“Veselības aprūpei jābūt pieejamai un kvalitatīvai”

Ingrīda Circene, veselības ministre, savā pirmajā preses konferencē

Foto: A.F.I.

Veselības reforma kļūst lēnāka

Obligātās veselības apdrošināšanas likuma izstrāde, valsts apmaksāto ārstniecisko pakalpojumu groza noteikšana, kā arī ārstniecības pakalpojumu apmaksas tarifu noteikšana netiks pabeigta līdz šā gada 1.jūlijam, kā tika plānots vēl marta sākumā. Jaunā veselības ministre Ingrīda Circene, ko Saeima apstiprināja amatā 10.aprīlī, vakar preses konferencē žurnālistiem norādīja, ka veselības reformai nepieciešamās likumdošanas izstrāde var ieilgt līdz pat gada beigām. Galvenie iemesli, kāpēc veselības aprūpes reformas pamatdokumentu izstrādes un ieviešanas laiks tiek pagarināts par pusgadu, esot lēnā likumdošanas izskatīšanas un akceptēšanas procedūra ministrijās, valdībā un Saeimā.

Obligātās veselības apdrošināšanas likumam ir jānodrošina veselības aprūpes sistēmas pamatu sakārtošana, uzsvēra I.Circene. Tāpat ministre atgādināja, ka obligātās veselības apdrošināšanas koncepcija tiek izstrādāta atbilstoši Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem, vienlaikus apkopojot un izsverot visus priekšlikumus, kurus koncepcijas apspriešanas gaitā iesniedz ārstu un pacientu organizācijas. “Tas ir nepieciešams tāpēc, lai veselības aprūpes likumdošana beidzot būtu skaidri saprotama un atbilstu gan pacientu, gan mediķu interesēm.”

Kas būs prioritātes

Par sava un Veselības ministrijas darba prioritātēm veselības ministre I.Circene nosauca likumdošanas sakārtošanu, pacientu tiesību aizsardzību, veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanu, māsterplāna ieviešanu un mediķu algu palielināšanu. Darba samaksas paaugstināšanu mediķiem jaunā veselības ministre nosauca par būtiskāko pasākumu, kas neatliekami veicams, lai vispār nodrošinātu veselības aprūpes nozares tālāku attīstību.

Lai pacientiem būtu skaidri saprotams, kādā kārtībā pieejami veselības aprūpes pakalpojumi, pašlaik tiek veidots pacientu tiesību aizsardzības likuma projekts. Tā izstrādē iesaistīts gan Pacientu tiesību aizsardzības birojs, gan mediķu profesionālās un nevalstiskās organizācijas. Īpaša uzmanība tiks pievērsta veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai laukos, jo, kā atzina veselības ministre, lauku rajonu iedzīvotāji bieži vien nevar saņemt savlaicīgu un kvalitatīvu veselības aprūpi, bet tieši “veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība un kvalitāte ir galvenie mērķi, uz ko tiek vērsts mūsu darbs”.

Veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju struktūras plāns jeb tā sauktais māsterplāns tiek veidots jau vairākus gadus, kā atzina veselības ministre, tas pamatos jau ir gatavs un visdrīzākajā laikā tiks iesniegts apstiprināšanai Ministru kabinetā. Valdības akcepts nepieciešams, lai sakārtotu likumdošanas bāzi plāna reālai īstenošanai, kas jādara nekavējoties, jo māsterplāns tiešā veidā ir saistīts ar veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanu.

Naudas mazāk, algas lielākas

Ministre I.Circene preses konferencē solīja veselības aprūpes budžeta pieaugumu šā gada otrajā pusgadā – ne iepriekš plānotos 102 miljonus, bet vismaz 30 miljonus latu gan. Šī nauda tiks izlietota mediķu vidējā atalgojuma palielināšanai līdz 200 latiem. Zemākā algu robeža ārstiem plānota 215 latu, vidējam medicīniskajam personālam – 125 lati, jaunākajam medicīniskajam personālam – 90 latu. Kā atzina veselības ministre, algas tiks palielinātas arī tādā gadījumā, ja uzreiz neizdosies veselības aprūpei atvēlēt šos 30 miljonus latu. Mazāka papildu līdzekļu apjoma gadījumā algas tiks palielinātas pakāpeniski. Ja pēc budžeta grozījumiem veselības aprūpei tiks piešķirti vairāk nekā 30 miljoni latu, nākamās prioritātes, kam tiks papildu finansējums, būs kompensējamie medikamenti (tostarp pilnībā sedzot izdevumus par bērniem – cukura diabēta slimniekiem – nepieciešamajām teststrēmelēm) un neatliekamā medicīniskā palīdzība.

Uz jautājumu, vai tas, ka līdz šā gada otrajam pusgadam nebūs izstrādāti veselības aprūpes reformas pamatdokumenti, nebūs par šķērsli papildu līdzekļu piešķiršanai, kā tas tika minēts iepriekšējā veselības ministra Āra Audera pilnvaru laikā, I.Circene atbildēja, ka mediķu algu palielinājums bija un ir viena no veselības aprūpes reformas sastāvdaļām un tā tiks pildīta neatkarīgi no pārējās reformas gaitas. “Tā ir viena no nozīmīgākajām reformas daļām, jo mediķu atalgojuma palielināšana nodrošina veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un kvalitāti ar to vien, ka saglabā ārstus medicīnā,” uzsvēra veselības ministre.

Citi darāmie darbi

Lēnāk, nekā iepriekš paredzēts, uz priekšu virzās arī valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu groza izstrāde. Kā informēja veselības ministre, pašlaik no 90 ārstu profesionālajām asociācijām savus priekšlikumus pakalpojumu grozam ir iesniegušas aptuveni puse. Priekšlikumu izpēte un apkopošana prasīs zināmu laiku, bet, pēc veselības ministres domām, vēl šogad varētu tikt izstrādāts un apstiprināts optimālais pakalpojumu groza variants.

Jaunā veselības ministre plānojusi arī nopietni sadarboties ar ģimenes ārstu asociācijām un pašlaik pastāvošo atšķirīgo finansējuma plūsmu vietā radīt vienu skaidru un pārskatāmu primārās veselības aprūpes finansēšanas modeli. I.Circene arī atbalsta un atzīst par nepieciešamām nopietnas investīcijas neatliekamajā medicīniskajā palīdzībā, uzsverot, ka tā ir veselības aprūpes nozare, kas nekādā gadījumā nevar un nedrīkst pelnīt naudu.

Liena Pilsētniece, “LV” iekšlietu redaktore