Vakar, 15. aprīlī, Ministru kabineta sēdē

Akceptēti noteikumi “Kārtība, kādā personas sociālās rehabilitācijas institūcijās par valsts budžeta līdzekļiem saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus”, kuri nosaka kārtību, kādā sociālās rehabilitācijas institūcijās par valsts budžeta līdzekļiem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus saņem: personas, kuras sasniegušas vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju; politiski represētās personas; invalīdi; Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likuma 15.pantā minētās personas.

Valsts sociālo pakalpojumu aģentūra atbilstoši noslēgtajiem valsts iepirkuma līgumiem par pakalpojumu sniegšanu informē pašvaldību sociālos dienestus par iespējām saņemt pakalpojumus.

Pašvaldību sociālie dienesti: informē attiecīgās pašvaldības iedzīvotājus par iespējām saņemt pakalpojumus, par pakalpojumu saņemšanas nosacījumiem un kārtību; veic to personu uzskaiti, kurām nepieciešami pakalpojumi; informē personu par iespēju saņemt konkrētu pakalpojumu, par dokumentiem, kas nepieciešami pakalpojuma saņemšanai, kā arī izsniedz norīkojumu uz attiecīgo institūciju.

Lai saņemtu pakalpojumus, personas pašvaldības sociālajā dienestā atbilstoši dzīvesvietai iesniedz: rakstisku iesniegumu; attiecīgi – invalīda apliecības, pensijas apliecības, politiski represētās personas apliecības, Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieka apliecības vai Černobiļas atomelektrostacijas avārijā cietušās personas apliecības kopiju (uzrādot oriģinālu); ārstējošā (ģimenes) ārsta izsniegtu izziņu par personas veselības stāvokli un medicīnisku kontrindikāciju neesamību pakalpojuma saņemšanai.

Pašvaldības sociālais dienests piecu darbdienu laikā pēc šajos noteikumos minēto dokumentu saņemšanas: izvērtē personas sociālo situāciju; izvērtē personas sociālās funkcionēšanas un pašaprūpes iespējas; sadarbībā ar ārstējošo (ģimenes) ārstu izvērtē iespējas atjaunot personas sociālās funkcionēšanas spējas un nosaka rehabilitācijas pakalpojuma sniegšanas ilgumu; aizpilda personas vajadzību pēc sociālās palīdzības pakalpojumiem novērtēšanas karti; pieņem lēmumu par pakalpojumu piešķiršanu.

Pēc vienošanās ar Valsts sociālo pakalpojumu aģentūru par pakalpojuma saņemšanas vietu un laiku pašvaldības sociālais dienests izsniedz personai norīkojumu uz attiecīgo institūciju.

Sūdzības par saņemtā pakalpojuma kvalitāti persona ir tiesīga mēneša laikā pēc pakalpojuma saņemšanas iesniegt Sociālo pakalpojumu kvalitātes kontroles inspekcijā.

Līdz Valsts sociālo pakalpojumu aģentūras un Sociālo pakalpojumu kvalitātes kontroles inspekcijas izveidei pašvaldību sociālos dienestus par iespējām saņemt pakalpojumus informē un pakalpojumu saņēmēju sūdzības izskata Sociālās palīdzības fonds.

Akceptēti noteikumi “Šaujamieroču un lielas enerģijas pneimatisko ieroču vienotās uzskaites kārtība”, kuri nosaka kārtību, kādā Latvijas Republikā veicama fizisko un juridisko personu (izņemot Nacionālo bruņoto spēku) šaujamieroču un lielas enerģijas pneimatisko ieroču vienotā uzskaite.

Lai nodrošinātu Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā un aizstātu novecojošos valsts standartus ar moderniem, Eiropas Savienības prasībām atbilstošiem normatīviem, 2002.gada 6.jūnijā Saeimā pieņemts Ieroču aprites likums, kurš stājies spēkā 2003.gada 1.janvārī. Saskaņā ar Ieroču aprites likumu tiek ieviesta jauna ieroču klasifikācija, atbilstoši Eiropas Savienības standartiem (piem., A, B, C, D kategorijas, ieroču dalījums pēc stobru garuma).

Šobrīd kārtību, kādā Latvijas Republikā tiek veikta fizisko un juridisko personu īpašumā (valdījumā) esošo strēlnieku vieglo vītņstobra un gludstobra šaujamieroču vienota uzskaite, nosaka Ministru kabineta 1996.gada 8.oktobra noteikumi Nr.379 “Noteikumi par strēlnieku vieglo vītņstobra un gludstobra šaujamieroču vienoto uzskaiti un vītņstobra šaujamieroču izšauto ložu un čaulu kontrolkolekciju”.

Ieroču aprites likuma 48.panta pirmā daļa paredz, ka Latvijas Republikā fizisko un juridisko personu (izņemot Nacionālo bruņoto spēku) šaujamieroču un lielas enerģijas pneimatisko ieroču vienotu uzskaiti veic Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Minētā likuma 48.panta astotajā daļā paredzēts, ka šaujamieroču un lielas enerģijas pneimatisko ieroču vienotās uzskaites kārtību nosaka Ministru kabinets.

Akceptēti “Noteikumi par proves darbu pakalpojumu valsts nodevu”, kuri nosaka valsts nodevas likmes par dārgmetālu izstrādājumu provēšanu un zīmogošanu, par dārgakmeņu provēšanu un kvalitātes apliecības izsniegšanu un par dārgmetālu izstrādājumu izgatavotāju personiskā zīmoga reģistrāciju Valsts proves uzraudzības inspekcijā, kā arī valsts nodevas samaksas kārtību un atvieglojumus.

Valsts nodevas likmes ir šādas: dārgmetālu izstrādājumu provēšana un zīmogošana: zelta, platīna un pallādija izstrādājumu provēšana un zīmogošana – 0,20 latu par gabalu un 0,65 lati par gramu; sudraba izstrādājumu provēšana un zīmogošana – 0,10 latu par gabalu un 0,06 lati par gramu; dārgakmeņu provēšana un kvalitātes apliecības izsniegšana: juvelierizstrādājumos iestrādātu dimantu (briljantu), safīru, smaragdu un rubīnu identificēšana un kvalitātes apliecības (birkas) izsniegšana – 1 lats; juvelierizstrādājumos iestrādātu un neiestrādātu dārgakmeņu provēšana un kvalitātes apliecības (ar juvelierizstrādājuma fotoattēlu) izsniegšana – 10 latu; dārgmetālu izstrādājumu izgatavotāja personiskā zīmoga reģistrācija un pārreģistrācija – 10 latu.

Valsts nodevu nemaksā par šādu valsts apbalvojumu provēšanu un zīmogošanu: Triju Zvaigžņu ordenis; aizsardzības ministra apbalvojums “Atzinības Goda zīme”; aizsardzības ministra apbalvojums “Goda zīme “Par ieguldījumu bruņoto spēku attīstībā””; Iekšlietu ministrijas apbalvojums “Goda zīme”; Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta apbalvojuma zīme “Par nopelniem”; Valsts robežsardzes zīme “Robežsargu atzinības krusts”; Valsts robežsardzes nopelnu zīme “Par izcilību dienestā”; Kultūras ministrijas apbalvojums “Lielā mūzikas balva”; Zemkopības ministrijas konkursa “Sējējs” laureāta medaļa; Zemkopības ministrijas medaļa “Par centību”.

Valsts nodevu ieskaita valsts pamatbudžetā saskaņā ar likumu par valsts budžetu kārtējam gadam.

Par pakalpojumu sniegšanu 24 stundu laikā valsts nodevu iekasē, piemērojot koeficientu 1,5.

Ja juvelierizstrādājumos iestrādāti vairāk par viena veida dārgakmeņiem (dimanti (briljanti), safīri, smaragdi un rubīni), valsts nodevu par dārgakmeņu provēšanu iekasē divkāršā apmērā.

Noteikts, ka valsts nodevu samaksā pirms novērtēto izstrādājumu saņemšanas.

Akceptēti noteikumi “Dzīvesvietas deklarācijas aizpildīšanas un iesniegšanas kārtība, kā arī deklarācijā sniegto ziņu pārbaudes kārtība”.

Noteikumi nosaka kārtību, kādā tiek aizpildīta un iesniegta personas dzīvesvietas deklarēšanas veidlapa – dzīvesvietas deklarācija, deklarācijā sniegto ziņu pārbaudes kārtību, kā arī apstiprina deklarācijas un dzīvesvietas deklarēšanas faktu apliecinošā dokumenta paraugus.

Mainot dzīvesvietu, persona aizpilda un iesniedz dzīvesvietas deklarāciju, kurā norāda ziņas par savu  jauno dzīvesvietu, iepriekšējo dzīvesvietu, kā arī tiesisko pamatu dzīvot šajā adresē. Dzīvesvietas deklarēšanas iestādei ir tiesības pēc savas iniciatīvas, bet pienākums pēc citu personu iesnieguma pārbaudīt deklarācijā iekļauto ziņu patiesumu.

Akceptēti noteikumi “Dzīvnieku izcelsmes produktu ieguvei vai sugas selekcijai izmantojamo savvaļas dzīvnieku turēšanas kārtība iežogotās platībās”, kuri nosaka kārtību, kādā iežogotās platībās (piemēram, briežu dārzos, savvaļas putnu fermās, kažokzvēru fermās) turami savvaļas dzīvnieki, kuri izmantojami dzīvnieku izcelsmes produktu ieguvei vai sugas selekcijai.

Medījamo sugu dzīvnieku turēšanai iežogotās platībās nepieciešama Valsts meža dienesta izsniegta atļauja, bet nemedījamo sugu dzīvnieku turēšanai iežogotās platībās nepieciešama Dabas aizsardzības pārvaldes izsniegta atļauja.

Akceptēti noteikumi “Meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumi”, kuri nosaka: Meža valsts reģistra uzturēšanas kārtību; meža inventarizācijas kārtību; apliecinājuma izsniegšanas kārtību un pieteikumā apliecinājuma saņemšanai iekļaujamo informāciju; meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja sniedzamo informāciju un tās iesniegšanas kārtību; profesionālās kvalifikācijas prasības meža inventarizācijas veikšanai un meža apsaimniekošanas plānošanai.

Noteikumos, salīdzinot ar šobrīd spēkā esošajiem Ministru kabineta 2000.gada 19.decembra noteikumiem Nr.434 “Meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumi”, ir ietvertas precizētas profesionālās kvalifikācijas prasības meža inventarizācijas veikšanai un meža apsaimniekošanas plānošanai. Tajā ietvertas normas par meža inventarizāciju par meža resursu stāvokli valstī, kas nodrošinās ANO Eiropas Ekonomiskās komisijas un Eiropas Padomes regulas 1615/89 un 1100/98 prasības pēc ticamas un detalizētas informācijas par mežu un meža resursiem, kā arī būs pieejama patiesa informācija par meža resursu stāvokli valstī. Ir veikti daži grozījumi attiecībā uz meža inventarizācijas kārtības noteikšanu un meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja sniedzamo informāciju.

Akceptēti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 1997.gada 7.oktobra noteikumos Nr.348 “Atsevišķu uzņēmējdarbības veidu licencēšanas noteikumi””.

Grozījumi paredz noteikt, ka Ekonomikas ministrija izsniegs speciālu atļauju (licenci) uzņēmējdarbībai būvniecībā (inženierizpētei, projektēšanai, būvekspertīzei, būvdarbu vadīšanai un būvuzraudzībai).

Akceptēti noteikumi “Ieslodzījuma vietu pārvaldes specializētā valsts civildienesta ierēdņu dienesta šaujamieroču glabāšanas un nēsāšanas kārtība”, kuri nosaka Ieslodzījuma vietu pārvaldes specializētā valsts civildienesta ierēdnim dienesta vajadzībām izsniegtā dienesta šaujamieroča glabāšanas un nēsāšanas kārtību.

Dienesta šaujamieroci var izsniegt ierēdnim, kurš pārvaldes Mācību centrā ir apguvis attiecīgu apmācības kursu un nokārtojis eksāmenu. Lēmumu par dienesta šaujamieroča izsniegšanu ierēdnim dienesta pienākumu pildīšanai, kā arī lēmumu par atļaujas izsniegšanu dienesta šaujamieroča pastāvīgai glabāšanai un nēsāšanai pieņem pārvaldes vai ieslodzījuma vietas priekšnieks.

Noteikts, ja dienesta šaujamierocis nav izsniegts pastāvīgai glabāšanai un nēsāšanai, pēc dienesta pienākumu izpildes ierēdnis šaujamieroci un munīciju nodod par šaujamieroču glabāšanu atbildīgajai personai tajā iestādē, kurā šaujamierocis ir reģistrēts.

Ja ierēdnis dodas atvaļinājumā vai izbrauc ārpus valsts, munīciju un dienesta šaujamieroci, kas izsniegts pastāvīgai glabāšanai un nēsāšanai, viņš nodod par šaujamieroču glabāšanu atbildīgajai personai tajā iestādē, kurā šaujamierocis ir reģistrēts.

Ja ierēdnis dienesta pienākumu pildīšanai izmanto personīgo šaujamieroci, viņš nav tiesīgs saņemt dienesta šaujamieroci.

Kārtību, kādā saņemams un nododams glabāšanai dienesta šaujamierocis un munīcija, nosaka pārvaldes priekšnieks.

Ierēdnis, kuram dienesta šaujamierocis izsniegts pastāvīgai glabāšanai un nēsāšanai, nedrīkst to nozaudēt, pieļaut tā nozagšanu, nolaupīšanu vai nokļūšanu citu personu rokās.

Dienesta šaujamieroci aizliegts nodot citai personai, izņemot gadījumu, ja ierēdnis apmeklē iestādi, uzņēmumu vai organizāciju, kurā ir ierobežota šaujamieroču nēsāšana un ierocis nododams glabāšanai speciāli noteiktā vietā.

Par dienesta šaujamieroča glabāšanas un nēsāšanas kārtības pārkāpšanu vainīgais ierēdnis saucams pie atbildības likumā noteiktajā kārtībā.

Valsts kancelejas  Komunikācijas departaments