Par Eiropas Savienību 16 pantos

ES Konventa prezidijs iepazīstinājis ar pirmajiem 16 konstitūcijas pantiem, kas apraksta savienības vērtības, mērķus un kompetences. Tagad 105 Konventa dalībnieki varēs iesniegt priekšlikumus par izmaiņām. Pēc tam sāksies grūtākā daļa: lēmuma pieņemšana par nākamajām Eiropas institūcijām un līdz ar to par varas sadalījumu savienībā.

Līdz jūnijam Konventam ir jāvienojas par Eiropas konstitūcijas projektu un vismaz prezidijs ir apņēmības pilns ievērot termiņu plānu. Debates iepriekšējos divpadsmit mēnešos ir novedušas līdz konsensam atsevišķos jautājumos: piemēram, par to, ka ir jāierobežo atsevišķu valstu veto tiesības, ka ir jānostiprina Eiropas Parlamenta pozīcijas. Tāpat sāk iezīmēties plašs atbalsts Pamattiesību hartas iekļaušanai konstitūcijā un kopējam ārlietu ministra postenim.

Un tomēr pretenzijas joprojām nesaskan ar realitāti. Mērķis izstrādāt kopēju ārpolitiku eksistē jau kopš Māstrihtas līguma parakstīšanas 1992. gadā. Tas, ka šis mērķis līdz šim nav realizēts, šo darbu padara vēl nepieciešamāku.

Arī priekšlikumos par kompetenču sadalījumu un sociālās valsts principiem ir gaidāmas vērā ņemamas pretrunas. Piemēram, Konventa darba grupa pieprasa, lai kā ES mērķi konstitūcijā ierakstītu “sociālu Eiropu”, ne tikai sociālu tirgus ekonomiku, kā arī pilnīgu nodarbinātību. Strīdīgi ir arī priekšlikumi attiecībā uz kompetenču sadalījumu starp Savienību un dalībvalstīm. Konventa prezidents Žiskārs d’Estēns iesaka tikai ES kompetencē nodot jautājumus, kas attiecas uz pilsoņu brīvu pārvietošanos, preču un kapitāla plūsmu, kā arī pakalpojumu jomu. Dalītām kompetencēm esot jābūt iekšējā tirgus, lauksaimniecības politikas, satiksmes, enerģijas, sociālās, vides un veselības aizsardzības, kā arī patērētāju politikas jomās.

Delegātu lielākā daļa iestājās par to, lai konstitūcijā tiktu iekļauti arī reģioni un nostiprinātas to tiesības. Turpmāk ES Komisijai priekšlikumi esot jāiesniedz nacionālajiem parlamentiem.

Pēc “Tagesspiegel”