Par Baltijas jūras turpmāko likteni

Diplomātiskajā salonā ceturtdien, 10. aprīlī, notika Somijas vēstniecības un Latvijas Žurnālistu savienības kopīgi rīkotais pasākums “Baltijas jūras aizsardzība – izaicinājums starptautiskajai sabiedrībai”. Ap Baltijas jūru atrodas daudzas valstis, tādēļ tā uzskatāma par savdabīgu šīs valstis vienojošo saiti. Par Baltijas jūras aizsardzības jautājumiem, iesāktajiem vides projektiem un Somijas sniegto palīdzību Austrumeiropas valstīm ar lekciju uzstājās Somijas vides ministrijas Viduseiropas un Austrumeiropas sadarbības nodaļas direktore Kristina Isokallio.

“Baltijas jūra ir atšķirīga, tās ūdenim ir salīdzinoši viszemākais sāls daudzums, un tā ir arī sekla jūra. Ūdens Baltijas jūrā atjaunojas aptuveni 35 gadu laikā. Tādēļ tā ir viegli ievainojama,” stāstīja K.Isokallio. Minot šos apsvērumus, lektore uzsvēra, ka ekonomisko aktivitāšu skaits ar katru gadu pieaug. Baltijas jūra interesē cilvēkus kā ekonomikas, tā lauksaimniecības jomā. Arvien biežāk Baltijas jūru izmanto arī transporta vajadzībām. Somija ir veikusi pētījumu, kas apliecina, ka pēdējos gados strauji palielinājusies jūras transporta plūsma ziemeļu – dienvidu virzienā, savukārt naftas produktu pārvadājumi Somijas līcī pieaug austrumu – rietumu virzienā. Palielinoties kuģu skaitam, kas pārvietojas Baltijas jūrā, tā arvien vairāk tiek piesārņota. Analīžu rezultāti liecina, ka visā Baltijas jūras teritorijā tiek konstatēti nitrātu, sēra un fosfora savienojumi. K.Isokallio uzsvēra, ka visu šo apstākļu dēļ nedrīkst pieļaut kuģu avārijas un bojāeju Baltijas jūrā. Bet visām ap Baltijas jūru esošām valstīm ir kopīgi jārūpējas par jūras turpmāko likteni, tās ilgtspējīgu attīstību un saglabāšanu nākamajām paaudzēm.

Kā viens no veiksmīgiem valstu kopējiem pasākumiem jūras vides saglabāšanai tika nosaukta 1974.gadā parakstītā starptautiskā konvencija, ko plašākā sabiedrībā pazīst kā Helsinku konvenciju. Savukārt kā mērķis turpmākai sadarbībai Baltijas jūras aizsardzības sekmēšanā tika minēta, piemēram, vienotas klasifikācijas ieviešana kuģu ledus izturības mērīšanai. Lektore atzina, ka Baltijas jūrā ziemas periodā būtu atļaujams atrasties tikai tādiem kuģiem, kuru drošība atbilst Ziemeļvalstu noteiktajām prasībām. Diskutējama ir satiksmes pārraudzības sistēma, kā arī pārrunājamas loču dienesta darba uzlabošanas iespējas Baltijas jūrā un citi pasākumi.

Runājot par starpvalstu sadarbību, K.Isokallio atzīmēja daudzpusējās un divpusējās sadarbības iespējas. Kā Somijas aktīvas sadarbības sākums ar neatkarīgajām Baltijas valstīm tika minēts 1999. gads. “Pēc Padomju Savienības sabrukuma Baltijas jūras krastos tika konstatēti 132 “karstie punkti” – vietas, kur notiek saimnieciskās aktivitātes. Šie arī bija lielākie piesārņojuma avoti,” stāstīja K.Isokallio. Tika pieņemta pirmā ilglaicīgā rīcības programma, kuras ieviešanas laiks ir 20 gadi un mērķis – sekmēt Baltijas jūras aizsardzību. Ir pagājis neilgs laiks, taču padarītais vieš labas cerības – ir novērsta vai būtiski uzlabota 55 videi nelabvēlīgo ekonomiskās darbības vietu kaitīgā ietekme. Ja valstis arī turpmāk pildīs savas apņemšanās, var cerēt, ka pēc 15 gadiem piesārņojuma līmenis Baltijas jūrā būs pazeminājies par 30 procentiem.

Kā vērtīgu sasniegumu jau patlaban var minēt ūdens kvalitātes uzlabošanos piekrastes zonā un pludmaļu sakārtošanas programmas, novēršot notekūdeņu un citu kaitīgo vielu iepludināšanu. Tomēr atklātā jūrā ūdens analīžu rezultāti nav tik iepriecinoši. Tādēļ katrai valstij ir jādomā par nitrātu, lauksaimniecības atkritumu, kanalizācijas novadīšanas un satiksmes transporta nelabvēlīgās ietekmes būtisku samazinājumu. Lektore norādīja, ka Somijas valdība aktīvi iestājas un arī turpmāk cīnīsies par Baltijas jūras aizsardzību un ekoloģiskā līdzsvara atjaunošanu.

Runātāja atzina, ka Ziemeļvalstis kā būtisku vērtē Eiropas Savienības paplašināšanos, jo tas palielinās Ziemeļvalstu, Vācijas un Beļģijas kopīgi veidotās apakšprogrammas sadarbībai ar valstīm, kas nav ES kandidātvalstis, Ziemeļu dimensijas nozīmību. 2000. gadā kopīgi nodibinātais fonds, piemēram, Pēterburgā palīdz būvēt notekūdeņu attīrīšanas uzņēmumu. Lektore uzteica arī Helsinku komisijas darbu, kas par vienu no būtiskākajiem darbības virzieniem uzskata Baltijas jūras aizsardzības jautājumus. Helsinku komisijas tikšanās paredzēta šovasar, jūnijā.

Vērtējot Somijas ieguldījumu palīdzības sniegšanā Austrumeiropas valstīm vides jomā, K.Isokallio atzina, ka pēdējos desmit gados tā mērāma 125 miljonos eiro. Lielākā daļa – 80% – līdzekļu novirzīti projektiem, kas veicina piesārņojuma samazināšanos, tai skaitā arī Baltijas jūrā. Runātāja kā veiksmīgu atzina līdzšinējo Somijas, Latvijas un citu partnerinstitūciju sadarbību vides projektu ieviešanā. Tika nosaukti kopēji projekti dzeramā ūdens un notekūdeņu attīrīšanai, kas jau sākti Latvijas pašvaldībās. Bet kā būtiskākais trūkums kopējā sadarbībā tika minēta Latvijas puses aizkavēšanās projektu vadības problēmu dēļ. Tomēr pēc Latvijas un citu Austrumeiropas ES kandidātvalstu iestāšanās ES, kā norādīja Somijas Vides ministrijas pārstāve, Somija vairs neveiks ieguldījumus šo valstu vides programmās. Tāpat kā pārējās dalībvalstis, jaunās ES valstis palīdzību vides nozarē varēs saņemt no Kohēzijas fonda.

Zaida Kalniņa, “LV” nozares redaktore