KONVENCIJA PAR EIROPAS KOPIENU FINANŠU INTEREŠU AIZSARDZĪBU

KONVENCIJA, kas izstrādāta uz Līguma par Eiropas Savienību K.3 panta pamata par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību

ŠĪS KONVENCIJAS AUGSTĀS LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES, Eiropas Savienības dalībvalstis,

ATSAUCOTIES uz Eiropas Savienības Padomes 1995.gada 26.jūlija aktu;

VĒLOTIES nodrošināt, lai to normatīvie akti krimināltiesību jomā veicina efektīvu Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību;

ATZĪMĒJOT, ka krāpšana, kas ietekmē Kopienas ieņēmumus un izdevumus, bieži vien nenotiek vienas valsts ietvaros un daudzos gadījumos tiek izdarīta ar organizēto kriminālo tīklu starpniecību;

PĀRLIECINĀTAS, ka Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzība prasa kriminālās tiesvedības piemērošanu par krāpnieciskajām darbībām, kas aizskar tās intereses, un pieprasa šī mērķa sasniegšanai pieņemt vienotu definīciju;

PĀRLIECINĀTAS par nepieciešamību paredzēt šādu darbību par sodāmu ar efektīviem, proporcionāliem un no šādām darbībām atturošiem kriminālsodiem, neierobežojot iespēju attiecīgos gadījumos piemērot citus sodus, un par nepieciešamību vismaz liela apmēra krāpšanas gadījumos paredzēt šādu darbību par sodāmu ar brīvības atņemšanu, kas var būt par pamatu izdošanai;

ATZĪSTOT, ka uzņēmējdarbībai ir nozīmīga loma jomās, kuras finansē Eiropas Kopienas, un ka personām, kurām ir lēmumu pieņemšanas tiesības uzņēmējdarbības jomā, pie attiecīgiem apstākļiem nepastāvētu iespēja izvairīties no kriminālatbildības;

APŅEMOTIES kopīgi cīnīties pret krāpšanu, kas ietekmē Eiropas Kopienu finanšu intereses, uzņemoties pienākumus attiecībā uz jurisdikciju, izdošanu un savstarpēju sadarbību,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO:

1. pants

Vispārīgie noteikumi

1. Krāpšanai, kas ietekmē Eiropas Kopienu finanšu intereses, šīs Konvencijas nozīmē ir jāsatur šādas pazīmes:

(a) attiecībā uz izdevumiem, jebkura apzināta darbība vai bezdarbība attiecībā uz:

— viltotu, nepareizu vai nepilnīgu apgalvojumu vai dokumentu lietošanu vai uzrādīšanu, kā rezultātā ir notikusi nelikumīga piesavināšanās vai pretlikumīga līdzekļu paturēšana no Eiropas Kopienu Kopbudžeta fondiem vai budžetiem, kurus administrē Eiropas Kopienas, vai kurus administrē Eiropas Kopienu vārdā,

— informācijas neizpaušanu, tādējādi pārkāpjot īpašu pienākumu, kam ir tādas pašas sekas,

— līdzekļu ļaunprātīgu izmantošanu, kas neatbilst mērķiem, kam šie līdzekļi tika sākotnēji piešķirti;

(b) attiecībā uz ieņēmumiem, jebkura apzināta darbība vai bezdarbība attiecībā uz:

— viltotu, nepareizu vai nepilnīgu apgalvojumu vai dokumentu lietošanu vai uzrādīšanu, kā rezultātā ir noticis nelikumīgs samazinājums Eiropas Kopienu Kopbudžeta fondos vai budžetos, kurus administrē Eiropas Kopienas, vai kurus administrē Eiropas Kopienu vārdā,

— informācijas neizpaušanu tādējādi pārkāpjot īpašu pienākumu, kam ir tādas pašas sekas,

— likumīgi iegūtu līdzekļu ļaunprātīgu izmantošanu, kam ir tādas pašas sekas.

2. Saskaņā ar 2.panta otro daļu, katra Dalībvalsts veic nepieciešamos un piemērotos pasākumus, lai iestrādātu šī panta pirmo daļu savos nacionālajos normatīvajos aktos krimināltiesību jomā tādā veidā, lai tajā minētās darbības tiktu atzītas par noziedzīgiem nodarījumiem.

3. Saskaņā ar 2.panta otro daļu, katra Dalībvalsts veic arī nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka sagatavošanās vai apgādāšana ar viltotiem, nepareiziem vai nepilnīgiem apgalvojumiem vai dokumentiem, ja tam ir šī panta pirmajā daļā minētās sekas, tiek atzīta par noziedzīgu nodarījumu, ja vien tas jau nav sodāms kā atsevišķs noziedzīgs nodarījums vai kā līdzdalība, uzkūdīšana vai mēģinājums izdarīt krāpšanu, kas definēta šī panta pirmajā daļā.

4. Vainas forma darbībā vai bezdarbībā, kas minēta šī panta pirmajā un trešajā daļās, var tikt noteikta vadoties no objektīviem un faktiskiem apstākļiem.

2.pants

Sodi

1. Katra Dalībvalsts veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka 1.pantā minētā darbība un 1.panta pirmajā daļā minētā līdzdalība, uzkūdīšana vai nodarījuma mēģinājums, ir sodāmi ar efektīviem, proporcionāliem un no šādām darbībām atturošiem kriminālsodiem, ietverot vismaz liela apmēra krāpšanu gadījumos sodus, kas saistīti ar brīvības atņemšanu, kam par pamatu var būt izdošana, tādējādi saprotot, ka par liela apmēra krāpšanu atzīstama krāpšana, kuras priekšmets ir tā minimālā summa, ko noteikusi katra Dalībvalsts. Šī minimālā summa nevar pārsniegt 50 000 ECU (ekiji).

2. Tomēr mazāka apjoma krāpšanas gadījumos, kuros summa ir mazāka par 4000 ECU (ekiji) un kuri, saskaņā ar Dalībvalsts normatīvajos aktos noteikto, nesatur sevišķi nopietnus apstākļus, Dalībvalsts var noteikt citus sodus kā tos, kas ir uzskaitīti šī panta pirmajā daļā.

3. Eiropas Savienības Padome, pieņemot vienbalsīgu lēmumu, var grozīt summu, kas noteikta šī panta otrajā daļā.

3.pants

Uzņēmuma vadītāju kriminālatbildība

Katra Dalībvalsts veic nepieciešamos pasākumus, lai tādas krāpšanas gadījumos, kas ietekmē Eiropas Kopienu finanšu intereses, kā tas minēts 1.pantā, un ko persona savas kompetences ietvaros izdarījusi uzņēmuma vārdā, uzņēmuma vadītāji vai personas, kurām ir tiesības pieņemt lēmumus vai realizēt kontroli šī uzņēmuma ietvaros, tiktu atzītas par krimināli atbildīgām, saskaņā ar tās nacionālajos normatīvajos aktos noteiktajiem principiem.

4.pants

Jurisdikcija

1. Katra Dalībvalsts veic nepieciešamos pasākumus, lai nodibinātu savu jurisdikciju pār noziedzīgiem nodarījumiem, ko tā ir noteikusi saskaņā ar 1.pantu un 2.panta pirmo daļu, gadījumos, kad:

— krāpšana, līdzdalība krāpšanā vai krāpšanas mēģinājums, kas ietekmē Eiropas Kopienu finanšu intereses, tiek izdarīta pilnībā vai daļēji tās teritorijā, ietverot krāpšanu, no kuras tika gūts labums tās teritorijā,

— persona tās teritorijā apzināti piedalās vai iesaistās krāpšanas izdarīšanā, kas tiek izdarīta jebkuras citas valsts teritorijā,

— noziedzīgā nodarījuma izdarītājs ir attiecīgās Dalībvalsts pilsonis, ar nosacījumu, ka šīs Dalībvalsts normatīvajos aktos ir paredzēts, ka par šādu darbību var sodīt arī valstī, kur tā ir izdarīta.

2. Iesniedzot 11.panta otrajā daļā minēto paziņojumu, katra Dalībvalsts var noteikt, ka tā nenodibinās savu jurisdikciju pār šī panta pirmās daļas trešajā apakšpunktā minēto gadījumu.

5.pants

Izdošana un tiesvedība

1. Jebkura Dalībvalsts, kura, saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem, neizdod savus pilsoņus, veic nepieciešamos pasākumus, lai nodibinātu savu jurisdikciju pār noziedzīgiem nodarījumiem, kurus tā noteikusi saskaņā ar 1.pantu un 2.panta pirmo daļu, kad noziedzīgos nodarījumus izdarījuši tās pilsoņi ārpus tās teritorijas.

2. Katra Dalībvalsts gadījumos, kad tās pilsonis tiek turēts aizdomās par noziedzīga nodarījuma, kas ietver sevī darbības, kas aprakstītas 1.pantā un 2.panta pirmajā daļā, izdarīšanu citā Dalībvalstī, un šī Dalībvalsts neizdod šo personu, tikai pamatojoties uz viņa vai viņas pilsonību, attiecīgā gadījumā iesniedz lietu savām kompetentajām institūcijām ar mērķi ierosināt lietu. Lai sekmētu ierosinātās lietas turpmāku virzību, dati, informācija un materiāli, kas attiecas uz noziedzīgo nodarījumu, tiek nodoti saskaņā ar Eiropas Konvencijas par izdošanu 6.panta noteikumiem. Pieprasītāja Dalībvalsts tiek informēta par ierosināto lietu un par tiesvedības iznākumu.

3. Ja notikusi krāpšana, kas ietekmē Eiropas Kopienu finanšu intereses, Dalībvalsts nevar noraidīt izdošanu tikai tā iemesla dēļ, ka tas attiecas uz noziedzīgo nodarījumu nodokļu vai muitas nodokļu sfērā.

4. Šī panta nozīmē Dalībvalsts pilsoņu statuss tiek skatīts saistībā ar Dalībvalsts veiktajām atrunām saskaņā ar Eiropas Konvencijas par izdošanu 6.panta pirmās daļas (b) apakšpunktu un (c) apakšpunktu.

6.pants

Sadarbība

1. Ja krāpšana, kas definēta 1.pantā satur noziedzīga nodarījuma pazīmes un skar vismaz divas Dalībvalstis, šīs Dalībvalstis efektīvi sadarbojas izmeklēšanā, tiesvedībā un izpildot spriedumu, piemēram, sniedzot savstarpēju tiesisko palīdzību, sadarbojoties izdošanā, tiesvedību nodošanā vai izpildot citā Dalībvalstī taisītus spriedumus.

2. Ja vairāk kā vienai Dalībvalstij ir jurisdikcija un ir reāla iespēja ierosināt lietu par šo noziedzīgo nodarījumu, balstoties uz vieniem un tiem pašiem faktiem, iesaistītās Dalībvalstis sadarbojas, lemjot, kura turpinās lietas virzību pret noziedzīgā nodarījuma izdarītāju vai izdarītājiem, nolūkā, ja tas ir iespējams, centralizēt šīs lietas izskatīšanu vienā Dalībvalstī.

7.pants

Ne bis in idem

1. Dalībvalstis ievieš savos nacionālajos normatīvajos aktos krimināltiesību jomā ‘ne bis in idem’ principu, kad persona, kuras tiesvedības process Dalībvalstī ir beidzies, nevar tikt apsūdzēta citā Dalībvalstī par to pašu nodarījumu, ja sods ir bijis uzlikts, tas ir ticis izpildīts, pašreiz tiek izpildīts vai nevar tikt turpmāk izpildīts saskaņā ar tās valsts normatīvajiem aktiem, kas taisa spriedumu.

2. Iesniedzot 11.panta otrajā daļā minēto paziņojumu, Dalībvalsts var noteikt, ka to nesaista šī panta pirmā daļa vienā vai vairākos turpmāk uzskaitītajos gadījumos:

(a) ja darbības, kas ir par pamatu citā valstī taisītam spriedumam, notiek tās teritorijā pilnībā vai daļēji; pēdējā gadījumā šis izņēmums nav piemērojams, ja šīs darbības notiek daļēji tās Dalībvalsts teritorijā, kurā tika taisīts spriedums;

(b) ja darbības, kas ir par pamatu citā valstī taisītam spriedumam, satur tāda noziedzīga nodarījuma pazīmes, kas vērsts pret tās Dalībvalsts drošību vai citām tikpat svarīgām interesēm;

(c) ja darbības, kas ir par pamatu citā valstī taisītam spriedumam, izdara Dalībvalsts amatpersona pretēji saviem amata pienākumiem.

3. Izņēmumi, kas var būt par pamatu otrajā daļā minētajam paziņojumam nevar tikt piemēroti, ja attiecīgā Dalībvalsts attiecībā uz tiem pašiem faktiem pieprasa otrai Dalībvalstij ierosināt lietu vai nodrošina iesaistītās personas izdošanu.

4. Starp Dalībvalstīm noslēgtas attiecīgās divpusējās vai daudzpusējās vienošanās un attiecīgie Dalībvalstu paziņojumi ar šo pantu netiek ietekmēti.

8.pants

Eiropas Kopienu Tiesa

1. Jebkurš strīds starp Dalībvalstīm par šīs Konvencijas tulkošanu vai piemērošanu sākotnēji izskatāms Padomē, saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību VI sadaļā minēto procedūru, ar mērķi rast risinājumu.

Ja risinājums netiek rasts sešu mēnešu laikā, strīdā iesaistītā puse var nosūtīt lietu Eiropas Kopienu Tiesai.

2. Jebkurš strīds starp vienu vai vairākām Dalībvalstīm un Eiropas Kopienu Komisiju par šīs Konvencijas 1. vai 10.pantu piemērošanu, ja tā risinājums ar sarunu starpniecību nav panākams, var tikt iesniegts Eiropas Kopienu Tiesā.

9.pants

Iekšējie noteikumi

Šīs Konvencijas noteikumi nevar atturēt dalībvalstis pieņemt iekšējās tiesību normas, kuru noteikumi pārsniedz no šīs Konvencijas izrietošās saistības.

10.pants

Nosūtīšana

1. Dalībvalstis nosūta Eiropas Kopienu Komisijai noteikumu tekstu, ar kuru to nacionālajos normatīvajos aktos tiek iestrādāti pienākumi, kādus tām uzliek šī Konvencija.

2. Šīs Konvencijas īstenošanai Augstās Līgumslēdzējas Puses nosaka Eiropas Savienības Padomes ietvaros, kādu informāciju darīt zināmu vai ar kādu apmainīties starp Dalībvalstīm vai starp Dalībvalstīm un Komisiju, un nolemj arī par vienošanām, kas nepieciešamas, lai to veiktu.

11.pants

Spēkā stāšanās

1. Šī Konvencija ir pakļauta pieņemšanai, ko Dalībvalstis veic saskaņā ar savām attiecīgajām konstitucionālajām prasībām.

2. Dalībvalstis informē Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretāru par konstitucionālo prasību izpildi šīs Konvencijas pieņemšanai.

3. Šī Konvencija stājas spēkā 90 dienas pēc otrajā daļā minētā paziņojuma saņemšanas no pēdējās Dalībvalsts, kas izpilda šo formalitāti.

12.pants

Pievienošanās

1. Šai Konvencijai var pievienoties jebkura valsts, kas kļūst par Eiropas Savienības locekli.

2. Šīs Konvencijas teksts tās valsts valodā, kas pievienojas, un kuru sagatavojusi Eiropas Savienības Padome, ir autentisks.

3. Pievienošanās akti iesniedzami depozitārijam.

4. Šī Konvencija attiecībā uz valsti, kas tai pievienojas, stājas spēkā 90 dienas pēc tās pievienošanās akta iesniegšanas vai datumā, kad šī Konvencija stājas spēkā, ja vien tā jau nav stājusies spēkā minētā termiņa 90 dienu notecējuma laikā.

13.pants

Depozitārijs

1. Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretārs ir šīs Konvencijas depozitārijs.

2. Depozitārijs publicē Eiropas Kopienu oficiālajā laikrakstā informāciju par pieņemšanas un pievienošanās norisi, paziņojumiem un atrunām, kā arī citus paziņojumus, kas saistīti ar šo Konvenciju.

To apliecinot, attiecīgie pilnvarotie apakšā ir parakstījušies.

Briselē, tūkstoš deviņi simti deviņdesmit piektā gada divdesmit sestajā jūlijā vienā oriģināleksemplārā dāņu, holandiešu, angļu, somu, franču, vācu, grieķu, īru, itāļu, portugāļu, spāņu un zviedru valodās, visiem tekstiem esot vienlīdz autentiskiem, šādu oriģināleksemplāru glabājot Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariāta arhīvos.