Ministru kabineta rīkojums Nr.223

Rīgā 2003.gada 16.aprīlī (prot. Nr.21, 2.§)

Par Latvijas Jūras akadēmijas satversmes grozījumu apstiprināšanu

Saskaņā ar Augstskolu likuma 10.panta trešo daļu apstiprināt Latvijas Jūras akadēmijas Satversmes sapulces 2002.gada 7.oktobrī pieņemtos grozījumus Latvijas Jūras akadēmijas satversmē (apstiprināta ar Ministru kabineta 1998.gada 29.septembra rīkojumu Nr.469 “Par Latvijas Jūras akadēmijas Satversmes apstiprināšanu” (Latvijas Vēstnesis, 1998, 284./285.nr.)).

Ministru prezidenta vietā — Ministru prezidenta biedrs A.Šlesers

Izglītības un zinātnes ministrs K.Šadurskis

 

Apstiprināti

ar Ministru kabineta

2003.gada 16.aprīļa rīkojumu Nr.223

Latvijas Jūras akadēmijas satversmes grozījumi

Izdarīt Latvijas Jūras akadēmijas Satversmē (apstiprināta ar Ministru kabineta 1998. gada 29. septembra rīkojumu Nr. 469 „Par Latvijas Jūras akadēmijas Satversmes apstiprināšanu’’ (Latvijas Vēstnesis, 1998, 284./285.nr.)) šādus grozījumus:

 

1. Preambulā:

1.1. papildināt 1. rindkopu aiz vārda “patstāvīga” ar vārdu “augstākā”.

1.2. izteikt 3. rindkopu šādā redakcijā:

“Ar Latvijas Republikas Izglītības ministrijas 1991.gada 18.oktobra pavēli nr. 442 akadēmijas sastāvā tika iekļauta bijušās PSRS Jūras flotes ministrijas Rīgas jūrskola, tādējādi apvienojot vienā mācību iestādē kuģu speciālistu sagatavošanu ar vidējo un augstāko profesionālo jūrniecības izglītību.”.

1.3. Izteikt pēdējo rindkopu šādā redakcijā:

“Latvijas Jūras akadēmijas Satversmes grozījumus pieņēmusi akadēmijas Satversmes sapulce 1996.gada 4. martā un 2002.gada 7. oktobrī atbilstīgi Augstskolu likumam”.

 

2. I nodaļā:

2.1. Izteikt 1. punktu šādā redakcijā:

“1. Latvijas Jūras akadēmija (tālāk tekstā — “akadēmija”) ir Latvijas Republikas jūrniecības profesionālās izglītības un zinātnes valsts iestāde, kuras dibinātāja ir Latvijas valsts Ministru kabineta personā un kura kalpo Latvijas tautas interesēm. Akadēmijas saīsinātais nosaukums ir LJA. Tās nosaukums citās valodās ir:

latīņu valodā — Academia Maritae Latviensis;

angļu valodā — Maritime Academy of Latvia;

vācu valodā — Akademie fūr Seefahrt Lettlands;

franču valodā — Academie Maritime de Lettonie;

spāņu valodā — Academia Maritima de Letonia;

krievu valodā — Латвийская Морская академия;

lietuviešu valodā — Latvijos Juros Akademija;

igauņu valodā — Lati Mere Akademia.”.

2.2. Papildināt 2. punktu pēc vārda “Akadēmijas” ar vārdu “juridiskā”.

 

3. II nodaļā:

3.1. Izteikt 5. punktu šādā redakcijā:

“5. Akadēmijas darbības galvenais mērķis ir sniegt studējošajiem augstāko profesionālo jūrniecības izglītību un akadēmisko sagatavotību, attīstīt lietišķo zinātni un izkopt kultūru, lai uzturētu nepieciešamo Latvijas Republikas jūrniecības nozares intelektuālo potenciālu un veicinātu tās attīstību.”.

3.2. Izteikt 6. punktu šādā redakcijā:

„6. Akadēmijas uzdevums ir:

6.1. atbilstoši Latvijas vajadzībām sagatavot ANO Starptautiskās Jūrniecības organizācijas prasībām atbilstošas profesionālās kvalifikācijas kuģu virsniekus, kā arī speciālistus dažādiem ar jūras transportu saistītiem uzņēmumiem, iestādēm un dienestiem;

6.2. veikt lietišķos pētījumus Transporta un satiksmes zinātnes nozarē;

6.3. organizēt jūrniecības speciālistu tālākizglītošanos un pārkvalificēšanos.”

3.3. Skaitīt 7. punktu par 82 un aizstāt vārdus “personai, kurai ir tiesības uz Latvijas Republikas izdotu nepilsoņa pasi” ar vārdiem “personai, kurai ir Latvijas Republikas izdota nepilsoņa pase”.

3.4. Izteikt 7. punktu šādā redakcijā:

“7. Akadēmijā profesionālās izglītības un akadēmiskās sagatavotības ieguve paredz profesionālo studiju programmu īstenošanu un noteiktas profesionālās kvalifikācijas un profesionālā grāda iegūšanu, kā arī zinātniskās pētniecības darbu un zinātniskā grāda iegūšanu.”

3.5. Izteikt 8.2. apakšpunktu šādā redakcijā:

“8.2. piešķir kvalifikāciju un veic promociju, izsniedz attiecīgus akadēmijas diplomus un kvalifikācijas sertifikātus, kas atzīti Latvijas Republikā;”

3.6. Papildināt II nodaļu ar 81. punktu šādā redakcijā:

“ 81 . Īstenojot savu mērķi un uzdevumus, akadēmija pamatojas uz šādiem principiem:

81.1. akadēmiskā personāla un studējošo akadēmiskā brīvība, kas nav pretrunā ar citu personu tiesībām, šo Satversmi un normatīvajiem aktiem;

81.2. studiju brīvība izpaužas studējošo tiesībās:

1) izvēlēties studiju programmu;

2) studiju laikā mainīt studiju programmas;

3) klausīties lekcijas citās augstskolās, citās nodaļās;

4) sastādīt un apgūt individuālu studiju brīvās izvēles daļu;

5) nodarboties ar zinātniskās pētniecības darbu;

81.3. pētniecības darba brīvība izpaužas akadēmijas akadēmiskā personāla tiesībās izvēlēties zinātniskās darbības tematiku un virzienu;

81.4. studiju un zinātniskā darba nedalāmība.”.

 

4. III nodaļā:

4.1. Izslēgt 10. punktā otro teikumu.

4.2. Izteikt 11. punktu šādā redakcijā:

“11. Satversmes sapulce sastāv no 65 personām, ko ievēlē uz trim gadiem, aizklāti balsojot:

11.1. no akadēmijas profesoriem un pārējā akadēmiskā personāla — 40;

11.2. no studējošajiem — 15;

11.3. no vispārējā akadēmijas personāla — 10.

Ja ievēlētie pārstāvji pārtrauc darba attiecības vai studijas akadēmijā, tad trīs mēnešu laikā no attiecīgās personāla grupas Satversmes sapulcē tiek ievēlēti citi pārstāvji.

Pārstāvji var tikt atsaukti no Satversmes sapulces pirms to pilnvaru termiņa beigām, pamatojoties uz šo pārstāvju vēlētāju lēmumu, kas pieņemts tādā pašā kārtībā, kā lēmums par pārstāvju ievēlēšanu.

Satversmes sapulce ievēlē priekšsēdētāju, viņa vietnieku un sekretāru.”.

4.3. Papildināt 13. punktu ar apakšpunktu 13.6. šādā redakcijā:

“13.6. noklausās rektora pārskatu;”

4.4. Papildināt 13. punktu ar apakšpunktu 13.7. šādā redakcijā:

“13.7. izskata iesniegumus par Senāta, Revīzijas komisijas un Šķīrējtiesas locekļu atsaukšanu vai iecelšanu”;

4.5. Papildināt 13. punktu ar apakšpunktu 13.8. šādā redakcijā:

“13.8. ir lēmējtiesīga, ja piedalās vismaz 2/3 no sastāva.”.

4.6. Papildināt 13. punktu ar tekstu šādā redakcijā:

“Satversmes sapulce savus lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu. Balsošanas veidu izvēlas pati Satversmes sapulce.

4.7. Izteikt 15. punktu šādā redakcijā:

“15. Senāts sastāv no 28 senatoriem: 21 — akadēmiskā personāla, 2 — vispārējā akadēmijas personāla, 5 — studējošo pārstāvjiem.

Senāta locekļus var atsaukt Satversmes sapulce.”.

4.8. Papildināt 16. punktu ar tekstu šādā redakcijā:

“Senāta darbību un kompetenci reglamentē Satversmes sapulces apstiprināts nolikums.

Atsevišķu jautājumu koordinācijai un risināšanai LJA Senāts var izveidot padomes un komisijas, kas darbojas atbilstīgi Senāta apstiprinātiem nolikumiem.”.

4.9. Izteikt 17. punkta 17.4 apakšpunktu šādā redakcijā:

“17.4. akadēmijas nodaļu un katedru docentus, lektorus un asistentus.”.

4.10. Papildināt 18. punkta sākumdaļu aiz vārda “Senāts” ar vārdiem “izskata un”;

4.11. Izteikt 18.2. apakšpunktu šādā redakcijā:

“18.2. akadēmijas struktūrvienību, filiāļu, iestāžu, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) izveidošanas, reorganizācijas, likvidācijas un to darbības pamatnoteikumus, kā arī statūtus vai nolikumus”;

4.12. Papildināt 18. punktu ar apakšpunktu 18.8. šādā redakcijā:

„18.8. akadēmijas kvalitātes vadības sistēmas pamatdokumentus;”

4.13. Papildināt 18. punktu ar apakšpunktu 18.9. šādā redakcijā:

„18.9. akadēmijas pašnovērtējuma ziņojumu.”.

4.14. Izteikt 19. punktu šādā redakcijā:

“19. Senāts lemj:

19.1. par būtiskiem akadēmiskās, zinātniskās pētniecības un saimnieciskās darbības jautājumiem;

19.2. par akadēmijas budžeta struktūru un izmantošanu, kā arī darba samaksas principiem;

19.3. par Satversmes sapulces sasaukšanu.

Senāts izskata apelācijas par rektora lēmumiem un var pieņemt izskatīšanai arī citus akadēmijas darbības jautājumus.

Senāta lēmumus var pārsūdzēt Šķīrējtiesā 10 dienu laikā. Šķīrējtiesa paziņo savu lēmumu kārtējā Senāta sēdē. Ja Šķīrējtiesa atzinusi sūdzību par pamatotu, Senāts izskata strīdīgo jautājumu atkārtoti.”.

4.15. Izteikt 20. punktu šādā redakcijā:

“20. Rektors ir akadēmijas augstākā amatpersona, kas īsteno augstskolas vispārējo administratīvo vadību un bez īpaša pilnvarojuma pārstāv akadēmiju.

Rektoru uz pieciem gadiem ievēlē Satversmes sapulce, bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Akadēmijā par rektoru ievēlē profesoru vai personu, kurai ir doktora grāds. Akadēmijas ievēlēto rektoru apstiprina Ministru kabinets pēc Izglītības un zinātnes ministrijas ierosinājuma. Ja rektors netiek apstiprināts, akadēmija divu mēnešu laikā atkārtoti organizē rektora vēlēšanas.

Kārtējās rektora vēlēšanas akadēmija rīko vismaz vienu mēnesi pirms rektora pilnvaru izbeigšanās.

Rektoru atceļ no amata Ministru kabinets pēc akadēmijas Senāta vai Izglītības un zinātnes ministrijas ierosinājuma, ja rektora darbībā konstatēti likuma vai citu normatīvo aktu pārkāpumi. Rektora atcelšanas ierosināšanai nepieciešams vairāk nekā 50 procentu balsu no akadēmijas Senāta pārstāvju skaita.

Rektora lēmumus var pārsūdzēt Senātā 10 dienu laikā.”.

4.16. Izteikt 21.punktu šādā redakcijā:

“21. Rektors:

21.1. atbild par akadēmijas darbības atbilstību Augstskolu likumam un citiem normatīvajiem aktiem, kā arī akadēmijas Satversmei;

21.2. atbild par akadēmijā iegūstamās izglītības un veikto zinātnisko pētījumu kvalitāti;

21.3. nodrošina akadēmijai piešķirto valsts budžeta līdzekļu, kā arī augstskolas mantas likumīgu, ekonomisku un mērķtiecīgu izmantojumu; personiski atbild par akadēmijas finansiālo darbību;

21.4. veicina akadēmijas personāla attīstību un nodrošina akadēmiskā personāla un studējošo akadēmisko brīvību;

21.5. veic citus Augstskolu likumā un citos normatīvajos aktos, kā arī akadēmijas Satversmē noteiktos rektora pienākumus. “.

4.17. Izteikt 22.punktu šādā redakcijā:

“22. Revīzijas komisija ir akadēmijas kontroles institūcija. Revīzijas komisijas darbību reglamentē Satversmes sapulces apstiprināts nolikums. Revīzijas komisiju triju cilvēku sastāvā uz trim gadiem no akadēmijas personāla vidus ievēlē Satversmes sapulce. Revīzijas komisijas sastāvā nedrīkst būt akadēmijas administratīvā personāla pārstāvji.

Revīzijas komisijas locekļus var atsaukt Satversmes sapulce.”.

4.18. Izteikt 23.punktu šādā redakcijā:

“23. Revīzijas komisijai ir tiesības pārbaudīt akadēmijas finansiālās un saimnieciskās darbības atbilstību spēkā esošajiem likumiem, citiem normatīvajiem aktiem un akadēmijas Satversmei.

Revīzijas komisija veic pārbaudi ne retāk kā reizi gadā. Par veikto pārbaužu rezultātiem Revīzijas komisija rakstveidā ziņo Senātam.

Revīzijas komisijas lēmumus var pārsūdzēt Šķīrējtiesā 10 dienu laikā.”.

4.19. Izteikt 24.punktu šādā redakcijā:

“24. Šķīrējtiesa ir akadēmijas lēmējinstitūcija. Šķīrējtiesas darbību reglamentē Satversmes sapulces apstiprināts nolikums. Šķīrējtiesu piecu cilvēku sastāvā no akadēmiskā personāla vidus uz trim gadiem aizklātā balsošanā ievēlē Satversmes sapulce, un tās sastāvā nedrīkst būt akadēmijas administratīvā personāla pārstāvji.

Šķīrējtiesas lēmumus, kurus apstiprina Senāts, izpilda administrācija.

Šķīrējtiesas pieņemtos lēmumus var pārsūdzēt Satversmes sapulcē 10 dienu laikā.”.

4.20. Papildināt 27. punktā pirmo rindkopu pēc vārdiem “stratēģijas jautājumos” ar vārdiem “, un kam ir tiesības ierosināt jautājumu izskatīšanu Senātā un Satversmes sapulcē”;

4.21. Papildināt 27. punktu ar otro rindkopu šādā redakcijā:

“Padomnieku konventu sasauc pēc tā priekšsēdētāja vai ne mazāk kā trešās daļas konventa locekļu ierosinājuma.”.

4.22. Izteikt 29. punktu šādā redakcijā:

“29. Zinātnes padome organizē akadēmijas zinātniskās pētniecības darbu. Zinātnes padomi vada akadēmijas profesors.

Zinātnes padomes nolikumu un sastāvu apstiprina Senāts.”.

4.23. Papildināt ar 291 punktu šādā redakcijā:

“291. Akadēmijas nozares profesoru padome , novērtējot zinātnisko un pedagoģisko kvalifikāciju un organizatorisko kompetenci, atklātā konkursā ievēlē pretendentus uz profesora un asociētā profesora amatiem.

Nozares profesoru padomi izveido saskaņā ar Augstskolu likuma noteikumiem.’’.

 

5. IV nodaļā:

5.1. Izteikt 30.punktu šādā redakcijā:

“30. Akadēmijā studējošajiem — studentiem, maģistrantiem un doktorantiem, ir vienota pašpārvalde — Studentu padome, kas var būt ar juridiskas personas tiesībām, ja tā tiek reģistrēta kā sabiedriskā organizācija vai kā bezpeļņas organizācija. Likvidējoties juridiski patstāvīgai Studentu padomei, tās īpašums tiek nodots akadēmijai.”.

5.2. aizstāt 31.2 apakšpunktā vārdus “un saimnieciskajās iestādēs” ar vārdu “institūcijās”.

5.3. Izteikt 33.punktu šādā redakcijā:

“33. Studentu padomes pārstāvjiem akadēmijas Satversmes sapulcē un Senātā ir veto tiesības jautājumos, kas skar studējošo intereses. Pēc veto piemērošanas attiecīgo jautājumu izskata saskaņošanas komisija, kuru izveido attiecīgā vadības institūcija pēc paritātes principa. Saskaņošanas komisijas lēmumu šī institūcija apstiprina ar klātesošo 2/3 balsu vairākumu.”.

5.4. Aizstāt 35. punktā vārdus “jebkura akadēmijas struktūrvienības vadītāja” ar vārdiem “akadēmijas jebkuras struktūrvienības pilnvarotā pārstāvja”.

5.5. Izteikt 36.punktu šādā redakcijā:

“36. Studējošo pašpārvaldes pārstāvjiem ir tiesības līdzdarboties akadēmijas lēmējinstitūcijās, kā arī tiesības piedalīties kā novērotājiem ieskaitēs un eksāmenos, ja to paredz akadēmijas studiju kārtību reglamentējošie dokumenti”.

 

6. V nodaļā:

6.1. Izteikt 37.punktu šādā redakcijā:

“37. Akadēmijas struktūrvienības ir nodaļas, katedras, mācību laboratorijas, mācību centrs, mācību daļa, neklātienes studiju nodaļa, pēcdiploma mācību nodaļa, personāla un juridiskā daļa, saimniecības daļa, grāmatvedība un bibliotēka. To izveidošana, reorganizācija un likvidēšana ir akadēmijas Senāta kompetencē. Katrai akadēmijas struktūrvienībai ir savs nolikums, kas nosaka tās uzdevumus, funkcijas un tiesības, un kuru apstiprina akadēmijas Senāts.”.

6.2. Izteikt 38. punkta beidzamo teikumu šādā redakcijā:

“Nodaļas vada direktori, kurus no akadēmijas profesoriem, asociētiem profesoriem vai docentiem uz pieciem gadiem ievēl Senāts.”.

6.3. Izteikt 39. punkta otro teikumu šādā redakcijā: “Katedru vada katedras vadītājs, kuru no akadēmijas akadēmiskā personāla uz pieciem gadiem ievēl Senāts.”.

6.4. Izslēgt 42.punktu un 43.punktu.

6.5. Izteikt 45. punktu šādā redakcijā:

“45. Akadēmija Satversmē noteikto darbības mērķu sasniegšanai var dibināt, reorganizēt un likvidēt iestādes un uzņēmumus (uzņēmējsabiedrības) ievērojot Augstskolu likuma un citu likumu noteikumus. Akadēmijas dibinātā iestāde vai uzņēmums darbojas kā patstāvīga juridiska persona, ievērojot minētos noteikumus un savus statūtus (nolikumu), ko apstiprina šīs Satversmes noteiktajā kārtībā.

Akadēmija saskaņā ar Augstskolu likuma noteikumiem var dibināt valsts bezpeļņas zinātnisko vai izglītības iestādi.”.

 

7. VI nodaļā:

7.1. Izteikt 46. punktu šādā redakcijā:

“46. Jūrniecības speciālistu sagatavošanā akadēmija piedāvā profesionālās studiju programmas un studijas doktorantūrā. Divu līmeņu profesionālās augstākās izglītības programmās I līmeņa programma ir daļa no attiecīgās akadēmijā apgūstamās II līmeņa programmas.

Akadēmija piedāvā arī programmas jūrniecības speciālistu tālākizglītībai un pārkvalificēšanai.”.

7.2. Izteikt 47. punktu šādā redakcijā:

“47. Kuģu virsnieku sagatavošanā akadēmija nodrošina divu līmeņu profesionālo augstāko jūrniecības izglītību.”.

7.3. Izteikt 49.punktu šādā redakcijā:

“49. Akadēmijas profesionālo studiju programmās uzņem personas ar vispārējo vidējo vai jūrniecības vidējo profesionālo izglītību.”.

7.4. Aizstāt 50. punktā vārdu “speciālistu” ar vārdu “virsnieku”.

7.5. Izteikt 51.punktu šādā redakcijā:

“51. Akadēmijas absolventi iegūst I līmeņa profesionālajai augstākai izglītībai un II līmeņa profesionālajai augstākajai izglītībai atbilstīgu profesionālo kvalifikāciju un profesionālos grādus.

Akadēmijas doktoranti pēc doktorantūras programmas apguves un promocijas darba aizstāvēšanas iegūst doktora zinātnisko grādu.”.

7.6. Aizstāt 52. punktā vārdu “speciālists” ar vārdu “virsnieks” attiecīgajā redakcijā un vārdus “profesionālās izglītības kvalifikāciju” ar vārdiem “profesionālo kvalifikāciju”.

7.7. Papildināt 54. punktu ar otro rindkopu:

“Studijas par valsts budžeta līdzekļiem noteikta profesionālā grāda (bakalaurs, maģistrs), zinātniskā grāda (doktors) vai augstākās izglītības profesionālās kvalifikācijas iegūšanai fiziskā persona var izmantot tikai vienu reizi.”.

7.8. Izteikt 55. punktu šādā redakcijā:

„ 55. Personas izslēgšanu no studējošo saraksta veic akadēmijas rektors un to regulē akadēmijā apstiprināti noteikumi. Apelācijas izskata Senāts”.

7.9. Izteikt 56. punktu šādā redakcijā:

“56. Studējošiem ir tiesības:

56.1. iegūt augstāko profesionālo izglītību;

56.2. noteiktā kārtībā izmantot studijām un zinātniskai pētniecībai akadēmijas telpas, laboratorijas, bibliotēkas, iekārtas, aparatūru, kultūras, sporta un citus objektus;

56.3. noteiktā kārtībā pārtraukt un atsākt studijas;

56.4. vēlēt un tikt ievēlētiem studējošo pašpārvaldē;

56.5. līdzdarboties akadēmijas visu līmeņu pašpārvaldes institūcijās;

56.6. dibināt biedrības, pulciņus un klubus;

56.7. akadēmijā brīvi paust un aizstāvēt savas domas un uzskatus, kas nav pretrunā ar normatīvajiem aktiem un akadēmijas iekšējās kārtības noteikumiem;

56.8. pretendēt uz studiju un studējošo kredītiem.’’.

7.10. Izteikt 57. punktu šādā redakcijā:

“ 57. Studiju programmas slēgšanas gadījumā akadēmija finansiāli nodrošina studējošajiem iespēju turpināt izglītības ieguvi citā akadēmijas vai citas augstskolas studiju programmā.”.

 

8. VII nodaļā:

8.1. Papildināt 58. punkta 58.3. apakšpunktu aiz vārda ‘arī’ ar vārdiem “maģistranti un”.

8.2. Izteikt 59. punktu šādā redakcijā:

“59. Akadēmijas akadēmisko personālu veido profesori, asociētie profesori, docenti un vadošie pētnieki, lektori un pētnieki, asistenti.”.

8.3. Izteikt 60.punktu šādā redakcijā:

“60. Profesoru amatu skaitu un sarakstu akadēmijā attiecīgā zinātnes apakšnozarē nosaka izglītības un zinātnes ministrs, ņemot vērā Augstākās izglītības padomes un akadēmijas priekšlikumus, studējošo skaitu un finansējumu. Par profesoru var ievēlēt personu, kurai ir doktora grāds un ne mazāk kā triju gadu pieredze asociētā profesora vai profesora amatā.

Asociēto profesoru amatu skaitu atbilstoši nepieciešamībai un finansējuma iespējām nosaka akadēmija. Asociētā profesora amatā var ievēlēt personu, kurai ir doktora grāds vai profesionālo studiju programmu īstenošanai arī personas, kurām ir atbilstoša augstākā izglītība un vismaz desmit gadu praktiskā darba pieredze attiecīgajā nozarē.

Uz vakantajām profesora un asociētā profesora amata vietām tiek izsludināts atklāts konkurss. Pretendentus uz profesoru un asociēto profesoru amatiem ievēlē attiecīgās nozares profesoru padome uz sešiem gadiem. Pamatojoties uz nozares profesoru padomes lēmumu, rektors slēdz darba līgumu ar profesoru vai asociēto profesoru uz visu ievēlēšanas periodu vai uz laiku līdz 65 gadu vecuma sasniegšanai.”.

8.4. Izteikt 61.punktu šādā redakcijā:

“61. Docenta amatā var ievēlēt personu, kurai ir doktora grāds vai profesionālo studiju programmu īstenošanai arī personas ar augstāko izglītību bez zinātniskā grāda un pasniedzamajam priekšmetam atbilstošu vismaz septiņu gadu praktiskā darba stāžu.

Lektora amatā var ievēlēt personas ar doktora vai maģistra grādu vai profesionālo studiju programmu īstenošanai arī personas, kurām nav zinātniskā un akadēmiskā grāda, bet ir pasniedzamajam priekšmetam atbilstošs piecu gadu praktiskā darba stāžs. Lektora galvenie uzdevumi ir: lekciju lasīšana, studiju nodarbību vadīšana, eksāmenu un citu pārbaudījumu pieņemšana studiju kursos, metodiskais darbs, pētniecības darbs atbilstošā zinātnes apakšnozarē.

Asistenta amatā var ievēlēt personas ar doktora vai maģistra grādu vai profesionālo studiju programmu īstenošanai arī personas, kurām nav zinātniskā un akadēmiskā grāda, bet ir pasniedzamajam priekšmetam atbilstošs piecu gadu praktiskā darba stāžs. Asistenta galvenie uzdevumi ir: studiju nodarbību vadīšana, pārbaudījumu pieņemšana, palīdzība profesoriem un asociētiem profesoriem to pedagoģiskā darbā, metodiskais darbs, līdzdalība pētniecības darbā atbilstošā zinātnes apakšnozarē.

Docenta, lektora un asistenta amatā ievēl uz sešiem gadiem un ievēlēšanas noteikumus nosaka Senāta apstiprināts nolikums.”.

8.5. Izteikt 62. punktu šādā redakcijā:

“62. Ja akadēmijā ir brīvs vai uz laiku brīvs akadēmiskā personāla amats, Senāts pēc Akadēmiskās padomes ierosinājuma var nolemt neizsludināt konkursu, bet uz laiku līdz diviem gadiem pieņemt darbā viesprofesoru, viesdocentu vai vieslektoru (katru vienu reizi).

Viesprofesoriem, viesdocentiem un vieslektoriem ir tādas pašas tiesības, pienākumi un atalgojums kā profesoriem, docentiem un lektoriem, bet viņi nevar piedalīties vēlēto vadības institūciju darbā.”.

8.6. Papildināt 63. punktu ar otro teikumu šādā redakcijā:

“Ar pensionēto akadēmisko personālu rektors var slēgt individuālus līgumus saskaņā ar Augstskolu likuma noteikumiem.” .

8.7. Aizstāt 64. punktā vārdus “kurām ir atbilstoši zinātniskie grādi” ar vārdiem “kuru kvalifikācija atbilst Augstskolu likuma un akadēmijas izvirzītajām prasībām”.

8.8. Izteikt 66. punktu šādā redakcijā:

“66. Akadēmijas akadēmiskais personāls veic studējošo izglītošanu un zinātniskos pētījumus. Uzdevumu apjomu katrā no abiem pamatdarbības veidiem nosaka akadēmija.

Profesoru, asociēto profesoru un docentu galvenos uzdevumus nosaka Augstskolu likums, bet lektoru un asistentu — akadēmijas Satversme.”.

8.9. Aizstāt 67. punktā vārdus “zinātniskās pētniecības darba veikšanai” ar vārdiem “zinātniskiem pētījumiem vai zinātniskā darba veikšanai ārpus savas darbavietas.” un izslēgt vārdus “(trīs mēneši) vai habilitācijas darba (seši mēneši)”.

8.10. Izteikt 68. punktu šādā redakcijā:

“68. Akadēmijas personālam ir tiesības saskaņā ar akadēmijas Satversmi noteiktajā kārtībā piedalīties akadēmijas vadības un pašpārvaldes lēmumu un iekšējās kārtības noteikumu izstrādāšanā, kā arī personāla intereses skarošu lēmumu pieņemšanā, izmantojot attiecīgos akadēmijas dienestus un struktūras, vēlēt un tikt ievēlētiem akadēmijas pašpārvaldes institūcijās.”.

8.11. Izteikt 69. punktu šādā redakcijā:

“69. Vispārējais akadēmijas personāls ir administratīvais personāls, mācību palīgpersonāls, tehniskais, saimnieciskais un cits personāls, izņemot akadēmisko personālu.

Akadēmijas administratīvais personāls ir rektors, prorektori, nodaļu direktori un citas amatpersonas, kuru pamatfunkcijas ir administratīvais darbs.”.

 

9. VIII nodaļā:

9.1. Aizstāt VIII nodaļas nosaukumā vārdu “finanses” ar vārdu “budžets”.

9.2. Papildināt 70. punktu ar otru rindkopu:

“Akadēmijai ir tiesības rīkoties ar savu īpašumu šajā Satversmē norādīto mērķu sasniegšanai. Akadēmijas īpašums tiek pārvaldīts nošķirti no tai valdījumā nodotā valsts īpašuma.”.

9.3. Izteikt 74. punktu šādā redakcijā:

“74. Valsts nosaka studiju vietu skaitu akadēmijā, kas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem. Kārtību, kādā akadēmija tiek finansēta no valsts budžeta līdzekļiem, nosaka Ministru kabinets. Uzņemšana valsts finansētajās studiju vietās notiek konkursa kārtībā.

Studiju maksu studiju vietās, kas netiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem, sedz studējošie, juridiskās vai fiziskās personas, noslēdzot par to attiecīgu vienošanos ar akadēmiju.”.

9.4. Papildināt ar 741.punktu šādā redakcijā:

“741. Akreditētās studiju programmās studējošiem ir tiesības pretendēt uz studiju kredītu un studējošo kredītu, kuru piešķiršanas un atmaksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”.

9.5. Izteikt 75. punkta pirmo rindkopu šādā redakcijā:

“Pildot savus uzdevumus akadēmijai ir tiesības saskaņā ar normatīvajiem aktiem un attiecīgajiem starpvalstu līgumiem Latvijā un ārvalstīs veikt šādas darbības:”;

9.6. Papildināt 75.3. apakšpunktu aiz vārdiem “mantu” ar vārdiem “ un vērtspapīrus”;

9.7. Izslēgt no 75.4.apakšpunkta otro teikumu: „Akadēmija var saņemt un izmantot banku un citu kredītiestāžu kredītus saskaņā ar spēkā esoša-jiem tiesību aktiem un pēc saskaņošanas ar izglītības un zinātnes ministru un finansu ministru.”.

 

10. IX nodaļā:

10.1. Papildināt 78. punktu pēc vārda “kabinets” ar vārdiem “pēc Izglītības un zinātnes ministrijas ieteikuma”.

 

11. Papildināt Satversmi ar X nodaļu šādā redakcijā:

“X nodaļa

Akadēmijas reorganizācija un likvidācija

11.1. Papildināt Satversmi ar 79. punktu šādā redakcijā:

„79. Lēmumu par akadēmijas reorganizāciju vai likvidāciju pieņem Ministru kabinets pēc Izglītības un zinātnes ministra priekšlikuma, kam pievienojams akadēmijas reorganizācijas vai likvidācijas projekts, kā arī Augstākās izglītības padomes atzinums.”.