“Latvija ir apliecinājusi savu gribu pievienoties valstu savienībai, kas balstās uz kopīgām vērtībām”

Vakar sakarā ar ES Pievienošanās līguma parakstīšanu Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre Saeimas namā rīkoja pieņemšanu

Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētaja Ingrīda Ūdre:

Uzruna pieņemšanā sakarā ar Latvijas Republikas Pievienošanās līguma Eiropas Savienībai parakstīšanu Rīgā 2003. gada 16. aprīlī

Kolēģi deputāti! Ekselences! Dāmas un kungi!

Paldies, ka jūs atsaucāties uz manu ielūgumu un ieradāties šodien Saeimā.

Esmu gandarīta un lepna, jo pirms dažām stundām Grieķijas galvaspilsētā Atēnās, Akropoles pakājē, vietā, kur pirms diviem gadu tūkstošiem dzima demokrātija, ir parakstīts līgums par Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai. Latvija ir apliecinājusi savu gribu pievienoties tādu valstu savienībai, kas balstās uz kopīgām vērtībām un tās dalībnieku vienlīdzību un solidaritāti. Līdz ar jaunu valstu ienākšanu Eiropas Savienībā pilnībā mainīsies Eiropas seja. Šīs — pēc skaita jau piektās un vienlaikus lielākās — Eiropas Savienības paplašināšanās rezultātā miermīlīgi tiek atkalapvienots reiz vardarbīgi sašķeltais kontinents. Tiek aizvērtas 20. gadsimta vēstures tumšās lappuses. Tiek radīta miera, stabilitātes un labklājības telpa — savā daudzveidībā vienota Eiropa. Par īstenību kļūst sensenais Eiropas sapnis: miers, drošība un vienlīdzīgas iespējas kontinenta tautām, kas kopīgi zem viena jumta veido savu nākotni.

Eiropa ir viens no pēdējā laikā Latvijā visvairāk lietotajiem vārdiem. Ne tikai parlamentā, valdībā, bet arī uzņēmumos, lauku sētās, skolās, mājās, ģimenē. Eiropa ir cauraudusi visas mūsu dzīves jomas. Kopš mūsu valsts par savas ārpolitikas mērķi deklarēja iekļaušanos Eiropas Savienībā, ir pagājuši gandrīz desmit gadi. Latvija pamazām, bet noteikti ir ieaugusi Eiropā. Esam stingri raudzījušies, lai šā procesa gaitā tiktu saglabāta Latvijas savdabība, lai mūsu valsts varētu vispusīgi attīstīties. Šis ceļš nav bijis viegls. Kaut vai tāpēc vien, ka Latvijai Eiropas Savienības likumdošanai, standartiem un normām bija jātuvinās visās dzīves jomās.

Starp pieņemšanas viesiem: bij. Ministru prezidents, ārlietu ministrs Valdis Birkavs, Lietuvas vēstnieks Petrs Vaitiekūns, Igaunijas vēstnieks Tomass Luks (augšējos attēlos); Eiropas integrācijas biroja direktors Edvards Kušners, Slovākijas vēstnieks Jozefs Draveckis un Nīderlandes vēstnieks Nikolass Bētss Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Visus šos gadus Brisele ir vērīgi sekojusi līdzi mūsu valsts attīstībai. Eiropas Komisijas ikgadējie vērtējumi, kas reizēm mums likās pārāk bargi un izraisīja asas debates gan parlamentā, gan sabiedrībā, ir kalpojuši par stimulu turpmākam straujākam progresam.

Es vēlētos īsi atgādināt, kāds bija Latvijas ceļš līdz šodien parakstītajam līgumam, ko esam paveikuši un kā mainījušies, tuvinoties Eiropas Savienībai.

1993. gada jūnijā Eiropas Savienības Kopenhāgenas padome apstiprināja prasības, kas jāizpilda jaunajām kandidātvalstīm, lai tās varētu iestāties Eiropas Savienībā. Tie ir mums labi zināmie Kopenhāgenas kritēriji: demokrātiju nodrošinošo institūciju stabilitāte, likuma vara, cilvēktiesību ievērošana, funkcionējoša tirgus ekonomika, spēja uzņemties dalībvalsts saistības. 1994. gadā tika parakstīts Latvijas un Eiropas Savienības brīvās tirdzniecības līgums. Šā paša gada 11. novembrī valdība izveidoja Eiropas integrācijas biroju.

1995. gads ir Latvijas un Eiropas Savienības asociācijas jeb Eiropas līguma noslēgšanas gads. Tam seko Latvijas Valsts prezidenta un Ministru prezidenta 13. oktobrī parakstītais Latvijas oficiālais lūgums uzņemt to Eiropas Savienībā. 14. oktobrī savu parakstu zem kopīgas deklarācijas par Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā liek visas Sestajā Saeimā pārstāvētās politiskās partijas. 27. oktobrī Eiropas Savienības prezidējošajai valstij Spānijai tiek iesniegts pieteikums par mūsu valsts vēlmi iestāties Eiropas Savienībā. Novembrī Saeimā tiek izveidota Eiropas lietu komisija, kurai bija un ir centrālā loma Eiropas Savienības jautājumu risināšanā parlamentā.

1996. gadā Rīgā darbu sāk Eiropas Komisijas delegācija, ar kuru Latvijai ir izveidojies labs un auglīgs dialogs. Tiek izstrādāta pirmā Nacionālā programma Latvijas integrācijai Eiropas Savienībā. Turpmāk ik gadu Latvijas valdība publisko ziņojumu par paveikto Eiropas Savienības jautājumos un iecerēto turpmāko darbību šai jomā. Par šiem ziņojumiem notiek plašas debates gan parlamentā, gan plašsaziņas līdzekļos.

Līdz ar “Eiropas kustības Latvijā” izveidošanu 1997. gada maijā Eiropas Savienība kļūst ne tikai par parlamenta un valdības lietu vien. Tai arvien lielāku uzmanību pievērš sabiedrība. 1997. gada novembrī Rīgā uz savu pirmo sēdi sanāk Latvijas un Eiropas Savienības apvienotā parlamentārā komiteja. Decembrī Luksemburgā tiek nolemts iekļaut visas Eiropas Savienības kandidātvalstis uzņemšanas procesā.

1998. gadā Latvijā turpinās rūpīgs darbs. Tiek izstrādāta Latvijas stratēģija integrācijai Eiropas Savienībā. Tomēr Vīnes ES padome decembrī nolemj sadalīt kandidātvalstis divās grupās. Latvija iekļūst tajā grupā, ar kuru iestāšanās sarunas netiek uzsāktas. Sākumā tas izraisīja sarūgtinājumu, pat dusmas. Tomēr drīz vien mūsu negatīvā reakcija pārvērtās pozitīvā enerģijā. Pamodās latviešu spīts — un mēs pierādījām gan sev, gan Eiropai, ka spējam un varam būt kopā ar pirmajiem.

Pēc tam, kad 1999. gada decembrī Helsinkos Eiropas Savienības Padome nolēma sākt iestāšanās sarunas ar Latviju, mūsu sarunu vadītājiem izdevās sasniegt ārkārtīgi strauju progresu, panākt tās kandidātvalstis, kas sarunas bija sākušas divus gadus agrāk. Tas vispirms jau liecina par to, ka bijām pietiekami labi sagatavojušies.

Iestāšanās sarunu gaitā ļoti veiksmīga bija Saeimas un valdības, kā arī citu ieinteresēto institūciju sadarbība, rūpīgi apspriežot un izvērtējot sarunu pozīcijas visās iestāšanās sarunu sadaļās, pirms tās tika prezentētas Eiropas Komisijai. Es vēlētos īpaši atzīmēt 7. Saeimas lomu Eiropas lietās, jo tieši šajā laikā tika veikts visapjomīgākais likumdošanas saskaņošanas darbs.

Par padarītā darba vainagojumu pagājušā gada decembrī kļuva Eiropas Savienības Padomes tikšanās, kas vēsturiskas sakritības dēļ atkal notika Kopenhāgenā, kur tika oficiāli noslēgtas iestāšanās sarunas un gūts apstiprinājums, ka Latvija atbilst Eiropas Savienības dalībvalsts statusam. Domāju, ka šis dinamiskais laika posms mūsu valsts vēsturē ir dziļākas izpētes vērts. Katram, kas tajā bija iesaistīts, ir savs redzējums. Nu tā ir vēsture, kuru mums visiem bija lemts kopīgi veidot.

Dāmas un kungi!

Pirms nedēļas mēs pieredzējām pārliecinošo Eiropas Parlamenta balsojumu Eiropas Savienības paplašināšanās atbalstam. Debašu laikā pirms šā tik nozīmīgā balsojuma ziņotāja par Latviju uzsvēra mūsu valsts entuziasmu, īstenojot nepieciešamos pārveidojumus, un minēja mūs kā sekošanas cienīgu paraugu, veicot reformas Eiropas institūcijās. Varam būt lepni, ka tieši Latvija saņēma visvairāk eiroparlamentāriešu “jā” balsu. Ceru, ka tikpat pārliecinoša būs mūsu valsts pievienošanās līguma ratifikācija Eiropas Savienības dalībvalstu un kandidātvalstu parlamentos.

Eiropas Parlamenta teiktais “jā” Latvijai līdz ar pārējām kandidātvalstīm nozīmē arī iespēju kļūt par pilntiesīgu novērotāju visās Eiropas Savienības institūcijās. Mūsu valsts pārstāvji jau nākamnedēļ sāks strādāt darba grupās un komitejās gan Eiropas Savienības Padomē, gan Eiropas Komisijā. Deviņi Saeimas deputāti, visu Saeimā ievēlēto frakciju pārstāvji, jau maija sākumā Briselē kļūs par novērotājiem Eiropas Parlamentā. Šis gads mums būs divkāršs izaicinājums: mēs joprojām turpināsim gatavoties pilnvērtīgai dalībai Eiropas Savienībā, un vienlaikus mums būs jāapzina savas teju, teju pilntiesīgas Eiropas Savienības dalībvalsts nacionālās intereses un jāspēj tās stingri aizstāvēt. Ceru, ka mūsu pārstāvji pilnībā izmantos šo iespēju, lai no 2004. gada 1. maija Latvija varētu pilnvērtīgi darboties jau 25 valstu savienībā. Dalība Eiropas Savienībā pavērs Latvijai lielākas un straujākas ekonomiskās attīstības iespējas. Tikai no mums pašiem būs atkarīgs, vai pratīsim tās izmantot.

Paplašinoties Eiropas Savienība piedzīvos ne tikai kvantitatīvas, bet arī kvalitatīvas pārmaiņas. Vecā Eiropa lūkojas jaunā nākotnē. Tāpēc mēs ļoti atbildīgi uztveram Konventā notiekošo diskusiju par Eiropas nākotni, kurā piedalās arī mūsu parlamenta un valdības pārstāvji. Ticu, ka Latvija līdzdarbosies Savienībā, kas būs stipru nacionālu un suverēnu valstu savienība ar visām to kultūru dažādībām. Savienībā, kurā tiek uzklausītas visas tās dalībvalstis un ņemts vērā to viedoklis. Savienībā, kas ir saprotama un pārskatāma tās iedzīvotājiem. Tāpēc, Konventa prezidenta vārdiem runājot, viens no eiropiešu svarīgākajiem uzdevumiem ir iesaistīt eiropiešus vēsturiskajā Eiropas apvienošanā, turklāt tā, lai ikviens justos šim projektam piederīgs.

Šoruden Latvijas tautai referendumā būs jālemj par savas valsts nākotni. Jāizdara brīva, suverēna izvēle: vai būsim aktīvi un līdztiesīgi kopienas veidotāji vai arī pieticīgi lūkosimies no malas, kā to dara citi. Vai sacīsim “jā” Eiropai un paši piedalīsimies lēmumu pieņemšanā vai ļausim, lai atkal mūsu vietā izvēli izdara kāds cits. Visas partijas, kas guvušas vēlētāju uzticību un ievēlētas 8. Saeimā, ir paudušas atbalstu Latvijas dalībai Eiropas Savienībā. Tāpēc referendumā mums ir jāspēj panākt tautas atbalstu Eiropas Savienībai un Latvijai kā pilntiesīgai tās dalībniecei.

Dāmas un kungi!

Mūsu dzejniecei Mārai Zālītei ir kāda brīnumaina metafora attiecībā uz Latviju. Proti – “mazliet par lielu, lai paņemtu klēpī un apmīļotu, mazliet par mazu, lai palaistu vienu pasaules plašajos ceļos”. Kopš šodienas mēs varam būt droši, ka Latvija pasaules ceļos nebūs viena. Kopš šodienas mums ir uzticami un pārbaudīti sabiedrotie.

Par atzinību Latvijas eirointegrācijas veicinātājiem

Svinīgajā pieņemšanā Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre pasniedza Saeimas Atzinības rakstus cilvēkiem, kuri veicinājuši Latvijas virzību uz integrāciju Eiropas Savienībā.

Ar Saeimas Atzinības rakstu apbalvoti:

1) Guntars Ābols, bijušais Latvijas vēstniecības Francijā padomnieks, vienas no pirmajām grāmatām par ES, rokasgrāmatas “Kāpēc Eiropa?” autors, kā arī vairāku publikāciju autors par ES gan Latvijas, gan Francijas presē;

2) Āris Burkāns, z/s “Sējas” īpašnieks Bauskas rajona Viesturu pagastā, — par veiksmīgu SAPARD līdzekļu piesaistīšanu un izmantošanu, modernizējot lauksaimniecības tehniku, iekārtas un būves;

3) Elmārs Grēns, Latvijas Universitātes Biomedicīnas pētījumu un studiju centra zinātniskais direktors, — par ES līdzekļu piesaistīšanu Latvijas zinātnes popularizēšanā un integrācijā Eiropā;

4) Staņislavs Gžibovskis, z/s “Lācīši” īpašnieks Gulbenes rajona Galgauskas pagastā, — par veiksmīgu SAPARD līdzekļu piesaistīšanu un izmantošanu, modernizējot lauksaimniecības tehniku, iekārtas un būves;

5) Edvīns Inkēns, bijušais Saeimas Eiropas lietu komisijas vadītājs, — viņa vadībā izveidots Eiropas informācijas centrs Saeimā un apstiprināts Saeimas Eiropas lietu atašejs Eiroparlamentā, ES institūcijās tiek atzīts par vienu no pieredzes bagātākajiem ES kandidātvalstu ekspertiem;

6) Guntars Krasts, LR 8. Saeimas Eiropas lietu komisijas vadītājs, bijušais Ministru prezidenta biedrs Eiropas Savienības lietās;

7) Ainars Kuģenieks, z/s “Jāņlejas” īpašnieks Ventspils rajona Ances pagastā, — par veiksmīgu SAPARD līdzekļu piesaistīšanu un izmantošanu, modernizējot lauksaimniecības tehniku, iekārtas un būves;

8) Aivars Lācarus, Talsu pilsētas domes priekšsēdētājs, — par Eiropas Savienības atbalstīto projektu veiksmīgu īstenošanu;

9) Pāvels Melnis, Rēzeknes rajona SIA “Sprūževa” valdes priekšsēdētājs, — par veiksmīgu SAPARD līdzekļu piesaistīšanu un izmantošanu, modernizējot lauksaimniecības tehniku, iekārtas un būves;

10) Valters Nollendorfs, Latvijas okupācijas muzeja valdes priekšsēdētājs, — par Latvijas vēstures lappušu apzināšanu un iemūžināšanu;

11) Andris Piebalgs, Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks pie Latvijas pārstāvniecības ES, — ar pašaizliedzīgu un profesionālu darbu tieši veicinājis Latvijas ārpolitiskā mērķa – dalības ES – sasniegšanu;

12) Leonīds Salcevičs, Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs, — par Eiropas Savienības atbalstīto projektu veiksmīgu īstenošanu;

13) Ginters Veiss, pirmais ES vēstnieks Latvijā, kura vadībā izveidots aktīvs un abpusēji veicinošs dialogs starp Eiropas Savienības un Latvijas institūcijām, — par ES ideju popularizēšanu plašākā Latvijas sabiedrībā;

14) Andris Vilks, Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors, — par Latvijas kultūras un izglītības popularizēšanu Eiropā;

15) Juris Začests, Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs, — par Eiropas Savienības atbalstīto projektu veiksmīgu īstenošanu.

Saeimas preses dienests