Par zemnieku kooperāciju

Lai izveidotu graudaugu un rapša audzētāju kooperatīvu “Latraps”, kas patlaban ir viens no veiksmīgākajiem lauksaimniecības kooperācijas paraugiem Latvijā, tā radītāji trīs mēnešus vien domājuši un sprieduši – kādu veidot pārvaldes struktūru, kur meklēt produkcijas realizācijas tirgus un kā saimniekot, lai vairotos kooperatīva biedru pārticība. Aprīlī “Latraps” svinēs triju gadu jubileju. Biedru skaits šajā laikā audzis vairāk nekā 16 reižu, apgrozījums – 24.

«Ir jānostājas vienā rindā daudzām zvaigznēm, lai izveidotos veiksmīgs lauksaimnieku kooperatīvs,» uzsver “Latraps” direktors Edgars Ruža.

2002.gada sākumā Latvijā bija reģistrēti 1407 lauksaimniecības kooperatīvi, taču darbojās tikai 668 No lielā kooperatīvu skaita tikai divus var uzskatīt par patiesi mūsdienīgiem. Viens no tiem ir “Latraps”, otrs – Vidzemes agroekonomiskā kooperatīvu savienība.

Ideja veidot kooperatīvu nākusi no lielajiem Zemgales zemniekiem – graudu un rapša audzētājiem. “Latraps” dibināja 12 zemnieku saimniecības, vidēji ap 400 hektāru lielas. Tagad kooperatīvā ir saimniecības arī no citiem Latvijas rajoniem, turklāt ne tikai lielās.

«Lielās saimniecības ir ekonomiski domājošas. Lielie saimnieki uzreiz redz – kopā iepērkot izejvielas, sanāk lētāk, kopā pārdodot produkciju, var dabūt labāku cenu. Mazie zemnieki līdz šim ir bijuši skeptiski pret kooperāciju. Viņi stāv malā, skatās un dusmojas, ka tie lielie dzīvo vēl labāk. Nemēģina, neriskē un zaudē,» uzskata E.Ruža.

“Latraps” ticis radīts kā kooperatīvs rapša audzētājiem. Šis eļļas augs ir arvien vairāk pieprasīts ārzemēs, tam ir laba cena. Otrajā gadā “Latraps” sācis darboties arī ar pārtikas graudiem.

«Var jau sanākt kopā vīri un nolemt – dibināsim kooperatīvu. Taču kādam tas arī jāizdara. Ir vajadzīgs cilvēks, kas var to ideju saturēt kopā, aktīvi darboties. Tas drīzāk ir sociāli orientēts bizness, jo galvenais ir panākt, lai pelnītu zemnieks, kurš ir kooperatīva biedrs, nevis pats kooperatīvs,» saka “Latraps” direktors Edgars Ruža.

Kooperatīva galvenā lēmējorganizācija ir biedru kopsapulce, kas izveido valdi, savukārt valde izvēlas reālo ikdienas darbu darītāju – direktoru. “Latraps” vēl algo grāmatvedi, un tagad kooperatīvā jau strādā arī 20 strādnieku (kaltē un tehnikas centrā). Neliela struktūra veidota apzināti, lai pēc iespējas samazinātu administratīvos izdevumus.

Otrajā darbības gadā kooperatīvs iegādājās arī graudu iepirkšanas punktu Elejā. Šogad vasaras beigās tur iecerēts atklāt jauno kalšu kompleksu, kurā paši biedri būs ieguldījuši 1,5 miljonus latu.

«Tie zemnieki, kuriem pašiem nav kaltes, varēja iegādāties speciālas pajas. Par vienu tonnu graudu, ko zemnieks vēlēsies kaltēt jaunajā kaltē, desmit gadu laikā būs jāsamaksā 21 lats. Tādā veidā ir rasti līdzekļi šim investīciju projektam,» paskaidro E.Ruža. 2002.gadā kooperatīvs ir izveidojis arī lauksaimniecības tehnikas apkopes centru.

Kooperatīvs strādā bez starpniekiem, tāpēc 2001.gadā tā biedri par rapsi saņēma apmēram par 30% lielāku cenu nekā citi lauksaimnieki. Augstāku cenu un līdz ar to lielākus ienākumus varēja saņemt arī graudu audzētāji.

Gandrīz viss zemnieku laukos izaudzētais tiek pārdots ārpus Latvijas. Ir atrasti pircēji Somijā, Dānijā. Graudi vesti arī uz Īriju un Grieķiju.

Skaitļi un fakti par “Latraps”

* Kooperatīvs “Latraps” dibināts 2000.gada 22.aprīlī

* Kooperatīvu dibināja 12 zemnieku saimniecības. * * 2003.gada martā tajā bija 210 saimniecību

* 2002.gadā pārdotas 17 000 tonnas rapša un 33 000 tonnas kviešu.

“DIENA”; pēc A. Pelanes raksta ““Latraps” aug un pelna”