Latvijā akreditējies jauns Austrālijas vēstnieks
Vakar akreditācijas vēstuli Valsts prezidentei iesniedza Austrālijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Ričards Entonijs Rovs
Vakar Rīgas pilī: Austrālijas vēstnieks Ričards Entonijs Rovs un Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga Foto: Māris Kaparkalējs, “LV” |
Vakar, 15. aprīlī, savu akreditācijas vēstuli Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai iesniedza Austrālijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Ričards Entonijs Rovs (Richard Anthony Rowe). Savā akreditācijas runā vēstnieks nodeva prezidentei un Latvijas tautai sveicienus no Austrālijas valdības. Vēstnieks ar labiem vārdiem pieminēja Austrālijas latviešu kopienu un uzsvēra Austrālijas konsekvento cīņu pret terorismu un masu iznīcināšanas jomām, paužot viedokli, ka Austrālijas un Latvijas divpusējām attiecībām ir plašas attīstības iespējas.
Ričards Entonijs Rovs ir Austrālijas valdības Ārlietu un tirdzniecības ministrijas vecākais karjeras ierēdnis un vecākais tieslietu padomnieks. Beidzis Tasmānijas universitātes juridisko fakultāti, tieslietu bakalaurs. Strādājis Tasmānijas Augstākajā tiesā. Strādājis Austrālijas pārstāvniecībā ANO Ņujorkā, bijis Austrālijas vēstniecības pirmais sekretārs Hanojā, tad Londonā. Bijis Austrālijas delegācijas vadītāja vietnieks atbruņošanās konferencē Ženēvā, no 1992. līdz 1997. gadam ministra rangā bijis Austrālijas pastāvīgais pārstāvis ANO Ņujorkā. Precējies, ir divi bērni. Vēstnieka rezidence ir Stokholmā.
Atbildot Austrālijas vēstniekam, Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga sacīja:
— Jūsu ekselence, man ir patiess prieks sveikt jūs kā Austrālijas Savienības ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā.
Latviju un Austrāliju vieno demokrātijas un taisnīguma principi, kā arī kopīgas pamatvērtības. Mūsu valstis atbalsta brīvību, cilvēktiesības un likuma varu. Latvijas un Austrālijas saites stiprina vēlme vēl ciešāk iekļauties pasaules globālās ekonomikas un integrācijas procesos, veicinot starptautisko drošību, tirdzniecību un visu tautu labklājību. Tāpat Latvija un Austrālija veiksmīgi sadarbojas gan Pasaules tirdzniecības organizācijā, gan Apvienoto Nāciju Organizācijā, un es ceru, ka nākotnē šī sadarbība kļūs ciešāka, paverot jaunas sadarbības formas.
Foto: Māris Kaparkalējs, “LV” |
Laiks, kad jūs sākat pildīt vēstnieka pienākumus, sakrīt ar Latvijai un Eiropai tik svarīgiem būtiskiem notikumiem un lēmumiem, Latvijai integrējoties Eiropas Savienībā un NATO. Eiropas kontinents piedzīvo nozīmīgu transformācijas procesu. Latvijā mēs ar gandarījumu vērojam pakāpenisku Austrālijas intereses pieaugumu par mūsu reģionu. Es esmu pārliecināta, ka mūsu līdzdalība Eiropas Savienībā palīdzēs intensificēt abu valstu politiskos, ekonomiskos, kultūras, zinātnes un izglītības sakarus un ka nākotnē pieaugs mūsu valstu abpusējās tirdzniecības un investīciju apjomi.
Mēs vēlamies stiprināt neizmantoto Latvijas un Austrālijas sadarbības potenciālu. Neraugoties uz ģeogrāfisko attālumu starp mūsu valstīm, mūsdienu tehnoloģijas garantē informācijas apmaiņu un iespēju iepazīt vienam otru. Tiešu kontaktu veicināšana starp abu valstu savstarpēji ieinteresētiem uzņēmumiem, kultūras un izglītības organizācijām, valsts iestādēm un atsevišķiem indivīdiem var kvalitatīvi mainīt attiecību intensitāti. Nesenais Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras rīkotais Austrālijas uzņēmēju brauciens to tikai apliecina. Es ceru, ka šie kontakti attīstīsies.
Austrālijā dzīvo otra lielākā latviešu kopiena ārpus Latvijas robežām. Esmu lepna, ka latviešu kopienas ieguldījums ir bijis nozīmīgs kā Austrālijas attīstībā, tā abu mūsu valstu sadraudzības stiprināšanā.
Pievēršoties starptautiskās drošības jautājumam, vēlos paust visdziļāko nožēlu sakarā ar pagājušā gada oktobra traģisko terorisma aktu Bali, kurā gāja bojā ievērojams skaits Austrālijas iedzīvotāju. Šis vardarbības akts, tāpat kā līdzīgi terorisma akti citos pasaules reģionos, ir jāuztver kā uzbrukums tām pamatvērtībām, kuras ir svētas mūsu sabiedrībām. Mūsu valstis ir sevi parādījušas miera uzturēšanas procesos dažādos pasaules reģionos. Latvija un Austrālija pauž vienotu viedokli cīņā ar terorismu un ļaunuma nesējiem pasaulē un ir vienotas demokrātisko vērtību starptautiskā izplatīšanā. Mūsu valstis ir demonstrējušas šo apņemšanos, konsekventi piedaloties starptautiskajās miera uzturēšanas operācijās.
Jūsu ekselence! Novēlu jums veiksmi turpmākajā darbā un patiesi ceru, ka jūsu darbība Austrālijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka amatā Latvijā laikā, kas ir tik nozīmīgs mūsu valsts vēsturē, pavērs jaunu lapaspusi arī Latvijas un Austrālijas divpusējā sadarbībā.
“Latvijas Vēstnesim”
— Vai stāšanās vēstnieka amatā Latvijā jums ir pirmā saskarsme ar latviešiem? Savā akreditācijas runā jūs jau minējāt Austrālijas latviešu kopienu.
— Pirms akreditācijas vizītes es tikos ar pārstāvjiem no Austrālijas latviešu kopienas, kuras apjoms sasniedz trīsdesmit tūkstošus cilvēku, un mums bija ļoti interesantas sarunas. Austrālijas latviešu kopiena dod ļoti būtisku ieguldījumu mūsu valsts dzīvē, vispirms jau Austrālijas daudzveidīgās kultūras bagātināšanā. Taču Austrālijas latvieši dod savu ieguldījumu arī daudzās citās valsts dzīves jomās. Uz mani dziļu iespaidu atstāja Austrālijas latviešu uzticība savai tēvzemei. Es ar šo apstākli rēķināšos, sekmējot Austrālijas un Latvijas divpusējo attiecību attīstību. Kontakti ar Austrālijas latviešiem man palīdzēs labāk izprast jūsu tautas mentalitāti un saskatīt īpašos interešu vektorus, kuros centīšos pielikt arī savas pūles.
— Vēstnieka kungs, jūsu akreditācija notiek īpašā dienā, jo rīt Latvija parakstīs pievienošanās līgumu ES.
— Jā, šīs dienas ieies Latvijas vēsturē. Austrālijas valdība kopš jūsu valsts neatkarības atgūšanas ar lielām simpātijām sekojusi līdzi Latvijas attīstībai. Mēs jau kopš 1991. gada esam konsekventi atbalstījuši Latvijas iesaistīšanos starptautiskās organizācijās. Mēs jau savā laikā priecājāmies par Latvijas uzņemšanu ANO un Pasaules tirdzniecības organizācijā. Tagad mēs apsveicam Latvijas pievienošanos ES, kas pavērs jaunas iespējas arī Austrālijas un Latvijas attiecībām veselā virknē sadarbības jomu. Mēs Latvijai vēlam sekmes turpmākajā virzībā uz pilntiesīgas ES dalībvalsts statusu.
Jānis Ūdris, “LV” ārpolitikas redaktors