Pievienošanās līgums parakstīts, un eiropeiskā integrācija turpinās

Latvijas vēstnieki — “Latvijas Vēstnesim”

Maira Mora, vēstniece Lietuvā

— Jau 10. un 11. maijā, tātad nepilnu mēnesi pēc Pievienošanās līguma parakstīšanas, Lietuvā būs referendums par iestāšanos Eiropas Savienībā (ES).

— Jā, un domāju, ka tā rezultāts mums ir gandrīz tikpat svarīgs, cik pašiem lietuviešiem. Nešaubos, ka tā iznākums ļoti ietekmēs arī balsojumu 20. septembra referendumā Latvijā. Grūti iedomāties, ka pēc Lietuvas “jā” Eiropai latvieši teiks “nē”. Ka latvieši sacīs: lai lietuvieši ir eiropieši, mēs gan tādi nebūsim! Es ļoti ceru, ka Lietuva 10. un 11. maijā nobalsos “par”. Lietuvieši ir pragmatiska un enerģiska tauta un ir sapratuši, ka līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā viņiem paveras lielākas iespējas veicināt savas zemes labklājību. Viņi jau ir pieredzējuši, ka ES izvirza prasības, taču arī palīdz tās izpildīt.

Labs piemērs tam ir Kaļiņingradas tranzīts un Ignalinas atomelektrostacija. Lietuviešiem, iestājoties ES, kodolstacija būs jānojauc, taču Eiropas Savienība piešķīrusi ļoti lielus līdzekļus ne tikai demontāžai, bet arī iespējamo sociāli ekonomisko seku likvidācijai. Lai Lietuva spētu ar laiku pievienoties Šengenas līgumam, tai ir jāveic papildu pasākumi Kaļiņingradas tranzīta organizēšanai. Taču Lietuva arī šim nolūkam ir saņēmusi finanses no Eiropas Savienības. Par nacionālās identitātes zaudēšanu lepnie un pašapzinīgie lietuvieši neuztraucas nemaz. Viņi nerunā arī par suverenitātes zaudēšanu, bet gan ir gatavi enerģiski aizstāvēt savas valsts intereses kā aktīva un iniciatīvas bagāta ES dalībvalsts. Lietuvai ir padomā vesela virkne ārpolitikas iniciatīvu attiecībā pret jaunajām ES kaimiņvalstīm Baltkrieviju un Ukrainu, kā arī Dienvidkaukāza un Centrālās Āzijas valstīm. Lietuva arī iecerējusi kā ES dalībvalsts aktīvi cīnīties, lai tiktu īstenoti visai Baltijai svarīgi projekti — transporta maģistrāle “Via Baltica” un dzelzceļa līnija “Rail Baltica”, kā arī mūsu elektroenerģijas un gāzes tīklu savienošana ar Eiropas tīkliem. To visu būtu daudz grūtāk vai pat neiespējami panākt, paliekot ārpus Eiropas Savienības.

— Ar ko, jūsuprāt, izskaidrojams joprojām relatīvi lielais eiroskeptiķu īpatsvars mūsu valstī?

— Grūti pateikt. Bailes no nezināmā? Nu tad ej un noskaidro! Bailes no suverenitātes un identitātes zaudēšanas? Bet cik gan mazāk suverēnas pēc pievienošanās ES kļuvušas Francija, Vācija vai arī mazākās valstis — Somija, Austrija, Portugāle... ?! Cik no savas identitātes ir zaudējuši bretoņi, savojieši, bavārieši, tirolieši, sicīlieši, kas ES ir jau vairākus gadu desmitus?! Bet par tik bieži dzirdamo ES salīdzināšanu ar PSRS vislabāk pateicis kāds Eiropas parlamenta deputāts: “Tas būtu tas pats, kas salīdzināt kreklu ar trako kreklu!” Man liekas, eiroskepticisms pie mums atšķirībā no eiroskepticisma, kāds pirms pievienošanās bija vērojams augstas labklājības valstīs Somijā, Zviedrijā un Austrijā, daudzējādi ir padomiskās domāšanas recidīvs. Padomju sistēma veicināja neuzticēšanos visam, kas atrodas uz rietumiem no mums. Vienlaikus tā arī iemācīja, ka centrs ir gatavs novilkt pēdējo ādu un turklāt nepārtraukti melo. Tā apspieda jebkuru individuālo iniciatīvu un ieaudzināja, ka pasivitāte ir vislabākais veids, kā izdzīvot. Var jau būt, ka daļa latviešu baidās no vēl vienām pārmaiņām samērā neilgi pēc mūsu neatkarības atgūšanas. Kaut gaidāmās pārmaiņas ne tuvu nebūs tik radikālas kā 1991. gadā. Un šīs pārmaiņas notiek jau tagad.

Mārtiņš Virsis, vēstnieks Vācijā

— Kā nule parakstītais Pievienošanās līgums iespaidos Latvijas attiecības ar ES dalībvalstīm un pārējām novērotājvalstīm?

— Domāju, ka līguma parakstīšana pozitīvi ietekmēs mūsu attiecības ar citām valstīm. Ņemot vērā situācijas kvalitatīvās pārmaiņas, mainīsies arī pieeja dažādu jautājumu risinājumiem. Pievienošanās periodā Latvija pamatoti meklēja iespējas, kā pozitīvi un maksimāli izdevīgi virzīt savu interešu aizstāvību sarunu procesā. Kļūstot par ES dalībvalsti, mums būs jāvadās no kopēju interešu skatpunkta. Neapšaubāmi, dažādu interešu iespaidā notiks sabiedroto meklējumi. Vācija Latvijai varētu būt labs sabiedrotais, piemēram, kuģošanas drošības un lauksaimniecības politikas jautājumos. Ar citām valstīm sadarbības iespējas saskatu kopīgos infrastruktūras projektos, kuru mērķis ir piesaistīt strukturālo fondu līdzekļus.

— Kāda šobrīd, pēc Pievienošanās līguma parakstīšanas, ir Vācijas oficiālā un sabiedrības attieksme pret ES paplašināšanos?

— Vācija vienmēr paudusi atbalstu ES paplašināšanās procesam. Tā ir pārliecināta, ka paplašināšanās process atbilst gan esošo, gan topošo ES dalībvalstu politiskajām, kultūrvēsturiskajām un ekonomiskajām interesēm, tādējādi spēcinot Eiropas stabilitātes zonu uz austrumiem un dienvidiem, neatgriezeniski pārvarot kontinenta pagātnes dalījumu Austrumos un Rietumos un, visbeidzot, dodot iespēju jaunajām dalībvalstīm reāli piedalīties Eiropas integrācijas procesā. Vācija vienmēr uzsvērusi, ka saimnieciskā potenciāla pieaugums mērāms ar vismaz papildu 100 miljoniem iedzīvotāju nākamajās ES dalībvalstīs un tādējādi visiem var būt vienīgi ieguvums. Baltijas valstis konsekventi bijušas to valstu skaitā, bez kurām Vācija nesaskata pilnvērtīgu ES paplašināšanās procesu. Vācijā esmu redzējis patiesu interesi par paplašināšanās procesu visdažādākajos līmeņos. Reizē jāatzīst, ka tas ir tikpat neviennozīmīgs kā Latvijā. Īpaši to var redzēt Vācijas pavalstīs, kas ir robežzemes. Vērojama dažāda attieksme — no pozitīvas, ņemot vērā papildu resursu meklējumu iespējas, līdz mazāk pozitīvai, ievērojot bažas par pieaugošo konkurenci. Vācieši rīko dažādus informācijas pasākumus, arī Eiropas dienas. Apzinoties starpkultūru dialoga nozīmi, Vācija sadarbībā ar kandidātvalstīm iniciējusi vairākus plašus kultūras projektus.

— Kā vērtējat Latvijas sabiedriskās domas dialektiku eirointegrācijas kontekstā?

— Sekojot līdzi aptaujām, ir gandarījums, ka kopumā pēdējos mēnešos vērojama sabiedrības pozitīvā atbalsta stabilitāte Latvijas integrācijai ES, īpaši jaunu cilvēku vidū. Tomēr nav iemesla būt pārmērīgiem optimistiem. Domāju, ka joprojām trūkst informācijas, par ko liecina samērā lielais eiroskeptiķu skaits.

— Kādi, jūsuprāt, būs Latvijas lielākie ieguvumi un eventuālie zaudējumi, iestājoties ES?

— Latvijas iestāja ES nesāksies un nebeigsies līdz ar noteiktu priekšrakstu un kritēriju izpildi. Būs arī pienākumi, varbūt pat sarežģītāki, nekā mēs šobrīd sagaidām. Vēlme sasniegt augstākus standartus vienmēr nozīmē attīstību. Dalība ES ir process, kurā iesaistīts būs ikkatrs. Es vēlos redzēt Latviju kā šā procesa līdzdalībnieci un līdzvērtīgu lēmēju. Protams, ES ir daudz iekšējo problēmu, tomēr nesaskatu pretrunu, kāpēc Latvijai neiesaistīties Eiropas vienotības un attīstības procesā, no kura tik ilgus gadus bijām šķirti. Esmu pārliecināts, ka virzība uz ES Latvijai ir stimuls problēmu risinājumam un mērķis tālākai attīstībai. Mani iepriecina jauno cilvēku optimisms, kuri saskata sev skaidras izredzes nākotnē, piemēram, izglītības vai uzņēmējdarbības laukā. Domāju, ka līdz ar pozitīvu balsojumu 20. septembrī, uz ko es ļoti ceru, Latvijas iedzīvotāji apstiprinās vēlmi mūsu valstij perspektīvi attīstīties Eiropas valstu saimē, pilnvērtīgi funkcionēt un paust viedokli kopējā Eiropas politikā.

Rolands Lappuķe, vēstnieks Francijā

— Kā jūs raksturotu Pievienošanās līguma nozīmi Latvijas virzībā uz ES?

— Pievienošanās līgums nosaka, pēc kādiem noteikumiem mēs pārņemam un pilnībā ieviešam Eiropas Savienībā spēkā esošos tiesību aktus — vai attiecīgajā jomā nepieciešams pārejas periods un cik ilgs, lai ieviestu normas, kuru izstrādē Latvija attiecīgi nevarēja piedalīties. Turpmāk, pēc iestāšanās, ES politikas izstrāde būs arī Latvijas atbildība.

— Kā šis līgums iespaidos Latvijas attiecības ar ES dalībvalstīm?

— Esmu pārliecināts, ka ES dalībvalstu galvaspilsētās pieaugs tehnisko konsultāciju apjoms par visdažādākajiem ES nozaru politikas jautājumiem. Daudzi divpusējie jautājumi tiks skatīti ES kontekstā. Līdz šim konsultējāmies par dalībvalstu pieredzi ES tiesību aktu ieviešanā. Sākot ar 2004. gada 1. maiju, piedalīsimies to izstrādē jau kā līdzvērtīga, pilntiesīga dalībvalsts. No līguma parakstīšanas brīža ES sanāksmēs kopā ar pašreizējām dalībvalstīm tiks aicinātas piedalīties arī topošās ES dalībvalstis.

— Kāds ir jūsu viedoklis par Valsts prezidentes Vairas Vīķes—Freibergas neseno tikšanos ar Francijas prezidentu Žaku Širaku?

— Tikšanās vērtējama kā ļoti veiksmīga. Tās iespēja izrietēja no abpusējās vēlmes, un pozitīvais lēmums par tikšanos balstījās mūsu labajās attiecībās. Tā bija pirmā kādas ES kandidātvalsts augstākās amatpersonas vizīte Francijā, kas pieteikta pēc februāra beigām. Tā norāda uz Francijas vēlmi attīstīt jaunu, nākotnē vērstu dialogu. Latvija un pārējās kandidātvalstis kļūst par pilnvērtīgām ES sarunu partnerēm. Spilgts apliecinājums tam bija prezidenta Širaka teiktais, ka, jau sākot ar 16. aprīli, Latvijas divpusējās problēmas, piemēram, par robežu līgumiem, kļūst par Eiropas Savienības problēmām. Šādi vārdi tieši šobrīd — tā ir svarīga vēsts.

— Cik nopietna, raugoties no Parīzes, jums šķiet Latvijas eiroskeptiķu motivācija?

— Varu tikai minēt, ka pastāv nepietiekama saprašana par Eiropas Savienību un neuzticība pret politiķiem. Pēc aptauju rezultātiem iznāk — daļa uzskata, ka galvenie ieguvēji pēc pievienošanās Eiropas Savienībai būs politiķi. Liekas, tas ir greizs uzskats. Iesaistīšanās ES aptver visus dzīves līmeņus un nes labumus plašiem iedzīvotāju slāņiem, ne tikai šauram sabiedrības lokam. Latvijas ieguvumi, iestājoties ES, saistīti ar faktu, ka Latvija, kļūstot par ES dalībvalsti, kļūst par līdzlēmēju jautājumos, par kuriem tika spriests bez Latvijas piedalīšanās. Mans konstatējums ir tāds, ka visas dalībvalstis iegūst no ES, bet it īpaši mazās, kā Luksemburga un Portugāle, kas ES ietvaros proporcionāli tiek pārstāvētas īpaši plaši, salīdzinot ar lielajām dalībvalstīm. Otrs liels ieguvums ir iekļaušanās starptautiskā sistēmā, kuras darbības likumi atbilst Latvijas iedzīvotāju vairākuma interesēm. Cilvēki vēlas tiesisku valsti, sakārtotu ekonomiku un sociālu taisnīgumu. Lai to panāktu, ES papildus dod tiesības tikt pie dažādiem fondiem, kuri, piemēram kohēzijas un SAPARD fondi, ļauj samazināt ekonomisko plaisu starp dažādiem reģioniem, kā rūpnieciskajiem, tā lauksaimnieciskajiem. Treškārt, Latvija iekļaujas savienībā, kuras ietvaros politiskais svars ir lielāks. Par zaudējumiem ir grūtāk ko teikt. Skaidrs, ka dažiem ES pretiniekiem traucē ES noteikumi, jo līdz šim viņi ir labi pelnījuši, izmantojot šādu normu trūkumu savā labā. ES normas ne vienmēr ir tās patīkamākās, dažkārt tās tiek apstrīdētas, bet visumā tās radušās no saprātīga kompromisa meklēšanas starp ES dalībvalstīm.

— Vai spējat iztēloties negatīvu balsojumu 20. septembra referendumā?

— Es patiešām nespēju iedomāties, ko mēs varētu iegūt, ja Latvija būtu vienīgā valsts, kas referendumā izvēlētos nepievienoties ES. Iespējams, daži novājinātas valsts situācijas izmantotāji varētu papildus piepelnīties, bet tautai no tā būtu maz prieka. Latvija zaudētu iespēju stiprināt savas valstiskās struktūras, savu valsts pozīciju starptautiskā jomā un liegtu sev iespējas tikt pie ļoti konkrētiem naudas avotiem. Līdz ar to ir pamats paredzēt valstisko struktūru novājināšanu un, ar laiku, valstiskās neatkarības apdraudēšanu.

Kārlis Eihenbaums, vēstnieks Nīderlandē

— Kā jūs pats izjutāt ES Pievienošanās līguma parakstīšanu?

— Ir patiess prieks, ka Latvija tik noteikti tuvinās vienai no tās ārpolitiskajām prioritātēm — dalībai ES. 16. aprīlī parakstītais līgums tiešām ir vēsturisks dokuments. Tas ir gan simbolisks, gan arī nozīmīgs praktisks solis, kas plašāk atver durvis uz priekšrocībām, kādas dod dalība Eiropas Savienībā. Cerams, ka šis līgums arī palīdzēs pārvarēt man neizprotamo skepsi par ES paplašināšanos, kas diemžēl eksistē daļā sabiedrības gan pašreizējās piecpadsmit ES dalībvalstīs, gan desmit nākamajās dalībvalstīs, arī Latvijā.

— Kā Pievienošanās līguma parakstīšanu uzņēmusi Nīderlande, kas ir viena no ES dibinātājvalstīm?

— Vēsturiskais notikums tiks atzīmēts ar unikālu kopēju pasākumu 20. maijā vēsturiskajā Hāgas Binenhofas Bruņinieku zālē, kur atrodas Nīderlandes Karalistes tronis un notiks Ģenerālštatu — Nīderlandes divplātu parlamenta kopīgās sēdes — svinīgā atklāšana. Šīs svinības, neraugoties uz Nīderlandes pašreizējām iekšpolitiskajām problēmām, apliecinās Nīderlandes politisko atbalstu Eiropas Savienības tālākajai izaugsmei. Paredzams, ka tas būs tiešām nozīmīgs politisks un diplomātisks pasākums, kas pašreizējos politiskajos apstākļos ir ļoti nepieciešams arī pašai Nīderlandei.

— Kāda būs turpmākā notikumu attīstība Nīderlandē ES paplašināšanas kontekstā?

— Nākamās ES dalībvalstis vēlas turpināt Nīderlandes iepazīstināšanu ar sevi, it īpaši pirms līguma ratifikācijas parlamenta abās palātās. Šis process būs garš parlamentārais vingrinājums, kas prasīs arī papildu izskaidrošanas darbu. Vēstniecībām tas būs ļoti aktīvs darba posms. Diemžēl sabiedrības atbalsts ES paplašināšanai Nīderlandē kopumā ir zems. Politiķi ir visai kūtri skaidrot, ka paplašināšanās ir ieguvums visiem. Dīvaini, bet to nedara arī uzņēmēji. Kopumā diemžēl dažbrīd var vērot pat vienaldzību. Domāju, ka entuziasma trūkums attiecībā uz ES paplašināšanu ir skaidrojams arī ar visa procesa garumu.

— Kas jums liekas būtisks Latvijas pašreizējā virzībā uz pilntiesīgas ES dalībvalsts statusu?

— Kā diplomāts es saku, ka Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībā notiek ļoti interesantos apstākļos. Savukārt politologi runātu par krustcelēm, izšķirošu posmu un tamlīdzīgi. Priecē, ka Latvijai jau tagad ir iespējas aktīvi līdzdarboties procesā. Tas ir darbs Eiropas Konventā, divpusējā un daudzpusējā sadarbība ar līdzīgi domājošajām valstīm — mūsu dabiskajiem sabiedrotajiem. Gribu uzsvērt, ka Eiropas konsolidācija ir veselā saprāta diktēta. Tā stiprina mūsu drošību un stabilitāti, kā arī radoši izvērš transatlantiskās saites.

— Kādu jūs paredzat 20. septembra referenduma rezultātu?

— Gribu izteikt cerību un pārliecību, ka Latvijas tauta būs pietiekami gudra, lai 20. septembra referendumā izteiktu atbalstu mūsu vairāk nekā desmit gadu darbam un mūsu valsts varētu pievienoties Eiropas Savienībai, kas jau ir tik daudzu tautu un valstu labklājības un stabilitātes pamats. Eiropas Savienība vispirms vajadzīga mums pašiem un mūsu bērniem. Bet arī mēs esam nepieciešami ES, kurā esam gaidīti un kuru jau tagad veidojam tālāk.

Jānis Ūdris, “LV” ārpolitikas redaktors

Foto: A.F.I.