Par nodokļu politiku nākamajam gadam

Finansu ministrs Gundars Bērziņš vakar, 19.aprīlī, tikās ar Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvjiem, lai uzklausītu uzņēmēju viedokli par valdības plānotajām nodokļu politikas izmaiņām nākamajā gadā. Ar finansu ministru tikās Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Teodors Tverijons, “Latvijas finiera” prezidents Juris Biķis, “Latvenergo” prezidents Kārlis Miķelsons un “Grindeks” padomes priekšsēdētājs Valdis Jākobsons.

Finansu ministrs uzskata, ka uzņēmējdarbībai tik nozīmīgus jautājumus kā nodokļu lielums valdība nedrīkstētu izlemt bez konsultācijām ar darba devējiem, faktiskajiem nodokļu maksātājiem. Kā zināms, Ministru kabinets ir atbalstījis Labklājības ministrijas priekšlikumu nākamgad saglabāt pašreizējo sociālā nodokļa likmi, savukārt darba devēji ir krasi iebilduši pret šo priekšlikumu. Tā kā pirms šī jautājuma izlemšanas diskusija Trīspusējā sadarbības padomē nenotika, tas būs jāapspriež nākamajā padomes sēdē 9.maijā, uzskata finansu ministrs.

Ministrs darba devējus informēja par nākamā gada budžeta veidošanas gaitu un priekšlikumiem attiecībā uz iespējamām izmaiņām četros nodokļos: sociālā nodokļa likmes atstāšanu pašreizējā līmenī, uzņēmumu ienākuma nodokļa samazināšanu, diferencētas pievienotās vērtības nodokļa likmes ieviešanu un nekustamā īpašuma nodokļa likmes pazemināšanu.

Finansu ministrs uzsvēra, ka uzņēmējdarbības attīstībai neapšaubāmi ir nepieciešams labvēlīgāks nodokļu režīms, taču ir pilnīgi skaidrs, ka vienā gadā nav iespējams ieviest atvieglojumus visos četros nodokļu veidos. Ar uzņēmējiem pārrunātas iespējamās šo četru nodokļu izmaiņas prioritārā secībā.

Darba devēji norādīja, ka nozīmīgākā ir valsts politisko lēmumu stabilitātes ievērošana, izpildot likumā jau pirms vairākiem gadiem iekļauto normu par sociālā nodokļa likmes samazināšanu no nākamā gada par 2 procentiem. Nozīmīgas būtu arī uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides investīcijām. Uzņēmēji uzsvēra, ka Latvijā noteikti būtu jāapliek ar pievienotās vērtības nodokli pašlaik no šī nodokļa atbrīvotās preces, tas ir, jāpalielina patēriņa nodokļu īpatsvars. Savukārt jautājumā par nekustamā īpašuma nodokļa apmēru tika norādīts, ka šim nodokļa lielumam jābūt vismaz tādam, lai tiktu stimulēta nekustamā īpašuma tirgus sakārtošana.