Starptautiskais pakts par pilsoņu un politiskajām tiesībām

 

PREAMBULA

Šā Pakta dalībvalstis,

ievērodamas, ka saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtos pasludinātajiem principiem visiem cilvēku sabiedrības locekļiem piemītošās pašcieņas un viņu vienlīdzīgu un neatņemamu tiesību atzīšana ir brīvības, taisnīguma un pasaules miera pamats,

atzīdamas, ka šīs tiesības izriet no cilvēkam piemītošās pašcieņas,

atzīdamas, ka saskaņā ar Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju no bailēm un trūkuma brīvs, ar pilsonisko un politisko brīvību apveltīts cilvēka ideāls sasniedzams vienīgi tad, ja ir radīti apstākļi, kuros katrs var baudīt savas pilsoniskās un politiskās tiesības, kā arī savas ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības,

ievērodamas, ka atbilstoši Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtiem valstu pienākums ir sekmēt cilvēktiesību un brīvību vispārēju cienīšanu un ievērošanu,

ievērodamas, ka katram cilvēkam, kam ir pienākumi pret citiem cilvēkiem un sabiedrību, kurai viņš pieder, ir pienākums censties sekmēt un ievērot šajā Paktā atzītās tiesības,

vienojas par sekojošiem pantiem:

 

 

I DAĻA

1.pants

1. Visām tautām ir pašnoteikšanās tiesības. Pamatojoties uz šīm tiesībām, tās brīvi nosaka savu politisko statusu un brīvi nodrošina savu ekonomisko, sociālo un kultūras attīstību.

2. Visas tautas savu mērķu sasniegšanai var brīvi rīkoties ar savām dabas bagātībām un resursiem, nepārkāpjot nekādas saistības, kas izriet no starptautiskās ekonomiskās sadarbības, kura balstās uz savstarpēja izdevīguma principu, un no starptautiskajām tiesībām. Nevienai tautai nekādā gadījumā nedrīkst atņemt tai piederošos iztikas līdzekļus.

3. Visām šā Pakta dalībvalstīm, arī tām, kas ir atbildīgas par nepatstāvīgo un aizbilstamo teritoriju pārvaldīšanu, ir jāsekmē pašnoteikšanās tiesību īstenošana un jāciena šīs tiesības atbilstoši Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu noteikumiem.

 

 

II DAĻA

2.pants

1. Ikviena šā Pakta dalībvalsts apņemas cienīt un nodrošināt visām tās teritorijā un jurisdikcijā esošajām personām šajā Paktā atzītās tiesības neatkarīgi no rases, ādas krāsas, dzimuma, valodas, reliģijas, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās vai sociālās izcelšanās, mantiskā stāvokļa, dzimšanas vai citiem apstākļiem.

2. Ja to jau neparedz esošā likumdošana vai citi līdzekļi, ikviena šā Pakta dalībvalsts apņemas veikt nepieciešamos pasākumus saskaņā ar savām konstitucionālajām procedūrām un šā Pakta noteikumiem, lai pieņemtu tādus likumdošanas vai citus līdzekļus, kas būtu nepieciešami šajā Paktā atzīto tiesību īstenošanai.

3. Ikviena šā Pakta dalībvalsts apņemas:

a) nodrošināt jebkurai personai, kuras šajā Paktā atzītās tiesības un brīvības ir pārkāptas, efektīvu aizsardzības līdzekli arī tad, ja minēto pārkāpumu izdarījušas personas, kas rīkojušās kā oficiāli pārstāvji;

b) nodrošināt, lai jebkurai personai, kas pieprasa šādu tiesisko aizsardzību, viņu tiesības noteiktu kompetenta tiesa, administratīvā vai likumdošanas institūcija vai jebkura cita institūcija, kas paredzēta valsts tiesiskajā sistēmā, un veicināt aizsardzības iespējas tiesā;

c) nodrošināt, lai kompetentas varas institūcijas piemēro tiesiskās aizsardzības līdzekļus, ja šādi līdzekļi ir paredzēti.

 

 

3.pants

Šā Pakta dalībvalstis apņemas nodrošināt vīriešiem un sievietēm vienlīdzīgas tiesības baudīt visas šajā Paktā paredzētās pilsoniskās un politiskās tiesības.

 

4.pants

1. Ārkārtējā stāvokļa laikā, kas apdraud nācijas pastāvēšanu un kas ir oficiāli pasludināts, šā Pakta dalībvalstis var atkāpties no savām šajā Paktā paredzētajām saistībām, ciktāl to prasa stāvokļa nopietnība, ar nosacījumu, ka šāda atkāpšanās nav pretrunā ar citām šo valstu starptautisko tiesību saistībām un neietver vienīgi uz rases, ādas krāsas, dzimuma, valodas, reliģijas vai sociālās izcelšanās pamatotu diskrimināciju.

2. Ar šo noteikumu nevar pamatot atkāpšanos no 6., 7., 8. (1. un 2. punkts), 11., 15., 16. un 18.panta noteikumiem.

3. Ikvienai šā Pakta dalībvalstij, kas izmanto atkāpšanās tiesības, ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāra starpniecību nekavējoties jāinformē citas šā Pakta dalībvalstis par noteikumiem, no kuriem tā atkāpusies, un par šādas rīcības iemesliem. Tādā pašā veidā jāpaziņo arī datums, kad šī valsts izbeigs šādu atkāpšanos.

 

 

5. pants

1. Neko šajā Paktā nedrīkst interpretēt tādējādi, lai kādai valstij, grupai vai personai būtu jebkādas tiesības iesaistīties vai veikt jebkādu darbību, kuras mērķis ir iznīcināt jebkuras šajā Paktā atzītās tiesības un brīvības vai ierobežot tās lielākā mērā, nekā paredzēts šajā Paktā.

2. Nav pieļaujama kādā šā Pakta dalībvalstī saskaņā ar likumu, konvencijām, noteikumiem vai paražām atzīto vai esošo cilvēka pamattiesību ierobežošana vai samazināšana, aizbildinoties ar to, ka šis Pakts neatzīst minētās tiesības vai ka tas tās atzīst mazākā apjomā.

 

 

III DAĻA

6.pants

1. Katram cilvēkam ir neatņemamas tiesības uz dzīvību. Šīs tiesības jāaizsargā ar likumu. Nevienam nedrīkst patvarīgi atņemt dzīvību.

2. Valstīs, kas nav atcēlušas nāves sodu, to var piespriest tikai par vissmagākajiem noziegumiem saskaņā ar likumu, kurš bijis spēkā nozieguma izdarīšanas brīdī un kurš nav pretrunā ar šajā Paktā un Konvencijā par genocīda noziegumu novēršanu un sodīšanu par to paredzētajiem noteikumiem. Šo sodu var izpildīt, vienīgi īstenojot kompetentas tiesas pieņemtu galīgo spriedumu.

3. Ja dzīvības atņemšana veido genocīda noziegumu, tiek saprasts, ka neviens šā panta noteikums nedod šā Pakta dalībvalstīm tiesības jebkādā veidā atkāpties no jebkurām saistībām, kuras tās uzņēmušās saskaņā ar Konvencijas par genocīda nozieguma novēršanu un sodīšanu par to noteikumiem.

4. Katram, kam piespriests nāves sods, ir tiesības iesniegt lūgumu par apžēlošanu vai soda aizstāšanu. Amnestija, apžēlošana vai nāves soda aizstāšana var tikt piešķirta visos gadījumos.

5. Nāves sodu nedrīkst piemērot par noziegumiem, ko izdarījušas personas, kas ir jaunākas par astoņpadsmit gadiem, un to neizpilda grūtniecēm.

6. Neviens šā panta noteikums nevar būt par pamatu tam, lai kāda šā Pakta dalībvalsts atliktu vai nepieļautu nāves soda atcelšanu.

 

 

7. pants

Nevienu nedrīkst pakļaut spīdzināšanai vai nežēlīgam, necilvēcīgam vai pazemojošam sodam vai apieties ar viņu tādā veidā. It īpaši nevienu bez tā brīvas piekrišanas nedrīkst pakļaut medicīniskiem vai zinātniskiem eksperimentiem.

 

8. pants

1. Nevienu nedrīkst turēt verdzībā; visu veidu verdzība un vergu tirdzniecība ir aizliegta.

2. Nevienu nedrīkst turēt nebrīvē.

3.a) Nevienam nedrīkst pieprasīt veikt piespiedu vai obligātu darbu;

(b) valstīs, kur kā sodu par noziegumu var piespriest brīvības atņemšanu, kas saistīta ar katorgas darbiem, 3.a) punkta noteikumi nav šķērslis katorgas darbu veikšanai pēc kompetentas tiesas sprieduma, kas noteikusi šādu sodu;

c) ar terminu “piespiedu vai obligāts darbs” šajā punktā neapzīmē:

i) jebkādu b) apakšpunktā neminētu darbu vai dienestu, kas parasti jāpilda personai, kura atrodas ieslodzījumā uz likumīga tiesas sprieduma pamata, vai personai, kura nosacīti atbrīvota no šāda ieslodzījuma;

ii) jebkādu militāra rakstura dienestu un valstīs, kas atzīst atteikšanos dienēt pārliecības dēļ, jebkādu likumā paredzētu dienestu, kas jāveic obligātā dienesta vietā;

iii) jebkādu dienestu, kas ir obligāts ārkārtēja stāvokļa vai katastrofas gadījumā, kas apdraud sabiedrības dzīvi vai labklājību;

iv) jebkādu darbu vai dienestu, kas ietilpst pilsoņa parastajos pienākumos.

 

9. pants

1. Ikvienam ir tiesības uz brīvību un personas neaizskaramību. Nevienu nedrīkst patvaļīgi aizturēt vai turēt apcietinājumā. Nevienam nedrīkst atņemt brīvību bez likumā noteiktā pamata un neievērojot tajā paredzēto kārtību.

2. Ikvienam aizturētajam aizturēšanas brīdī jāpaziņo par viņa aizturēšanas iemesliem un nekavējoties jāinformē par jebkuru viņam izvirzīto apsūdzību.

3. Ikviena persona, kas ir aizturēta vai apcietināta saistībā ar apsūdzību krimināllietā, nekavējoties nododama tiesnesim vai citai amatpersonai, kura saskaņā ar likumu ir pilnvarota realizēt tiesu varu, un tai ir tiesības uz iztiesāšanu saprātīgās laika robežās vai uz atbrīvošanu. To personu turēšana apcietinājumā, kuras gaida iztiesāšanu, nav obligāts nosacījums, taču atbrīvošana var būt atkarīga no garantijām ierasties tiesā, jebkurā citā iztiesāšanas stadijā un, ja nepieciešams, sprieduma izpildei.

4. Ikvienam, kuram, aizturot vai turot apcietinājumā, atņemta brīvība, ir tiesības uz viņa lietas izskatīšanu tiesā, lai tiesa nekavējoties varētu lemt par aizturēšanas likumību un dot norādījumu par viņa atbrīvošanu, ja aizturēšana ir nelikumīga.

5. Ikvienam, kas ticis nelikumīgi aizturēts vai turēts apcietinājumā, ir jābūt tiesībām uz kompensāciju.

 

10. pants

1. Pret visām personām, kurām atņemta brīvība, jāizturas cilvēciski un respektējot cilvēka personībai piemītošo pašcieņu.

2. a) Apsūdzētos, ja nav īpašu apstākļu, tur atsevišķi no notiesātajiem, un viņiem ir sevišķs režīms, kas atbilst viņu kā nenotiesāto personu statusam;

b) nepilngadīgos apsūdzētos tur atsevišķi no pilngadīgajiem un visīsākā laikā nogādā tiesā lietas izskatīšanai.

3. Penitenciārā sistēmā jāparedz ieslodzīto režīms, kura būtisks mērķis ir viņu labošana un sociālā rehabilitācija. Nepilngadīgos pārkāpējus tur atsevišķi no pilngadīgajiem, un viņiem ir to vecumam un tiesiskajam statusam atbilstošs režīms.

 

11. pants

Nevienam nedrīkst atņemt brīvību, pamatojoties vienīgi uz to, ka viņš nav spējīgs izpildīt kādu līgumsaistību.

 

 

12. pants

1. Ikvienam, kas likumīgi atrodas kādas valsts teritorijā, ir tiesības šajā teritorijā brīvi pārvietoties un brīvi izvēlēties dzīvesvietu.

2. Ikvienam ir tiesības atstāt jebkuru valsti, arī savu.

3. Minētajām tiesībām nedrīkst būt nekādi ierobežojumi, atskaitot likumā paredzētos, kas nepieciešami valsts drošības, sabiedriskās kārtības, sabiedrības veselības vai tikumības, vai citu cilvēku tiesību un brīvību aizsardzībai un ir savienojami ar citām šajā Paktā atzītajām tiesībām.

4. Nevienam nedrīkst patvaļīgi atņemt tiesības iebraukt savā valstī.

 

 

13. pants

Ārvalstnieku, kurš likumīgi atrodas kādas šā Pakta dalībvalsts teritorijā, var izsūtīt, vienīgi izpildot saskaņā ar likumu pieņemtu spriedumu, un viņam, izņemot, ja to savādāk nepieprasa nacionālās drošības apsvērumi, ir tiesības izvirzīt argumentus pret viņa izsūtīšanu un pieprasīt pārskatīt lietu un būt pārstāvētam šajā nolūkā kompetentas varas institūcijas vai personas, vai personu priekšā, ko speciāli nozīmējusi kompetenta varas institūcija.

 

14. pants

1. Visas personas ir vienlīdzīgas tiesu un tribunālu priekšā. Ikvienam, nosakot izvirzītās apsūdzības krimināllietā pamatotību vai tiesības un pienākumus civilprocesā, ir tiesības uz taisnīgu un atklātu lietas izskatīšanu kompetentā, neatkarīgā un objektīvā ar likumu noteiktā tiesā. Preses un publikas klātbūtni var nepieļaut visā iztiesāšanā vai tās daļā, ja to prasa morāles apsvērumi, sabiedriskā kārtība vai nacionālā drošība demokrātiskā sabiedrībā, vai pušu privātās dzīves intereses, vai tajā apmērā, ko tiesa uzskata par nepieciešamu īpašos apstākļos, kad atklātība kaitētu taisnīguma interesēm; taču jebkuram krimināllietā vai civillietā pieņemtam tiesas lēmumam jātiek publiskotam, atskaitot gadījumus, kad citādi rīkoties prasa nepilngadīgo intereses vai kad lieta saistīta ar strīdiem laulāto starpā vai bērnu aizbildniecību.

2. Ikvienam, kas tiek apsūdzēts kriminālnoziegumā, ir tiesības tikt uzskatītam par nevainīgu, kamēr viņa vaina nav pierādīta saskaņā ar likumu.

3. Ikvienam ir tiesības, ja tiek izskatīta jebkura viņam uzrādīta apsūdzība, uz sekojošām minimālām garantijām, pamatojoties uz visu personu vienlīdzību:

a) tikt nekavējoties un detalizēti informētam viņam saprotamā valodā par viņam uzrādītās apsūdzības raksturu un pamatu;

b) uz pietiekamu laiku un iespējām sagatavot savu aizstāvību un sazināties ar paša izraudzītu aizstāvi;

c) tikt tiesātam bez nepamatotas vilcināšanās;

d) tikt tiesātam, viņam klātesot, un aizstāvēt sevi pašam vai ar paša izraudzīta aizstāvja starpniecību; tikt informētam, ja viņam nav aizstāvja, par šīm tiesībām un iecelt aizstāvi jebkurā gadījumā, kad tas nepieciešams taisnīguma interesēs, bez maksas, ja viņam nav pietiekamu līdzekļu šāda aizstāvja atalgošanai;

e) tiesības uz apsūdzības liecinieku nopratināšanu vai nopratināt tos pašam un panākt aizstāvības liecinieku klātbūtni un nopratināšanu tajos pašos apstākļos kā apsūdzības lieciniekiem;

f) uz bezmaksas tulka pakalpojumiem, ja viņš nesaprot tiesā lietoto valodu vai nerunā tajā;

g) netikt piespiestam dot liecības pašam pret sevi vai atzīt sevi par vainīgu.

4. Nepilngadīgo personu gadījumā procedūrai jābūt tādai, kas ņem vērā viņu vecumu un vēlamību sekmēt to rehabilitāciju.

5. Ikvienam, kas notiesāts par kādu noziegumu, ir tiesības uz to, lai viņa notiesāšanu un spriedumu pārskatītu saskaņā ar likumu augstāka tiesas instance.

6. Ja kāda persona notiesāta par kriminālnoziegumu ar galīgu spriedumu un ja par viņu pieņemtais spriedums pēc tam atcelts vai viņš ticis apžēlots, pamatojoties uz jaunu vai jaunatklātu apstākli, kas neapstrīdami liecina par tiesas kļūdu, tad personai, kas saņēmusi sodu šādas notiesāšanas rezultātā, saskaņā ar likumu pienākas kompensācija, ja netiek pierādīts, ka nezināmā fakta laicīga atklāšana notikusi pilnīgi vai daļēji viņa vainas dēļ.

7. Nevienu nedrīkst atkārtoti notiesāt vai sodīt par noziegumu, par kuru viņš jau ticis galīgi notiesāts vai attaisnots saskaņā ar katras valsts likumu un kriminālprocesa noteikumiem.

 

 

15. pants

1. Nevienu nedrīkst atzīt par vainīgu kriminālnozieguma izdarīšanā tādas darbības vai bezdarbības dēļ, kas saskaņā ar izdarīšanas brīdī spēkā esošajiem valsts likumdošanas aktiem vai starptautiskajām tiesībām nav bijis kriminālnoziegums. Tāpat nedrīkst piespriest smagāku sodu nekā tas, kas bijis spēkā kriminālnozieguma izdarīšanas brīdī. Ja pēc nozieguma izdarīšanas likumā noteikts vieglāks sods par šāda nozieguma izdarīšanu, tad šis likums attiecas arī uz iepriekš izdarītajiem noziegumiem.

2. Šis pants neaizliedz nodot tiesai un sodīt jebkuru personu par jebkuru darbību vai bezdarbību, kas izdarīšanas brīdī tika uzskatīta par kriminālnoziegumu saskaņā ar starptautiskajā sabiedrībā atzītajiem vispārējiem tiesību principiem.

 

16. pants

Ikvienam cilvēkam, lai kur viņš atrastos, ir tiesības tikt atzītam par personu likuma priekšā.

 

17. pants

1. Nedrīkst patvarīgi vai nelikumīgi iejaukties neviena privātajā vai ģimenes dzīvē, apdraudēt mājokļa neaizskaramību vai korespondences noslēpumu vai nelikumīgi uzbrukt viņa godam un reputācijai.

2. Ikvienam ir tiesības uz likuma aizsardzību pret šādu iejaukšanos vai šādiem apdraudējumiem.

 

18. pants

1. Ikvienam ir tiesības uz domu, pārliecības un reliģijas brīvību. Šīs tiesības ietver reliģijas un ticības brīvību, brīvību pieņemt reliģiju vai ticību pēc savas izvēles un brīvību nodoties savai reliģijai un ticībai kā vienatnē, tā kopā ar citiem publiski vai privāti, piekopjot kultu, izpildot reliģiskas un rituālas ceremonijas un sludinot mācību.

2. Nevienu nedrīkst pakļaut piespiešanai, kas mazinātu viņa reliģijas vai ticības brīvību vai brīvību pieņemt reliģiju vai ticību pēc savas izvēles.

3. Brīvību nodoties reliģijai vai ticībai var ierobežot tikai likumā paredzētajā kārtībā tajā apmērā, kas ir nepieciešams, lai nodrošinātu sabiedrisko drošību, kārtību, veselību vai tikumību, vai citu pamattiesību un brīvību aizsardzību.

4. Šā Pakta dalībvalstis apņemas cienīt vecāku un attiecīgos gadījumos likumīgo aizbildņu brīvību nodrošināt savu bērnu reliģisko un tikumisko audzināšanu saskaņā ar savu pārliecību.

 

 

19. pants

1. Ikvienam ir tiesības netraucēti pieturēties pie saviem uzskatiem.

2. Ikvienam ir tiesības brīvi paust savus uzskatus, šīs tiesības ietver brīvību meklēt, saņemt un izplatīt dažāda veida informāciju un idejas mutvārdos, rakstveidā, izmantojot presi vai mākslinieciskās izpausmes formas, vai pēc savas izvēles ar jebkura cita medija starpniecību neatkarīgi no valstu robežām.

3. Šā panta 2.punktā paredzēto tiesību izmantošana uzliek īpašus pienākumus un atbildību. Tāpēc tā var būt pakļauta zināmiem ierobežojumiem, taču tiem jābūt likumā noteiktiem un nepieciešamiem:

a) citu personu tiesību un reputācijas cienīšanai;

b) nacionālās drošības, sabiedriskās kārtības, sabiedrības veselības vai tikumības aizsardzībai.

 

20. pants

1. Jebkāda kara propaganda jāaizliedz ar likumu.

2. Jebkāda rīcība, kas aizstāv nacionālu, rasu vai reliģisku naidu un kūda uz diskrimināciju, naidīgumu vai vardarbību, jāaizliedz ar likumu.

 

 

21. pants

Ir atzītas tiesības rīkot miermīlīgas sapulces. Šo tiesību izmantošanu nedrīkst pakļaut ierobežojumiem, atskaitot likumā paredzētos un tos, kas nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā nacionālās vai sabiedriskās drošības, sabiedriskās kārtības interesēs, sabiedrības veselības un tikumības vai citu tiesību un brīvību aizsardzībai.

 

 

22. pants

1. Ikvienam ir tiesības uz biedrošanās brīvību, ieskaitot tiesības dibināt arodbiedrības un iestāties tajās, lai aizsargātu savas intereses.

2. Šo tiesību izmantošanu nedrīkst pakļaut nekādiem ierobežojumiem, atskaitot likumā paredzētos un tos, kas nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā nacionālās vai sabiedriskās drošības un sabiedriskās kārtības interesēs, sabiedrības veselības vai tikumības, vai citu tiesību un brīvību aizsardzībai. Šis pants nekavē noteikt likumīgus ierobežojumus šo tiesību izmantošanā personām, kas ir bruņoto spēku un policijas sastāvā.

3. Šā panta noteikumi nedod tiesības Starptautiskās darba organizācijas 1948.gada konvencijā Par asociāciju brīvību un organizēšanās tiesību aizsardzību dalībvalstīm pieņemt likumdošanas aktus, kuri neievērotu minētajā konvencijā paredzētās garantijas, vai piemērot likumu, neievērojot šīs garantijas.

 

23. pants

1. Ģimene ir dabiska sabiedrības pamatšūniņa, un tai ir tiesības uz sabiedrības un valsts aizsardzību.

2. Vīriešiem un sievietēm, kas sasnieguši laulības vecumu, ir tiesības stāties laulībā un dibināt ģimeni.

3. Laulību nedrīkst slēgt bez to personu brīvas un pilnīgas piekrišanas, kas stājas laulībā.

4. Šā Pakta dalībvalstīm jāveic attiecīgie pasākumi, lai nodrošinātu laulāto tiesību un pienākumu vienlīdzību, stājoties laulībā, laulības laikā un tās šķiršanā. Laulības šķiršanas gadījumā jāparedz nepieciešamā ikviena bērna aizsardzība.

 

24. pants

1. Katram bērnam bez jebkādas diskriminācijas — neatkarīgi no rases, ādas krāsas, dzimuma, valodas, reliģijas, nacionālās vai sociālās izcelšanās, mantiskā stāvokļa vai dzimšanas — ir tiesības uz tādiem aizsardzības līdzekļiem, kādus no viņa ģimenes, sabiedrības un valsts pieprasa viņa kā mazgadīgā statuss.

2. Katrs bērns nekavējoties pēc viņa dzimšanas jāreģistrē un viņam jādod vārds.

3. Katram bērnam ir tiesības uz pilsonības iegūšanu.

 

 

25. pants

Katram pilsonim, neraugoties ne uz kādām 2.pantā minētajām atšķirībām un bez nepamatotiem ierobežojumiem, jābūt tiesībām un iespējai:

a) piedalīties valsts lietu kārtošanā gan tieši, gan ar brīvi izraudzītu pārstāvju starpniecību;

b) balsot un tikt ievēlētam īstās periodiskās vēlēšanās, kas notiek uz vispārēju un vienlīdzīgu vēlēšanu tiesību pamata, aizklāti balsojot un nodrošinot vēlētāju brīvas gribas izpausmi;

c) uz vispārēja vienlīdzības principa pamata nodrošināt iespēju vērsties attiecīgās valsts iestādēs.

 

26. pants

Visi cilvēki ir vienlīdzīgi likuma priekšā, un viņiem ir tiesības bez jebkādas diskriminācijas uz vienādu likuma aizsardzību. Šai ziņā likumam jāaizliedz jebkura diskriminācija un jānodrošina visām personām vienāda un efektīva aizsardzība pret jebkādu diskrimināciju — neatkarīgi no rases, ādas krāsas, dzimuma, valodas, reliģijas, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās vai sociālās izcelšanās, mantiskā stāvokļa, dzimšanas vai citiem apstākļiem.

 

 

27. pants

Valstīs, kurās ir etniskās, reliģiskās vai lingvistiskās minoritātes, personām, kas pieder pie šīm minoritātēm, nedrīkst atņemt tiesības kopā ar citiem savas grupas locekļiem baudīt savu kultūru, sludināt un praktizēt savu reliģiju vai lietot savu valodu.

 

 

IV DAĻA

28. pants

1. Ar šo tiek nodibināta Cilvēktiesību komiteja (turpmāk šā Pakta tekstā — Komiteja). Tā sastāv no astoņpadsmit locekļiem un pilda turpmāk minētās funkcijas.

2. Komiteja sastāv no šā Pakta dalībvalstu pilsoņiem, kuriem jābūt personām ar augstu tikumisku reputāciju un atzītu kompetenci cilvēktiesību jomā, uzskatot par lietderīgu to personu piedalīšanos, kurām ir juridiska pieredze.

3. Komitejas locekļus ievēlē, un viņi veic pienākumus personiski (savu pilnvaru robežās).

 

29. pants

1. Komitejas locekļus ievēlē, aizklāti balsojot, no to personu vidus, kam ir 28.pantā aprakstītās kvalifikācijas un ko šajā nolūkā izvirzījušas šā Pakta dalībvalstis.

2. Katra šā Pakta dalībvalsts var izvirzīt ne vairāk kā divas personas. Šīm personām jābūt izvirzītājas valsts pilsoņiem.

3. Jebkurai personai ir tiesības tikt izvirzītai atkārtoti.

 

 

30. pants

1. Sākotnējās vēlēšanas rīkojamas ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc šā Pakta spēkā stāšanās dienas.

2. Vismaz četrus mēnešus pirms katru Komitejas vēlēšanu dienas, atskaitot vēlēšanas brīvo vietu ieņemšanai, ko paziņo saskaņā ar 34.pantu, Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretārs rakstveidā uzaicina šā Pakta dalībvalstis triju mēnešu laikā iesniegt savas izvirzītās Komitejas locekļu kandidatūras.

3. Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretārs sastāda visu tādējādi izvirzīto personu sarakstu alfabētiskā kārtībā, norādot šā Pakta dalībvalstis, kas tos izvirzījušas, un iesniedz to šā Pakta dalībvalstīm ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms katru vēlēšanu rīkošanas dienas.

4. Komitejas locekļu vēlēšanām jānotiek šā Pakta dalībvalstu sēdē, ko sasauc Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretārs Apvienoto Nāciju Organizācijas galvenajā mītnē. Sēdē, kuras kvorumam nepieciešama divu trešdaļu šā Pakta dalībvalstu piedalīšanās, Komitejā ievēlē tās personas, kuru kandidatūras saņem vislielāko balsu skaitu un dalībvalstu pārstāvju absolūto balsu vairākumu, kuri ir klāt un piedalās balsošanā.

 

 

31. pants

1. Komitejas sastāvā nedrīkst būt vairāk kā viens vienas un tās pašas valsts pilsonis.

2. Komitejas vēlēšanās jāievēro, lai būtu taisnīgs tās locekļu ģeogrāfiskais izvietojums un būtu pārstāvētas dažādas civilizācijas formas un galvenās juridiskās sistēmas.

 

32. pants

1. Komitejas locekļus ievēlē uz četriem gadiem. Viņiem ir tiesības tikt pārvēlētiem, ja viņu kandidatūras ir atkārtoti izvirzītas. Deviņu pirmajās vēlēšanās ievēlēto locekļu pilnvaru termiņš beidzas pēc diviem gadiem; nekavējoties pēc pirmajām vēlēšanām šo deviņu locekļu vārdus 30.panta 4.punktā minētās sēdes priekšsēdētājs izvēlas lozējot.

2. Pēc pilnvaru izbeigšanās vēlēšanas rīko saskaņā ar iepriekšējiem šā Pakta daļas pantiem.

 

33. pants

1. Ja saskaņā ar vienprātīgām citu locekļu domām kāds Komitejas loceklis ir pārstājis pildīt savas funkcijas jebkura iemesla dēļ, atskaitot pagaidu prombūtni, Komitejas priekšsēdētājs informē par to Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāru, kurš pēc tam paziņo, ka šī locekļa vieta ir brīva.

2. Komitejas locekļa nāves vai atkāpšanās gadījumā priekšsēdētājs nekavējoties informē par to Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāru, kurš paziņo, ka šī vieta ir brīva no nāves dienas vai no dienas, kad atkāpšanās faktiski notikusi.

 

34. pants

1. Kad saskaņā ar 33.pantu tiek paziņots par brīvo vietu un ja aizstājamā locekļa pilnvaru termiņš nebeidzas sešu mēnešu laikā pēc brīvās vietas paziņošanas, Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretārs informē katru šā Pakta dalībvalsti, kura divu mēnešu laikā saskaņā ar 29.pantu var iesniegt kandidatūras brīvās vietas aizpildīšanai.

2. Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs sastāda tādējādi izvirzīto personu sarakstu alfabētiskā kārtībā un iesniedz to šā Pakta dalībvalstīm. Vēlēšanas brīvās vietas aizpildīšanai pēc tam rīko saskaņā ar attiecīgajiem šā Pakta daļas noteikumiem.

3. Komitejas loceklis, kas ievēlēts, lai aizpildītu brīvo vietu, kura paziņota saskaņā ar 33.pantu, ir amatā uz tā locekļa atlikušo pilnvaru laiku, kurš saskaņā ar minētā panta noteikumiem atbrīvojis vietu Komitejā.

 

 

35. pants

Komitejas locekļi saņem Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās Asamblejas noteiktu atlīdzību no Apvienoto Nāciju Organizācijas līdzekļiem tādā kārtībā un ar tādiem nosacījumiem, kādus paredz Ģenerālā Asambleja, ievērojot Komitejas pienākumu svarīgumu.

 

 

36. pants

Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretārs nodrošina nepieciešamo personālu un līdzekļus Komitejas funkciju efektīvai veikšanai saskaņā ar šo Paktu.

 

37. pants

1. Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretārs sasauc pirmo Komitejas sēdi Apvienoto Nāciju Organizācijas galvenajā mītnē.

2. Pēc savas pirmās sēdes Komiteja sanāk tās procesuālajos noteikumos paredzētajos laikos.

3. Komiteja parasti sanāk Apvienoto Nāciju Organizācijas galvenajā mītnē vai Apvienoto Nāciju Organizācijas mītnē Ženēvā.

 

 

38. pants

Katrs Komitejas loceklis pirms stāšanās pie savu pienākumu pildīšanas atklātā Komitejas sēdē svinīgi paziņo, ka pildīs savas funkcijas taisnīgi un apzinīgi.

 

39. pants

1. Komiteja ievēlē savas amatpersonas uz diviem gadiem. Tās var pārvēlēt.

2. Komiteja nosaka savus procesuālos noteikumus, taču šajos noteikumos jāparedz tas, ka:

a) divpadsmit Komitejas locekļi sastāda kvorumu;

b) Komitejas lēmumus pieņem ar klātesošo locekļu balsu vairākumu.

 

 

40. pants

1. Šā Pakta dalībvalstis apņemas sniegt ziņojumus par to veiktajiem pasākumiem šajā Paktā atzīto tiesību īstenošanai un par progresu, kas sasniegts šo tiesību baudīšanā:

a) viena gada laikā pēc tam, kad attiecīgajās dalībvalstīs šis Pakts stājies spēkā;

b) turpmāk visos gadījumos, kad to pieprasa Komiteja.

2. Visi ziņojumi iesniedzami Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāram, kurš nosūta tos Komitejai izskatīšanai. Ziņojumos jānorāda iemesli un grūtības, ja tādas ir, kas ietekmē šā Pakta īstenošanu.

3. Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretārs pēc konsultēšanās ar Komiteju var nosūtīt ieinteresētajām specializētajām iestādēm to ziņojumu daļu eksemplārus, kas ir šo iestāžu kompetencē.

4. Komiteja pētī šā Pakta dalībvalstu iesniegtos ziņojumus. Tā nosūta dalībvalstīm savus ziņojumus un vispārīga rakstura komentārus, kā tā uzskata par pareizu. Komiteja var arī nosūtīt Ekonomiskajai un Sociālajai padomei šos komentārus kopā ar ziņojumu eksemplāriem, ko tā saņēmusi no šā Pakta dalībvalstīm.

5. Šā Pakta dalībvalstis var iesniegt Komitejai savus apsvērumus par jebkuru komentāru, kas izteikts saskaņā ar šā panta 4.punktu.

 

 

41. pants

1. Saskaņā ar šo pantu Pakta dalībvalsts var jebkurā laikā paziņot, ka tā atzīst Komitejas kompetenci saņemt un izskatīt ziņojumus, kuros kāda dalībvalsts apgalvo, ka cita dalībvalsts nepilda savas šajā Paktā noteiktās saistības. Šajā pantā paredzētos ziņojumus var pieņemt un izskatīt vienīgi tad, ja tos iesniegusi dalībvalsts, kas paziņojusi, ka tā attiecībā pret sevi atzīst šās Komitejas kompetenci. Komiteja nepieņem nekādus ziņojumus, ja tie attiecas uz dalībvalsti, kas nav izdarījusi šādu paziņojumu. Saskaņā ar šo pantu saņemtos ziņojumus izskata, ievērojot sekojošu procedūru:

a) ja kāda šā Pakta dalībvalsts uzskata, ka cita dalībvalsts nepilda šā Pakta noteikumus, tā var rakstveidā darīt to zināmu minētajai dalībvalstij. Triju mēnešu laikā pēc šāda ziņojuma saņemšanas saņēmējvalsts rakstveidā sniedz valstij, kas nosūtīja ziņojumu, paskaidrojumu vai jebkuru citu paziņojumu, paskaidrojot šo jautājumu, kurā jānorāda, ciktāl tas iespējams un ir lietderīgi, kādas iekšējās procedūras un pasākumi veikti, tiks veikti vai kādi pieejami minētajā jautājumā;

b) ja jautājums nav izlemts, apmierinot abas ieinteresētās dalībvalstis, sešu mēnešu laikā pēc tam, kad saņēmējvalsts saņēmusi sākotnējo ziņojumu, jebkurai no šīm valstīm ir tiesības nodot minēto jautājumu Komitejai, paziņojot par to Komitejai un otrai valstij;

c) Komiteja izskata tai nodoto jautājumu tikai pēc tam, kad tā pārliecinājusies, ka saskaņā ar vispāratzītajiem starptautisko tiesību principiem visi pieejamie iekšējie līdzekļi jautājumā ir izmēģināti un izsmelti. Šis noteikums nav spēkā, ja minēto līdzekļu piemērošana tiek nepamatoti novilcināta;

d) Komiteja rīko slēgtas sēdes šajā pantā minēto ziņojumu izskatīšanai;

e) ievērojot c) apakšpunkta noteikumus, Komiteja sniedz savus labos pakalpojumus ieinteresētajām dalībvalstīm, lai jautājumu labvēlīgi atrisinātu, pamatojoties uz šajā Paktā atzīto cilvēktiesību un pamatbrīvību respektēšanu;

f) ikvienā tai izskatīt nodotā jautājumā Komiteja var griezties pie b) apakšpunktā minētajām ieinteresētajām dalībvalstīm sniegt informāciju, kas attiecas uz šo jautājumu;

g) b) apakšpunktā minētajām ieinteresētajām dalībvalstīm ir tiesības būt pārstāvētām, kad Komiteja jautājumu izskata, un sniegt paskaidrojumus mutvārdos un/vai rakstveidā;

h) Komiteja divpadsmit mēnešu laikā pēc paziņojuma saņemšanas saskaņā ar b) apakšpunktu iesniedz ziņojumu:

i) ja atrisinājums panākts e) apakšpunkta noteikumu ietvaros, Komiteja savā ziņojumā vienīgi īsi izklāsta faktus un panākto lēmumu;

ii) ja atrisinājums nav panākts e) apakšpunkta noteikumu ietvaros, Komiteja savā ziņojumā vienīgi īsi izklāsta faktus; ieinteresēto dalībvalstu rakstveida iesniegumi un mutvārdu paskaidrojumu pieraksti tiek pievienoti ziņojumam. Jebkurā jautājumā ziņojumu nosūta ieinteresētajām dalībvalstīm.

2. Šā panta noteikumi stājas spēkā, kad desmit šā Pakta dalībvalstis pieņēmušas paziņojumu saskaņā ar šā panta 1.punktu. Šos paziņojumus dalībvalstis deponē Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāram, kurš nosūta to norakstus pārējām dalībvalstīm. Paziņojumu jebkurā laikā var atsaukt, paziņojot par to Ģenerālsekretāram. Šāds atsaukums netraucē izskatīt jebkuru jautājumu, kas minēts ziņojumā, kurš iesniegts saskaņā ar šo pantu; nekādi vēlāki jebkuras dalībvalsts ziņojumi netiek pieņemti pēc tam, kad Ģenerālsekretārs informēts par ziņojuma atsaukšanu, ja ieinteresētā dalībvalsts nav iesniegusi jaunu ziņojumu.

 

 

42. pants

1. a) Ja kāds jautājums, kas nodots Komitejai saskaņā ar 41.pantu, nav atrisināts, apmierinot ieinteresētās dalībvalstis, Komiteja ar ieinteresēto dalībvalstu iepriekšēju piekrišanu var iecelt speciālu (ad hoc) Saskaņošanas komisiju (turpmāk - Komisija). Komisija sniedz labos pakalpojumus ieinteresētajām dalībvalstīm, lai pieņemtu labvēlīgu jautājuma risinājumu, ievērojot šā Pakta noteikumus;

b) Komisija sastāv no piecām ieinteresētajām dalībvalstīm pieņemamām personām. Ja ieinteresētās dalībvalstis triju mēnešu laikā nevar panākt vienošanos par pilnu vai daļēju Komisijas sastāvu, tad tos Komisijas locekļus, par kuru iecelšanu vienošanās nav panākta, ievēlē, aizklāti balsojot, ar divu trešdaļu Komitejas locekļu balsu vairākumu.

2. Komisijas locekļi veic pienākumus personiski (savu pilnvaru robežās). Viņi nedrīkst būt ieinteresēto dalībvalstu vai valsts, kas nav šā Pakta dalībniece, pilsoņi vai tās dalībvalsts pilsoņi, kas nav izdarījusi paziņojumu saskaņā ar 41.pantu.

3. Komisija ievēlē savu priekšsēdētāju un nosaka savus procesuālos noteikumus.

4. Komisijas sēdes parasti notiek Apvienoto Nāciju Organizācijas galvenajā mītnē vai Apvienoto Nāciju Organizācijas mītnē Ženēvā. Taču sēdes var rīkot citās piemērotās vietās, ko nosaka Komisija, konsultējoties ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāru un ieinteresētajām dalībvalstīm.

5. Saskaņā ar 36.pantu izveidotais sekretariāts arī apkalpo komisiju, ko ieceļ, pamatojoties uz šo pantu.

6. Komitejas saņemtā un apkopotā informācija nododama Komisijas rīcībā, un Komisija var griezties pie ieinteresētajām dalībvalstīm ar lūgumu sniegt jebkuru informāciju, kas attiecas uz šo jautājumu.

7. Kad Komisija pilnībā izskatījusi jautājumu, bet jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 12 mēnešus pēc attiecīgā jautājuma nodošanas komisijai, tā iesniedz Komitejas priekšsēdētājam ziņojumu nosūtīšanai ieinteresētajām dalībvalstīm:

a) ja Komisija nevar pabeigt attiecīgā jautājuma izskatīšanu divpadsmit mēnešos, tā savā ziņojumā vienīgi īsi raksturo stāvokli minētā jautājuma izskatīšanā;

b) ja panākts labvēlīgs jautājuma risinājums, ievērojot šajā Paktā atzītās cilvēktiesības, Komisija savā ziņojumā vienīgi īsi izklāsta faktus un panākto lēmumu;

c) ja b) apakšpunktā minētais risinājums nav panākts, Komisijas ziņojums ietver tos atzinumus visos faktiska rakstura jautājumos, kas saistīti ar strīdu starp ieinteresētajām dalībvalstīm, un tās apsvērumus par šā jautājuma labvēlīgas noregulēšanas iespējām. Šis ziņojums ietver arī ieinteresēto dalībvalstu rakstveida iesniegumus un mutvārdu paskaidrojumu pierakstus;

d) ja Komisija iesniedz ziņojumu saskaņā ar c) apakšpunkta noteikumiem, ieinteresētās dalībvalstis triju mēnešu laikā pēc ziņojuma saņemšanas paziņo Komitejas priekšsēdētājam par to, vai tās piekrīt vai nepiekrīt Komisijas ziņojuma saturam.

8. Šā panta noteikumi neierobežo 41.pantā paredzētos Komitejas pienākumus.

9. Ieinteresētās dalībvalstis sadala vienādās daļās visus Komisijas locekļu izdevumus saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāra iesniegto tāmi.

10. Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram ir tiesības apmaksāt, ja nepieciešams, Komisijas locekļu izdevumus, pirms tos atlīdzinājušas ieinteresētās dalībvalstis saskaņā ar šā panta 9.punktu.

 

 

43. pants

Komitejas un speciālo (ad hoc) saskaņošanas komisiju locekļiem, kurus var iecelt saskaņā ar 42.pantu, ir tiesības uz atvieglojumiem, privilēģijām un imunitāti, kādi ir Apvienoto Nāciju Organizācijas ekspertiem, kas tiek sūtīti komandējumos, kā tas paredzēts attiecīgajās Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par privilēģijām un imunitātēm sadaļās.

 

 

44. pants

Šā Pakta īstenošanas noteikumus piemēro, ievērojot procedūras cilvēktiesību jautājumos, kas paredzētas Apvienoto Nāciju Organizācijas un specializēto iestāžu dibināšanas aktos un konvencijās vai saskaņā ar tiem, un minētie noteikumi netraucē šā Pakta dalībvalstīm izmantot citas procedūras strīda izšķiršanā, pamatojoties uz spēkā esošajiem šo valstu vispārīgajiem un speciālajiem starptautiskajiem līgumiem.

 

 

45. pants

Komitejai ar Ekonomiskās un Sociālās padomes starpniecību jāsniedz Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālajai Asamblejai ikgadējs ziņojums par tās darbu.

 

V DAĻA

46. pants

Nevienu šā Pakta noteikumu nedrīkst interpretēt tādējādi, lai mazinātu Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu un specializēto iestāžu statūtu noteikumu nozīmi, kas nosaka dažādu Apvienoto Nāciju Organizācijas iestāžu un specializēto iestāžu pienākumus šajā Paktā minētajos jautājumos.

 

 

47. pants

Nevienu šā Pakta noteikumu nedrīkst interpretēt tādējādi, lai mazinātu visu tautu neatņemamās tiesības pilntiesīgi un brīvi baudīt un izmantot savas dabas bagātības un resursus.

 

 

VI DAĻA

48. pants

1. Šo Paktu var parakstīt ikviena valsts, kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas locekle vai jebkuras tās specializētās iestādes locekle, ikviena Starptautiskās tiesas Statūta dalībvalsts un ikviena cita valsts, ko Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā Asambleja uzaicinājusi piedalīties šajā Paktā.

2. Šis Pakts ir jāratificē. Ratifikācijas raksti deponējami Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāram.

3. Šim Paktam var pievienoties jebkura šī panta 1.punktā minētā valsts.

4. Valsts pievienojas Paktam, deponējot pievienošanās dokumentu Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāram.

5. Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretārs paziņo visām valstīm, kas parakstījušas šo Paktu vai pievienojušās tam, par katra ratifikācijas raksta vai pievienošanās dokumenta deponēšanu.

 

 

49. pants

1. Šis Pakts stājas spēkā trīs mēnešus pēc dienas, kad trīsdesmit piektais ratifikācijas raksts vai pievienošanās dokuments deponēts Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāram.

2. Katrai valstij, kas ratificē šo Paktu vai pievienojas tam pēc trīsdesmit piektā ratifikācijas raksta vai pievienošanās dokumenta deponēšanas, šis Pakts stājas spēkā trīs mēnešus pēc dienas, kad tā deponējusi savu ratifikācijas rakstu vai pievienošanās dokumentu.

 

 

50. pants

Šā Pakta noteikumi attiecas uz visām federatīvo valstu daļām bez jebkādiem ierobežojumiem vai izņēmumiem.

 

 

51. pants

1. Ikviena šā Pakta dalībvalsts var ierosināt labojumus un iesniegt tos Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāram. Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretārs pēc tam nosūta jebkurus ierosinātos labojumus šā Pakta dalībvalstīm ar lūgumu paziņot viņam, vai tās vēlas sasaukt dalībvalstu konferenci, lai izskatītu un balsotu par šiem ierosinājumiem. Ja gadījumā vismaz trešdaļa dalībvalstu atbalsta šādas konferences sasaukšanu, Ģenerālsekretāram jāsasauc minētā konference Apvienoto Nāciju Organizācijas virsvadībā. Jebkurš labojums, ko pieņēmis vairākums dalībvalstu, kas piedalās šajā konferencē un balsošanā, iesniedzams apstiprināšanai Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālajai Asamblejai.

2. Labojumi stājas spēkā pēc tam, kad tos apstiprinājusi Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā Asambleja un tie pieņemti ar divu trešdaļu Pakta dalībvalstu balsu vairākumu atbilstoši to konstitucionālajām procedūrām.

3. Pēc labojumu stāšanās spēkā tie ir obligāti visām dalībvalstīm, kas tos pieņēmušas, bet pārējām dalībvalstīm ir obligāti šā Pakta noteikumi un visi iepriekšējie to pieņemtie labojumi.

 

 

52. pants

Neatkarīgi no 48.panta 5.punktā paredzētajiem paziņojumiem Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretārs informē visas šīs daļas 1.punktā minētās valstis par sekojošām detaļām:

a) parakstīšanu, ratifikāciju un pievienošanos saskaņā ar 48.pantu;

b) šā Pakta spēkā stāšanās dienu saskaņā ar 49.pantu un jebkura labojuma spēkā stāšanās dienu saskaņā ar 51.pantu.

 

 

53. pants

1. Šis Pakts, kura angļu, franču, ķīniešu, krievu un spāņu teksti ir vienlīdz autentiski, nododams glabāšanā Apvienoto Nāciju Organizācijas arhīvā.

2. Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretārs nosūta šā Pakta apliecinātus norakstus visām 48.pantā minētajām valstīm.