Katrs nodokļu maksātājs ir cienījams

Vakar, 16.aprīlī, tika godināti Latvijas lielākie nodokļu maksātāji

Valdis Dombrovskis, finanšu ministrs:

Uzruna 2002. gada lielāko nodokļu maksātāju godināšanas pasākumā Rīgā, Melngalvju namā, 2003. gada 16. aprīlī

Esmu gandarīts teikt, ka aizvien vairāk uzņēmēju apzinās — godīga nodokļu maksāšana ir pašsaprotama lieta, kas tieši skar visu valsts dzīvi. Uzņēmēji kā nodokļu maksātāji rūpējas ne tikai par saviem darbiniekiem, bet arī par daudziem citiem mūsu valsts iedzīvotājiem. Uzņēmēji šajā gadījumā ir arī valsts budžeta galvenais balsts ar savu īpašu lomu tautsaimniecības attīstībā.

Vēlos uzsvērt, ka valdība rēķinās ar uzņēmēju viedokli. Jau esam sākuši nodokļu sloga samazināšanu un nodokļu sistēmas sakārtošanu. Atgādināšu, ka uzņēmumu ienākuma nodoklis samazināts no 22% uz 19%, bet valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu apjoms – no 35,09% uz 33,09%. Esam atcēluši vairākus iepriekšējās valdības gatavotos nodokļu palielinājumus. Nav notikusi arī plānotā akcīzes nodokļa palielināšana dīzeļdegvielai.

Drīzumā tiks sākts darbs pie jauna nodokļu un nodevu likumprojekta izstrādes. Jaunais likums par nodokļiem un nodevām tiks sagatavots no jauna un pilnībā atbilstoši ES prasībām. Nodokļu un nodevu sistēmas būtība jaunajā likumā tiks definēta precīzi, skaidri un saprotami un atvieglos darbu gan valsts iestādēm, gan uzņēmējiem.

Lai gan atzinības rakstus un pateicības vārdus klātienē saņem vien lielākie nodokļu maksātāji, simboliski tā ir valsts kopēja pateicība ikvienam godīgam uzņēmējam. Pateikties saviem sadarbības partneriem šajā gadījumā ir valsts pienākums.

Kārlis Ketners, VID ģenerāldirektors:

Uzruna 2002. gada lielāko nodokļu maksātāju godināšanas pasākumā Rīgā, Melngalvju namā, 2003. gada 16. aprīlī

Šogad, tāpat kā iepriekšējos gados, Valsts ieņēmumu dienests (VID) un Finanšu ministrija ir pulcējusi pagājušā gada lielākos nodokļu maksātājus. Godprātīgāko nodokļu maksātāju godināšana ir pateicība ne tikai uzņēmējiem, bet arī cieņas izrādīšana nodokļu maksātājiem lauku rajonos un mazpilsētās, kuri godprātīgi veic savu darbu, domājot par savu, darbinieku, viņu bērnu, vecāku un vecvecāku labklājību. Tā ir pateicība visiem, kas Latviju nākotnē redz kā pārtikušu un apmierinātu cilvēku zemi.

Šis gads ir īpašs ar to, ka pirmoreiz sumināsim arī vidējos un mazos uzņēmumus, kas sniedz tikpat nozīmīgu ieguldījumu kā lielie uzņēmumi. Tieši vidējo un mazo uzņēmumu mūsu valstī ir visvairāk, un viņiem dažbrīd ir smagāk strādāt lielo uzņēmumu ēnā, bet arī tie nodrošina cilvēkus ar tik nepieciešamajām darba vietām un rūpējas par Latvijas rajonu attīstību. Apsveicama un veicināma ir mazo un vidējo uzņēmumu spēja strādāt godīgi un ar atbildību, tādējādi rūpējoties arī par valsts attīstību un labklājību.

2002.gada ieņēmumi par 12,2% pārsniedz 2001.gada ieņēmumus. Tas apliecina valsts attīstību, kā arī VID spēju neatkarīgi no daudzajām pārmaiņām, kas notikušas pagājušajā gadā, sekmīgi veikt savu uzdevumu – valsts ieņēmumu izpildes nodrošināšanu.

Cilvēka lielākais gandarījums ir tad, kad iespējams pielietot savas spējas un prasmes. Turklāt pielietot ne tikai sev, savai attīstībai un labklājībai, bet arī palīdzot citiem, paceļot tos. Jo kāda gan ir jēga sevis attīstīšanai, ja savu varēšanu nevar salīdzināt ar citiem, apzināties to un priecāties par savu darbu.

Tikai cieši sadarbojoties, godprātīgi pildot gan mums, ierēdņiem, gan jums, uzņēmējiem, uzliktās saistības, mēs, visi Latvijas iedzīvotāji, varam cerēt uz labāku un nodrošinātāku nākotni.

 

VID administrētie nodokļu ieņēmumi

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētie nodokļu un nenodokļu ieņēmumi valsts budžetā 2002.gadā ir Ls 1634,50 milj., kas ir par Ls 178,15 milj. jeb 12,2% vairāk nekā 2001.gadā un par Ls 24,99 milj. jeb 1,6% vairāk, nekā plānots.

Salīdzinājumā ar 2001.gadu ieņēmumi palielinājušies valsts pamatbudžetā par Ls 70,39 milj. jeb 11,2%. Tāpat ieņēmumi palielinājušies valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās par Ls 53,74 milj. jeb 11,1% un iedzīvotāju ienākuma nodoklī par Ls 34,11 milj. jeb 12%. Sociālo nodokļu ieņēmumu palielinājums liecina par pozitīvām attīstības tendencēm Latvijas ekonomikā un nodokļu maksāšanas kultūras attīstību.

Uzņēmuma ienākuma nodokļa ieņēmumi 2002.gadā bija Ls 109,71 milj., kas ir par Ls 11,30 milj. jeb 11,5% vairāk nekā 2001. gadā. Uzņēmuma ienākuma nodokļa galvenais noteicošais faktors ir saimnieciskās darbības peļņa un no tās aprēķinātie nodokļa maksājumi un ikmēneša avansa maksājumi nākamajam gadam. Nodokļa maksājumus ietekmē arī pārmaksu un atmaksu summas. Izvērtējot uzņēmumu iesniegtās uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijas, var secināt, ka 2001.gads salīdzinājumā ar 1999. un 2000.gadu uzņēmumiem ir bijis veiksmīgāks. Par to liecina peļņas pieaugums, zaudējumu samazinājums, kā arī aprēķinātā nodokļa pieaugums. Uzņēmuma ienākuma nodokļa avansa maksājumi tiek aprēķināti uz iepriekšējā taksācijas perioda peļņas bāzes, līdz ar to 2002.gada ieņēmumi palielinās, jo palielinās avansa summas.

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumi 2002.gadā ir Ls 383,01 milj., kas ir par Ls 32,44 milj. jeb 9,3% vairāk nekā 2001.gadā. Lielākais īpatsvars kopējos PVN ieņēmumos ir vairumtirdzniecībai – Ls 138,48 milj. jeb 36,2%. PVN ieņēmumus ietekmē gan valstī notiekošie ekonomiskie procesi, gan iedzīvotāju labklājības līmenis, kā arī nodokļa maksājumu un pieprasīto atmaksu plūsma.

2002.gadā VID pastiprinātu uzmanību pievērsis PVN pārmaksu atmaksu pieprasījumu pārbaudēm. Virknē gadījumu apstiprinājumu darījumiem nav iespējams gūt, līdz ar to uzņēmumi, kas ir preču vai pakalpojumu saņēmēji, zaudē tiesības uz priekšnodokli par šiem darījumiem. Problēma efektīvas nodokļu iekasēšanas nodrošināšanai ir tie uzņēmumi, kuri ir reģistrējušies kā PVN maksātāji, bet reāli darbību neveic vai neiesniedz PVN deklarācijas. Saskaņā ar likumdošanā noteiktajām normām 2002. gadā no PVN maksātāju reģistra izslēgti 6376 maksātāji, kas ir apmēram 12,6% no PVN maksātāju reģistrā reģistrētajiem nodokļu maksātājiem.

Tāpat viens no būtiskiem PVN ieņēmumus ietekmējošiem faktoriem ir iekšzemes kopprodukta pieaugums. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, iekšzemes kopprodukta apjoms 2002.gadā pieaudzis par 6,1%. Tāpat 2002.gadā salīdzinājumā ar 2001.gadu vidējais patēriņa cenu līmenis ir paaugstinājies par 1,9%, tajā skaitā precēm – par 2,1%, pakalpojumiem – par 1,3%.

Akcīzes nodokļa ieņēmumi (ieskaitot summas, kas pārskaitītas speciālajiem budžetiem) 2002.gadā ir Ls 177,51 milj., kas ir par Ls 16,53 milj. jeb 10,3% vairāk nekā 2001.gadā. Akcīzes nodokļa ieņēmumus, tāpat kā PVN ieņēmumus, ietekmē iekšzemes pieprasījuma izmaiņas, ar akcīzes nodokli apliekamo preču importa apjoma izmaiņas, kā arī akcīzes nodokļa likmju izmaiņas.

Viens no akcīzes nodokļa par alkoholiskajiem dzērieniem ieņēmumus ietekmējošajiem faktoriem ir valsts aktivitātes alkoholisko dzērienu patēriņa ierobežošanai. No 2002.gada 14.jūlija ir aizliegts tirgot alkoholiskos dzērienus (izņemot alu) no pulksten 22 līdz pulksten 8. Tomēr jāsecina, ka šis ierobežojums nav atstājis būtisku ietekmi uz akcīzes nodokļa ieņēmumiem par alkoholiskajiem dzērieniem un alu. Kopumā, izvērtējot situāciju pēc aizlieguma ieviešanas, var secināt, ka patērētāji ir pielāgojušies jaunajiem apstākļiem un alkoholiskos dzērienus iegādājas atļautajās diennakts stundās. Galvenie akcīzes nodokļa ieņēmumu par alkoholiskajiem dzērieniem un alu izmaiņu iemesli saistāmi ar alkoholisko dzērienu patēriņa struktūras izmaiņām. Pēdējos gados arvien populārāki kļūst vājie alkoholiskie dzērieni, kā arī alkoholiskie kokteiļi ar samērā zemu alkohola saturu (līdz 120). Tāpat pie nodokļa ieņēmumus ietekmējošiem faktoriem minama alkoholisko dzērienu ražošana, imports un eksports, kā arī realizācija.

Akcīzes nodokļa ieņēmumus par tabakas izstrādājumiem 2002.gadā ietekmēja izmaiņas likumā “Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem”, kas noteica, ka no 1.jūlija tiek palielināta nodokļa likme filtra cigaretēm no Ls 5,1 līdz Ls 5,8 par 1000 cigaretēm un smēķējamai tabakai no Ls 6,1 līdz Ls 7,9 par 1000 gramiem. Minētās izmaiņas likumdošanā veicināja pastiprinātu tabakas izstrādājumu akcīzes marku iegādi maijā un jūnijā, kā arī tabakas izstrādājumu uzkrājumu veidošanu.

Akcīzes nodokļa ieņēmumi par naftas produktiem salīdzinājumā ar 2001.gadu ir būtiski palielinājušies. Viens no galvenajiem nodokļu ieņēmumus ietekmējošiem faktoriem ir naftas produktu realizācija. 2002.gadā bija vērojams patērētājuzņēmumiem realizēto naftas produktu apjoma samazinājums, savukārt pieaudzis mazumtirdzniecībā realizētais produkcijas apjoms. Tas skaidrojams ar transportlīdzekļu skaita palielinājumu – pēc CSDD datiem, 2002.gadā transportlīdzekļu skaits ir palielinājies par 35 814 vienībām jeb 5,1%. Savu ietekmi atstājušas arī energoresursu un naftas patēriņa struktūras izmaiņas. Pēdējos gados patērētāji iegādājas ekonomiskākus transporta līdzekļus, kā arī pārveido tos darbībai ar naftas gāzi.

2002.gadā ir uzlabots nodokļu administrēšanas darbs un pilnveidota likumdošana saistībā ar akcīzes nodokli naftas produktiem. Notiek paaugstināta informācijas apmaiņa starp VID struktūrvienībām, kas nodrošina uzraudzību uzņēmējdarbībai ar akcīzes precēm, pašu akcīzes preču kustības stingrāku kontroli, tāpat ieviesta pastiprināta uzņēmumu kontrole pirms licences uzņēmējdarbībai ar naftas produktiem izsniegšanas.

Ar 2002. gada 1. janvāri stājās spēkā Ministru kabineta noteikumi Nr.332 “Noteikumi par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu”, kas paredz stingrākas kvalitātes prasības degvielai.

Sociālās apdrošināšanas iemaksas (ieskaitot fondētās pensijas) 2002.gadā iekasētas Ls 537,8 milj. apmērā, kas ir par Ls 53,74 milj. vairāk nekā 2001.gadā. Sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas iekasētas Ls 535,11 milj. apmērā, kas ir par Ls 54,9 milj. vairāk nekā 2001.gadā.

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis (ieskaitot speciālo veselības aprūpes budžetu) 2002.gadā iekasēts Ls 318,91 milj. apmērā, kas ir par Ls 341,13 milj. vairāk nekā 2001.gadā.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa un sociālās apdrošināšanas iemaksu apliekamās bāzes, aprēķināšanas un maksāšanas kārtība ir līdzīga, par ko liecina arī ieņēmumu dinamika. Gan iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi, gan valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas ir pārsniegušas plānotos apjomus.

2002. gadā Valsts ieņēmumu dienests ir veicis virkni piedziņas pasākumu un ir piedzīti Ls 46,83 milj. sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu, kas ir par Ls 2,36 milj. jeb 5,3% vairāk nekā 2001. gadā.

2002. gadā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumus ietekmēja atsevišķas Darba likuma normas, kas stājās spēkā 2002. gada 1. jūnijā. Atbilstoši jaunajām normām vidējā izpeļņa tiek rēķināta, ņemot vērā pēdējo 6 mēnešu ieņēmumus (iepriekš vidējā izpeļņa tika rēķināta, ņemot vērā pēdējos divus mēnešus). Tā rezultātā būtiski pieauga iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi vasaras mēnešos. Jūlijā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi bija Ls 27,9 milj. (vidējie nodokļa ieņēmumi mēnesī ir 25 – 26 milj. latu līmenī).

2002.gadā VID ir saņemtas un apkopotas 143 235 fizisko personu gada ienākumu deklarācijas par 2001.gadu, no tām 71 396 gada ienākumu deklarācijas par iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu sakarā ar pievienotiem attaisnoto medicīnas un izglītības izdevumu dokumentiem. To skaits ir pieaudzis, salīdzinot ar 2001.gadu, kad VID saņēma 45 894 gada ienākumu deklarācijas.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa summa, kas atmaksāta 2002.gadā, pamatojoties uz taksācijas gada ienākuma deklarāciju vai nodokļu pārrēķinu par iepriekšējiem gadiem, veido Ls 3317,3 tūkst. Jāņem vērā, ka atmaksājamā nodokļa summa veido 1/4 no attaisnoto izdevumu summas.

Dabas resursu nodoklis 2002. gadā ir iekasēts Ls 10,55 milj. apmērā, kas ir par Ls 112,6 tūkst. jeb 1,1% vairāk nekā 2001.gadā.Dabas resursu maksājumi ir tieši atkarīgi no Latvijas uzņēmumu ekonomiskajām aktivitātēm un to izraisītajām vides noslodzēm. Līdz ar to nodokļa ieņēmumi gan palielinās, palielinoties kopējai ekonomiskai aktivitātei, gan arī samazinās, uzņēmumiem un pašvaldībām veicot vides aizsardzības pasākumus.

Salīdzinot ar 2001. gadu, 2002. gadā dabas resursu nodokļa ieņēmumu pārskaitījumi speciālajos budžetos ir palielinājušies par Ls 686 tūkst. jeb 6,9%. Valsts vides aizsardzības fondā pārskaitīti Ls 8,59 milj., savukārt pašvaldību speciālajos budžetos pārskaitīti Ls 2,03 miljoni.

 

Nodokļu maksātāju atlases kritēriji

• Lielāko nodokļu maksātāju sarakstā netiek iekļautas valsts budžeta un pašvaldību iestādes, kas saņem finansējumu no valsts.

• Uzņēmumi tiek atlasīti pēc 2002.gadā iemaksātajām summām:

 

— valsts budžetā iemaksātajām kopsummām:

— mazie uzņēmumi (no likuma par uzņēmuma ienākuma nodokli):

— darbinieku skaits mazāks nekā 25;

— neto apgrozījums mazāks nekā 200 tūkst. latu;

— lielie uzņēmumi (no likuma par gada pārskatiem):

— darbinieku skaits lielāks nekā 250;

— neto apgrozījums lielāks nekā 2,4 milj. latu;

— vidējie uzņēmumi (uzņēmumi, kuri neatbilst lielo un mazo uzņēmumu kritērijiem):

— uzņēmumi, kuri neatbilst lielo uzņēmumu kritērijiem, piemēram, darbinieku skaits mazāks nekā 250, bet apgrozījums lielāks nekā 2,4 milj. latu, vai arī darbinieku skaits lielāks nekā 250, bet apgrozījums mazāks nekā 2,4 milj. latu;

— uzņēmumi, kuri neatbilst mazo uzņēmumu kritērijiem, piemēram, darbinieku skaits lielāks nekā 25, bet apgrozījums mazāks nekā 200 tūkst. latu, vai arī darbinieku skaits mazāks nekā 25, bet apgrozījums lielāks nekā 2,4 milj. latu;

— kā arī visi tie uzņēmumi, kuros darbinieku skaits ir no 25 līdz 250 un neto apgrozījums no 200 tūkst. latu līdz 2,4 milj. latu;

— iedzīvotāju ienākuma nodokļa iemaksātajām summām;

— uzņēmumu ienākuma nodokļa iemaksātajām summām;

— valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu summām;

— pievienotās vērtības nodokļa iemaksātajām summām;

— akcīzes nodokļa iemaksātajām summām.

• Uzņēmumam uz 2003.gada 1.janvāri nav būtisku aktuālo parādu budžetam (būtisks parāds – parādu summas, kuras izveidojušās trīs mēnešus iepriekš un līdz 2003.gada 1.janvārim nav nomaksātas).

• Ja uzņēmums 2002.gadā ir auditēts, sarakstā iekļauti tikai tie, kuri ir samaksājuši uzrēķinātās summas, un audita rezultātā konstatētie pārkāpumi nav bijuši ar mērķi apkrāpt valsti.

• Uzņēmumam nav būtisku administratīvo pārkāpumu vai jebkādu citu pārkāpumu, kur saskatāma izvairīšanās no nodokļu nomaksas.

 

 

Lielākie nodokļu maksātāji

1. SIA “Lattelekom”

2. A/s “Kurzemes degviela”

3. A/s “Latvijas balzams”

4. A/s “Latvenergo”

5. SIA “Latvijas mobilais telefons”

6. SIA “Latvija Statoil”

7. A/s “Latvijas dzelzceļš”

8. A/s “Latvijas gāze”

9. SIA “Vexoil”

10. SIA “Scandinavian Tobacco”

 

 

Lielākie nodokļu maksātāji valsts

budžetā vidējo uzņēmumu grupā

1. AS “Kurzemes degviela”

2. SIA “Vexoil”

3. SIA “Lukoil – Baltija R”

4. SIA “Philip Morris Latvia”

5. SIA “SIA Siemens”

6. A/s “Hansabanka”

7. SIA “JTI Marketing and Sales”

8. SIA “Ziemeļu nafta”

9. SIA “Greis”

10. A/s “Latvijas Hipotēku un zemes banka”

 

 

Lielākie nodokļu maksātāji valsts

budžetā mazo uzņēmumu grupā

1. SIA “Līga&CO”

2. SIA “AMG Shipping”

3. SIA “K.I.F.”

4. SIA “Komercceltnieks”

5. A/s “Digitālais Latvijas radio un televīzijas centrs”

6. SIA “Šisslera projektēšanas inženiersabiedrība – Ventspils”

7. SIA “Linstow Baltic”

8. A/s “Laukceltnieks R”

9. SIA”ACE Logistics”

10. SIA”ZP”

 

 

Lielākie uzņēmuma ienākuma

nodokļa maksātāji

1. SIA “Latvijas mobilais telefons”

2. SIA “Lattelekom”

3. SIA “LatRosTrans”

4. A/s “Latvijas gāze”

5. A/s “Parekss – banka”

6. A/s “Latvijas unibanka”

7. A/s “Ventspils nafta”

8. A/s “Latvijas finieris”

9. A/s “Aizkraukles banka”

10. SIA “Scandinavian Tobacco”

 

 

Lielākie pievienotās vērtības

nodokļa maksātāji

1. A/s “Latvijas gāze”

2. A/s “Latvenergo”

3. SIA “Lattelekom”

4. SIA “Latvijas mobilais telefons”

5. A/s “Kurzemes degviela”

6. SIA “Latvija Statoil”

7. A/s “Latvijas balzams”

8. SIA “Vexoil”

9. SIA “SIA Siemens”

10. SIA “GNT Latvia”

 

 

Lielākie akcīzes nodokļa maksātāji

1. A/s “Latvijas balzams”

2. A/s “Kurzemes degviela”

3. SIA “Latvija Statoil”

4. SIA “Vexoil”

5. SIA “Lukoil – Baltija R”

6. SIA “Scandinavian Tobacco”

7. A/s “Latvijas dzelzceļš

8. SIA “Philip Morris Latvia”

9. SIA “Ziemeļu nafta”

10. SIA “JTI Marketing and Sales”

 

 

Lielākie valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu maksātāji

1. A/s “Latvijas dzelzceļš”

2. A/s “Latvenergo”

3. SIA “Lattelekom”

4. A/s “Latvijas finieris”

5. BO VAS “Latvijas pasts”

6. A/s “Parekss – banka”

7. BO SIA “Tramvaju un trolejbusu pārvalde”

8. A/s “Liepājas metalurgs”

9. A/s “Latvijas unibanka”

10. A/s “Hansabanka”

 

 

Lielākie iedzīvotāju ienākuma

nodokļa maksātāji

1. A/s “Latvijas dzelzceļš”

2. A/s “Latvenergo”

3. SIA “Lattelekom”

4. A/s “Latvijas finieris”

5. A/s “Parekss – banka”

6. A/s “Latvijas unibanka”

7. BO SIA “Tramvaju un trolejbusu pārvalde”

8. A/s “Liepājas metalurgs”

9. BO VAS “Latvijas pasts”

10. SIA”Latvijas mobilais telefons”

 

VID informācija