Lai katrs nevelk uz savu pusi

Par Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu un amatniecības sadarbības padomi

Uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides politikas veidošana un īstenošana ir mērķis, kura sasniegšanā ir ieinteresēta kā valsts kopumā, tā ikviens uzņēmējs. Lai, tiecoties pretī kopīgam mērķim, neatkārtotos Krilova fabulas sižets par gulbi, vēzi un līdaku, nepieciešama vienota izpratne par virzienu, kurā ejams. Valsts un uzņēmēju saskaņotas un mērķtiecīgas darbības nodrošināšanu veicinātu vienotas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) intereses pārstāvošas organizācijas, kas uzturētu pastāvīgu dialogu ar valdību, izveide. Par to MVU nacionālajā forumā valsts institūciju pārstāvji un uzņēmēji vienojās jau pērnvasar.

Šā gada sākumā ideju par nepieciešamību veidot vienu organizāciju, kas nodrošinātu MVU interešu pārstāvniecību sarunās ar valsts institūcijām, atkārtoti aktualizēja ekonomikas ministrs Juris Lujāns. 11. februārī desmit sabiedrisko apvienību pārstāvji parakstīja nodomu protokolu par MVU organizāciju konsultatīvās sadarbības padomes izveidošanu. Par sadarbību vienojās Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), Latvijas Amatniecības kamera, Latvijas Jauno uzņēmēju palāta, Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu konfederācija, Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu konsultatīvā padome, Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA), Latvijas Reģionu mazo un vidējo komersantu savienība, Latvijas sīkuzņēmēju asociācija “Kalve”, Latvijas Tirgus savienība un Pārtikas uzņēmumu federācija.

Šā gada 1. aprīlī notika jaunveidojamās Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu un amatniecības sadarbības padomes (LMVUA SP) dibinātājorganizāciju darba grupas sēde, kurā apstiprināts padomes nolikums. Vakar, 15. aprīlī, preses konferencē darba grupas pārstāvji iepazīstināja ar sadarbības padomes galvenajiem mērķiem, uzdevumiem un plānotajām aktivitātēm.

LTRK prezidents Andris Lasmanis informēja, ka sadarbības padomes mērķis ir iesaistīt MVU sabiedriskās organizācijas un nozaru asociācijas uzņēmējdarbībai labvēlīgas politikas veidošanas procesā, kā arī sekmēt uzņēmumu attīstību, sadarbību un konkurētspēju, Latvijai gatavojoties iestāties Eiropas Savienībā (ES).

Kā galvenos LMVUA SP uzdevumus viņš minēja dalīborganizāciju viedokļu saskaņošanu un sadarbības padomes nostājas formulēšanu izskatāmajos jautājumos, dialoga nodrošināšanu ar valsts, pašvaldību un starptautiskajām institūcijām, līdzdalību MVU politikas un normatīvo aktu projektu izstrādē, ieviešanā un izvērtēšanā.

Ar LMVUA SP nolikumu var iepazīties jebkurā no dibinātājorganizācijām. Uzņēmēju un amatnieku sabiedriskās apvienības, kas vēlas pievienoties LMVUA SP, tiek aicinātas līdz 2003. gada 1. maijam iesniegt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā iesniegumu, organizācijas reģistrācijas apliecību un biedru sarakstu, kā arī aizpildīt dalīborganizācijas anketu.

Kā pastāstīja A. Lasmanis, interesi par LMVUA SP izrādījušas vairākas uzņēmēju apvienības, piemēram, Latvijas Būvmateriālu tirgotāju asociācija, Latvijas Pasažieru autopārvadātāju asociācija, Latvijas Energobūvniecības asociācija, Latvijas Īpašumu tirgotāju asociācija, Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmēju asociācija, Latvijas Zivsaimnieku asociācija, Baltijas modes federācija, Jelgavas ražotāju un tirgotāju asociācija, Mazo un vidējo uzņēmēju rīcības apvienība.

LTA prezidents Henriks Danusēvičs norādīja: ja topošajā sadarbības padomē iestāsies visas šobrīd Latvijas MVU konsultatīvajā padomē esošās organizācijas, LMVUA SP būs ap četrdesmit dalīborganizāciju. Viņš informēja, ka iepriekšējā nedēļā MVU konsultatīvajā padomē pieņemts lēmums visām tajā ietilpstošajām organizācijām iestāties LMVUA SP. Līdz ar sadarbības padomes dibināšanas brīdi MVU konsultatīvā padome beigs pastāvēt.

Kā uzsvēra H. Danusēvičs, nolikumā ir noteikts, ka sadarbības padomē iesaistītā organizācija saglabā tiesības valsts pārvaldes institūcijās patstāvīgi risināt to interesējošos jautājumus.

Latvijas jauno uzņēmēju palātas prezidents Zigmārs Brunavs sacīja, ka viņa vadītā organizācija sadarbības padomes ietvaros sekmēs jaunu uzņēmumu veidošanos. Viņš atgādināja, ka Igaunijā uz 1000 iedzīvotājiem ir vairāk nekā 30 uzņēmumu, bet Latvijā – tikai 18, piebilstot, ka šis rādītājs ir vairāk nekā uz pusi zemāks nekā ES valstīs.

Runājot par sadarbības padomē veicamajiem darbiem, H. Danusēvičs uzsvēra, ka vispirms būtu jārisina “aplokšņu algu” problēma. Nepietiek ar to, ka tiek izmantotas represīvās metodes, ir jābūt arī fiskālajam instrumentam šīs problēmas risināšanai, uzskata LTA prezidents. A. Lasmanis ar nožēlu piebilda, ka pēdējā laikā tiek kultivēts viedoklis par uzņēmējiem kā lielākajiem blēžiem, nevis vērtību radītājiem. “Katrā nozarē ir negodīgi spēlētāji, bet mums ir jāstrādā kopā, lai tos izspiestu no biznesa, tādējādi radot iespējas godīgi strādāt tiem, kas to vēlas,” turpināja H. Danusēvičs. Viņš uzskata, ka ir jāpalielina ar nodokļiem neapliekamā minimuma summa un jāturpina īstenot pareizi iesākto sociālā nodokļa samazināšanas politiku.

Sadarbības padomes veidotāji informēja, ka LMVUA SP dibināšanas līgums tiks parakstīts 6. vai 7. maijā, svinīgajā pasākumā piedaloties arī ekonomikas ministram J. Lujānam.

Sadarbības padomes darbu vadīs padomes priekšsēdētājs un viņa vietnieks. Tie tiks ievēlēti uz sešiem mēnešiem. Sadarbības padomes sēdes notiks ne retāk kā reizi divos mēnešos. Padomes darbības organizatoriskajai nodrošināšanai tiks izveidots sekretariāts, kura darbam nepieciešamos līdzekļus plānots rast MVU nacionālās atbalsta programmas ietvaros.

Marika Līdaka,  “LV” tautsaimniecības redaktore