Latvijas zinātnieki Brīvības piemineklim

Rīgas 800.jubilejas gadā neapšaubāmi viens no centrālajiem notikumiem būs Brīvības pieminekļa atklāšana pēc tā atjaunošanas.

Tēlnieka Kārļa Zāles veidotais tautas identitātes un neatkarības simbols, pasaules nozīmes kultūras piemineklis atklāsies savā visskaistākajā veidolā, iemiesojot autora ģenialitāti, tautas devīgumu, restauratoru profesionalitāti un zinātnieku līdzdalību tajā.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) un Latvijas Universitātes (LU) zinātnieki vairāk nekā 20 gadu veic dabīgo akmens materiālu korozijas procesu izpēti. Šī problēma aktualizējusies šodien, tā ir Brīvības pieminekļa un Brāļu kapu restaurācijas degpunktā. Jāzina, kādas metodes varētu būt labākās pieminekļa akmens un metāla daļu ilgstošai aizsargāšanai, tās konservējot (ķīmiski apstrādājot), kā arī piemeklējot jaunas tur, kur nepieciešama nomaiņa. Brīvības pieminekļa atjaunotnē būtiskas ir gan dzelzsbetona konstrukcijas, gan sarkanais un pelēkais Somijas granīts, taču Itālijas travertīns sagādā visvairāk problēmu. Šis porainais saldūdens kaļķu nogulumiezis ir skaists, taču nevisai piemērots mūsu klimatiskajiem apstākļiem. Savulaik, pirms 60 gadiem, to Tivoli akmenslauztuvēs, apmēram 20 kilometru no Romas, izvēlējās pats pieminekļa autors Kārlis Zāle.

Brīvības pieminekļa atjaunošanā ar restaurāciju saistītais zinātniskās izpētes darbs tika apmaksāts no Brīvības pieminekļa atjaunošanas fonda (BPAF) līdzekļiem. Zinātnisko problēmu risināšanā nenovērtējamu palīdzību sniedza Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA), no kuras 25 divpusējās starptautiskās sadarbības līgumiem šajā lietā izšķirošs bija 2000.gada 5.septembrī ar Itālijas Nacionālo zinātņu akadēmiju parakstītais līgums. Tas paredzēja arī kopēju projektu praktisku risinājumu. Šāda sadarbības projekta ietvaros trīs Latvijas zinātnieces — Inese Sidraba, Dr.Vija Hodireva un Dr.Linda Krāģe — laikā no 2001.gada 5.līdz 13.martam uzturējās Itālijā pieredzes apmaiņas vizītē pie Romas universitātes speciālistiem. Latvijas zinātnieces Romas universitātes studentiem un speciālistiem vadīja divus seminārus — par kimberlīta minerāliem Latvijas iežos un travertīna restaurācijas gaitu Brīvības piemineklī. Izvērtējot šī darba rezultātus, Latvijas un Itālijas zinātnieki vienojās par travertīna korozijas procesu detalizētu izpēti Romas universitātes laboratorijās.

Arī otrs vizītes mērķis — atrast Brīvības piemineklim piemērotu materiālu — īstenojās sekmīgi. Sadarbībā ar pieminekļa restaurācijas arhitektu Raimondu Aidi un akmens amatnieku Pēteri Zvauni veiksmīgi tika sameklēti oriģinālajam materiālam atbilstoši paraugi, piemērotie izzāģēti un izvērtēti atbilstoši oriģināla prasībām. Aprīlī jaunie travertīna bloki tiks nogādāti Rīgā tālākai apstrādei.

Savas neilgās vizītes laikā Latvijas zinātnieki sastapa ļoti dziļu problēmas izpratni, precīzu darba grafika saskaņošanu un nenoliedzami labvēlīgu un ieinteresētu Itālijas Nacionālās zinātņu akadēmijas kolēģu un travertīna karjera darbinieku attieksmi un ir pateicīgi par to.

Tādējādi divu zinātņu akadēmiju kontakti radīja labu risinājumu Brīvības pieminekļa — viena no Latvijas simboliem — atjaunošanā. Atjaunots un majestātisks tas saglabāsies nākamajām paaudzēm kā viens no nedaudzajiem Rīgas lielās jubilejas gada paliekošajiem akcentiem.

Ilga Tālberga, LZA zinātniskā sekretāre