Par ieņēmumiem budžetā pirmajā ceturksnī

Foto: Arnis Blumbergs, “LV” VID ģenerāldirektors Kārlis Ketners

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētie nodokļu un nenodokļu ieņēmumi valsts budžetā 2003. gada pirmajos trīs mēnešos ir 407,1 miljons latu, kas ir par 27,95 miljoniem latu jeb 7,4% vairāk, nekā plānots, vakar, 22. aprīlī, preses konferencē plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus informēja VID ģenerāldirektors Kārlis Ketners. Salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo laika posmu ieņēmumi pieauguši par 35,84 miljoniem latu jeb 9,7%.

Valsts pamatbudžetā gada pirmajā ceturksnī iekasēti nodokļi un valsts nodevas 173,15 miljonu latu vērtībā, kas ir par 10,31 miljonu latu jeb 6,3% vairāk, nekā plānots, un par 19,24 miljoniem latu jeb 12,5% vairāk nekā 2002. gada pirmajos trīs mēnešos. Tas ir lielākais pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu attiecīgo periodu. 2002. gada pirmajā ceturksnī pamatbudžeta ieņēmumu pieaugums bija par 8,6% lielāks nekā 2001. gada pirmajos trijos mēnešos.

Vislielākos ieņēmumus valsts pamatbudžetā rada pievienotās vērtības nodoklis, kas gada trijos mēnešos ir iekasēts par 100,84 miljoniem latu. Tas ir par 3,55 miljoniem latu jeb 3,6% vairāk, nekā plānots, un par 11,54 miljoniem latu jeb 12,9% vairāk nekā aizvadītā gada pirmajā ceturksnī. Pieaugumu ietekmēja iekasētais pievienotās vērtības nodoklis, izlaižot preces brīvam apgrozījumam. Saskaņā ar Galvenās muitas pārvaldes sniegto informāciju, brīvam apgrozījumam izlaisto preču apjoms, salīdzinot ar 2002. gada attiecīgo periodu, ir palielinājies par 15,2%, kā rezultātā par šīm precēm iekasētais pievienotās vērtības nodoklis pieaudzis par 16,6%. Turpretī iekšzemē iekasētā pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi sarukuši par 22,9%.

Latvijas preču eksporta apjoms trijos mēnešos sasniedza 290,96 miljonus latu, kas ir par 18,2% vairāk nekā pērn attiecīgajā laika posmā. Eksporta pieaugums, kas labvēlīgi ietekmē ārējās tirdzniecības bilanci un liecina par Latvijas ražojumu konkurētspēju starptautiskajā tirgū, negatīvi ietekmē pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu pieaugumu. Tas ir saistīts ar 0% likmes piemērošanu eksporta precēm, sacīja K. Ketners.

Uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi ir 22,77 miljoni latu, kas ir par 0,55 miljoniem latu jeb 2,5% vairāk nekā iepriekšējā gada pirmajā ceturksnī, tomēr par 0,9 miljoniem latu jeb 3,8% mazāk, nekā plānots. Uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumus ietekmē likmes samazinājums no 22% līdz 19%. Tādējādi pēc gada pārskatu iesniegšanas daļai uzņēmumu šogad samazinās avansa maksājumu summa, salīdzinot ar pērno gadu. Daudziem uzņēmumiem veidojas uzņēmumu ienākuma nodokļa pārmaksas, kuras tiem ir tiesības vai nu saņemt atpakaļ, vai arī pārskaitīt kārtējā ikmēneša uzņēmumu ienākuma nodokļa vai citu nodokļu nomaksai, skaidroja K. Ketners. Tā, piemēram, a/s “Parekss banka” ir izveidojusies uzņēmumu ienākuma nodokļa pārmaksa gandrīz 1,26 miljoni latu, a/s “Latvijas Unibanka” – 0,39 miljoni latu.

Akcīzes nodokļa ieņēmumi šā gada trīs mēnešos ir 45,56 miljoni latu, no tiem 17,41 miljons latu pārskaitīti speciālajos budžetos. Plānotie pirmā ceturkšņa akcīzes nodokļa ieņēmumi ir pārsniegti par 3,92 miljoniem latu jeb par 9,4%, bet salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieaugums ir par 7,6 miljoniem latu jeb 20%.

Vislabāk sekmējusies akcīzes nodokļa iekasēšana par naftas produktiem – 28,49 miljoni latu, kas plānotos ieņēmumus pārsniedz par 3,68 miljoniem latu jeb 14,8%, bet pērnā gada attiecīgā perioda ieņēmumus – par 7,17 miljoniem latu jeb 33,6%. Ņemot vērā izmaiņas transporta līdzekļu struktūrā, pieaudzis dīzeļdegvielas patēriņš.

Akcīzes nodokļa par alkoholiskajiem dzērieniem ieņēmumi ir 8,96 miljoni latu. Salīdzinot ar 2002. gada trīs mēnešiem, tie ir sarukuši par 6,6%, galvenokārt stipro alkoholisko dzērienu patēriņa samazinājuma ietekmē. Ieņēmumi no akcīzes nodokļa alum ir 1,34 miljoni latu. Ieņēmumu pieaugums ir skaidrojams gan ar patēriņa struktūras izmaiņām, gan ar grozījumiem likumā “Par akcīzes nodokli alum”, kas stājās spēkā šā gada 1. janvārī.

Akcīzes nodoklis tabakas izstrādājumiem iekasēts 4,58 miljonu latu vērtībā. Šogad ieņēmumi pieauguši par 0,57 miljoniem latu, tomēr pirmā ceturkšņa plāns nav izpildīts.

Runājot par valsts speciālo budžetu, K. Ketners atgādināja, ka valsts sociālās apdrošināšanas obligātā iemaksu likme šogad tika samazināta par diviem procentiem, tomēr aizvadītajos trīs mēnešos iekasēti 131,15 miljoni latu, kas par 8,53 miljoniem latu jeb 7% pārsniedz plānotos ieņēmumus, bet par 4,29 miljoniem latu jeb 3,4% – 2002. gada pirmā ceturkšņa ieņēmumus.

Pašvaldību budžetos šā gada trijos mēnešos nonākuši 81,14 miljoni latu, iekasējot iedzīvotāju ienākumu nodokli. Plānotie ieņēmumi pārsniegti par 6,98 miljoniem latu jeb 9,4%. Salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo laika posmu, ieņēmumi pieauguši par 8,1 miljonu latu jeb par 11,1%. Tas ir vislielākais pieaugums pēdējo gadu laikā.

VID veiktā reklāmas kampaņa par attaisnotajiem izdevumiem izrādījusies rezultatīva – iedzīvotāju ienākumu nodokļa atmaksas pieaugušas par 0,8 miljoniem latu, informēja K. Ketners.

Dabas resursu nodoklis iekasēts par 2,56 miljoniem latu. Plāna neizpildi ietekmēja dabas resursu nodokļa atvieglojumu piemērošana uzņēmumiem, kas ir noslēguši līgumus ar “Zaļo punktu” vai “Zaļo jostu”.

Veiksmīgi ir sākta uzņēmējdarbības riska valsts nodevas administrēšana. Šī nodeva ir iekasēta 0,86 miljonu latu vērtībā.

Iztirzājot VID veikumu nodokļu administrēšanā un iekasēšanas uzlabošanā, K. Ketners minēja, ka tiek veiktas pievienotās vērtības nodokļu deklarāciju pārbaudes. Pirmajā ceturksnī veiktās tematiskās pārbaudes mazumtirdzniecības uzņēmumos bija rezultatīvas 59 % gadījumu – konstatētie pārkāpumi pārsvarā saistīti ar preču pavadzīmju rēķinu aprites un elektronisko kases aparātu ekspluatācijas kārtības neievērošanu. Veicot darba devēju pārbaudes, 114 gadījumos konstatēti nodokļu nemaksāšanas gadījumi un 73 gadījumos nav slēgti darba līgumi ar darbiniekiem.

Ņemot vērā pārbaužu rezultātus, brīdinājumi par saimnieciskās darbības apturēšanu izteikti 363 nodokļu maksātājiem. Veicot auditus, pirmajā ceturksnī papildus aprēķināti 23,3 miljoni latu.

Runājot par nodokļu parādu piedziņu, K. Ketners norādīja, ka VID teritoriālās iestādes izsūtījušas rakstiskus 22 574 brīdinājumus nodokļu parādniekiem, bet 23 000 gadījumos izteikti mutiski brīdinājumi. Uzliktas apmēram 7000 inkaso, kā rezultātā iegūti 1,4 miljoni latu. Skaidras naudas izņemšana veikta 452 gadījumos, iegūstot 18,5 tūkstošus latu. 37 gadījumos veikta mantas realizācija, ieņemot 82,9 tūkstošus latu. Mantas aresti uzlikti 746 gadījumos, bet prasība par uzņēmuma maksātnespējas atzīšanu iesniegta 704 gadījumos.

Kopējā nodokļu parādu summa ir 91,61 miljons latu, tai skaitā Rīgā esošajiem uzņēmumiem – vairāk nekā 60 miljoni latu. Pirmajā ceturksnī veikto nodokļu piedziņas pasākumu rezultātā budžetā ieskaitīti 25 miljoni latu, tai skaitā sociālās apdrošināšanas iemaksas – 11 miljoni latu (44%), pievienotās vērtības nodoklis – 5,7 miljoni latu (22,7%), iedzīvotāju ienākuma nodoklis – 6,2 miljoni latu (24,6%), uzņēmumu ienākuma nodoklis – 1 miljons latu (4,1%), akcīzes nodoklis – 0,8 miljoni latu (3,1%), pārējie nodokļi – 0,3 miljoni latu (1,5%).

Runājot par VID turpmāko rīcību saistībā ar nodokļu parādniekiem, K. Ketners norādīja, ka uzņēmumiem iespējams piemērot grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kas stājās spēkā 1. janvārī. Tie paredz, ka, nomaksājot pamatparādu trīsdesmit dienu laikā, ar Finanšu ministrijas lēmumu tiek dzēsts pamatparāda palielinājums, nokavējuma nauda un soda nauda. Ja pamatparāds tiek nomaksāts deviņdesmit dienu laikā, tiek dzēsta nokavējuma nauda un soda nauda.

Problēmas, ko rada uzņēmumi, kuri vairs neturpina saimniecisko darbību, bet ir uzkrājuši parādus, palīdzēs atrisināt grozījumi likumā “Par uzņēmējdarbību”, kas iesniegti izskatīšanai Saeimā. Tie paredz vienkāršotas likvidācijas iespējas.

Iepazīstinot ar VID Lēmumu pārsūdzēšanas daļas darba rezultātiem, K. Ketners informēja, ka pirmajos trīs mēnešos izskatītas 180 nodokļu maksātāju sūdzības. Visbiežāk pārsūdzētais pēc pārbaudes papildu nomaksai budžetā noteiktais nodoklis ir pievienotās vērtības nodoklis.

Finanšu policija turpina cīņu ar “aplokšņu algu” maksātājiem, grāmatvedības noteikumu pārkāpējiem un deklarāciju neiesniedzējiem. “Tā nav kampaņa, bet gan pastāvīgs darbs, kas turpināsies līdz tam brīdim, kad nodokļu nemaksāšana būs ja ne pilnībā izskausta, tad vismaz samazināta līdz maksimāli iespējamam līmenim,” sacīja VID vadītājs. Veicot operatīvos pasākumus, pirmajā ceturksnī VID Finanšu policijas pārvalde ierosinājusi 82 krimināllietas, kurās fiksētais kopējais valstij nodarīto zaudējumu apmērs pārsniedz 10,6 miljonus latu. No citām iestādēm ir saņemtas izmeklēšanai 12 krimināllietas par nodarītajiem zaudējumiem 9,6 miljonu latu vērtībā. Ierosinātās krimināllietas pārsvarā ir saistītas ar ļaunprātīgo bankrotu, izvairīšanos no nodokļu nomaksas un grāmatvedības noteikumu pārkāpumiem.

Runājot par VID turpmāko darbību, K. Ketners norādīja, ka tuvākajā laikā sadarbībā ar Finanšu ministriju nepieciešams atrisināt jautājumus par pievienotās vērtības nodokļa un akcīzes nodokļa administrēšanu. Veiksmīgs VID darbs ir atkarīgs no izmaiņām likumdošanā. Piemēram, Saeima pagājušā nedēļā pieņēma pirmajā lasījumā Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma grozījumus, kas saistīti ar Eiropas Savienības prasībām. Diemžēl tikai tagad Ministru kabinetā ir iesniegti grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”. VID vadītājs pauda cerību, ka tiks pieņemts jauns likums “Par nodokļiem un nodevām”, kuru Finanšu ministrija izstrādās šā gada laikā.

Marika Līdaka, “LV” tautsaimniecības redaktore