Par cēsinieku gatavību jaunai dzīvei

AS “Ruks”, nesen pabeigusi modernākās lopkautuves būvi, jau kaļ plānus pārstrādes ražotnes izveidei Akciju sabiedrības “Ruks” padomes priekšsēdētājs, bijušais AS “Rīgas miesnieks” ģenerāldirektors Juris Lūsis Eiropas Savienības virzienā raugās bezbailīgu skatienu, sakot – tā būs iespēja paplašināt tirgu. AS “Ruks” piederošais Cēsu gaļas kombināts (CGK) marta sākumā vēra durvis vienai no pirmajām ES prasībām atbilstošajām lopkautuvēm valstī. Kautuves projekts, kas izmaksājis vairāk nekā divus miljonus latu, īstenots ar SAPARD programmas atbalstu. Vasarā CGK kautuve plāno uzņemt komisiju no ES valstīm, lai saņemtu sertifikātu, kas noteiks, ka lopkautuvē ir ES prasībām atbilstoši sanitārie apstākļi. Sertifikāts apliecinās kautuves produkcijas un darba kvalitāti, kā arī dos iespēju paplašināt uzņēmuma tirgus daļu uz ES valstīm. Pagaidām “Ruks” savu produkciju realizē tikai Latvijā.

AS “Ruks” iegādājās CGK pirms pieciem gadiem. Apsverot tālākos attīstības plānus, AS “Ruks” nolēmis celt jaunu kautuvi. Patlaban lopu pieņemšanas punktā ir rievotas grīdas, lai dzīvniekiem neslīdētu kājas. Izveidota atbilstoša ventilācijas sistēma, ūdensapgāde un attīrīšana. Durvis uz kautuvi atveras automātiski, taču tikai pēc roku dezinficēšanas īpašā automātā. Kautuvē, cūku sadalot, uz vienu dzīvnieku tiek izlietots aptuveni 300 litru ūdens – pēc katras darbības ar kautķermeni ar ūdens šalti tiek noskalotas asinis un miesas pārpalikumi.

Kopš brīža, kad kautķermenis tiek uzlikts uz āķa, tas savu ceļu cauri kombinātam veic pa sliedi, kas piestiprināta pie augstajiem griestiem. Drūzmas nav, jo strādnieki baltos gumijas zābakos un plastikāta priekšautos stāv uz dažādiem paaugstinājumiem un katrs veic savu darbu. Saldētavā kautķermeņus iestumj pa sliedi, un, lai tos savietotu daudzajās rindās, tiek izmantota dzelzceļam līdzīga pārmiju sistēma.

Kautuves projekta īstenošanā atspaidu devusi iespēja piedalīties SAPARD programmā. Tajā “Ruks” iesniedzis trīs projektus. Noslēgti trīs līgumi par SAPARD atbalsta saņemšanu. Patlaban “Ruks” jau saņēmis naudu par vienu projektu – kautuves iekārtām.

Uzņēmums nodrošina pilnu ražošanas loku – Latgalē SIA “Jaunpūpoli” ražo spēkbarību cūkām no Zemgalē iepirktiem graudiem, barība tālāk tiek vesta uz SIA “Šķaunes bekons” un SIA “Cirmas bekons”, kur tiek audzētas cūkas – vēlāk tās nonāk CGK. Šie uzņēmumi pieder pašam J.Lūsim. Taču AS “Ruks” iepērk cūkas un liellopus arī no zemnieku saimniecībām.

J.Lūsis stāsta, ka turpmāk CGK specializēsies kautuves un gaļas sadales darbos, jo neesot izdevīgi ražot daudzveidīgu produkciju mazā apjomā. «Neatmaksājas ražot tik lielu sortimentu, kāds ir mums, – vairāk nekā 60 produktu. Nav jēgas ražot 50 kg viena veida desas dienā – tā ir tikai mašīnas smērēšana. Daudz perspektīvāka mums šķiet tieši svaigas gaļas sagatavošana,» atzīst J.Lūsis.

Padomes priekšsēdētājs cer, ka, Latvijai iestājoties ES, par prioritāti produktu izvēlē kļūs to kvalitāte. «Latvijas tirgum patlaban ir raksturīgi dot priekšroku lētam produktam, pat rēķinoties ar faktu, ka tam ir zemāka kvalitāte,» stāsta J.Lūsis. Lai arī AS “Ruks” plāni mērķēti ES virzienā, J.Lūsis uzsver, ka Latvijas tirgus uzņēmumam vienmēr būs pirmajā vietā. «Pieredze liecina, ka firmas, kuras vairāk pievēršas eksportam, krīzes situācijās, kāda bija 1998.gadā Krievijā, ātri vien var bankrotēt,» paskaidro J.Lūsis.

CGK modernajai kautuvei pēc vairākiem gadiem varētu pievienoties arī līdzvērtīgs pārstrādes paviljons. Plānotais pārstrādes cehs būšot tikpat liels kā kautuve un aizņemšot vēl 2000 kvadrātmetru.

“DIENAS” pielikums “Lietišķā Diena”; pēc E. Ercmanes raksta ““Ruks” skatās pāri robežām”