“Mēs visi esam ieinteresēti sasniegt ciešas, stabilas un abpusēji izdevīgas attiecības”

16.aprīlī Atēnās tika parakstīts Eiropas Savienības Pievienošanās līgums, bet 17.aprīlī notika Eiropas konference “Jauno kaimiņu iniciatīva”

Foto: Juris Krūmiņš — “LV” Atēnās 17.aprīlī konferencē “Jauno kaimiņu iniciatīva”: Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga sarunā ar Lihtenšteinas pārstāvi

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga:

Uzruna Eiropas konferencē “Jauno kaimiņu iniciatīva” Atēnās 2003. gada 17. aprīlī

Padomes prezident! ANO ģenerālsekretār! Kolēģi! Dāmas un kungi!

Vispirms es vēlētos pateikties prezidentūrai par šīs sanāksmes sasaukšanu. Es domāju, ka tā ir ļoti svarīga un notiek īstajā laikā. Vakardien parakstītais Pievienošanās līgums mums vēlreiz atgādina, ka mēs esam tikai dažu soļu atstatumā no Eiropas Savienības (ES) paplašināšanās, no notikuma, kas atstās iespaidu uz visu šodien šeit pārstāvēto valstu likteņiem.

Drīzā ES paplašināšana pirmām kārtām vairos drošību, stabilitāti un labklājību pašā Eiropas Savienībā. Bet tai ir arī jāsniedz ieguldījums ES kaimiņvalstu labā, un es esmu pārliecināta, ka ar laiku tas tā notiks.

Mēs visi esam ieinteresēti sasniegt ciešas, stabilas un abpusēji izdevīgas attiecības ar paplašinātās Eiropas Savienības austrumu kaimiņiem.

Neviens nevēlas, lai Eiropas Savienības ārējās robežas kļūtu par barjerām ekonomiskai izaugsmei un demokratizācijai. Latvija uzskata, ka ir būtiski attīstīt ES un Krievijas dialogu, kurā Latvija ir iecerējusi spēlēt

Ceturtdien, 17.aprīlī, Atēnās Eiropas konferences — par Eiropas Savienības attiecībām ar jaunajiem Austrumu kaimiņiem — dalībnieki. Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga (pirmajā rindā 8. no labās), ārlietu ministre Sandra Kalniete (trešajā rindā 7. no kreisās) Foto: Juris Krūmiņš – “Latvijas Vēstnesim”

pilntiesīgu un aktīvu lomu. Latvija cer, ka “Jauno kaimiņu iniciatīva” atbalstīs Ukrainas vēlmi integrēties Eiropā un dos ieguldījumu stabilitātes un drošības veicināšanā reģionā. Baltkrievijas iekļaušana arī ir Latvijai svarīga, jo Baltkrievija ir mūsu tiešā kaimiņvalsts.

Lai tālāk attīstītu attiecības starp paplašināto Eiropas Savienību un tās jaunajiem kaimiņiem, mums jāsniedz viss iespējamais atbalsts demokrātisko reformu procesam šajās valstīs. Latvija ir gatava palīdzēt ar savu reformu pieredzi un zināšanām.

Latvija uzskata, ka Eiropas Savienības attiecībām ar tās kaimiņvalstīm jābūt diferencētām atkarībā no attiecīgās valsts sasniegtā politisko, sociālo un ekonomisko reformu līmeņa.

Latvijas viedoklis attiecībā uz pašreizējiem līgumiem, kas noslēgti starp ES un “Jauno kaimiņu iniciatīvā” iesaistītajām valstīm, ir šāds – šie līgumi ir pilnībā jāizpilda, pirms mēs uzsākam ES tālāku paplašināšanu. Tajā pašā laikā papildu vidēja termiņa finansējums būtu nepieciešams, lai sekmētu mūsu kaimiņvalstu veiksmīgu attīstību.

“Jauno kaimiņu iniciatīvas” galvenā uzmanība jāvērš uz stabilitātes un labklājības izplatīšanu mūsu paplašinātās Eiropas tiešajās kaimiņvalstīs vai, citējot Eiropas Komisijas prezidentu, uz “draugu loka” radīšanu apkārt Eiropas Savienībai.

Man ir stingra pārliecība, ka mēs īstenosim šo uzdevumu.

Trešdien, 16.aprīlī, Atēnās ES Pievienošanās līguma parakstīšanas dienā: Grieķijas premjerministrs Kosta Simitis, Grieķijas prezidents Konstantins Stefanopuls, Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un Imants Freibergs …	… Grieķijas ārlietu ministrs Georgs Papandreu, Latvijas Ministru prezidents Einars Repše un ārlietu ministre Sandra Kalniete …
… Grieķijas prezidents un Igaunijas prezidents Arnolds Rītels; Grieķijas ārlietu ministrs un Lietuvas prezidents Rolands Pakss
	Ceturtdien, 17.aprīlī, Atēnās konferences dienā: Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga sarunā ar Kipras prezidentu Glafkosu Kleridi Foto: Juris Krūmiņš — “Latvijas Vēstnesim”

“LV” (Ivonna Štrauhmane) neoficiāls tulkojums no angļu valodas