Par Baltijas enerģētikas kārts cenu

Liekas, ka senie Krievijas ierēdņu draudi strauji samazināt naftas eksportu no KF caur Latvijas Ventspili sākuši īstenoties. Pirmo reizi pusgadsimta laikā Krievijas jēlnaftas piegādes pa “Ventspils koridoru” apstājušās pat par spīti Latvijas Ārlietu ministrijas protestiem. Toties palielināsies naftas tranzīts caur Primorsku (par 15–17%), Būtiņģi (par 8–10%), somu Porvo (par 15%) un poļu Gdaņskas/Gdiņas kompleksu (12–14%).

Kā jau to varēja sagaidīt, Ventspils piedāvāja Krievijas pusei 35% akciju paketes līdz ar ilgtermiņa tranzīta tarifu atlaidēm. Un tomēr “Transņeftj” atteicās no šī piedāvājuma, paziņojot, ka nebūs iespēju uz Ventspili sūknēt naftu ne vien otrajā ceturksnī, bet līdz pat gada beigām. Visdrīzāk, šī iespēja neradīsies vairs nekad. Ar aprīli Krievija vairāk nekā par trešdaļu palielina naftas eksporta muitas nodokli. Šajā situācijā naftas tranzīts caur Ventspili atmaksāsies vienīgi tad, ja visi šī maršruta tarifi tiks samazināti uz pusi. Neizdevīgs kļūs arī tranzīts caur Igauniju, kaut gan abu pušu ekspertu grupa turpina izstrādāt apmēram 400 km gara naftas vada projektu no Pleskavas apgabala uz Mūgas ostu. Taisnība, vēl nav zināms, kā notikumi Irākā ietekmēs pasaules cenas.

Kā uzskata Latvijas un Igaunijas plašsaziņas līdzekļi, Maskava izdara spiedienu uz Rīgu un perspektīvā arī uz Tallinu nodot šo valstu tranzīta koridorus Krievijas naftas biznesa kontrolē. Un tomēr pa dzelzceļu Krievijas nafta turpina plūst uz Ventspili, turklāt Latvijas puse kopš marta par 15% samazinājusi šāda tranzīta tarifus. Būtībā Latvijai izvirzīts bargs noteikums: vai nu jūs ļausit krievu biznesam kontrolēt naftasvadu uz Ventspili vai tranzīts tiks novirzīts caur kaimiņvalstīm. Starp citu, Somija un Polija tuvākajā laikā gatavojas noteikt tarifu atvieglojumus Krievijas naftai. Krievija ir gatava arī atjaunot sarunas ar Helsinkiem par 300 km gara atzara būvi no Primorskas uz Porvo ostu, kur atrodas liela naftas pārstrādes rūpnīca, kas strādā tikai ar Krievijas naftu.

Nav izslēgts arī daudz plašāks Krievijas–Latvijas “strīda” konteksts: pirms Baltijas iestāšanās Eiropas Savienībā. Maskava met galdā “tranzīta kārti”, lai izdarītu spiedienu ne vien uz Baltiju, bet arī uz ES, gribēdama panākt atvieglojumus Kaļiņingradas apgabalam. Operatīvā Ventspils naftas straumes novadīšana uz kaimiņzemēm var nozīmēt arī to, ka Maskava un Viļņa iecerējušas reanimēt 30 gadu vecu projektu – naftasvada atzara būvi no Polockas caur Lietuvu uz Kaļiņingradu. Un tas galīgi “norakstīs” Ventspils cauruļvadu. Arī Lietuva ir ieinteresēta izspēlēt “tranzīta kārti” pret Latviju, jo lietuviešu kompromisi var palielināt viņu ieņēmumus no tranzīta par ceturto vai pat trešo daļu.

Starp citu, caur Ventspili uz ārējo tirgu tiek sūtīta vairāk nekā puse Krievijas ķīmiskā mēslojuma eksporta. Vismaz tuvākajā laikā analogi termināļi Ļeņingradas apgabalā un citos bijušās PSRS reģionos nebūs spējīgi Ventspili šajā ziņā izkonkurēt.

Pēc “Konservator”