Par galvaspilsētas likuma izstrādi

Līdz ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) ieceri par jaunas likuma “Par pašvaldībām” redakcijas veidošanu gan Rīgas dome, gan ministrija rosina noteikt tajā galvaspilsētas statusu vai pat izstrādāt īpašu likumprojektu par galvaspilsētas pašvaldību.

Ceturtdien, 10.aprīlī, lai apspriestu šo jautājumu, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Ivars Gaters tikās ar Rīgas domes priekšsēdētāju Gundaru Bojāru. Puses vienprātīgi atbalstīja galvaspilsētas pašvaldības likumprojekta veidošanu. Sarunā piedalījās arī citi Rīgas domes un RAPLM atbildīgie speciālisti. Lai gan vēl nav izlemts, kas tiks izstrādāts – atsevišķs galvaspilsētas likumprojekts vai sadaļa likumam “Par pašvaldībām”, panākta vienošanās, ka dokumenta redakciju izstrādās Rīgas domes veidotā darba grupa, kurā piedalīsies arī RAPLM pārstāvis.

Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs norādīja, ka Rīgā tiek saražoti 55,6% no Latvijas iekšzemes kopprodukta. Bez tam būtu grūti nosaukt kādu pašvaldību, no kuras kaut viens iedzīvotājs nestrādātu Rīgā. Tādējādi 34% no Rīgā nopelnītā iedzīvotāju ienākuma nodokļa būtībā nonāk citās pašvaldībās.

G.Bojārs nosauca būtiskākos jautājumus, kas būtu iekļaujami likumprojektā par galvaspilsētas pašvaldību. Ir jānosaka Rīgas kā Eiropas Savienības valsts galvaspilsētas loma, kas pārstāv visu valsti. Svarīgi arī šo lomu noteikt, piemēram, laikā, kad tiek rīkoti ar referendumu vai vēlēšanām saistītie pasākumi. Ir norādāma Rīgas līdzdalība valsts funkciju nodrošināšanā. Rīgā notiek valsts vizītes, valsts svētki, valsts nozīmes kultūras pasākumi. Galvaspilsētā atrodas daudzi valsts nozīmes objekti, kas pieder Rīgai, piemēram, Nacionālais teātris, Nacionālā opera, muzeji. Likumprojektā būtu nosakāms šo objektu statuss. Nenodalot no pārējās pilsētas attīstības, Rīgas vēsturiskajam centram – Vecrīgai – nosakāma tā aizsardzība. Nepieciešams apzināt un noteikt īpašu aizsardzības statusu pilsētā esošajām mākslas vērtībām. Tāpat veicama pilsētas īpašumu inventarizācija un īpašuma tiesību atjaunošana vēsturiskajiem īpašumiem. Likumprojektā iekļaujami pilsētas plānošanas principi un attīstības vadlīnijas. Izglītības un sociālajā jomā nosakāmi dažādu sociālo programmu finansēšanas nosacījumi. Saskaņojamas arī normas, kas noteiks dokumentu iesniegšanas un izskatīšanas kārtību Rīgas pašvaldībā.

Ministrs Ivars Gaters aicināja Rīgas domi izteikt priekšlikumus arī saistībā ar likuma “Par pašvaldībām” jaunās redakcijas izstrādi un uzsvēra, ka ir svarīgi, lai abas likumprojektu izstrādes darba grupas strādātu koordinēti.

Zaida Kalniņa, “LV” Saeimas  un pašvaldību lietu redaktore