Par topošajiem valsts dokumentiem

Valsts sekretāru 17.aprīļa sanāksmē

Ekonomikas ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumos Nr.112 “Vispārīgie būvnoteikumi””.

Ar 2002.gada 7.martu ir stājies spēkā likums “Grozījumi Būvniecības likumā”. Grozījumi skar virkni administratīvo normu, kuru detalizētāka reglamentācija ir ietverta Vispārīgajos būvnoteikumos (VBN). Tāpēc nepieciešams aktualizēt tos Vispārīgo būvnoteikumu punktus, kurus skar grozītie likuma panti, kā arī precizēt un vienkāršot dažu procedūru administrēšanu.

Svarīgākās būvprojektēšanas un būvdarbu veikšanas procesa izmaiņas, ko skar grozījumi, ir: valsts ekspertīzes institūcijas atcelšana; Ministru kabinetam dotais pilnvarojums atsevišķām būvēm noteikt atšķirīgu no VBN īpašu būvniecības kārtību, vienas Eiropas Savienības dalībvalsts nacionālo standartu un būvnormatīvu tehnisko prasību piemērošana, terminu, kuri skaidroti citos normatīvos aktos, svītrošana, dažu terminu precizēšana, vides pieejamības prasību noteikšana plānošanas un arhitektūras uzdevumā. Ir grozīti attiecīgie punkti, kas skar gadījumus, kad nav nepieciešama būvprojekta izstrādāšana un būvdarbu uzraudzība.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Finanšu, Iekšlietu, Labklājības, Satiksmes, Kultūras, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Vides, Zemkopības ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā.

 

Finanšu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”.

Kredītiestāžu likumā lietoto terminu “vērtspapīrs” nepieciešams aizstāt ar terminu “finanšu instruments”, jo saskaņā ar likumprojektu “Finanšu instrumentu tirgus likums” ieguldījumu pakalpojumus iespējams sniegt ne tikai ar vērtspapīriem, bet arī ar citiem finanšu instrumentiem.

Likumprojekts paredz arī harmonizāciju starp Kredītiestāžu likumu un Finanšu instrumentu tirgus likumu, nosakot, ka viens no finanšu pakalpojumu veidiem ir Finanšu instrumentu tirgus likumā noteiktie ieguldījumu pakalpojumi un ieguldījumu blakuspakalpojumi. Līdz šim daļa ieguldījumu pakalpojumu pēc būtības jau bija ietverti Kredītiestāžu likumā dotajā finanšu pakalpojumu uzskaitījumā.

Tā kā turpmāk saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likumu kredītiestādēm nebūs nepieciešams saņemt papildu licenci, lai uzsāktu ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu, nepieciešams ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus minēt kā vienu no finanšu pakalpojumu veidiem, lai nerastos pārpratumi par to, vai kredītiestādes ir tiesīgas sniegt visus ieguldījumu pakalpojumus un blakuspakalpojumus vai tikai tos, kas līdz šim minēti Kredītiestāžu likumā.

Likumprojekts paredz arī harmonizēt subordinētā kapitāla definīciju ar likumprojektā “Finanšu instrumentu tirgus likums” lietoto, samazinot definīcijā ietverto aizdevuma termiņu no septiņiem uz pieciem gadiem.

Likumprojekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Vides ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā, saskaņojumi jāiesniedz līdz 29.aprīlim.

 

Finanšu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu””.

Likumā “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu” lietoto terminu “vērtspapīrs” nepieciešams aizstāt ar terminu “finanšu instruments”, jo saskaņā ar likumprojektu “Finanšu instrumentu tirgus likums” ieguldījumu pakalpojumus iespējams sniegt ne tikai ar vērtspapīriem, bet arī ar citiem finanšu instrumentiem.

Likumprojekts paredz arī harmonizāciju starp likumu “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu”, Kredītiestāžu likumu un Finanšu instrumentu tirgus likumu, nosakot, ka viens no finanšu pakalpojumu veidiem ir Finanšu instrumentu tirgus likumā noteiktie ieguldījumu pakalpojumi un ieguldījumu blakuspakalpojumi. Līdz šim daļa ieguldījumu pakalpojumu pēc būtības jau bija ietverti likumā “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu” dotajā finanšu pakalpojumu uzskaitījumā.

Likumprojekts paredz saskaņot likuma “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu” 4. pantā uzskaitītos noziedzīgos nodarījumus ar grozījumiem Krimināllikumā, kas tiek virzīti vienlaikus ar likumprojektu “Finanšu instrumentu tirgus likums”.

Likumprojekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas ministrijā, Ģenerālprokuratūrā, Valsts kancelejā, saskaņojumi jāiesniedz līdz 29.aprīlim.

 

Finanšu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā”.

Likumprojekts “Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā” paredz saskaņot terminoloģiju ar likumprojektā “Finanšu instrumentu tirgus likums” lietoto.

Krājaizdevu sabiedrību likuma 2. panta pirmās daļas 4. punktā dotais tirdzniecības priekšmetu uzskaitījums, izņemot valūtu, ir ietverts terminā “finanšu instruments”.

Likumprojekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Vides ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā, saskaņojumi jāiesniedz līdz 29.aprīlim.

 

Finanšu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījums Komercķīlas likumā”.

Likumprojekts “Grozījums Komercķīlas likumā” paredz aizstāt terminu “vērtspapīrs” ar terminu “finanšu instruments”. Tādējādi ne tikai publiskā apgrozībā esoši vērtspapīri, bet arī citi publiskajā apgrozībā esoši finanšu instrumenti, piemēram, naudas tirgus instrumenti vai atvasināti instrumenti, nevarēs būt par komercķīlas priekšmetu.

Likumprojekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas ministrijā, Valsts kancelejā, saskaņojumi jāiesniedz līdz 29.aprīlim.

 

Finanšu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījums likumā “Par bezpeļņas organizāciju””.

Šobrīd likuma “Par bezpeļņas organizāciju” 5. panta otrajā daļā ir noteikts, ka fondu birža statūtos noteiktās darbības ietvaros un saskaņā ar likumu “Par vērtspapīriem” drīkst no fondu biržas dalībnieku iemaksām veidot vērtspapīru apgrozības darījumu garantiju fondu. Šāda norma likumā “Par bezpeļņas organizāciju” nav nepieciešama, jo tā ir novecojusi. 2002. gada 1. janvārī stājās spēkā grozījumi likumā “Par vērtspapīriem”, saskaņā ar kuriem fondu birža vairs nav bezpeļņas organizācija.

Sagatavotais likumprojekts paredz svītrot likuma “Par bezpeļņas organizāciju” 5. panta otro daļu.

Likumprojekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas ministrijā, Valsts kancelejā, saskaņojumi jāiesniedz līdz 29.aprīlim.

 

Finanšu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par biržām””.

Šobrīd likuma “Par biržām” 2. pantā ir noteikts, ka fondu biržu darbību regulē likums “Par vērtspapīriem” (pēc 2004. gada 1. janvāra – Finanšu instrumentu tirgus likums), tādēļ nepieciešams svītrot no likuma teksta normas par vērtspapīru tirdzniecību. Terminu “vērtspapīrs” nepieciešams aizstāt ar terminu “finanšu instrumenti”, jo fondu biržas var organizēt jebkādu finanšu instrumentu tirdzniecību.

Likumā “Par biržām” lietotā atsauce uz likumu “Par vērtspapīriem” aizstāta ar atsauci uz Finanšu instrumentu tirgus likumu.

Likumprojekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas ministrijā, Valsts kancelejā, saskaņojumi jāiesniedz līdz 29.aprīlim.

 

Finanšu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem””.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem”” paredz saskaņot terminoloģiju ar likumprojektā “Finanšu instrumentu tirgus likums” lietoto.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem”” paredz atsevišķos gadījumos aizstāt terminu “vērtspapīrs” ar terminu “finanšu instruments” vai papildināt to ar terminu “naudas tirgus instruments”, lai nesašaurinātu likumā “Par privātajiem pensiju fondiem” noteikto ieguldījumu loku. Tas nepieciešams tādēļ, ka saskaņā ar likumprojektā “Finanšu instrumentu tirgus likums” lietoto terminoloģiju un definīcijām termins “vērtspapīrs” neaptver valsts parādzīmes, kuras tiek uzskatītas par naudas tirgus instrumentiem.

Nepieciešams precizēt likuma “Par privātajiem pensiju fondiem” 20. pantu, jo pēc Finanšu instrumentu tirgus likuma stāšanās spēkā Finanšu un kapitāla tirgus komisija ieguldījumu brokeru sabiedrībām vairs neizsniegs licences starpniekdarbībai vērtspapīru tirgū, bet gan licences ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanai. Savukārt kredītiestādēm, kas vēlēsies sniegt ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus, pēc Finanšu instrumentu tirgus likuma stāšanās spēkā vairs nebūs jāsaņem speciāla licence, bet tikai jāinformē Finanšu un kapitāla tirgus komisija un jāiesniedz tai attiecīgās procedūras.

Likumprojekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Labklājības ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā, saskaņojumi jāiesniedz līdz 29.aprīlim.

 

Finanšu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā”.

Likumprojekts “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” paredz saskaņot terminoloģiju ar likumprojektā “Finanšu instrumentu tirgus likums” lietoto.

Likumprojekts “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” paredz atsevišķos gadījumos aizstāt terminu “vērtspapīrs” ar terminu “finanšu instruments” vai papildināt to ar terminu “naudas tirgus instruments”, lai nesašaurinātu Valsts fondēto pensiju likumā noteikto ieguldījumu loku. Tas nepieciešams tādēļ, ka saskaņā ar likumprojektā “Finanšu instrumentu tirgus likums” lietoto terminoloģiju un definīcijām termins “vērtspapīrs” neietver valsts parādzīmes, kuras tiek uzskatītas par naudas tirgus instrumentiem.

Likumprojekts paredz arī papildināt Valsts fondēto pensiju likuma 12. panta otro daļu ar jaunu 12. punktu. Šo grozījumu mērķis ir noteikt, ka valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļus drīkstēs ieguldīt atvasinātajos finanšu instrumentos tikai tādēļ, lai nodrošinātos pret ieguldījumu plānā esošo aktīvu vērtības svārstībām, kas var rasties, mainoties attiecīgā aktīva cenai vai valūtas kursam, ievērojot, ka valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanā būtu jāievēro ieguldīšanas politika, kas ir vērsta uz pārvaldīšanā nodotā kapitāla vērtības saglabāšanu. Līdz ar to nebūtu pieļaujams, ka ar šiem līdzekļiem tiek veikti augsta riska darījumi bez kādiem ierobežojumiem. Ņemot vērā, ka fondēto pensiju shēmas līdzekļus līdz 30% drīkst ieguldīt ar saistībām nesaskaņotās valūtās, būtu pamatoti līdzekļu pārvaldītājam dot iespēju mazināt valūtu kursa svārstību risku, veicot darījumus ar atvasinātajiem instrumentiem. Līdzīga regulācija ieguldījumu veikšanai atvasinātajos finanšu instrumentos ir noteikta arī privāto pensiju fondu darbību regulējošajā likumā.

Prasība iesniegt noteikumus, kā līdzekļu pārvaldītājs plāno vērtēt ar atvasinātajiem finanšu instrumentiem saistītos riskus un informēt par to, kad šādi darījumi tiek uzsākti, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai nodrošinās iespēju pilnvērtīgi un laikus izvērtēt līdzekļu pārvaldītāja darbības potenciālo ietekmi uz tā pārvaldīšanā esošajiem līdzekļiem gadījumos, kad līdzekļu pārvaldītājs veiks darījumus ar atvasinātajiem finanšu instrumentiem.

Likumprojekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Labklājības ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā, saskaņojumi jāiesniedz līdz 29.aprīlim.

 

Finanšu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi Ieguldītāju aizsardzības likumā”.

Likumprojekts “Finanšu instrumentu tirgus likums” ievieš Eiropas Kopienu Padomes 1993. gada 10. maija Direktīvas 93/22/EEC par ieguldījumu pakalpojumiem vērtspapīru jomā prasības, tai skaitā arī ieguldījumu pakalpojumu un finanšu instrumentu definīcijas. Tāpēc likumprojektā “Grozījumi Ieguldītāju aizsardzības likumā” paredzēts svītrot no Ieguldītāju aizsardzības likuma 1.panta finanšu instrumentu un ieguldījumu pakalpojumu definīcijas.

Likumprojekts papildina Ieguldītāju aizsardzības likumu ar normu, kas nosaka Latvijas Republikā reģistrētu ieguldījumu pakalpojumu sniedzēju tiesības pievienoties citu ES un EEA valstu ieguldītāju aizsardzības shēmām, vienlaikus saglabājot dalībnieka statusu Latvijas Republikas ieguldītāju aizsardzības sistēmā. Šāds grozījums nepieciešams, lai nodrošinātu pilnīgu Eiropas Kopienu Parlamenta un Padomes 1997. gada 3. marta Direktīvas 97/7/EC par ieguldītāju kompensācijas shēmām prasību ieviešanu nacionālajos tiesību aktos.

Likumprojekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas ministrijā, Eiropas integrācijas birojā, Valsts kancelejā, saskaņojumi jāiesniedz līdz 29.aprīlim.

 

Finanšu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Noteikumi par atbalsta programmu un individuālo atbalsta projektu pieteikumu izskatīšanas kārtību, termiņu un pieteikumu veidlapu paraugiem”.

Noteikumu projekts izstrādāts saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 13.panta ceturtajā daļā un 15.panta pirmajā daļā doto pilnvarojumu. Projekts pamatā saglabā spēkā esošo kārtību atbalsta programmu un individuālo atbalsta projektu pieteikšanai un izskatīšanai Valsts atbalsta uzraudzības komisijā.Projekta izstrādē ievērotas Eiropas Padomes 1999.gada regulas Nr.659/99 normas Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 93.panta (tagad 88.panta) piemērošanai, lai noteiktu procesuālo kārtību atbalsta programmu/individuālo atbalsta projektu izskatīšanai Eiropas Komisijā.

Lai atvieglotu atbalsta programmu/individuālo atbalsta projektu pieteikumu sagatavošanu, projekta pielikumos ir ne tikai vispārīgā atbalsta programmu/individuālo atbalsta projektu pieteikuma veidlapa, kā tas ir spēkā esošajos Ministru kabineta 1998.gada 26.maija noteikumos Nr.200 “Valsts atbalsta uzraudzības komisijas nolikums”, bet arī pieteikuma veidlapu paraugi atbalstam konkrētiem mērķiem (piemēram, reģionālās attīstības veicināšanai, vides aizsardzībai, nodarbinātības veicināšanai, apmācībai u.c.). Tas dos iespēju, plānojot atbalstu konkrētiem mērķiem, laikus sagatavot un iesniegt visu nepieciešamo informāciju un tādējādi paātrināt atbalsta programmu/individuālo atbalsta projektu virzību izskatīšanai Valsts atbalsta uzraudzības komisijas sēdē.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Ekonomikas, Izglītības un zinātnes, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Vides, Zemkopības, Kultūras, Satiksmes ministrijā, Eiropas integrācijas birojā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā.

 

Finanšu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Minimālā atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtība, minimālā atbalsta uzskaites veidlapu paraugi”.

Noteikumu projekts izstrādāts saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 48.panta trešajā daļā doto pilnvarojumu. Projekts paredz kārtību, kādā Latvijā tiks nodrošināta Eiropas Komisijas 2001.gada regulā Nr.69/2001 par Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 87. un 88. panta piemērošanu attiecībā uz minimālo valsts noteikto prasību izpilde.

Eiropas Komisijas regula Nr.69/2001 nosaka, ka atbalstam, kurš jebkuru trīs gadu laikā nepārsniedz 100 000 eiro, nav negatīvas ietekmes uz konkurenci, jo tā apmērs ir minimāls. Tomēr, plānojot sniegt komercsabiedrībām minimālo atbalstu, ir jāpārbauda tās iepriekšējos trīs gados saņemtais minimālais atbalsts, lai pārliecinātos, ka plānotā atbalsta dēļ netiks pārsniegts noteiktais pieļaujamais minimālā atbalsta apmērs. Eiropas Komisijas regula uzliek par pienākumu ES dalībvalstīm un Eiropas līguma ietvaros arī ES kandidātvalstīm izveidot atbilstošu nacionālo mehānismu, lai izpildītu tajā izvirzītos nosacījumus.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Ekonomikas, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Vides, Zemkopības, Satiksmes ministrijā, Eiropas integrācijas birojā, Valsts kancelejā.

 

Finanšu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli””.

Atbilstoši likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” noteiktajam ar 2004.gada 1.janvāri nodokļa bāze ne tikai zemei, bet arī ēkām būs to kadastrālā vērtība, savukārt būves vairs nebūs ar nodokli apliekams objekts. Bez tam ar 2004.gadu likumā paredzēta nodokļa likmes samazināšana no 1,5 procentiem līdz 1 procentam, vienlaikus paplašinot ar nodokli apliekamo objektu loku, t.i., uzsākot arī dzīvojamo māju, valsts budžeta iestāžu, lauksaimnieciskās ražošanas ēku, kā arī izglītības, veselības, kultūras un sporta vajadzībām izmantojamo ēku aplikšanu ar nodokli. Pašlaik minētajiem objektiem nodoklis tiek aprēķināts tikai no zemes kadastrālās vērtības. Ņemot vērā iepriekš minēto, Valsts zemes dienests ir veicis visu ēku kadastrālo novērtēšanu.

Saskaņā ar šīs vērtēšanas rezultātiem dzīvojamo māju un to palīgēku vērtība veido 75,8% no visu ēku kadastrālās vērtības jeb 3 628 miljonus latu, kas pie 1,0% nodokļa likmes veido nodokļa ieņēmumus 36,3 miljonu latu apmērā. Tas nozīmē vairākkārtēju nodokļa sloga pieaugumu iedzīvotājiem, kas radīs problēmas ar nodokļa nomaksu lielākajai iedzīvotāju daļai.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” izstrādāts, lai novērstu 2004.gadā paredzamo ievērojamo nekustamā īpašuma nodokļa sloga pieaugumu iedzīvotājiem, kā arī lai radītu iespēju sakārtot nekustamā īpašuma uzskaiti Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistrā, kas nodrošinātu iespēju arī ēku daļām, kas apliekamas ar nodokli, noteikt to kadastrālo vērtību, tādējādi nodrošinot iespēju pāriet uz ēku aplikšanu ar nodokli pēc to kadastrālās vērtības.

Likumprojektā iestrādātas normas, kas pagarina ēku aplikšanu pēc to bilances vai inventarizācijas vērtības līdz 2007.gada 1.janvārim, kā arī nosaka vienotu likmi 1,5 procentu apmērā. Tiek noteikts beztermiņa nodokļa atvieglojums tiem objektiem, kuru aplikšanu ar nodokli bija paredzēts uzsākt ar 2004.gadu, t.i., dzīvojamām mājām, lauksaimniecības ražošanas ēkām, valsts budžeta iestādēm, kā arī ēkām, kuras izmanto izglītības, veselības aizsardzības, kultūras un sporta vajadzībām.

Ņemot vērā to, ka nodokļa likme tiks saglabāta 1,5 procentu apmērā un, 2007.gadā uzsākot arī ēku aplikšanu ar nodokli pēc to kadastrālās vērtības, tiks nodrošināta dzīvojamo māju nedzīvojamās daļas aplikšana ar nodokli, kā arī ņemot vērā būvniecības pieaugumu, un to, ka, izslēdzot būves no apliekamo objektu loka, daļēji to vērtība tiks iestrādāta zemes vērtībā, to paaugstinot, paredzams, ka pašvaldību nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi 2007.gadā būs 2006.gadam prognozētajā līmenī, t.i., 54,2 miljoni latu.

Likumprojekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Vides, Zemkopības, Satiksmes, Kultūras ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā, saskaņojumi jāiesniedz līdz 28.aprīlim.

 

Iekšlietu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījums likumā “Par policiju””.

Likuma “Par policiju” 30.pants paredz policijas darbinieku palīgu institūtu. Minētais pants nosaka, ka par policijas darbinieka palīgiem var būt Latvijas Republikas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 20 līdz 65 gadiem, kuri, ņemot vērā viņu personiskās īpašības, ir spējīgi brīvprātīgi palīdzēt policijas darbiniekam.

Sagatavotais likumprojekts paredz izslēgt likuma “Par policiju” 30.pantu, kā rezultātā spēku zaudēs arī Ministru Padomes 1992.gada 28.septembra lēmums Nr.405 “Par Nolikumu par policijas darbinieka palīgu”. Tādējādi tiks likvidēts policijas palīga institūts.

Likumprojekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Finanšu, Ārlietu ministrijā, Ģenerālprokuratūrā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā, saskaņojumi jāiesniedz līdz 25.aprīlim.

 

Izglītības un zinātnes ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Sporta speciālistu sertifikācijas kārtība un prasības, kādām jāatbilst sporta speciālistam, lai iegūtu tiesības strādāt sporta jomā”.

Noteikumi paredzēs noteikt sporta speciālistu teorētisko zināšanu un profesionālo iemaņu pārbaudes – eksāmena un attiecīga sertifikāta izsniegšanas kārtību un prasības, kādām jāatbilst sporta speciālistam, lai iegūtu tiesības strādāt sporta jomā. Paredzams, ka sporta speciālista sertifikātu izsniedz uz četriem gadiem.

Sertifikāciju un sporta speciālista sertifikāta atkārtotu izsniegšanu bez sertifikācijas eksāmena kārtošanas veic Sporta speciālistu sertifikācijas komisija septiņu personu sastāvā, kuras nolikumu un sastāvu apstiprina izglītības un zinātnes ministrs.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Finanšu, Ekonomikas, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Zemkopības ministrijā, Eiropas integrācijas birojā, Valsts kancelejā, saskaņojumi jāiesniedz līdz 25.aprīlim.

 

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Noteikumi par Rīgas rajona Siguldas novada izveidošanu”.

Rīgas rajona Siguldas pilsētas dome, Siguldas pagasta padome un Cēsu rajona Mores pagasta padome pieņēmušas lēmumus par apvienošanos un kopējas administratīvas teritorijas — Siguldas novada — izveidošanu. Saskaņā ar Administratīvi teritoriālās reformas likuma 5.panta 3.daļu, novadus izveido Ministru kabinets un šā paša likuma Pārejas noteikumu 2.punktu rajona robežas groza Ministru kabinets. Pamatojoties uz minēto likumu, sagatavots noteikumu projekts par Siguldas novada administratīvās teritorijas izveidošanu.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu “Noteikumi par vienreizējas dotācijas piešķiršanu pašvaldībām, kuras veic administratīvi teritoriālo reformu” 3.1. un 10. punktu, Siguldas novada pašvaldībai tiek noteikta vienreizēja dotācija 3% apmērā no apvienojušos pašvaldību gada budžeta kopapjoma, kas ir 73 238 latu. Noteiktās dotācijas pārskaitīšana notiek no valsts budžetā 2003.gadam Administratīvi teritoriālās reformas likuma izpildei paredzētajiem līdzekļiem.

Lai nodrošinātu Mores pagastam piekrītošo mērķdotāciju pedagogu darba samaksai un autoceļu (ceļu) uzturēšanai pārskaitīšanu Rīgas rajona padomei, noteikumu stāšanās spēkā tiek ieteikta ar 2003.gada 1.jūniju.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Finanšu, Satiksmes, Vides ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, saskaņojumi jāiesniedz līdz 23.aprīlim.

 

Satiksmes ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Bīstamo kravu pārvadājumu noteikumi”.

Noteikumu projekts izstrādāts, pamatojoties uz Autopārvadājumu likuma 12.panta piekto daļu, kurš noteiks kārtību, kādā piemērojamas Latvijas Republikai saistošā Eiropas valstu nolīguma par bīstamo kravu starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu (ADR), prasības bīstamo kravu starptautiskajiem un iekšzemes pārvadājumiem.

Projekts izstrādāts, jo spēkā esošo 1999.gada 7.decembra Ministru kabineta noteikumu Nr.401 “Bīstamo kravu autopārvadājumu noteikumi” normas pilnībā neatbilst 2001.gadā restrukturētā un harmonizētā ar bīstamo kravu dzelzceļa pārvadājumiem ADR nolīguma normām. Svītrojamas ir arī spēkā esošo noteikumu YIII un IX nodaļas, jo jautājumu par bīstamo kravu pārvadājumu drošības konsultantu (padomnieku) regulē speciāli 2001.gada 27.decembra Ministru kabineta noteikumi Nr.546 “Noteikumi par drošības konsultantu (padomnieku norīkošanu, profesionālo kvalifikāciju un darbību bīstamo kravu pārvadājumu jomā”.

Sakarā ar jaunu Ministru kabineta noteikumu “Bīstamo kravu pārvadājumu noteikumu” izdošanu nevienai institūcijai papildu funkcijas netiks noteiktas un papildu finanšu līdzekļi nav nepieciešami.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Finanšu, Ārlietu, Aizsardzības, Ekonomikas, Iekšlietu, Labklājības, Vides ministrijā, Eiropas integrācijas birojā.

 

Satiksmes ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Autotransporta gada nobraukuma uzskaites kārtība”.

Noteikumu projektā paredzētās normas noteiks: kārtību, kādā attiecīgā autoceļa īpašnieks veic autotransporta gada nobraukuma uzskaiti valsts un pašvaldību autoceļu tīklā ārpus apdzīvotām vietām; autotransporta kategorijas, kurām tiek veikta nobraukuma uzskaite; kārtību, kādā tiek apkopoti uzskaites rezultātā iegūtie dati.

Noteikumu projekts ļaus izpildīt Eiropas Padomes regulas (EEK) Nr.1108/70 prasības autoceļu nozarē.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Finanšu, Ārlietu, Aizsardzības, Ekonomikas, Iekšlietu, Labklājības, Vides ministrijā, Eiropas integrācijas birojā.

 

Veselības ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Ārzemnieku veselības apdrošināšanas noteikumi”.

Ārzemnieku veselības apdrošināšanas noteikumi ir izstrādāti saskaņā ar Imigrācijas 4.panta trešo un sesto daļu. Šie noteikumi noteiks gadījumus, kad ārzemnieks drīkst ceļot un uzturēties Latvijas Republikā bez veselības apdrošināšanas polises, kā arī ārzemnieku veselības apdrošināšanas un veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas kārtību Latvijas Republikā.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Finanšu, Ārlietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Labklājības, Kultūras, Vides ministrijā, Eiropas integrācijas birojā, Valsts kancelejā, saskaņojumi jāiesniedz līdz 29.aprīlim.

 

Vides ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2001. gada 27. februāra noteikumos Nr. 85 “Noteikumi par zivju izkraušanas kontroli un zivju tirdzniecības un transporta objektu, noliktavu un ražošanas telpu pārbaudi””.

Noteikumu projektā ietvertas tādas ES prasības kā izkraušanas deklarācijas apvienošana ar nozvejas žurnālu, zvejas kuģu kravas telpu plānu pieejamības ieviešana uz kuģiem, zivju uzglabāšanas vai pārstrādes vietas, transporta līdzekļa valsts reģistrācijas numura un zivju transportēšanas galamērķa uzrādīšana izkraušanas deklarācijā, atsevišķu prasību noteikšana kuģiem atkarībā no to garuma. Tiks pilnveidota zivsaimniecības informācijas sistēma, uzlabota un paātrināta datu ievadīšana, pārbaude un kontrole.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Finanšu, Ārlietu, Ekonomikas, Satiksmes, Zemkopības ministrijā, Eiropas integrācijas birojā, Valsts kancelejā, saskaņojumi jāiesniedz līdz 28.aprīlim.

 

Zemkopības ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Noteikumi par intervences pasākumu īstenošanu liellopu un teļa gaļas, cūkgaļas un aitu gaļas tirgū”.

Lauksaimniecības likuma 10.panta trešajā daļā ir deleģējums Ministru kabineta noteikumu izstrādei intervences pasākumu īstenošanai liellopu un teļa gaļas, cūkgaļas un aitu gaļas tirgū. Pašreiz gaļas sektorā nav aizsardzības mehānisma krīzes situācijās, kā arī likumdošanā nav iestrādāti nosacījumi krīzes situācijas noteikšanai. Ar šo noteikumu palīdzību, pamatojoties uz bāzes cenas un references cenu (iknedēļas gaļas iepirkuma cenas kautuvēs) starpību, varēs pierādīt krīzes situācijas esamību gaļas tirgū. Iestrādāts arī modelis šīs situācijas risināšanai. Pieņemot šos noteikumos, nepieciešamības gadījumā varētu regulēt tirgu, uz laiku izņemot lieko gaļas produkciju.

Izstrādāto mehānismu varētu ieviest situācijā, kad Ministru kabinets nolemj veikt tirgus aizsardzības pasākumus. Noteikumu projekts paredz: bāzes cenu liellopu gaļai, cūkgaļai un aitu gaļai; nosacījumus privātās uzglabāšanas uzsākšanai; privātās uzglabāšanas administrēšanu caur Lauku atbalsta dienestu, Pārtikas un veterinārajam dienestam piedaloties kontrolēs; privātās uzglabāšanas finansēšanas kārtību un uzglabājamās gaļas kontroli; juridisko personu — uzglabātāju atbilstības kritērijus; kvalitātes kritērijus glabāšanai paredzētai gaļai.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Finanšu, Ārlietu, Ekonomikas, Labklājības ministrijā, Eiropas integrācijas birojā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā.

 

Zemkopības ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2000.gada 27.jūnija noteikumos Nr.214 “Noteikumi par higiēnas prasībām gaļas un gaļas produktu uzglabāšanai un transportēšanai””.

Grozījumi noteikumos izstrādāti, pamatojoties uz: grozījumiem Veterinārmedicīnas likumā un Pārtikas aprites uzraudzības likumā, kuros nosaukums “Valsts veterinārais dienests” mainīts uz nosaukumu “Pārtikas un veterinārais dienests”; Veterinārmedicīnas likumu, kurā noteikts, ka veterinārās ekspertīzes atzinumu izsniedz Pārtikas un veterinārā dienesta pilnvarots veterinārārsts.

Ņemot vērā ES direktīvu, skaidrots termins “blakusprodukts”. Paredzēts noteikt, ka saldētai gaļai un blakusproduktiem uzglabāšanas laikā jānodrošina ražotāja norādītais temperatūras režīms un uzglabāšanas ilgums, bet temperatūra nedrīkst būt augstāka par — 120 C. Tiks noteikta prasība, ka nepārtrauktas temperatūras reģistrēšanas ierīces ir nepieciešamas transporta līdzekļiem, kuri pārvadā maltu gaļu un gaļas izstrādājumus, kā arī prasība par iesaiņotas un iepakotas produkcijas uzglabāšanu un transportēšanu kopā ar citiem cilvēku pārtikā lietojamiem produktiem.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Finanšu, Ekonomikas ministrijā, Eiropas integrācijas birojā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē.

Aivis Freidenfelds, Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta vadītāja vietnieks