālistiem sacīja, ka ir gandarīta par aktīvo darbu aizsardzības attīstībā, atzīmējot tā mērķtiecību un attīstības plānu pēctecību.

— tiekoties ar ASV vēstnieku

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga vakar, 19.aprīlī, tikās ar ASV vēstnieku Latvijā Džeimsu Holmsu.

Sarunā V.Vīķe-Freiberga un Dž.Holmss pārrunāja aktualitātes Latvijas un ASV divpusējā dialogā, tai skaitā apspriežot gaidāmo Latvijas prezidentes darba vizīti ASV aprīļa beigās. V.Vīķe–Freiberga pauda pateicību par ASV palīdzību Latvijas centieniem reformu procesā, uzsverot, ka Savienoto Valstu atbalsts Latvijai ir labs pamudinājums panākt arvien straujāku valsts attīstību.

Abas puses apspriedās par diskusijām, kas ASV vēršas plašumā par NATO paplašināšanās procesu. V.Vīķe-Freiberga akcentēja ASV nozīmīgo lomu Latvijas bruņoto spēku attīstībā, kā arī NATO paplašināšanās procesā. Dž.Holmss pauda savas valsts atbalstu NATO atvērto durvju principam, kā arī atzinīgi novērtēja Latvijas progresu militārajā jomā. Latvijas prezidente atzīmēja, ka, vēlreiz pārliecinoties par aizsardzības nozares izvirzītajiem uzdevumiem tuvākajiem gadiem, ir pārliecināta, ka Latvija aizsardzības jomā noteikti un pakāpeniski progresēs, vienlaikus paužot gatavību ieguldīt reģiona drošībā un stabilitātē.

— tiekoties ar Pakistānas vēstnieku

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga vakar atvadu vizītē pieņēma Pakistānas vēstnieku Latvijā Naemu Hasanu.

N.Hasans novērtēja abu valstu attiecības kā ļoti labas, atzīmējot, ka plašāku sadarbības ietvaru paredz pēc Latvijas iekļaušanās Eiropas Savienībā (ES), jo Pakistānai ir ciešas tirdznieciskās saites ar ES. V.Vīķe–Freiberga atzīmēja, ka Latvija ir ieinteresēta paplašināt kontaktus Dienvidāzijā. Abas puses pārrunāja Latvijas un Pakistānas iekšpolitiskās un ārpolitiskās aktualitātes, kā arī situāciju Dienvidāzijas reģionā.

Valsts prezidente pateicās vēstniekam par ieguldīto darbu abu valstu attiecību veidošanā un novēlēja sekmes turpmākajā darbā.

Valsts prezidenta preses dienests