• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Pēdējo vārdu mūsu dzīvē paturēs nevis nāve, bet dzīvība un gaisma. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 17.04.2003., Nr. 60 https://www.vestnesis.lv/ta/id/74010

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Trešdiena, 23.04.2003.

Laidiena Nr. 61, OP 2003/61

Vēl šajā numurā

17.04.2003., Nr. 60

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Pēdējo vārdu mūsu dzīvē paturēs nevis nāve, bet dzīvība un gaisma

Romas katoļu Baznīcas kardināls, Latvijas arhibīskaps – metropolīts KR COPY.GIF (873 bytes) Jānis Pujats:

“Vēl neilgi, un pasaule mani vairs neredzēs. Bet jūs redzēsiet mani, jo es dzīvoju, un jūs dzīvosiet” (Jņ 14:19), tā sacīja Jēzus Kristus saviem mācekļiem pēdējo vakariņu laikā.

Lieldienas ir vislielākie kristiešu svētki. “Jēzus augšāmcelšanās ir mūsu ticības Kristum lielākā patiesība, kuru kā galveno patiesību ticībā pieņēma un to dzīvoja pirmkristiešu kopiena; kuru kā pamatpatiesību tālāk nodeva Tradīcija, balstoties uz Jaunās Derības dokumentiem, un kura līdz ar krustu tiek sludināta kā Lieldienu noslēpuma būtiskākā daļa” (“Katoliskās Baznīcas Katehisms”, Nr. 638).

Mūsu ticības pamats ir Jēzus Kristus, par kuru Viņa mācekļi liecināja, ka redzējuši Viņu nomirstam pie krusta, bet pēc tam augšāmcēlušos. Tā apstiprinājās Jēzus dievišķības patiesība. Kristus augšāmcelšanās ir prieka vēsts visai cilvēcei. Jēzus ir dzīvs un līdz ar Viņu arī mēs reiz augšāmcelsimies mūžīgai dzīvei. Dzīvot ar ticību augšāmcelšanai – tas nozīmē dzīvot, apzinoties, ka pēdējo vārdu mūsu dzīvē paturēs nevis nāve, bet dzīvība un gaisma.

Novēlu visiem prieka un cerības piepildītus Kristus augšāmcelšanās svētkus!

Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas Rīgas un Latvijas arhibīskaps KR COPY.GIF (873 bytes) Jānis Vanags, D.D.:

Kristus ir augšāmcēlies! Kad biju vēl jauns teoloģijas students, kāds mazs zēns man vaicāja: “Kur ir Jēzus Kristus?”. Teicu, ka Kristus ir augšāmcēlies un uzkāpis debesīs, bet viņš kaitinošā neatlaidībā atkārtoja un atkārtoja: “Kur ir Jēzus Kristus?” Šķiet, ka tieši viņa jautājumam, nevis manai atbildei bija jēga. Mūsu atbildei gan par Jēzu, gan augšāmcelšanos būtu jābūt daudz konkrētākai un taustāmākai, nekā “Ir tomēr viens” un “Augšā aiz zvaigznēm”. Visas cilvēka patiesās ilgas – pēc miera, pēc spēka, pēc jaunas iespējas, pēc īstas dzīves, pēc mūžīgas dzīvības – ir dvēseles tiekšanās atpakaļ pēc īstas līdzdalības Kristus dzīvē. Tas ir neatlaidīgais jautājums – kur ir Kristus, mans Dievs un mans viss?

Kur ir augšāmceltais Kristus? Mēs zinām – debesu godībā pie Tēva labās rokas. Taču Kristus ir klāt arī šeit, zemes virsū un redzamajā vēsturē – tur, kur esam mēs, un tur, kur mums viņu vajag. Pēc augšāmcelšanās un uzkāpšanas debesīs viņš ir gribējis un tā noticis, lai Baznīca ir viņa miesa pasaulē. Ir labi Lieldienās būt dievnamā. Taču daudz svarīgāk ir būt Baznīcā. Piederot Baznīcai, jūs kā Kristus miesas locekļi esat līdzdalīgi augšāmceltā Kristus dzīvē. Viņa augšāmcelšanās ir arī jūsu augšāmcelšanās. Jūs dzīvojat viņā un viņš — jūsos. Baznīcā jūs mantojat Kristus augšāmcelšanās augļus. Baznīcā mēs topam viens Kristū.

Es novēlu jums aizvien meklēt dziļi tur, kur Kristus ir atrodams – savā Baznīcā – un atrast tik daudz, ka viņa sniegtais dzīvais ūdens kļūs jūsos par avotu, kas verd mūžīgai dzīvei. Lai tas top redzams arī citiem. Mūsu Kungs ir gribējis, lai viņa augšāmcelšanās liecība ir Baznīcas locekļu augšāmceltā dzīve. “No tā visi pazīs, ka jūs esat mani mācekļi, ja jums būs mīlestība savā starpā.” Uz to lai mūs svētī un stiprina. Tas, kurš vienīgais pasaulei parādījis augšāmcelšanos!

Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas ārpus Latvijas arhibīskaps KR COPY.GIF (873 bytes) Elmārs Ernsts Rozītis:

“Es esmu durvis…”(Jņ.10,9). Jā, labām, stiprām durvīm ir liela nozīme. Aiz tām var justies drošs kā Rīgā, tā citās Eiropas vai Amerikas lielpilsētās. Durvis aizsargā mūs un to, kas mums dārgs, tās iezīmē mūsu personīgo sfēru.

Katrs no mums tomēr durvis ir iepazinis arī kā šķērsli. Ka stāvam aizslēgtu durvju priekšā. Tās apstādina mūsu gaitu, tās liedz sasniegt mērķi. Ilgus gadus daudzi no mūsu tautas arī iepazinuši to, kā jūtas ieslēgts cilvēks. Zaudējot savu brīvību, ir zaudēts kaut kas būtisks no dzīves.

Šīs dzīves pamatsituācijas ar durvīm katrs no mums būs piedzīvojis daudzās variācijās, kā tiešā, tā pārnestā nozīmē. Arī Latvija grib veidoties aiz drošām robežām, kur paši esam noteicēji par mūsu durvju atslēgām. Reizē esam priecīgi, ka mums durvis paveras uz Eiropu, uz pasauli.

Vissmagākās durvis aizveras ar nāvi. Tās mūs šķir tik pamatīgi, ka šķiet – nekad tās vairs nevērsies. Lieldienās mēs svinam, ka Jēzū Kristū mums šīs durvis ir atvērtas, mums un mūsu mīļajiem.

Lai Lieldienās tādēļ mūsu apvārsnis paplašinās – pāri nāves slieksnim līdz mūžībai. Ticībā Augšāmceltam var dzīvot ar durvīm, kas atvērtas Dieva pieskārienam, kas atvērtas viens otram un pasaules brīnumiem ap mums. Dzīvosim šajā būtiskajā atvērtībā, lielās un mazās dzīves lietās, personīgā, kulturālā, sabiedriskā dzīvē. “Es esmu durvis,” sacījis Jēzus. “Ja kāds caur mani ieiet, tas tiks izglābts; viņš ieies un izies un atradīs ganības.” (Jāņa ev. 10,9)

Latvijas baptistu draudžu savienības bīskaps Jānis Šmits:

Jēzus Kristus mokpilnā nāve pie krusta un brīnumainā augšāmcelšanās no mirušajiem trešajā dienā ir ne tikai neapstrīdams vēstures fakts, bet arī notikums, kuram ir neaptverami milzīga nozīme katra cilvēka dzīvē un visas cilvēces vēsturē.

Kristus augšāmcelšanās pierāda, ka fiziskā nāve nav eksistences noslēgums. Kristus pats māca, ka ne tikai ir aizkapa dzīve, bet ka pastarā dienā dzīvie un mirušie iegūs cita veida ķermeņus – augšāmcelšanās miesu ar citādām īpašībām nekā mūsu pašreizējai miesai.

Kristus arī teica, ka pēc šīs augšāmcelšanās nākotnē notiks arī īpaša tiesa, kur ikviens tiks tiesāts pēc saviem zemes dzīves laikā darītajiem darbiem.

Kristieši ar prieku gaida šo nākotnes dienu, jo viņu grēki ir piedoti. Kristus izcieta sodu par viņu grēkiem, un viņa dāvana ir pestīšana un mūžīgā dzīvība. Nākotnes augšāmcelšanās diena būs galīgā uzvara pār nāvi, diena, kad ticīgie sastapsies ar savu Kungu, ar saviem agrāk mūžībā aizsauktajiem ticīgajiem piederīgajiem un neskaitāmiem kristiešu pulkiem, kas bijuši Kristus sekotāji gadsimtiem garajā kristietības vēsturē.

Kristus augšāmcelšanās svētki ir aicinājums visiem ļaudīm domāt par savām attiecībām ar Dievu. Dievs tik ļoti pasauli mīlēja, ka deva savu vienīgo Dēlu Jēzu, lai neviens, kas tic uz viņu, nepazustu, bet iemantotu mūžīgo dzīvību.

Mēs aicinām visus mūsu līdzcilvēkus ticībā tuvoties augšāmceltajam Kristum, lai saņemtu šo dzīvības dāvanu. Jēzus saka: “Nāciet pie manis visi!”

Svētīgus Kristus augšāmcelšanās svētkus!

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!