“Visu jauno procesu ietekmē nedrīkst pazust termins Baltijas valstis”

Vakar, 15.aprīlī, Latvijā, Jūrmalā, tikās triju Baltijas valstu — Igaunijas, Latvijas un Lietuvas — parlamentu priekšsēdētāji

Foto: Arnis Blumbergs, “LV” Vakar, 15.aprīlī: Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre, Lietuvas Republikas Seima (parlamenta) priekšsēdētājs Arturs Paulausks un Igaunijas Republikas Rīgikogu (parlamenta) priekšsēdētāja Ene Ergmā

Otrdien Jūrmalā tikās Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre, Igaunijas Republikas Rīgikogu priekšsēdētāja Ene Ergmā un Lietuvas Republikas Seima priekšsēdētājs Artūrs Paulausks.

Tikšanās laikā pārrunāti jautājumi, kas skar Baltijas valstu savstarpējo attiecību aktualitātes, sadarbības aktivizēšanu starp Igaunijas, Latvijas un Lietuvas parlamentiem, kā arī sadarbības iespējas Eiropas Savienības (ES) un NATO ietvaros.

Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre uzsvēra parlamentārās sadarbības nozīmi un atzina, ka pēc Baltijas valstu iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO Baltijas valstu sadarbība iegūs jaunu kvalitāti. Tādēļ jau tagad ir jāsāk diskusija par Baltijas valstu stratēģiskajām interesēm, kurās savu ieguldījumu var sniegt gan parlamentārieši, gan parlamentu priekšsēdētāji. Trīspusējās sadarbības intensitāti arī turpmāk noteiks kopējas intereses un mērķi.

Igaunijas Republikas Riigikogu priekšsēdētāja E.Ergmā uzsvēra jau paveikto līdzšinējā Baltijas valstu sadarbībā un atzina, ka kopīgo mērķu īstenošanu būtiski veicinājuši aktīvie triju Baltijas valstu kontakti dažādos līmeņos un jomās. Viņa pievērsa uzmanību nepieciešamībai pozitīvo sadarbības potenciālu izmantot arī nākotnē, veicinot mazo valstu interešu ievērošanu.

Lietuvas Seima priekšsēdētājs A.Paulausks savukārt pastāstīja, kā Lietuvā notiek informācijas kampaņa par ES jautājumiem, kas ir īpaši aktuāla laikā pirms tautas nobalsošanas par dalību Eiropas Savienībā 10.un 11. maijā. Lietuvas parlamentā ir izveidota īpaša darba grupa, kurā iekļauti gan parlamenta, gan valdības pārstāvji, lai izstrādātu veiksmīgāko modeli sadarbībai ar Eiropas Savienības institūcijām. A. Paulausks skāra arī valstu gatavošanos novērotājas statusam, kas tiks iegūts pēc pievienošanās līgumu ES parakstīšanas, tai skaitā novērotāju darbu Eiropas Parlamentā.

Visi trīs Baltijas valstu spīkeri atbalstīja aktīvu sadarbību Eiropas Parlamenta ietvaros, lai veicinātu Eiropas mazo valstu iespējas realizēt nacionālās intereses kopējā Eiropā. Tikšanās dalībnieki pārrunāja arī

Vakar tikšanās laikā Jūrmalā: Igaunijas vēstnieks Latvijā Tomass Luks, Igaunijas Rīgikogu priekšsēdētāja Ene Ergmā; Latvijas Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre, Saeimas priekšsēdētājas padomniece Silvija Dreimane; Lietuvas vēstnieks Latvijā Petrs Vaitiekūns un Lietuvas Seima priekšsēdētājs Arturs Paulausks Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

parlamentu lomu, rīkojot referendumus par pievienošanos Eiropas Savienībai.

Baltijas valstu parlamentu vadītāji bija vienisprātis, ka līdzšinējā valstu sadarbība ir vērtējama kā laba, tomēr to iespējams pilnveidot. Tika skarts arī jautājums par atbalsta programmām mazajiem un vidējiem uzņēmējiem, lai veidotu stabilu vidusslāni, kā arī līgumtiesiskās bāzes pilnveidošanas iespējas šajā jomā. Latvijas, Lietuvas un Igaunijas parlamentu priekšsēdētāji uzsvēra, ka jāturpina darbs Baltijas asamblejas ietvaros, šo organizāciju modernizējot un pilnveidojot tās darbu atbilstoši aktuālajai situācijai.

Pārrunāta sadarbības aktivizēšana ar Ziemeļvalstīm, īstenojot kopējus projektus, tai skaitā ES Ziemeļu dimensiju, pārrobežu sadarbību. Runājot par ES un ASV sadarbību, uzsvērta nepieciešamība saglabāt spēcīgas transatlantiskās saites. Sarunas gaitā apspriestas arī Baltijas valstu un Krievijas attiecības, īpaši pārrunājot Kaļiņingradas jautājumu.

Sarunas dalībnieki bija vienisprātis, ka Baltijas valstu parlamentāriešiem aktīvi jāizmanto starptautiskās organizācijas, lai tajās paustu Baltijas valstu intereses, kā arī jāturpina attīstīt un pilnveidot Latvijas, Lietuvas un Igaunijas trīspusējās sadarbības projektus.

Saeimas preses dienests

Preses konferencē

Vakar, 15.aprīlī, Jūrmalā tikās triju Baltijas valstu parlamentu vadītāji. Pēc sarunas, kas ilga divas stundas, Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre, Lietuvas Republikas parlamenta priekšsēdētājs Arturs Paulausks un Igaunijas Republikas parlamenta priekšsēdētāja Ene Ergmā sniedza preses konferenci.

Ingrīda Ūdre atzina – lai gan šādā sastāvā parlamentu vadītāji tiekas pirmoreiz, saruna ir bijusi lietderīga. Pārrunāta triju Baltijas valstu turpmākā sadarbība pēc iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO. Visas trīs puses ir bijušas vienisprātis, ka nacionālo parlamentu sadarbībai ir labas iestrādes attiecību veidošanai ar Eiropas Parlamentu. Apspriesta nacionālo parlamentu loma Eiroparlamentā un turpmākā sadarbība ar Ziemeļvalstīm.

Kā būtisku I.Ūdre nosauca Baltijas asamblejas turpmāko ievirzi. Aprīļa nogalē Zviedrijā, Lundā, paredzēta Baltijas asamblejas un Ziemeļu padomes 4. kopīgā sanāksme. Arī abi kaimiņvalstu parlamentu vadītāji kā nozīmīgu vērtēja Baltijas asamblejas līdzšinējo darbību.

Tā kā līdz iestāšanās brīdim minētajās starptautiskajās organizācijās ir atlicis nedaudz laika, parlamentu vadītāji apmainījās ar pieredzi iedzīvotāju informācijā par Eiropas Savienību (ES). Ingrīda Ūdre kolēģiem stāstīja, ka Latvijā ES atbalstošās politiskās partijas jau sākušas informācijas sniegšanu iedzīvotājiem. Atzinīgi vērtējams ir arī Saeimā esošo institūciju - Eiropas lietu komisijas un ES informācijas centra — ieguldījums iedzīvotāju informēšanā.

Igaunijas parlamenta priekšsēdētāja Ene Ergmā atzina, ka kaimiņvalstu sadarbībai ir laba un ilga pieredze, jo tā aizsākusies jau pirms desmit gadiem. Taču turpmākā sadarbība risināsies atšķirīgā situācijā, jo visas Baltijas valstis kļūs par ES un NATO dalībvalstīm. “Es domāju, ka mūsu savstarpējā sapratne nav jāpierāda. Arī nākotnē, sūtot savus pārstāvjus kā novērotājus Eiropas Parlamentā, mums jādomā, kā kopīgi veiksmīgāk pārstāvēt Baltijas valstis,” teica E.Ergmā.

Lietuvas parlamenta vadītājs Artūrs Paulausks uzsvēra, ka viņam kā pieredzējušākajam starp savām kolēģēm ir patiess prieks tikties: “Esmu pārliecināts, ka Baltijas valstu savstarpējā sadarbība ir liela vērtība. Un es ceru, ka šī vērtība saglabāsies arī pēc mūsu visu iestāšanās ES un NATO. Tāpat vēlos uzsvērt, ka, manuprāt, nedrīkst visu jauno procesu ietekmē pazust termins “Baltijas valstis”.” A.Paulausks kā nozīmīgu pasaules pieredzē vērtēja reģionālās sadarbības lomu. Viņš atzinīgi novērtēja Baltijas valstu ieguldījumu reģionālajā sadarbībā, lai paaugstinātu savu konkurētspēju un saglabātu attīstības tempu.

Arturs Paulausks, Ingrīda Ūdre un Ene Ergmā nepiespiestā sarunā Baltijas jūras krastā Jūrmalā 15.aprīlī

Pārrunājot pieredzi iedzīvotāju ieinteresēšanā un zināšanu sniegšanā par ES, Igaunijas parlamenta priekšsēdētāja E. Ergmā atzina — katra valsts savus iedzīvotājus par iestāšanās jautājumiem ES, tāpat kā līdz šim, izglītos patstāvīgi. Savukārt A. Paulausks stāstīja, ka Lietuvā parlamentam un politiķiem ir nozīmīga loma iedzīvotāju pārliecināšanā. Valstī notiek aktīva domu apmaiņa ar eiroskeptiķiem. A.Paulausks arī atgādināja, ka Lietuvā tautas nobalsošana par iestāšanos ES notiek pirmajā no Baltijas valstīm, turklāt divas dienas – 10. un 11.maijā.

I.Ūdre preses konferences nobeigumā atzina, ka pirmajā tikšanās reizē nekādi konkrēti valstu iekšpolitikas un pārrobežu sadarbības jautājumi nav pārrunāti, turklāt tas vairāk ir valdību kompetencē. Tomēr parlamentu vadītāju tikšanās laikā spriests arī par svarīgākajiem notikumiem pasaulē, tostarp par karadarbību Irākā.

Zaida Kalniņa, “LV” Saeimas un pašvaldību lietu redaktore